EN in English

2024. gada 13.–16. jūnijā Jeilas un Ņūheivena universitāšu rīkota notiks Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konference, kas šogad noritēs 29. reizi. Pasākums pulcē zinātniekus, kuru fokusā ir Baltijas jūras reģiona izpēte. Konferencē piedalīsies dalībnieki no dažādām humanitāro un sociālo zinātņu jomām, kā arī izglītības, tehnoloģiju, starptautiskās drošības un labklājības nozarēm.

LU LFMI konferencē pārstāvēs vairāki pētnieki:

*Ilga Vālodze Ābele "Homecoming of Latvian diaspora ensembles: The International Folklore Festival "Baltica" in 1988 and 1991e" (Latviešu diasporas ansambļu atgriešanās mājās: starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" 1988. un 1991. gadā");

*Eva Eglāja-Kristsone "Literatura.lv: A Digital Odyssey in Latvian Literature" ("Literatura.lv: Digitālā Odiseja latviešu literatūrā");

*Ieva Garda-Rozenberga "Narrating and Representing the Urban Environment Changes in Soviet Riga" ("Pilsētvides pārmaiņu naratīvi un reprezentācija padomju Rīgā");

*Laine Kristberga "Performative Collaboration in Latvian Art and Politics in the Period of the Third National Awakening" ("Performatīvā sadarbība Latvijas mākslā un politikā Trešās atmodas laikā");

*Ieva Melgalve "Tracing Ukraine Memories: The Case of Laimdota Malle" ("Ukrainas atmiņu izsekošana: Laimdotas Malles gadījums");

*Jānis Oga "Journalism by Latvian writers in the 1970–1980s: the barometer of social, moral and educational problems of the era" ("Latviešu rakstnieku publicistika 70.–80. gados: laikmeta sociālo, morālo un izglītības problēmu barometrs");

*Sanita Reinsone "A Century of Networks: Archives of Latvian Folklore" ("Tīklu gadsimts: Latviešu folkloras krātuves arhīvs") un "Mobilizing Voices: Citizen-Driven Enhancement of Speech Data Accessibility and Language Technology Advancement" ("Mobilizēt balsis: runas datu pieejamības uzlabošana un valodas tehnoloģiju attīstība")

Programma pieejama šeit.

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls “Letonica” ierindots starptautiskās citējamības datu bāzes “Scopus” jaunākā reitinga augstākajās kvartilēs (Q1 un Q2), apliecinot, ka žurnālā publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa.

Datubāzē “Scopus” žurnāls indeksēts piecās jomās – literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q2); mūzika (Q2) un kultūras studijas (Q2) –, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone norāda: “Ziņa par žurnāla “Letonica” lielisko sniegumu sabalsojas ar pagājušogad svinēto žurnāla 25. gadskārtu un 50. numura iznākšanu, kad, retrospektīvi atskatoties, kristalizējās galvenā panākumu atslēga – plašs autoru loks ārpus LU LFMI, starpdisciplinaritāte un pakāpeniski pieaugoša ārvalstu autoru piesaiste. Liels nopelns bijušajiem redaktoriem un jo īpaši pašreizējam galvenajam redaktoram Jānim Ogam, kurš rūpīgi sekojis līdzi ne tikai žurnāla augstvērtīgai zinātniskajai kvalitātei, bet arī citējamības rādītāju paaugstināšanas iespējām un žurnāla izplatībai plašā starptautiskā akadēmiskajā kopienā. Publicēšanās žurnālā “Letonica” un citos starptautiskās citējamības datubāzēs iekļautajos žurnālos humanitāro zinātņu pētniekiem ļauj sasniegt plašu zinātnisku auditoriju, gan iepazīstinot ar nacionālas nozīmes pētījumu rezultātiem ārvalstu kolēģus, gan iesaistoties koppublikāciju tapšanā, ievietojot savas pētījumu intereses plašākos kontekstos.”

