Klajā nāk pirmais izdevums sērijā “Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pirmo “Latviešu teiku tipu un motīvu rādītāja” sējumu, kas sniedz pārskatu par Latviešu folkloras krātuvē glabātajiem folkloras avotiem, kas saistīti ar raganām. Izdevuma autors ir LU LFMI vadošais pētnieks, vairāku raganpētniecībai veltītu rakstu un monogrāfijas autors Sandis Laime (Dr. philol.).
“Cik dažādu paveidu raganas ir sastopamas latviešu folklorā? Daudz! Ja latviešu folkloru par raganām vajadzētu salīdzināt ar kādu dārzeni, tas noteikti būtu kāposts. Tik daudzslāņaina un daudzveidīga ir raganu folklora. Grāmatā esmu raudzījis dažādās raganu, spīganu un laumu tradīcijas atšķetināt un izprast – parādīt to reģionālās, hronoloģiskās un tipoloģiskās atšķirības, analizējot šim mērķim sagatavotu Latviešu folkloras krātuves raganu tekstu korpusu,” tā Sandis Laime.
Grāmatas ievada nodaļas piedāvā ieskatu latviešu teiku vākšanas, publicēšanas un klasificēšanas vēsturē, kā arī pārskatu par latviešu raganu tradīciju vēsturisko tipoloģiju, raksturojot folkloras avotus, kas saistīti ar nakts raganām, piena raganām un dēmoniskajām raganām.
Lasīt vairāk...Digne Ūdre un Zaiga Pleiko piedalās 13. YOFO
(1).jpg)
No 9. līdz 11. oktobrim jau 13. reizi notiek gadskārtēja Jauno folkloristu konference (YOFO). Šoreiz rīkotāji ir Lietuvas Literatūras un folkloras institūts, pulcēdami folkloristus Viļņā.
Konferencei iespējams līdzi sekot arī tiešsaistē.
Elo-Hannas Seljamā vieslekcija "Identitāšu naratīvos pulsējoša ainava: Tallinas Aizsardzības spēku kapsēta"
17. oktobrī plkst. 15.00 Zoom platformā notiks Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas asociētās profesores Elo-Hannas Seljamā vieslekcija “A landscape pulsating with identity narratives: Tallinn Defence Forces Cemetery” ("Identitāšu naratīvos pulsējoša ainava: Tallinas Aizsardzības spēku kapsēta").
Tallinas Aizsardzības spēku kapsēta kā apbedījumu vieta tiek izmantota kopš 19. gadsimta beigām, un ir pēdējā atdusas vieta aptuveni 4500 dažāda ranga un tautību karavīriem ar daudzveidīgām bruņoto spēku vienību piederībām. Starp apbedījumiem atrodas arī Igaunijas brīvības cīņām un diviem pasaules kariem veltīti pieminekļi. 2007. gadā, pēc tam, kad tas bija kļuvis par zibensnovedēju ar valsts pagātni saistītu, antagonisku naratīvu radītajai etniskajai spriedzei, uz šo kapsētu tika pārvietots arī tā sauktais Bronzas kareivis. Prezentācija ir balstīta ilgstošā lauka pētījumā un Džilianas Karras (Gillian Carr) konceptā 'memoriālainava' (memorialscape), kas izstrādāts, lai analizētu vairākkārtējas okupācijas pieredzējušas vietas un piemiņas vietu de(konstrukciju). Prezentācijā tiks aplūkots, kā Aizsardzības spēku kapsēta turpina būt ne tikai konkurējošu Igaunijas vēstures, tagadnes un pagātnes naratīvu krustugunīs, bet arī savstarpēji izslēdzošās un vienlīdz nesasniedzamās identitātes pretenzijās.
Elo-Hanna Seljamā ir Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas asociētā profesore ar ilgstošu pētniecisku interesi par dažādību, politiku un atmiņas un piemiņas praksēm.
Lekcija notiks angļu valodā. Interesenti laipni aicināti reģistrēties šeit, lai saņemtu Zoom linku.
Foto © Elo-Hanna Seljamaa
Vieslekcija notiks projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr.VPP-LETONIKA-2021/1-0008) semināru cikla “Identitāšu ainavas” ietvaros.
Tradīciju arhīvu konference
No 29. līdz 31. oktobrim Rīgā notiks starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Konference ir viens no Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gada pasākumiem, kurā dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki diskutēs par tradīciju arhīvu pagātni un to nākotnes perspektīvām – aizvadītajiem 100 gadiem un nākamajiem 10. Konferenci rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu un Rīgas domi.
