EN in English

No 29. līdz 31. oktobrim Rīgā notiks starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Konference ir viens no Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gada pasākumiem, kurā dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki diskutēs par tradīciju arhīvu pagātni un to nākotnes perspektīvām – aizvadītajiem 100 gadiem un nākamajiem 10. Konferenci rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu un Rīgas domi.

Konferencē izskanēs pavisam 35 referāti, kuru autori ir zinātnieki no 18 valstīm. Plenārlekciju autores ir Marina Čerņavska (Maryna Chernyavska) no Kanādas un LU LFMI pētniece Sanita Reinsone. Konferences atklāšanas dienā dalībnieki pulcēsies Rīgas domes Sēžu zālē, savukārt nākamajās dienās darbs norisēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā. Akadēmiskā foruma kultūras programmā ir folkloras kustības vēsturei veltītas izstādes atklāšana LNB ēkas Draugu telpā (kuratori: Toms Ķencis, Aigars Lielbārdis), kā arī “Skandinieku” koncerts Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”.

Konferences darba valoda ir angļu. Visas sēdes interesentiem būs skatāmas arī tiešsaistē: https://www.facebook.com/lulfmi/ un https://www.youtube.com/@LFK1924.

Konferences programma (PDF)

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:

*vadošā pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju sieviešu rakstniecībā un feminismā;

*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju starpkultūru pētniecībā;

*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – folkloristikas izpētes metožu un teoriju attīstībā un mūsdienu vernakulāro kultūrprakšu pētniecībā.

Lasīt vairāk...

No 2024. gada 21. oktobra līdz 25. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte Valsts pētījumu programmas projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros organizē Kritikas rudens skolu. Kritikas skola notiek sadarbībā ar interneta žurnālu “Punctum”, un meistarklases tajā vadīs literatūrkritiķe, literatūrzinātniece Ilva Skulte (RSU), literatūrzinātniece Zanda Gūtmane (RTU Liepāja), literatūrkritiķe, rakstniece Ieva Melgalve (LU LFMI) un filozofijas un literatūras žurnāla “Punctum” redaktore Linda Mence.

Kritikas skolai īpaši aicināti piedalīties LU maģistrantūras studenti, Liepājas Universitātes maģistrantūras studenti, kā arī citu Latvijas augstskolu humanitāro zinātņu maģistrantūras studenti. Nodarbību gaitā studentiem būs jādarbojas arī praktiski un jāsagatavojas atsevišķi (detalizētai informācijai sk. programmu). Nodarbības notiks attālināti MS Teams platformā vakaros, sākot no 18.00.

Lai reģistrētos kritikas skolai un saņemtu MS Teams saites nodarbībām, kā arī detalizētus uzdevumus katrai nodarbībai, pieteikumu lūdzam sūtīt LU HZF pētniekam Ingum Barovskim: ingus.barovskis@lu.lv. Pieteikšanās līdz 18. oktobrim.

Par Kritikas rudens skolas pabeigšanu tās dalībniekiem tiks izsniegta apliecība.

Lasīt vairāk...

Kā varam palīdzēt atbrīvoties no padomju koloniālā mantojuma Centrālāzijas valstīm? Ņemot vērā LU LFMI pieredzi postkoloniālās teorijas attīstībā un mūsdienu kultūras pētniecībā, 27. septembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojās laikmetīgās mākslinieces Darija Termikhana no Kazahstānas un Munisa Holkhuajeva no Uzbekistīnas. Valta Valtera Kronberga ierakstīta saruna ar LFMI vadošā pētnieka Dr. Toma Ķenča piedalīšonos būs pieejama Gētes institūta Rīgā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā projekta "(Dis)solutions – Decolonial Encounters" ((At)risinājumi – dekoloniālās saskares) raidierakstā.