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs uzsver, ka “humanitārajām zinātnēm Latvijas Universitātē ir īpaša loma un īpaša atbildība nacionālā kontekstā. Vienlaikus mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā. LU LFMI un žurnāla “Letonica” komandai tas izdodas, dodot lielisku piemēru, no kā mācīties un kam sekot.”

Lasīt vairāk...


Šī gada 20. jūnijā Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības kongresa ietvaros (https://en.lfk.lv/isfnr2024) Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā notiks digitalhumanities.lv seminārs, kas top sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU. To vadīs neatkarīgais pētnieks Džošua Hagedorns (ASV). Praktiskais seminārs būs jo īpaši noderīgs folkloras pētniekiem, un tā uzmanības centrā būs darbs ar tekstu korpusiem.

Semināra dalībniekiem paredzēta aktīva līdzdarbošanās, līdz ar to būs nepieciešams portatīvais dators un iepriekšēja sagatavošanās, instalējot nepieciešamo programmatūru. Lai piedalītos šajā seminārā, priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Seminārs norisināsies tikai klātienē angļu valodā.

Lasīt vairāk...

No 3. jūnija līdz 7. jūnijam Tronheimā Norvēģijā norisinās doktorantūras skola vides cilvēkzinātņu jomā “Environmental Storytelling Across Media”, kurā piedalās LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Doktorantūras skolu, kuras centrā ir ilgtspējas jautājumi, mākslas un ekoloģijas attiecības, klimata taisnīgums un vides aktīvisms, kā arī pētnieciskās metodes vides cilvēkzinātņu jomā, rīko Norvēģijas Vides cilvēkzinātnes pētniecības skola (Norwegian Researcher School for Environmental Humanities (NoRS-EH)) sadarbībā ar Norvēģijas Tehnoloģiju un zinātnes universitāti (Norwegian University of Science and Technology). Doktorantūras skola pulcē doktorantus un jaunos pētniekus dažādās zinātņu nozarēs no Norvēģijas, Zviedrijas, Polijas, ASV, Nīderlandes, Lielbritānijas, Portugāles, Vācijas, Tunisijas, Šveices, Spānijas, Ķīnas.

Dalība doktorantūras skolā noris ar ERASMUS+ mobilitātes programmas ietvaros ar Latvijas Universitātes atbalstu.

Plašāk šeit: https://environmentalstorytellingacrossmedianorseh2024.com


Tartu Universitātes Ekoloģijas un zemes zinātņu institūtā 4.–7. jūnijā notiek vides pārmaiņām veltīta starptautiska konference “Izzušanas pēdās: sugu zudība, solastalģija un atlabšanas semiotika” (Traces of Extinction: Species Loss, Solastalgia, and the Semiotics of Recovery).

Vairāk nekā 60 konferences dalībnieku vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Viņa konferencē piedalās ar projektā "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) izstrādātu referātu “Solastalģiskās priekšpilsētas: mainītās vides naratīvi” (Solastalgic Suburbs: Narratives from Altered Environments).

Konferences programma pieejama šeit.

Tās dalībniekiem ir iespēja papildus baudīt arī Eiropas kultūras galvaspilsētas dabai un kultūrai veltītos pasākumus.

Foto (c) Tiit Maran


Seminārs notiks 2024. gada 27. un 28. jūnijā Portugāles pilsētā Koimbrā. Tajā piedalīsies dalībnieki no dažādām pasaules valstīm - Kolumbijas, Peru, Kanādas, Singapūras, Polijas, Vācijas, Skotijas, Somijas, Beļģijas, Šveices, Islandes un Anglijas.

Seminārā aplūkoto tēmu loks atrodams pasākuma programmā.

Semināra zinātniskajā komitejā darbojas arī pārstāve no Latvijas, teātra kritiķe, LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Reģistrācija dalībai seminārā notiek līdz 2024. gada 6. jūnijam: anketa


No 27. līdz 31. maijam Reikjavīkā (Islandē) notiek 8. Ziemeļvalstu un Baltijas digitālo humanitāro zinātņu konference (#DHNB2024). Tas ir svarīgs notikums digitālajās humanitārajās zinātnēs, kas ik gadu noris kādā citā reģiona vietā, pulcējot nozares pētniekus un aktualizējot jaunāko un nozīmīgāko digitālajās humanitārajās zinātnēs.