Konferencē izskanēs pavisam 35 referāti, kuru autori ir zinātnieki no 18 valstīm. Plenārlekciju autores ir Marina Čerņavska (Maryna Chernyavska) no Kanādas un LU LFMI pētniece Sanita Reinsone. Konferences atklāšanas dienā dalībnieki pulcēsies Rīgas domes Sēžu zālē, savukārt nākamajās dienās darbs norisēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā. Akadēmiskā foruma kultūras programmā ir folkloras kustības vēsturei veltītas izstādes atklāšana LNB ēkas Draugu telpā (kuratori: Toms Ķencis, Aigars Lielbārdis), kā arī “Skandinieku” koncerts Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”.
Konferences darba valoda ir angļu. Visas sēdes interesentiem būs skatāmas arī tiešsaistē: https://www.facebook.com/lulfmi/ un https://www.youtube.com/@LFK1924.
Lasīt vairāk...
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 04.11.2024.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:
*vadošā pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju sieviešu rakstniecībā un feminismā;
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju starpkultūru pētniecībā;
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – folkloristikas izpētes metožu un teoriju attīstībā un mūsdienu vernakulāro kultūrprakšu pētniecībā.
Lasīt vairāk...LU Humanitāro zinātņu fakultātē notiks Kritikas rudens skola
No 2024. gada 21. oktobra līdz 25. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte Valsts pētījumu programmas projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros organizē Kritikas rudens skolu. Kritikas skola notiek sadarbībā ar interneta žurnālu “Punctum”, un meistarklases tajā vadīs literatūrkritiķe, literatūrzinātniece Ilva Skulte (RSU), literatūrzinātniece Zanda Gūtmane (RTU Liepāja), literatūrkritiķe, rakstniece Ieva Melgalve (LU LFMI) un filozofijas un literatūras žurnāla “Punctum” redaktore Linda Mence.
Kritikas skolai īpaši aicināti piedalīties LU maģistrantūras studenti, Liepājas Universitātes maģistrantūras studenti, kā arī citu Latvijas augstskolu humanitāro zinātņu maģistrantūras studenti. Nodarbību gaitā studentiem būs jādarbojas arī praktiski un jāsagatavojas atsevišķi (detalizētai informācijai sk. programmu). Nodarbības notiks attālināti MS Teams platformā vakaros, sākot no 18.00.
Lai reģistrētos kritikas skolai un saņemtu MS Teams saites nodarbībām, kā arī detalizētus uzdevumus katrai nodarbībai, pieteikumu lūdzam sūtīt LU HZF pētniekam Ingum Barovskim: ingus.barovskis@lu.lv. Pieteikšanās līdz 18. oktobrim.
Par Kritikas rudens skolas pabeigšanu tās dalībniekiem tiks izsniegta apliecība.
Lasīt vairāk...LFK viesojas mākslinieces no Kazahstānas un Uzbekistānas
Kā varam palīdzēt atbrīvoties no padomju koloniālā mantojuma Centrālāzijas valstīm? Ņemot vērā LU LFMI pieredzi postkoloniālās teorijas attīstībā un mūsdienu kultūras pētniecībā, 27. septembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojās laikmetīgās mākslinieces Darija Termikhana no Kazahstānas un Munisa Holkhuajeva no Uzbekistīnas. Valta Valtera Kronberga ierakstīta saruna ar LFMI vadošā pētnieka Dr. Toma Ķenča piedalīšonos būs pieejama Gētes institūta Rīgā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā projekta "(Dis)solutions – Decolonial Encounters" ((At)risinājumi – dekoloniālās saskares) raidierakstā.
LU LFMI par prakses vietu izvēlējusies maģistrantūras studente no Itālijas
Priecājamies, ka šoruden LU LFMI stažēsies Boloņas Universitātes (Itālija) maģistrantūras studente Ilarija Da Rin Betina (Ilaria Da Rin Bettina). Viņa ir studējusi valodas (angļu, vācu, krievu) un ieguvusi politikas zinātnes bakalaura grādu Padujas Universitātē. 2017. gadā vidusskolas laikā Ilarija pieteicās apmaiņas programmā un desmit mēnešus pavadīja Ādažos, kļūstot par daļu no brīnišķīgas latviešu ģimenes, kas viņai atvēra durvis uz Latvijas kultūru. Kopš tā laika Ilarija vienmēr ir sapņojusi atgriezties Latvijā. No šī gada maija līdz augusta vidum Ilarija stažējās Itālijas vēstniecībā Rīgā un nu uz diviem mēnešiem pievienosies LU LFMI kolektīvam.
