Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa ir dibināta 2020. gada 11. martā kā LFMI atbilde uz pētniecības vides pārmaiņām institūtā un ārpus tā. Tās pamatā ir aizvien izteiktāka pētniecības orientācija uz starpnozaru pētījumiem un pieaugošā izpratne par sabiedrības un kultūras saikņotību, intelektuālo un ķermenisko procesu nedalāmību.
Nodaļas pētniecisko identitāti raksturo nostādne, ka sabiedrība un vide ir kultūrai līdzvērtīgs izpētes priekšmets, nevis tikai literatūras, folkloras un mākslas konteksts.
Nodaļas pētnieku uzmanības centrā ir vides cilvēkzinātne, dzimtes un kvīru studijas, kā arī sabiedrības reliģiski topogrāfisko prakšu izpēte.
Nodaļas mērķos ietilpst jaunu kultūrinterpretācijas pieeju attīstība, īpaši kopsakarā ar mūsdienu humanitārās un sociālās domas virzieniem — tādiem kā posthumānisms, jaunais materiālisms, ekokritika, afektu teorija u. c.
Nodaļas darbinieki strādājuši projektos:
- "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē",
- "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā",
- "Laikmetīgā māksla un folklora: Atslēdzot aizsauli" (LZP),
- "Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalīgā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums" (Baltijas pētniecības programma),
- "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide", "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" (VPP)
- un citos.
Nesenākās nodaļas darbinieku monogrāfijas:
- Jāņa Ozoliņa "Ievads naratoloģijā" (2025),
- Daces Bulas "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā" (2024, Literatūras gada balva),
- kolektīvā monogrāfija "Dzīve līdzās ostai" (2022).
Nodaļas darbinieki iesaistīti teorētiskās literatūras tulkojumu sērijas "Theoria" veidošanā sadarbībā ar Jāņa Rozes apgādu.
