Dibināta 2020. gada 11. martā, jaunā nodaļa ir LU LFMI atbilde uz pētniecības vides pārmaiņām institūtā un ārpus tā. To izveidot mudinājusi aizvien izteiktāka zinātnes orientācija uz starpnozaru pētījumiem, tāpat arī pieaugošā izpratne par sabiedrības un kultūras sakņotību, intelektuālo un ķermenisko procesu nedalāmību. Jaunās struktūrvienības pētniecisko identitāti tādējādi raksturo nostādne, ka sabiedrība un vide ir kultūrai līdzvērtīgs izpētes priekšmets, ne vienīgi — literatūras, folkloras un mākslas konteksts. Nodaļas mērķos ietilpst jaunu kultūrinterpretācijas pieeju attīstība, īpaši kopsakarā ar mūsdienu humanitārās un sociālās domas virzieniem — tādiem kā posthumānisms, jaunais materiālisms, ekokritika, afektu teorija u.c.
Nodaļas pastāvēšanas sākumposmā tās uzmanības centrā ir vides cilvēkzinātne, dzimtes un kvīru studijas, kā arī sabiedrības reliģiski topogrāfisko prakšu izpēte. Tās darbība norit divos projektos: (1) "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē" (LZP); (2) "Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalīgā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums" (Baltijas pētniecības programma).