Maģistra darbā Ilarija pievērsīsies Dziesmotās revolūcijas politisko aspektu pētniecībai, izzinot, kā Trešās atmodas laikā folklora Latvijā tika izmantota kultūras identitātes atjaunošanā un kā pēc kultūras identitātes atdzimšanas tā pārgāja uz politisko. Ilarijas mērķis ir pētīt neformālās grupas – to, kā tās mijiedarbojās un sadarbojās ar politiskajām kustībām vai pašas kļuva par par politisko pārmaiņu aģentiem. Ilarijai interesē arī jautājums, kā šīs grupas izmantoja mūziku, īpaši tautas mūziku un rokmūziku, politiskās pretestības izpausmei un mobilizācijai ceļā uz brīvību un neatkarību.
Folkloristi Zinātnieku naktī
Eiropas Zinātnieku naktī, kas gaidāma 27. septembrī, LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā (Jelgavas ielā 3) būs sastopami arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Folkloristi aicina piedalīties aktivitātēs ēkas 2. stāvā.
Folkloras vākšanas darbnīcā – uz stingri zinātniskiem pamatiem – būs iespēja papildināt 100 gadus senās Latviešu folkloras krātuves arhīvu. Šoreiz uzmanības centrā būs ucināmās dziesmas (ritmiski bērnam domāti teksti, ko dzied vai skaita pieaugušais, parasti līdz ar kustību, piemēram, “Jājam, jājam mēs uz tirgu“, “Vāru, vāru putriņu”) un pirkstu nosaukumi (“Tas pirkstiņš vectētiņš…”). Ja atceraties ko no savas bērnības, piestājiet pie folkloristiem un pastāstiet! Materiāli nepieciešami topošajai grāmatai. Savāktie pieraksti tiks iekļauti citos gados aizsāktajā kolekcijā LFK [2177].
Tautasdziesmu laboratorija savukārt aicina uz aizraujošu spēli, kas katram ļaus noskaidrot savu prasmju raksturu. Kas Tu esi: Lakstīgala – Dziesmu daudzzinātāja, Gudrais Krauklītis, Strazds – Līdzsvilpējs vai Viendziesmīte Grieze? Atzīmējot “Latvju dainu” izdošanas aizsākuma 130. gadskārtu, apmeklētājiem būs iespēja sacensties virtuālas tautasdziesmu puzles salikšanā, mēģināt izlasīt Dainu skapja lapiņas, atklāt 19. gadsimta otrās puses ortogrāfijas likumības, uzzināt par Krišjāņa Barona veikumu un piezīmēm uz lapiņām.
Pasākumi notiks no plkst. 17.00 līdz 21.00. Pilna Zinātnieku nakts 2024 programma: https://researchlatvia.gov.lv/lv/science-night
LFK audiovizuālā arhīva prezentācija IASA konferencē
2024. gada 23.–26. septembrī Valensijā, Spānijā notika ikgadējā Starptautiskās Skaņas un audiovizuālo arhīvu asociācijas (IASA) konference. Arhīvu publiskajā sanāksmē institūcijas īsās prezentācijās iepazīstināja ar saviem audiovizuālajiem arhīviem un to aktualitātēm. Līdzās Austrālijas, Serbijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Austrijas, Argentīnas, Čehijas, Argentīnas, ASV un Kolumbijas arhīviem ar Latviešu folkloras krātuves audiovizuālajiem resursiem tiešsaistē iepazīstināja etnomuzikoloģe Ieva Vīvere.
LFK arhīvs tika prezentēts plašākā audiovizuālo arhīvu kontekstā, kuru veido mūzikas un mantojuma arhīvi, (etno)muzikoloģijas institūti, universitātes, nacionālie muzeji un arhīvi, kā arī apdraudēto valodu un kopienu arhīvi. LFK pievienojās IASA tīklam 2023. gadā.
Izstāde "Latviešu folkloras krātuvei – 100"
24. septembrī notika foto izstādes "Latviešu folkloras krātuvei – 100" atklāšana Igauņu folkloras arhīvā (Eesti Rahvaluule Arhiiv), kas ir Igauņu literatūras muzeja (Eesti Kirjandusmuuseum) struktūra. Tajā piedalījās izstādes veidotājs, LFK vadošais pētnieks Aigars Lielbārdis. Izstādē iekļautas 24 fotogrāfijas no dažādām LFK kolekcijām, sniedzot ieskatu krātuves 100 gadu darbībā.
Foto (c) Aigars Lielbārdis
Konference "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp dodies?"
3.–4. oktobrī Latvijas Leļļu teātris aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp dodies?". Tās rīkotājkomitejā ir arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare, kura piedalīsies arī ar priekšlasījumu "Teātris, ekoloģija un ilgtspēja. Kas mums rūp?".