Priecājamies, ka šoruden LU LFMI stažēsies Boloņas Universitātes (Itālija) maģistrantūras studente Ilarija Da Rin Betina (Ilaria Da Rin Bettina). Viņa ir studējusi valodas (angļu, vācu, krievu) un ieguvusi politikas zinātnes bakalaura grādu Padujas Universitātē. 2017. gadā vidusskolas laikā Ilarija pieteicās apmaiņas programmā un desmit mēnešus pavadīja Ādažos, kļūstot par daļu no brīnišķīgas latviešu ģimenes, kas viņai atvēra durvis uz Latvijas kultūru. Kopš tā laika Ilarija vienmēr ir sapņojusi atgriezties Latvijā. No šī gada maija līdz augusta vidum Ilarija stažējās Itālijas vēstniecībā Rīgā un nu uz diviem mēnešiem pievienosies LU LFMI kolektīvam.

Maģistra darbā Ilarija pievērsīsies Dziesmotās revolūcijas politisko aspektu pētniecībai, izzinot, kā Trešās atmodas laikā folklora Latvijā tika izmantota kultūras identitātes atjaunošanā un kā pēc kultūras identitātes atdzimšanas tā pārgāja uz politisko. Ilarijas mērķis ir pētīt neformālās grupas – to, kā tās mijiedarbojās un sadarbojās ar politiskajām kustībām vai pašas kļuva par par politisko pārmaiņu aģentiem. Ilarijai interesē arī jautājums, kā šīs grupas izmantoja mūziku, īpaši tautas mūziku un rokmūziku, politiskās pretestības izpausmei un mobilizācijai ceļā uz brīvību un neatkarību.


Eiropas Zinātnieku naktī, kas gaidāma 27. septembrī, LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā (Jelgavas ielā 3) būs sastopami arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Folkloristi aicina piedalīties aktivitātēs ēkas 2. stāvā.

Folkloras vākšanas darbnīcā – uz stingri zinātniskiem pamatiem – būs iespēja papildināt 100 gadus senās Latviešu folkloras krātuves arhīvu. Šoreiz uzmanības centrā būs ucināmās dziesmas (ritmiski bērnam domāti teksti, ko dzied vai skaita pieaugušais, parasti līdz ar kustību, piemēram, “Jājam, jājam mēs uz tirgu“, “Vāru, vāru putriņu”) un pirkstu nosaukumi (“Tas pirkstiņš vectētiņš…”). Ja atceraties ko no savas bērnības, piestājiet pie folkloristiem un pastāstiet! Materiāli nepieciešami topošajai grāmatai. Savāktie pieraksti tiks iekļauti citos gados aizsāktajā kolekcijā LFK [2177].

Tautasdziesmu laboratorija savukārt aicina uz aizraujošu spēli, kas katram ļaus noskaidrot savu prasmju raksturu. Kas Tu esi: Lakstīgala – Dziesmu daudzzinātāja, Gudrais Krauklītis, Strazds – Līdzsvilpējs vai Viendziesmīte Grieze? Atzīmējot “Latvju dainu” izdošanas aizsākuma 130. gadskārtu, apmeklētājiem būs iespēja sacensties virtuālas tautasdziesmu puzles salikšanā, mēģināt izlasīt Dainu skapja lapiņas, atklāt 19. gadsimta otrās puses ortogrāfijas likumības, uzzināt par Krišjāņa Barona veikumu un piezīmēm uz lapiņām.

Pasākumi notiks no plkst. 17.00 līdz 21.00. Pilna Zinātnieku nakts 2024 programma: https://researchlatvia.gov.lv/lv/science-night


2024. gada 23.–26. septembrī Valensijā, Spānijā notika ikgadējā Starptautiskās Skaņas un audiovizuālo arhīvu asociācijas (IASA) konference. Arhīvu publiskajā sanāksmē institūcijas īsās prezentācijās iepazīstināja ar saviem audiovizuālajiem arhīviem un to aktualitātēm. Līdzās Austrālijas, Serbijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Austrijas, Argentīnas, Čehijas, Argentīnas, ASV un Kolumbijas arhīviem ar Latviešu folkloras krātuves audiovizuālajiem resursiem tiešsaistē iepazīstināja etnomuzikoloģe Ieva Vīvere.

LFK arhīvs tika prezentēts plašākā audiovizuālo arhīvu kontekstā, kuru veido mūzikas un mantojuma arhīvi, (etno)muzikoloģijas institūti, universitātes, nacionālie muzeji un arhīvi, kā arī apdraudēto valodu un kopienu arhīvi. LFK pievienojās IASA tīklam 2023. gadā.


