EN in English

Aicinām apgūt vasaras kursu par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām, kas izstrādāts ERASMUS+ projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu[1]. Kursu veido tiešsaistes lekcijas un divi klātienes semināri – pirmais norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), bet otrais notiks 30. augustā Carnikavas Novadpētniecības centrā (Carnikavā, Jomas ielā 7).

Mācības paredzētas kultūras jomu un vides zinātnes studentiem, nozares profesionāļiem, nemateriālā kultūras mantojuma kopējiem un citiem interesentiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas.

Kursu dalībniekiem sev ērtā laikā jūlijā vai augustā jānoklausās tiešsaistes lekcijas un jāizpilda uzdevumi, savukārt 29. un 30. augustā jāpiedalās klātienes semināros. Mācības ir bez maksas. Tiešsaistes lekcijas notiks angļu valodā, savukārt semināri – latviešu valodā.

Sekmīgi nokārtojot mācību prasības, kursa dalībniekiem būs iespēja saņemt apliecinājumu un 5 ECTS punktus no Egejas Universitātes (Grieķija).

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis rakstnieces Mudītes Austriņas darbu izlasi “Saules spēles”. Tā ir pirmā Austriņas grāmata, kas iznāk Latvijā, un to sastādījis literatūrzinātnieks un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Grāmatas dizaina autors – Klāvs Priedītis.

Mudīte Austriņa (1924–1991) bija dzejnieka meitiņa, pasaku ķēniņa krustmeita, Elles ķēķa pirmā dāma, kaislīga jūsmotāja un svinētāja, Centrālamerikas pirmiedzīvotāju folkloras apbrīnotāja, literatūras un mākslas gardēde, Itālijas pielūdzēja un nenogurstoša ceļotāja uz tēva mājām Vecpiebalgas “Kaikašos”. Un arī spilgta, neordināra rakstniece, sirreālisma mācekle, kuras neparastie darbi ar retiem izņēmumiem palikuši izkaisīti periodiskajos izdevumos un arhīvos. Šajā grāmatā apkopota viņas proza, sirreālie baletiņi, liriskie Latvijas apciemojumu pieraksti, autobiogrāfiski teksti un atmiņas par tuvām un svarīgām Latvijas kultūras personībām.

“Gatavojoties dzejnieka Gunara Saliņa simtgadei, pārcilājot Elles ķēķa materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā un privātos arhīvos, kā arī tuvāk iepazīstoties ar Mudītes literārajiem darbiem, kļuva skaidrs, ka viņas atstātajam mantojumam nepieciešams dot jaunu dzīvi, lai atklātu viņas rakstnieces talantu 21. gadsimta lasītājam un parādītu tā nozīmi ne tikai Ņujorkas jaunās latviešu dzejas uzplaukumā 20. gadsimta 50. gados, bet arī tai sekojošā visas trimdas literatūras atjaunotnē,” tā Kārlis Vērdiņš.

Darbu izlasi papildina Kārļa Vērdiņa priekšvārds un komentāri, kā arī Mudītes Austriņas krustmeitas Ilzes Auzeres atmiņu stāsts, kas šīs grāmatas lasītājiem sniedz viņas portretu ģimenes un tuvinieku vidū.

Lasīt vairāk...

Pamanot raganu tēmas aktualitāti Latvijas mākslas un kultūras telpā, LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļa un Latvijas Performances mākslas centrs organizē starptautisku simpoziju "Vēlreiz par raganām: citādība no femīno arhetipu analīzes skatpunkta".

Šajā starpdisciplinārajā projektā piedalās mākslas zinātnieki, performatīvo mākslu pārstāvji un folkloras pētnieki, lai spriestu par pretrunu plosītajiem raganu arhetipiem un to reprezentācijas problemātiku. Plašākā kontekstā tas rezonē ar kultūru stereotipiem un bailēm no sievietes rīcībspējas, vēlmes to kontrolēt un pakļaut.
Simpozijā ar priekšlasījumiem piedalās LU LUFMI pētnieki –
Projektu finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu ministru birojs (Nordic Culture Point) un ZUZEUM. Simpozijs notiek 23. maijā ZUZEUM, to pavada divas radošās darbnīcas un diskusijas. Simpozijs ir Rīgas performances mākslas festivāla STARPTELPA satelīta pasākums, tēmai sasaucoties ar šī gada festivāla tēmu "Rītdienas dumpinieki".

Programma pieejama šeit.


Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 8. maijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentu un vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju vernakulāro kultūrprakšu izpētē un arhīva darba metodoloģijā ievēlēja Aigaru Lielbārdi.

Apsveicam!

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts no 7. līdz 20. maijam grāmatu "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" piedāvā ar 40% atlaidi.