Vēl ir iespēja pieteikt dalību konferencei. Vairāk: https://www.teatrakonference.lv/konference/
Dalība Zinātnieku naktī 2024
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures arhīvu Zinātnieku naktī 2024 aicina ikvienu piedalīties sabiedrības iesaistes akcijā “Ko Tu zini par Latvijas čigāniem?”.
Čigāni Latvijā ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības, arī augstam diskriminācijas riskam, kas nereti skaidrojams ar zināšanu trūkumu par čigāniem. Aktivitātes mērķis ir uzklausīt un izprast, ko sabiedrība patiesi zina par čigāniem Latvijā, vienlaikus sniedzot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt romu vēsturi, kultūru un tradīcijas, tādējādi sekmējot izpratni un empātiju, kā arī veicinot interesi par saviem līdzcilvēkiem.
27. septembrī Kalpaka bulvārī 4 plkst. 17.00 – 21.00, klausoties čigānu mūziku un iepazīstoties ar vēsturiskām un unikālām foto un audio liecībām, ikviens Latvijas romu pētniekiem varēs izstāstīt arī savu stāstu par kādu notikumu vai satikšanos ar Latvijas čigāniem.
Zinātnieku nakts aktivitātes īstenotas Valsts pētījumu programmas projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros.
Latviešu folkloras krātuve Eiropas folkloras dienā izceļ folkloras atsauces mūzikā
Šodien, 20. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Ieva Vīvere un Jānis Daugavietis LR1 raidījumā “Kultūras rondo” stāstīja par Latviešu folkloras krātuves gatavošanos Eiropas folkloras dienai un citiem krātuves simtgades pasākumiem. Eiropas folkloras diena ir pirmdien, 23. septembrī. Todien un citās tuvākajās dienās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, notiks dažādi folkloras pasākumi. Šādu dienu pēc kultūras menedžmenta centra “Lauska” vadītājas Dainas Zalānes rosinājuma jau otro gadu rīko Eiropas folkloras tīkls (European Folk Network).
Latviešu folkloras krātuve šim pasākumam ir izveidojusi sarakstu ar latviešu vai Latvijā radītu dažādu stilu un žanru mūziku, kurā ir atsauces uz folkloru. Dziesmas no šī saraksta radio raidījumā “Kultūras rondo” dzirdamas šodien un nākamnedēļ. Esam izveidojuši arī anketu “Folkloras atsauces mūzikā” un aicinām ikvienu šo sarakstu papildināt. Rosinām arī dalīties ar šādu mūziku sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #LFK100 – uztversim to kā dāvanu Latviešu folkloras krātuves simtgadē! Latviešu folkloras krātuves simtgades svinību dienā 2024. gada 2. decembrī mūzikas straumēšanas vietnēs publicēsim atskaņošanas sarakstus (pleilistes) ar ieteiktajiem skaņdarbiem. Aptaujas pētnieciskais nolūks ir dokumentēt, kāda nozīme folklorai un folkloras arhīva materiāliem ir vai ir bijusi plašākā Latvijas sabiedrībā un kultūrā.
Šodien raidījumā izskanēja Margaritas Vilcānes dziedātā Raimonda Paula dziesma “Maza, maza istabiņa” no cikla “Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem” un Palsmanes šlāgergrupas “Palsa” dziesma “Krāšņa bija tēva sēta”.
Attēlā: Palsmanes grupa “Palsa”, foto no Sniedžu ģimenes arhīva
Johannas Rosas priekšlasījums
Aicinām uz Johannas Rosas (Johanna Ross) "Pētījuma poētikas" cikla lekciju angļu valodā "What is Soviet girls' literature and where can we find it in the Baltics?" ("Kas ir padomju meiteņu literatūra un kur to var atrast Baltijā?"), kas notiks 2. oktobrī plkst. 13.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3).
Šis priekšlasījums iepazīstina ar dažām Hruščova atkušņa un vēlākā PSRS stagnācijas perioda igauņu un latviešu grāmatām meitenēm par meitenēm. Grāmatu autores ir Anna Brodele, Zenta Ērgle, Silvija Rannamā (Silvia Rannamaa) un citas. Tiek izvirzīts pieņēmums, ka šie darbi veido atšķirīgu padomju meiteņu literatūras kopu, kas izceļas uz agrākās, pārsvarā vīrišķīgās padomju bērnu un jauniešu literatūras fona. Tiek mēģināts ieskicēt šīs grupas raksturīgākās iezīmes un uzsākt diskusiju par to, ko šīs grāmatas stāsta saviem jaunajiem lasītājiem par meiteņu dzīvi.