24. septembrī notika foto izstādes "Latviešu folkloras krātuvei – 100" atklāšana Igauņu folkloras arhīvā (Eesti Rahvaluule Arhiiv), kas ir Igauņu literatūras muzeja (Eesti Kirjandusmuuseum) struktūra. Tajā piedalījās izstādes veidotājs, LFK vadošais pētnieks Aigars Lielbārdis. Izstādē iekļautas 24 fotogrāfijas no dažādām LFK kolekcijām, sniedzot ieskatu krātuves 100 gadu darbībā.

LFK vēsturi lielā mērā veidojuši tās darbinieki un viņu pētnieciskās intereses, kas ietekmēja gan glabātā folkloras materiāla apjomu un klasifikāciju, gan arī noteikušas publicēto folkloras pētījumu, tekstu apkopojumu un krājumu raksturu. Tāpat krātuves darbinieki, veicot ikdienas darbu folkloras materiālus pierakstot, ieskaņojot, kataloģizējot, aprakstot, sistematizējot un mūsdienās digitalizējot, ir nodrošinājuši krātuves pastāvēšanu un augsmi 100 gadu garumā.

Izstādes centrā ir LFK darbinieki dažādos laikos – sākot ar starpkaru periodu, kam sekoja padomju okupācija, un ieskatu krātuves vēsturē noslēdzot ar foto uzņēmumiem Atmodas periodā 20. gs. 80. gados. Tā kā fotografēšana pagājušajā gadsimtā nebija ikdienišķa, tā notika īpašos gadījumos un īpašiem cilvēkiem klātesot, visbiežāk – pētniekam satiekot teicēju, t. i. – folkloras teikšanas brīdī. Folkloras pierakstīšana parasti notika individuālās vai visas krātuves kopīgi rīkotās ekspedīcijās un lauka pētījumos, kad centās pieaicināt arī profesionālu fotogrāfu. Izstādē iekļauti attēli, kuros līdzās teicējiem ir redzami dažādu paaužu folkloras pētnieki un tehniskie darbinieki, kā arī dažādi folkloras dokumentēšanas veidi un apstākļi.

Foto (c) Aigars Lielbārdis


3.–4. oktobrī Latvijas Leļļu teātris aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp dodies?". Tās rīkotājkomitejā ir arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare, kura piedalīsies arī ar priekšlasījumu "Teātris, ekoloģija un ilgtspēja. Kas mums rūp?".

Konference pulcēs starptautiski atzītus lektorus, laikmetīgās skatuves mākslas meistarus, psihologus, filozofus, mārketinga ekspertus un producentus, lai kopīgi domātu un runātu par teātra nozares attīstības iespējām un scenārijiem šodien.

Vēl ir iespēja pieteikt dalību konferencei. Vairāk: https://www.teatrakonference.lv/konference/


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures arhīvu Zinātnieku naktī 2024 aicina ikvienu piedalīties sabiedrības iesaistes akcijā “Ko Tu zini par Latvijas čigāniem?”.

Čigāni Latvijā ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības, arī augstam diskriminācijas riskam, kas nereti skaidrojams ar zināšanu trūkumu par čigāniem. Aktivitātes mērķis ir uzklausīt un izprast, ko sabiedrība patiesi zina par čigāniem Latvijā, vienlaikus sniedzot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt romu vēsturi, kultūru un tradīcijas, tādējādi sekmējot izpratni un empātiju, kā arī veicinot interesi par saviem līdzcilvēkiem.

27. septembrī Kalpaka bulvārī 4 plkst. 17.00 – 21.00, klausoties čigānu mūziku un iepazīstoties ar vēsturiskām un unikālām foto un audio liecībām, ikviens Latvijas romu pētniekiem varēs izstāstīt arī savu stāstu par kādu notikumu vai satikšanos ar Latvijas čigāniem.


Zinātnieku nakts aktivitātes īstenotas Valsts pētījumu programmas projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros.