Lūkojoties uz svētkiem no vairākiem skatpunktiem, grāmatas autori uzmanības centrā likuši DZIESMU, tātad – repertuāru un svētku muzikālo sadaļu, mūzikas vēsturiskās norises un kolīzijas, bet notikumi mūzikā skatīti kultūras un ideju kontekstā. Pētījumu autori ir muzikologi, profesionāli atskaņotājmākslinieki, mūzikas žurnālisti. Grāmatu krāšņo bagātīgs foto un vizuālais materiāls, kas palīdz iztēloties, sajust vai atminēties konkrētā laikmeta noskaņas un svētku atmosfēru.

Grāmata veltīta gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem, lai tās lappusēs apzinātu dziesmu svētku muzikālās vēstures līkločus.

Grāmatu iegādāties iespējams:

- LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā) darba dienās no plkst. 11.00 līdz 17.00, izņemot pirmdienas;

- apmaksājot rēķinu (e-pasts saziņai: apgads@lulfmi.lv). Lai saņemtu grāmatu Omniva pakomātā, pircējam atsevišķi Omniva mājas lapā jāiegādājas adrešu karte.

Vairāk par grāmatu: https://lulfmi.lv/Dziesmu-svetkiem-150-Vesture-Versijas


22. maijā plkst. 15.00 tiešsaistē norisināsies jau otrais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā – digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Šajā reizē tēmu “Izsekojot nacistu-fašistu vardarbībai, lai reinterpretētu Otrā pasaules kara vēsturi. Deportācijas un kara slaktiņi Itālijā no 1943. līdz 1945. gadam no arhīva uz digitālo formātu” prezentēs asociētais profesors Džovanni Pjetro Vitāli (Giovanni Pietro Vitali). Šī semināra mērķis ir analizēt vēsturnieka darbu, saskaroties ar avotiem un digitālo rīku piedāvātajām iespējām. Izmantojot datu vizualizācijas metodes, tiks prezentēts piecus gadus ilgs darbs ar arhīvu avotiem par vardarbību, kas pastrādāta pret civiliedzīvotājiem Itālijā laikā no 1943. līdz 1945. gadam. Seminārā pētnieks prezentēs darba rezultātus, kas gūti sadarbībā ar galvenajiem Otrā pasaules kara vēsturiskās atmiņas institūtiem Itālijā, bet galvenokārt visi dalībnieki aicināti apdomāt metodoloģiskus jautājumus un aicināti dalīties pieredzē par to, kā digitālais formāts var apstiprināt vai likt apšaubīt historiogrāfiju.

Džovanni Pjetro Vitāli ieguvis doktora grādu (PhD) lingvistikā un itāliešu literatūrā, ir asociētais profesors digitālo humanitāro zinātņu jomā Parīzes Saklē universitātē (Université Paris-Saclay) un Frankofonijas digitālo humanitāro zinātņu asociācijas “Humanistica” valdes sekretārs. No 2018. gada viņš ir asociētais pētnieks Oksfordas Universitātē, kur ir “Prismatic Translation” projekta (https://prismaticjaneeyre.org/) padomnieks digitālo humanitāro zinātņu jomā. Galvenās pētniecības intereses ir digitālās humanitārās zinātnes, mūsdienu vēsture, valodniecība, onomastika, mūsdienu literatūra un kultūras studijas.

Semināra darba valoda – angļu. Aicināti visi interesenti!

Lai saņemtu Zoom pieslēgšanās saiti, lūgums reģistrēties: https://ej.uz/digitalhumanitiesLV-22052024

Lasīt vairāk...

2024. gada 3. maijā Maincā (Vācijā) notiek zīniem veltīts simpozijs "SELFING AND SHELVING. Zines, Zine Media, and Zintivism", kurā ar priekšlasījumu "New printed punk zines in the small scene: the case of Riga’s ‘Puve’ and ‘Grūst’" piedalās arī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis.

Simpozijs pulcē pētniekus un praktiķus, lai diskutētu par to, kā zīni veido individuālo un kopienas identitāti (selfing) un kā šos nenoturīgos izdevumus var vākt, arhivēt un piekļūt tiem (shelving).

Vairāk par simpoziju šeit.


Izsludināta pieteikšanos starptautiskai starpdisciplinārai zinātniskai konferencei "Postcolonial situation in the arts after the collapse of the Soviet Union: experience, impact, reassesment" (Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana), kas notiks no 2025. gada 10. aprīļa līdz 12. aprīlim Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Konference ir valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023.–2026.) projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP – MM- LKRVA – 2023/1-0001) notikums, kas pulcēs gan visu piecu partnerinstitūciju (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka) pārstāvjus, gan pētniekus no citām valstīm, kurās aktuāla jauna pētnieciskā diskursa veidošana humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Konferencē ar paneļreferātiem piedalīsies postkoloniālisma studiju eksperti Dorota Kolodziejčika (Dorota Kołodziejczyk) no Vroclavas Universitātes Polijā un Benedikts Kalnačs no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Konferences darba valoda – angļu (bez tulkojuma). Referātu pieteikumi tiks pieņemti līdz 2024. gada 15. oktobrim.