LU LFMI tiek pārstāvēts ar Haralda Matuļa, Ilzes Ļaksas-Timinskas un Elvīras Žvartes referātu "Representativity, Biases and Choices in Digital Corpora Curation: Latvian Diary Corpus".

Pilna programma pieejama: https://www.conftool.org/dhnb2024/sessions.php


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts tēmai “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”. Tajā apkopotas 13 zinātniskas publikācijas un pārstāvēti 15 pētnieki.

“Pilsētvides pētniecības nozīme būtiski pieaugusi kopš 2007. gada, kad pirmo reizi pasaulē vairāk cilvēku dzīvo pilsētās nekā laukos. Pilsētā veidojušās jaunas kopienas, kuras vairs nesaista radniecība, bet gan zināšanas, kopīga dzīves telpa, ekonomiskās intereses un publiskās pilsētvides kopienu prakšu dinamika, kas ietver kā ikdienas rituālus, tā svētku pasākumus. Izņemot dažus piemērus, līdz šim Latvijas pilsētpētniecībā pilsētai no vietējo iedzīvotāju viedokļa, izmantojot etnogrāfiskās izpētes metodes, ir pievērsta neliela uzmanība. Šāda novatoriska pilsētpētniecības iniciatīva ir arī LU LFMI īstenotais un Latvijas Zinātnes padomes atbalstītais projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums (Nr. lzp-2020/1-0096), kas tika realizēts no 2021. gada sākuma līdz 2023. gada nogalei.

Līdzās Krišjāņa Barona konferencei 2022 “Pieredze pilsētā”, kas norisinājās 2022. gada 9.–10. novembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, nozīmīgs pētnieciskā projekta rezultāts ir jaunais žurnāla “Letonica” tematiskais numurs. Lai arī telpiski projekta uzmanības centrā bija Rīgas Pārdaugavas iedzīvotāju stāsti, identitāte un vietējais mantojums mūsdienu urbanizētajā pasaulē, un kopienu kultūras prakses, tomēr konceptuāli tas aptvēra plašākus pilsētpētniecības jautājumus, tā mērķis bija, iesaistot sabiedrību stāstīšanā un veicot lauka pētījumus pilsētā, dokumentēt pilsētnieku stāstīto pieredzi un interpretēt mūsdienu pilsētvides naratīvus kā nozīmīgu pilsētas kultūras, vēstures un attīstības sastāvdaļu. Konceptuāli projekta pētnieku uzmanības fokusā bija Pārdaugavas iedzīvotāju un viņu apkaimju identitātes, pilsētas ainava (skaņas, smaržas, trokšņi utt.) kā personīgā Pārdaugava, ikdiena, bērnības pieredze,” ievadā raksta tematiskā numura redaktors, folklorists, LU LFMI vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš.

Lasīt vairāk...

Aicinām apgūt vasaras kursu par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām, kas izstrādāts ERASMUS+ projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu[1]. Kursu veido tiešsaistes lekcijas un divi klātienes semināri – pirmais norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), bet otrais notiks 30. augustā Carnikavas Novadpētniecības centrā (Carnikavā, Jomas ielā 7).

Mācības paredzētas kultūras jomu un vides zinātnes studentiem, nozares profesionāļiem, nemateriālā kultūras mantojuma kopējiem un citiem interesentiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas.

Kursu dalībniekiem sev ērtā laikā jūlijā vai augustā jānoklausās tiešsaistes lekcijas un jāizpilda uzdevumi, savukārt 29. un 30. augustā jāpiedalās klātienes semināros. Mācības ir bez maksas. Tiešsaistes lekcijas notiks angļu valodā, savukārt semināri – latviešu valodā.