Šodien, 20. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Ieva Vīvere un Jānis Daugavietis LR1 raidījumā “Kultūras rondo” stāstīja par Latviešu folkloras krātuves gatavošanos Eiropas folkloras dienai un citiem krātuves simtgades pasākumiem. Eiropas folkloras diena ir pirmdien, 23. septembrī. Todien un citās tuvākajās dienās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, notiks dažādi folkloras pasākumi. Šādu dienu pēc kultūras menedžmenta centra “Lauska” vadītājas Dainas Zalānes rosinājuma jau otro gadu rīko Eiropas folkloras tīkls (European Folk Network).

Latviešu folkloras krātuve šim pasākumam ir izveidojusi sarakstu ar latviešu vai Latvijā radītu dažādu stilu un žanru mūziku, kurā ir atsauces uz folkloru. Dziesmas no šī saraksta radio raidījumā “Kultūras rondo” dzirdamas šodien un nākamnedēļ. Esam izveidojuši arī anketu “Folkloras atsauces mūzikā” un aicinām ikvienu šo sarakstu papildināt. Rosinām arī dalīties ar šādu mūziku sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #LFK100 – uztversim to kā dāvanu Latviešu folkloras krātuves simtgadē! Latviešu folkloras krātuves simtgades svinību dienā 2024. gada 2. decembrī mūzikas straumēšanas vietnēs publicēsim atskaņošanas sarakstus (pleilistes) ar ieteiktajiem skaņdarbiem. Aptaujas pētnieciskais nolūks ir dokumentēt, kāda nozīme folklorai un folkloras arhīva materiāliem ir vai ir bijusi plašākā Latvijas sabiedrībā un kultūrā.

Šodien raidījumā izskanēja Margaritas Vilcānes dziedātā Raimonda Paula dziesma “Maza, maza istabiņa” no cikla “Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem” un Palsmanes šlāgergrupas “Palsa” dziesma “Krāšņa bija tēva sēta”.

Attēlā: Palsmanes grupa “Palsa”, foto no Sniedžu ģimenes arhīva


Aicinām uz Johannas Rosas (Johanna Ross) "Pētījuma poētikas" cikla lekciju angļu valodā "What is Soviet girls' literature and where can we find it in the Baltics?" ("Kas ir padomju meiteņu literatūra un kur to var atrast Baltijā?"), kas notiks 2. oktobrī plkst. 13.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3).

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem meiteņu literatūra ir kļuvusi par nozīmīgu sieviešu rakstniecības apakšnozari. Pētnieces Šērlija Fostere (Shirley Foster) un Džūdija Simona (Judy Simons) sava fundamentālā pētījuma “What Katy Read” (Ko Ketija lasīja?, 1995) priekšvārdā uzsver nepieciešamību analizēt populārās meiteņu grāmatas, ņemot vērā to tapšanas un izdošanas laikmetu, apkārtējās kultūras kontekstu un dzimtes ideoloģiju. Šajā sakarā ir vērts uzdot jautājumu: kādi vēstījumi tika nodoti meitenēm lasītājām PSRS ar tās pretrunīgo dzimtes politiku?

Šis priekšlasījums iepazīstina ar dažām Hruščova atkušņa un vēlākā PSRS stagnācijas perioda igauņu un latviešu grāmatām meitenēm par meitenēm. Grāmatu autores ir Anna Brodele, Zenta Ērgle, Silvija Rannamā (Silvia Rannamaa) un citas. Tiek izvirzīts pieņēmums, ka šie darbi veido atšķirīgu padomju meiteņu literatūras kopu, kas izceļas uz agrākās, pārsvarā vīrišķīgās padomju bērnu un jauniešu literatūras fona. Tiek mēģināts ieskicēt šīs grupas raksturīgākās iezīmes un uzsākt diskusiju par to, ko šīs grāmatas stāsta saviem jaunajiem lasītājiem par meiteņu dzīvi.

Lasīt vairāk...

