Latviešu folkloras krātuve (LFK) dibināta 1924. gadā pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes. Pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījusi nosaukumu, atrašanās vietu un institucionālo piederību. 1945. gadā LFK nonāca Latvijas Universitātes pārziņā un tika pārdēvēta par Folkloras institūtu, ko 1946. gadā iekļāva Latvijas Zinātņu akadēmijā. 1950. gadā izveidoja LZA Etnogrāfijas un folkloras institūtu, ko sadalīja 1956. gadā, izveidojot Folkloras sektoru Valodas un literatūras institūtā. 1992. gadā LFK atguva savu vēsturisko nosaukumu; kopš 1999. gada tā ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta sastāvdaļa.
LFK dibinātāja un pārzine līdz 1929. gadam bija Anna Bērzkalne, 1929.–1944. gadam viņu nomainīja Kārlis Straubergs. 1946.–1953. gadā folkloristu darbu vadīja R. Pelše, 1953.–1985. gadā Elza Kokare, 1985.–1993. gadā — Jadviga Darbiniece, 1993.–1999. gadā — Beatrise Reidzāne; 1999.–2013. gadā — Dace Bula; kopš 2013. gada LFK vada Dr. philol. Rita Grīnvalde (Treija).
LFK pārziņā atrodas viens no apjomīgākajiem folkloras arhīviem Eiropā; šī arhīva folkloras materiālu kolekcija ieguvusi starptautisku nozīmi — K. Barona Dainu skapis — ir uzņemts UNESCO Pasaules atmiņas unikālo dokumentu reģistrā. Arhīvu apmeklē un tā materiālus izmanto ārvalstu pētnieki, ar arhīva kolekciju kā nacionālo lepnumu tiek iepazīstināti dažādu aprindu ārvalstu viesi. LFK arhīvs ir vieta, ko intensīvi apmeklē arī Latvijas folkloras un tradicionālās kultūras pētnieki, augstskolu studenti, skolnieki, novadpētnieki un dažādi interesenti.
Latviešu folkloras krātuve ik gadu rīko K. Barona konferences, kas veltītas folkloras un tradicionālās kultūras jautājumiem un pulcina šo nozaru pētniekus no dažādiem Latvijas pētniecības centriem.
Vairāk informācijas par aktualitātēm un pētījumiem — Latviešu folkloras krātuves mājas lapā.