Sekmīgi nokārtojot mācību prasības, kursa dalībniekiem būs iespēja saņemt apliecinājumu un 5 ECTS punktus no Egejas Universitātes (Grieķija).

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis rakstnieces Mudītes Austriņas darbu izlasi “Saules spēles”. Tā ir pirmā Austriņas grāmata, kas iznāk Latvijā, un to sastādījis literatūrzinātnieks un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Grāmatas dizaina autors – Klāvs Priedītis.

Mudīte Austriņa (1924–1991) bija dzejnieka meitiņa, pasaku ķēniņa krustmeita, Elles ķēķa pirmā dāma, kaislīga jūsmotāja un svinētāja, Centrālamerikas pirmiedzīvotāju folkloras apbrīnotāja, literatūras un mākslas gardēde, Itālijas pielūdzēja un nenogurstoša ceļotāja uz tēva mājām Vecpiebalgas “Kaikašos”. Un arī spilgta, neordināra rakstniece, sirreālisma mācekle, kuras neparastie darbi ar retiem izņēmumiem palikuši izkaisīti periodiskajos izdevumos un arhīvos. Šajā grāmatā apkopota viņas proza, sirreālie baletiņi, liriskie Latvijas apciemojumu pieraksti, autobiogrāfiski teksti un atmiņas par tuvām un svarīgām Latvijas kultūras personībām.

“Gatavojoties dzejnieka Gunara Saliņa simtgadei, pārcilājot Elles ķēķa materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā un privātos arhīvos, kā arī tuvāk iepazīstoties ar Mudītes literārajiem darbiem, kļuva skaidrs, ka viņas atstātajam mantojumam nepieciešams dot jaunu dzīvi, lai atklātu viņas rakstnieces talantu 21. gadsimta lasītājam un parādītu tā nozīmi ne tikai Ņujorkas jaunās latviešu dzejas uzplaukumā 20. gadsimta 50. gados, bet arī tai sekojošā visas trimdas literatūras atjaunotnē,” tā Kārlis Vērdiņš.

Darbu izlasi papildina Kārļa Vērdiņa priekšvārds un komentāri, kā arī Mudītes Austriņas krustmeitas Ilzes Auzeres atmiņu stāsts, kas šīs grāmatas lasītājiem sniedz viņas portretu ģimenes un tuvinieku vidū.

Lasīt vairāk...

Pamanot raganu tēmas aktualitāti Latvijas mākslas un kultūras telpā, LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļa un Latvijas Performances mākslas centrs organizē starptautisku simpoziju "Vēlreiz par raganām: citādība no femīno arhetipu analīzes skatpunkta".

Šajā starpdisciplinārajā projektā piedalās mākslas zinātnieki, performatīvo mākslu pārstāvji un folkloras pētnieki, lai spriestu par pretrunu plosītajiem raganu arhetipiem un to reprezentācijas problemātiku. Plašākā kontekstā tas rezonē ar kultūru stereotipiem un bailēm no sievietes rīcībspējas, vēlmes to kontrolēt un pakļaut.
Simpozijā ar priekšlasījumiem piedalās LU LUFMI pētnieki –
Projektu finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu ministru birojs (Nordic Culture Point) un ZUZEUM. Simpozijs notiek 23. maijā ZUZEUM, to pavada divas radošās darbnīcas un diskusijas. Simpozijs ir Rīgas performances mākslas festivāla STARPTELPA satelīta pasākums, tēmai sasaucoties ar šī gada festivāla tēmu "Rītdienas dumpinieki".

Programma pieejama šeit.


Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 8. maijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentu un vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju vernakulāro kultūrprakšu izpētē un arhīva darba metodoloģijā ievēlēja Aigaru Lielbārdi.

Apsveicam!

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts no 7. līdz 20. maijam grāmatu "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" piedāvā ar 40% atlaidi.