Pilns teksts un informācija par pieteikšanos konferencei pieejama šeit.

Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.


2024. gadā aprit gan vairāku Ņujorkas latviešu dzejnieku – Elles ķēķa grupējuma dalībnieku simtgades, gan arī Andrē Bretona sirreālisma manifesta simtgade. Šīs jubilejas mudina ar jaunu skatījumu palūkoties gan uz izcilā Elles ķēķa dzejnieka Gunara Saliņa darbiem, gan arī viņa draugu un domubiedru daiļradi. Festivāls aicina apmeklētājus gūt atklāsmes ne vien Rīgā, apmeklējot ieskaņas koncertu un konferenci, tiekoties ar Elles ķēķa otro paaudzi un izzinot gleznotāja Rolanda Kaņepa gleznu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet arī doties ārpus Rīgas uz sezonas atklāšanu brīvdabas mākslas telpā Savvaļa, kas atrodas Drustos, un Piebalgas muzejiem – Antona Austriņa “Kaikašiem” un Kārļa Skalbes “Saulrietiem”. Festivāla ieskaņas pasākums “Satikšanās ” norisināsies 16. maijā Rakstniecības un mūzikas muzeja telpā “Tintnīca”, kur ar koncertu uzstāsies Gunara Saliņa ģimene no abām Atlantijas okeāna pusēm: Gunara un Jautrītes meitas Laila Saliņa (mecosoprāns, režisore) un Lalita Saliņa (flautiste), kā arī Gunara brāļa, Aleksandra Saliņa mazbērni un mazmazbērni: Ieva Šmite (pianiste), Gundega Šmite (komponiste), un Ievas meita, Sonja Misiņa (perkusioniste). Šajā vakarā izskanēs dzeja, dziesmas un atmiņu stāsti no “Elles ķēķa” laika Ņujorkā.

Lasīt vairāk...

Baltijas digitālo humanitāro zinātņu forums notiks Latvijas Universitātes jaunajā Akadēmiskajā centrā 25. un 26. aprīlī. Šis ir nozīmīgs notikums digitālajās humanitārajās zinātnēs (DH), kas Baltijas pētniecības telpā turpina strauji attīstīties. Forums iecerēts kā projektu un pētījumu, digitālo rīku un resursu prezentēšanas, diskusiju un tīklošanās platforma DH pētniekiem, praktiķiem un interesentiem.

Pirmajā Baltijas DH foruma dienā uzstāsies Baltijā ievērojami digitālo humanitāro zinātņu pārstāvji, ministriju un Eiropas pētniecības infrastruktūru humanitāro zinātņu jomā – CLARIN ERIC un DARIAH-EU – pārstāvji. Sniedzot padziļinātu ieskatu Baltijas digitālo humanitāro zinātņu attīstības tendencēs pēdējās desmitgadēs, tiks diskutēts par pētniecības infrastruktūru ietekmi uz humanitāro zinātņu attīstību un šīs pētniecības jomas nākotnes perspektīvām. Pirmām divām foruma sesijām varēs sekot arī tiešsaistē – Latvijas Universitātes tiešraides kanālā.

Baltijas DH foruma otrā diena savukārt norisēs interaktīvākā formātā. Četrdesmit piecas pētnieku grupas no trim Baltijas un vairākām citām valstīm prezentēs savu veikumu DH projektos, demonstrēs izstrādātos digitālos resursus un rīkus, kā arī iepazīstinās ar dažādām izglītības iniciatīvām, sākot no tiešsaistes mācību platformām līdz vasaras skolām un augstākās izglītības moduļiem.

Lasīt vairāk...

2024. gada 25. un 26. aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Toronto Metropoles universitātes Valodu, literatūru un kultūru katedras un Anžē un Lemānas universitāšu laboratorijas 3L.AM rīkota starptautiska zinātniska bilingvāla konference "Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka" (La francité: une mosaïque d’emblèmes esthétiques et culturels).

Programma pieejama šeit.

Dalībnieku saraksts šeit.

Konferencē tiks nodrošināts simultānais tulkojums. Ikviens gaidīts!

Konference rīkota ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda atbalstu.



LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs 2024. gada 9. aprīlī tiešsaistē piedalījās starptautiskā zinātnisko priekšlasījumu ciklā “Coloniality and Decoloniality in Translation” (“Kolonialitāte un dekolonialitāte tulkojumā”), ko rīko Freiburgas Universitāte Vācijā.

Šteinbergs uzstājās ar priekšlasījumu “Translating Poetry into Latvian: Decoloniality, Global Modernism, and the Pitfalls of Representation”, kurā vēstīts par dzejas tulkošanu latviešu valodā 20. gadsimta nogalē un mūsdienās.

