Digne Ūdre-Lielbārde iegūst doktora grādu

Tartu Universitātē Senāta zālē šodien notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēšana. Sveicam ar promocijas darba “The Latvian Folk Ornament and Mythology Nexus as Revival: Contested Historical Layers, Visualized Ideologies, and Commodified Creativity” (Latviešu tautas ornamenta un mitoloģija saikne kā atjaunotā tradīcija: strīdīgi vēsturiskie slāņi, vizualizētas ideoloģijas un komercializēta jaunrade) lielisku aizstāvēšanu!

Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba aizstāvēšana

9. decembrī Tartu Universitātē Senāta zālē plkst. 12.00 notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēšana. Promocijas darbs “The Latvian Folk Ornament and Mythology Nexus as Revival: Contested Historical Layers, Visualized Ideologies, and Commodified Creativity” (Latviešu tautas ornamenta un mitoloģija saikne kā atjaunotā tradīcija: strīdīgi vēsturiskie slāņi, vizualizētas ideoloģijas un komercializēta jaunrade) veltīts latviskā tautas ornamenta mitoloģiskajai interpretācijai, kas arheoloģiskajā materiālā un tradicionālajā kultūrā balstītām, vizuālajām formām piešķir saturisku jēgu, to saistot ar mitoloģiju un folkloru. Pētījumā analizēta šīs pieejas vēsturiskā attīstība un izpausmes kultūrā un vernakulārajās kultūrpraksēs sākot no 20. gadsimta sākumā līdz pat mūsdienām.

Balstoties lauka pētījuma laikā veiktās intervijās, arhīvu materiālos un publicētos darbos, promocijas pētījumu veido četras publikācijas un tās apkopojoša nodaļa. Apkopojošā nodaļa sniedz padziļinātu ieskatu latviskā tautas ornamenta mitoloģiskās interpretācijas aizsākumos starpkaru perioda Latvijā un tās izveidotāja mākslinieka, dievtura, nacionālisma ideologa un pilskalnu pētnieka Ernesta Brastiņa (1892–1942) intelektuālajā biogrāfijā, kā arī iezīmē promocijas darba teorētiskās nostādnes un ar pētnieka pašrefleksiju saistītus jautājumus.

Pētījumu poētika 11. decembrī

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 11. decembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu "Ķermenis un ekoteātris: no kustības līdz bioperformativitātei" uzstāsies Kitija Balcare.

Anotācija

Līdz ar bioloģiskās daudzveidības sarukumu, sugu attiecības aizvien biežāk ienāk arī mākslā, uzsverot, ka sugas, tostarp cilvēks un citbūtnes (non-human beings), dzīvo savstarpējā saikņotībā (interrelatedness), nevis izolēti. Sugu savstarpējībā jeb to mijiedarbīgo attiecību veidošanā un izprašanā liela nozīme ir ķermenim, tā izpausmēm un materialitātei. Skatuves mākslā fiziskums ir iezīmīgs ne tikai dejas un kustību izrādēm, bet arī postdramatiskajam teātrim, savukārt ekoteātrim, kas pievēršas arī starpsugu attiecībām, ir raksturīga bioperformativitāte (bioperformativity) un arī terioteatralitāte (terioteatrality).

Analizējot pēdējo gadu (2020-2024) ekoteātra piemērus Latvijā, kuri atbilst arī sugu teātra izpausmēm, ir novērojama tiecība no kustības nonākt bioperformativitātes laukā, kur sugas iemiesojošā kustība zaudē savu ilustratīvismu un vairs nenes simboliskās zīmes slogu, bet ir klātesoša kā apliecinājums iemiesotās citbūtnes eksistencei kopīgajā izrādes telpā. Kustība, kas izriet no izrādes dalībnieku – kā performantu, tā skatītāju – ķermeņiem, ir svarīga saikņotības izpratnes veidošanai ekoteātrī. Ekoteātrī bioperformativitāte ļauj nonākt apmeklētājam vidē, kas padziļina tā ekoloģisko apzinātību caur ķermenisku iesaisti un saskari ar ārpus cilvēka esošo pasauli (more-than-human world).

Priekšlasījumā tiks aplūkotas starpsugu attiecības ekoteātrī, analizējot mākslinieciskos paņēmienus šo attiecību iemiesošanā skatuviski. Kā teorētiskais pamats tiks izmantota teātra zinātnieces Unas Čauduri (Una Chaudhuri) sugu teātra teorija, teātra zinātnieces Lizas Vojnarskī (Lisa Woynarski) bioperformativitātes teorija, antropoloģes Annas Cingas (Ann Tsing) sugu savstarpējības idejas, bet metodoloģiski izrāžu analīzei tiks izmantots ekokritiskais tuvskatījums, balstoties teātra zinātnieces Terēzas Dž. Mejas (Theresa J. May) metodē.