Lūkojoties uz svētkiem no vairākiem skatpunktiem, grāmatas autori uzmanības centrā likuši DZIESMU, tātad – repertuāru un svētku muzikālo sadaļu, mūzikas vēsturiskās norises un kolīzijas, bet notikumi mūzikā skatīti kultūras un ideju kontekstā. Pētījumu autori ir muzikologi, profesionāli atskaņotājmākslinieki, mūzikas žurnālisti. Grāmatu krāšņo bagātīgs foto un vizuālais materiāls, kas palīdz iztēloties, sajust vai atminēties konkrētā laikmeta noskaņas un svētku atmosfēru.

Grāmata veltīta gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem, lai tās lappusēs apzinātu dziesmu svētku muzikālās vēstures līkločus.

Grāmatu iegādāties iespējams:

- LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā) darba dienās no plkst. 11.00 līdz 17.00, izņemot pirmdienas;

- apmaksājot rēķinu (e-pasts saziņai: apgads@lulfmi.lv). Lai saņemtu grāmatu Omniva pakomātā, pircējam atsevišķi Omniva mājas lapā jāiegādājas adrešu karte.

Vairāk par grāmatu: https://lulfmi.lv/Dziesmu-svetkiem-150-Vesture-Versijas


22. maijā plkst. 15.00 tiešsaistē norisināsies jau otrais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā – digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Šajā reizē tēmu “Izsekojot nacistu-fašistu vardarbībai, lai reinterpretētu Otrā pasaules kara vēsturi. Deportācijas un kara slaktiņi Itālijā no 1943. līdz 1945. gadam no arhīva uz digitālo formātu” prezentēs asociētais profesors Džovanni Pjetro Vitāli (Giovanni Pietro Vitali). Šī semināra mērķis ir analizēt vēsturnieka darbu, saskaroties ar avotiem un digitālo rīku piedāvātajām iespējām. Izmantojot datu vizualizācijas metodes, tiks prezentēts piecus gadus ilgs darbs ar arhīvu avotiem par vardarbību, kas pastrādāta pret civiliedzīvotājiem Itālijā laikā no 1943. līdz 1945. gadam. Seminārā pētnieks prezentēs darba rezultātus, kas gūti sadarbībā ar galvenajiem Otrā pasaules kara vēsturiskās atmiņas institūtiem Itālijā, bet galvenokārt visi dalībnieki aicināti apdomāt metodoloģiskus jautājumus un aicināti dalīties pieredzē par to, kā digitālais formāts var apstiprināt vai likt apšaubīt historiogrāfiju.

Džovanni Pjetro Vitāli ieguvis doktora grādu (PhD) lingvistikā un itāliešu literatūrā, ir asociētais profesors digitālo humanitāro zinātņu jomā Parīzes Saklē universitātē (Université Paris-Saclay) un Frankofonijas digitālo humanitāro zinātņu asociācijas “Humanistica” valdes sekretārs. No 2018. gada viņš ir asociētais pētnieks Oksfordas Universitātē, kur ir “Prismatic Translation” projekta (https://prismaticjaneeyre.org/) padomnieks digitālo humanitāro zinātņu jomā. Galvenās pētniecības intereses ir digitālās humanitārās zinātnes, mūsdienu vēsture, valodniecība, onomastika, mūsdienu literatūra un kultūras studijas.

Semināra darba valoda – angļu. Aicināti visi interesenti!

Lai saņemtu Zoom pieslēgšanās saiti, lūgums reģistrēties: https://ej.uz/digitalhumanitiesLV-22052024

Lasīt vairāk...

2024. gada 3. maijā Maincā (Vācijā) notiek zīniem veltīts simpozijs "SELFING AND SHELVING. Zines, Zine Media, and Zintivism", kurā ar priekšlasījumu "New printed punk zines in the small scene: the case of Riga’s ‘Puve’ and ‘Grūst’" piedalās arī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis.

Simpozijs pulcē pētniekus un praktiķus, lai diskutētu par to, kā zīni veido individuālo un kopienas identitāti (selfing) un kā šos nenoturīgos izdevumus var vākt, arhivēt un piekļūt tiem (shelving).

Vairāk par simpoziju šeit.