Nākamie cikla priekšlasījumi norisināsies 7. maijā plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika), kad uzstāsies Džoanna Pinka (Johanna Pink), un 21. maijā, kad uzstāsies Džošua M. Praiss (Joshua M. Price). Reģistrēties iespējams šeit.

Ivara Šteinberga priekšlasījuma video ierakstu iespējams noskatīties šeit.


Priekšlasījums izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.



Daudz laimes Arnoldam Klotiņam 90. dzimšanas dienā!

Interviju ar Dr. Art Arnoldu Klotiņu var lasīt šeit.

Par profesionālajām gaitām šeit.


Izskanot Alfrēda Kalniņa klaviermūzikai,

Pievienojās varenais Roberta Zuikas vīru koris,

Balsis, mūzikas skaņas plūda pāri jūrām un okeāniem,

Lai suminātu un sveiktu gaviļnieku!

Tomēr reizēm ir tik labi būt divatā ar tautasdziesmu,

Lai izdzīvotu folkloru latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos

Un nekad vairs nepiedzīvotu mūziku okupācijā, bēgļu gaitās un pēckara staļinismā.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. aprīlī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Aigars Lielbārdis.

Priekšlasījuma anotācija:

Debesu grāmatas: no debesīm kabatā un no Rīgas līdz Pensilvānijai

Debesu grāmatām, to glabāšanas un pārrakstīšanas tradīcijai, ir nozīmīga loma folkloras žanru saturiskajā piepildījumā, rokrakstu un literatūras procesu attīstībā, tautas un vernakulārās reliģijas kontekstā. Tās latviešu tradicionālo kultūru saista un sakņo plašākos kultūrvēsturiskos procesos Eiropā un pasaulē.

Debesu grāmatas ierasti ir neliela kabatas formāta pašdarināti iesējumi vai arī uz atsevišķām lapām ar roku rakstīti teksti, kam tiek piedēvēts pārdabisks un dievišķs spēks tās īpašnieku pasargāt no ievainojumiem, īpašumu no zagļiem; tā spēj apturēt asiņošanu un palīdz dzemdētājām. Savukārt, glabāta mājās, tā pasargā no uguns nelaimes, pērkona un zibens postījumiem, ūdens plūdiem. Debesu grāmatas saturs vēsta par tās dievišķo izcelsmi – to no debesīm nonesis eņģelis Miķelis, tā parādījusies kādā baznīcā Londonā vai Olšteinā. Debesu grāmatām izdalāmi vairāki tipi – Londonas, Miķeļa, Grāfa Filipa u. c. Līdzās Debesu grāmatas tekstam nelielajos iesējumos ir pierakstīti arī buramvārdi, kas, domājams, kalpojuši praktiskiem tautas medicīnas mērķiem – apvārdot cilvēku un mājdzīvnieku slimības.

Debesu grāmatas ir ne tikai vēsturiskas liecības par aktīviem dažādu sabiedrību un kopienu kūltūrmigrācijas procesiem Eiropā un pasaulē 17.–19. gadsimtā un garāk, bet arī izgaismo šo grāmatu lomu Latvijas ļaužu individuālajā ticībā vēl 20. gadsimtā. To dievišķo spēju dēļ – pasargāt no ievainojumiem un vardarbīgas nāves – tās ņemtas līdzi Pirmā un Otrā pasaules kara raisīto emigrāciju gaitās, kā arī pārrakstītas dotas līdzi latviešu karavīriem, piedaloties lielvaru karos.


Aicinām pieteikties mācībām programmā “Sestā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola: lielie valodas modeļi un mazās valodas” (Sixth Baltic Summer School of Digital Humanities: Large Language Models and Small Languages), kas norisināsies 2024. gada 22.–26. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) klātienē un tiešsaistē Zoom platformā.

Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar digitāliem datiem, līdz pētniecības rezultātu vizualizācijas prasmēm.

Skolas fokusa tēma ir lielie valodas modeļi un to izmantojums pētniecībā. Tallinas Universitātes CUDAN laboratorijas datorlingvistikas un kultūras analītikas pētnieks Andres Karjus (Andres Karjus) demonstrēs, kādas teksta anotēšanas un analīzes darbības lielie valodas modeļi spēj veikt efektīvi un nesalīdzināmi ātrāk nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas, savukārt Latvijas Universitātes pasniedzēja filozofe Līva Rotkale dalīsies pieredzē par to, kā ChatGPT lietotni izmantot atbalstam pētījumos. Kā katru gadu, dalībniekiem būs iespēja apgūt teksta apstrādi un datu vizualizāciju, izmantojot Python programmēšanas valodu, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēku, LNB pētnieku Ulda Bojāra un Valda Saulespurēna vadībā.

Lasīt vairāk...