LATE seminārs

Šī gada 19. decembrī notiks projekta #LATE noslēguma seminārs, kurā tiks stāstīts par projekta rezultātiem, kā arī būs iespēja izzināt vārdnīcu platformas tezaurs.lv funkcijas un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (mlvv.tezaurs.lv) papildināšanas principus. Tiks parādīts latviešu zīmju valodas korpuss un divi mūsdienīgi runas korpusi – LATE sarunu korpuss (korpuss.lv/id/LATE-sarunas) un LATE plašsaziņas līdzekļu korpuss (korpuss.lv/id/LATE-mediji), kas no jauna tapuši projekta laikā.

Semināra nobeigumā LU LFMI pētnieces Elīna Gailīte un Ilze Ļaksa-Timinska demonstrēs, kā LU MII radītais latviešu valodas runas atpazīšanas (transkribēšanas) rīks LATE (late.ailab.lv) tiek izmantots audio ierakstu atšifrēšanā un apstrādē.

Reģistrācija semināram: ej.uz/seminars_LATE

Vairāk: https://www.digitalhumanities.lv/notikumi/params/post/4710636/pecpusdienas-late

Klajā nāk Arnolda Klotiņa monogrāfija “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām – žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā – pie stilistiska plurālisma.

Jauns romu mūzikas pētījumu apkopojums

Iznācis Mūzikas un Minoritāšu pētījumu centra (MMRC, Vīne) tiešsaistes žurnāla “Music & Minorities” speciālais numurs “Contemporary Views on Romani Music and Romani Music Studies” (Mūsdienu skatījumi uz romu mūziku un romu mūzikas pētniecību). Šis numurs sagatavots par godu tam, ka 2023. gadā apritēja 30 gadi, kopš Austrijas romi tika atzīti par oficiālu valsts mazākumtautību. To sastādījusi ievērojamā Austrijas romu mūzikas pētniece, minoritāšu mūzikas studiju virzītāja un MMRC direktore Urzula Hemeteka (Ursula Hemetek).

Žurnāla numurs iepazīstina ar desmit pētījumiem, tostarp vadošo romu mūzikas pētnieku Margaretas Beisingeras (Margaret Beissinger), Adrianas Helbigas (Adriana Helbig), Zuzanas Jurkovas (Zuzana Jurková) u. c. veiktajiem. Pētījumu tēmas ir romu sievietes dziedātājas Rumānijā, Krievijas karš Ukrainā un romu līdzdalība ukraiņu pretošanās kustībā, domu mūzika un mūziķu stigmatizācija Sīrijā, Otrā pasaules kara un romu genocīda piemiņa Čehijā un Austrijā, romu bērnu izglītības atbalsta programma Slovākijā, romu mūzikas pārstāvniecība ASV un Britu salu arhīvos, romu reliģiskās kopienas un mūzikas attīstība Ungārijā, un arī – Latvijas romu emigrācijas ietekme un mūziku un tās pētniecību.

Publiskoti YouTube atskaņošanas saraksti “LFK iesaka”

Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā publiskoti atskaņošanas saraksti ar latviešu populāro mūziku, kurā dzirdamas folkloras atsauces un avoti.

Atskaņošanas saraksti sakārtoti pa desmtgadēm, sākot ar 20. gs. 60.–70. gadiem. Aicinām klausīties un svinēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi!

Papildinājumus sarakstiem var iesniegt šeit.

Latviešu folkloras krātuves 100. jubileja

Latviešu folkloras krātuvei aprit 100. gadskārta! Tieši pirms gadu simta – 1924. gada 2. decembrī – Latvijas Republikas laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēti Noteikumi par Latviešu folkloras krātuvi, kuros pamatota nepieciešamība pēc centralizēta tradīciju arhīva Latvijā. Krātuves mērķi ir vākt, arhivēt, publicēt, pētīt un darīt pieejamus folkloras materiālus – visus tautas garamantu žanrus no visas Latvijas. Jaunā iestāde dibināta pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes, un tās ieceres autore ir folkloriste un latviešu valodas skolotāja Anna Bērzkalne (1891–1956). Krātuves darbu uzrauga ministrijas apstiprināta kolēģija. Kopā ar dibinātāju un pirmo Latviešu folkloras krātuves pārzini cand. phil. Annu Bērzkalni kolēģijā ir profesors Jānis Endzelīns – kolēģijas priekšsēdētājs, profesors Pēteris Šmits, docents Ludis Bērziņš un docents Jānis Kauliņš.