Projekta “Data4UA” pētnieki, kas apvieno partnerus no Latvijas, Ukrainas, Grieķijas un Slovēnijas, aicina uz tiešsaistes lekcijām, kas veltītas kultūras mantojuma saglabāšanai, izpētei un atjaunošanai militāra apdraudējuma apstākļos. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sabiedrības un augstākās izglītības institūciju lomai, rūpējoties par Ukrainas kultūras mantojumu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada 24. februārī.

Gaidāmas pavisam sešas lekcijas, tuvākās no tām 17. septembrī, 24. septembrī un 2. oktobrī – plkst. 16.00. Lekcijas būs angļu valodā (piedāvājot daļēju tulkojumu ukraiņu valodā) un notiks tiešsaistes platformā “Zoom”. Aicināts ikviens interesents, taču nepieciešams iepriekš reģistrēties.

Lasīt vairāk...

Trešdien, 25. septembrī, plkst. 15.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3) notiks LU LFMI organizētais seminārs “Domapmaiņa. Nr. 5. Ievads naratoloģijā: pedagoģiskas piezīmes” projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS”. Seminārā uzstāsies un uz diskusiju aicinās LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš.

Poststrukturālisma izvērstā zinātnes kritika un poētika veicinājusi ne vien jaunu teoriju ieplūšanu stāstījumu pētniecībā, bet arī to hibridizāciju. Fokusa maiņa iezīmē visai radikālu zinātnisko interešu pārgrupēšanos naratoloģijā, sistēmisko skatījumu uz literārajām funkcijām nomainot pret interesi par kontekstiem, teksta un lasītāja attiecībām, kā arī veidiem, “kā teksts vedina uz zināšanām par to, kas ir varbūtējs un iespējams”. Mūsdienu situāciju naratoloģijā visprecīzāk apzīmē šā jēdziena lietojums daudzskaitlī – naratoloģijas. Vairums jauno strāvojumu vēl nespēj piedāvāt praktiskus modeļus tekstu analīzei, nereti uzsverot, ka tāds arī nav to uzdevums, tādēļ nozīmīgs ir paša pētnieka izvēlētais skatpunkts, sintezējot atšķirīgās pieejas savu mērķu sasniegšanai. Domapmaiņas ietvaros paredzēts meklēt atbildes uz virkni jautājumu – kā iespējami kompakti aptvert naratoloģijas mantojumu? Kāda ir naratoloģijas situācija šobrīd – vai tās institucionalizēšanās pēdējos 30 gados ļāvusi tai attīsties un piedāvāt jaunas zināšanas? Vai Latvijā pētnieki pielieto lokāli aprobētos jēdzienus? Un, visbeidzot, – kā apgūt šīs zināšanas Latvijā?

Lasīt vairāk...

Tuvojoties Raiņa un Aspazijas 160. jubilejas gadam, 26. un 27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7) notiks starptautiska, starpdisciplināra zinātniska konference “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”.

Rainis un Aspazija bija Eiropas un pasaules mēroga literāti un sabiedriski politiskie darbinieki, kas iestājās par cilvēktiesībām, demokrātiju, nacionālas valsts un vienotas Eiropas ideju. Konferences referātu tēmu loks ietver Raiņa un Aspazijas idejas laikmeta kontekstā; abu dzejnieku saistību ar nozīmīgām personībām 19./20. gs. mijā, viņu idejām un darbiem; idejiskus strāvojumus Raiņa un Aspazijas laikā Latvijā un citviet Eiropā, to saskari un attīstību; rakstnieču un sieviešu tiesību problemātiku; personību paštēlu un tēlu sabiedrībā cauri laikiem; mūsdienīga personības muzeja lomu personības piemiņas saglabāšanā un tālāknodošanā; radošās partnerattiecības Eiropas valstīs.

Konferences programma pieejama šeit.

Konferencē piedalīsies humanitāro zinātņu pētnieki un muzeju pārstāvji Kristiāna Ābele, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Jānis Zālītis u.c., kā arī viesi no Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas un Somijas. Ar plenārreferātiem uzstāsies Gundega Grīnuma, Vita Matīsa, Viola Parente-Čapkova (Somija), Marijans Dovičs (Slovēnija). 26. septembrī konferences darba valoda būs angļu, 27. septembrī – latviešu.

Lasīt vairāk...