Latviešu folkloras krātuve ir senākais folkloras arhīvs Baltijas valstīs (Igauņu folkloras arhīvs Tartu izveidots 1927. gadā, savukārt Lietuviešu folkloras arhīva sākotne ir 1935. gadā Kauņā, mūsdienās tas atrodas Viļņā). Ar vairāk nekā trim miljoniem folkloras vienību tā veido vienu no plašākajiem folkloras krājumiem Eiropā. Tajā ir ne tikai latviešu folklora, bet arī lībiešu un mazākumtautību – Latvijas vācu, čigānu, ebreju, krievu, baltkrievu un citu tautu – folkloras kolekcijas. Materiālos pārstāvēti visi folkloras žanri: tautasdziesmas, teikas, pasakas, anekdotes, ticējumi, paražas, buramvārdi, ziņģes, rotaļas utt. Latviešu folkloras krātuve ir arī viena no vecākajām zinātniskajām institūcijām Latvijā, mūsdienās tā darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā – kā vecākā un plašākā institūta nodaļa.

2. decembrī apaļa jubileja – 10 gadu – arī Latviešu folkloras krātuves digitālajam arhīvam garamantas.lv. Pa šo laiku vienmēr atvērtais digitālais arhīvs ir attīstījies un pieņēmies spēkā. Ir pabeigta vēsturisko manuskriptu digitalizācija. Vērtīgie kultūras materiāli ik dienu kļūst aizvien pieejamāki interneta lietotājiem. Tas iespējams, lielā mērā pateicoties sabiedrības iesaistei. Paldies ikvienam krātuves draugam un līdzstrādniekam, kas velta laiku manuskriptu atšifrēšanai!

Sveicieni tagadējiem un kādreizējiem Latviešu folkloras krātuves darbiniekiem!Saules mūžu krātuvei!

Emeritētie zinātnieki Beatrise Reidzāne un Arnolds Laimonis Klotiņš saņem diplomus

28. novembrī, plkst. 13.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks diplomu pasniegšana 2024. gadā valsts emeritētā zinātnieka statusu saņēmušajiem zinātniekiem.

Vairāk pieejams šeit.

IDEUM konference

2024. gada 5. un 6. decembrī Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā notiks zinātniska konference “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide”, kurā, apskatot mijiedarbību starp cilvēkiem un vietām, tiks prezentēti pētījumi par vietu veidošanas un vietu stāstīšanas praksēm Latvijā un ārpus tās, kā arī aktualizēta identitāšu un (paš)reprezentāciju daudzveidība un nepārtrauktība.

Inguna Daukste-Silasproģe ievēlēta par LZA īsteno locekli

Ceturtdien, 21. novembrī, aizklāti balsojot, Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce par LZA jaunajiem locekļiem ievēlēja 12 īstenos locekļus, piecus ārzemju locekļus un vienu goda locekli, kā arī piecus korespondētājlocekļus.

Sveicam!

Vairāk šeit.

Gatis Ozoliņš un Sanita Reinsone konferencē "Akti. Fakti. Artefakti"

21. un 22. novembrī norisināsies Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja organizētā konference "Akti. Fakti. Artefakti". Tajā ar priekšlasījumu "Aizmiršana vs atcerēšanās" piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš, savukārt diskusijā "Muzejs digitālajā laikmetā" LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Vairāk: https://rmm.lv/akti-fakti-artefakti/

Izsludina konkursu uz pētnieka akadēmiskā amata vietu (līdz 16.12.2024)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz pētnieka akadēmiskā amata vietu (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju ekokritikā un papildu specializāciju posthumānisma pētniecībā.

Darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 16. decembrim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (13.11.2024)

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 13. novmebrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentiem:

* par vadošo pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju sieviešu rakstniecībā un feminismā ievēlēja Zitu Kārklu;

* par pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju starpkultūru pētniecībā ievēlēja Simonu Sofiju Valki;

* par pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – folkloristikas izpētes metožu un teoriju attīstībā un mūsdienu vernakulāro kultūrprakšu pētniecībā ievēlēja Digni Ūdri-Lielbārdi.

Izstāde par Trešo atmodu un folkloras kustību

Līdz nākamā gada martam LNB Draugu telpā (1. stāvā) apskatāma LU LFMI pētnieku sagatavotā izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi.” Apmeklētājus gaida gan unikālas fotogrāfijas no Latviešu folkloras krātuves un citiem arhīviem, gan ar spilgtiem citātiem ilustrēts stāsts par laikmeta norisēm, gan ekspozīcija ar mūsu kolēģa, folkloras kustības aktīvista un nozīmīgu autentiska stila muzicēšanas ansambļu dalībnieka Valža Muktupāvela artefaktiem – materiālām liecībām un dokumentiem no laika, kad folklora kļuva par vienu no Atmodas dzinējspēkiem.

Folkloras kustības attīstība un loma Trešās atmodas ideālu veidošanā izstādē ir izklāstīta kā stāsts par galvenajiem notikumiem, kas iezīmēja pavērsienus folkloras kustības gaitā no leģendārā Arnolda Klotiņa referāta “Folkloras pēcpusdienā” 1978. gadā līdz tautasdziesmu atdzimšanai pirmajos atjaunotās Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Starp tiem – gan Daugavas svētki un Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas atzīmēšana, gan neaizmirstamais folkloras festivāls Baltica’88 un citi notikumi.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »