Pētījumu poētika 6. novembrī
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI akadēmiskajos amatos aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 6. novembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies:
Ikviens laipni gaidīts.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki saņems MK Atzinības rakstus
Valdības sēdē 29. oktobrī pieņemts lēmums piešķirt Ministru kabineta apbalvojumus un MK Atzinības rakstus vairākām kultūras nozares personībām un organizācijām, novērtējot ieguldījumu demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, nozīmīgu darbību saimnieciskajā vai sabiedriskajā jomā vai nopelnus citās valstij nozīmīgās darbības jomās. Ļoti priecājamies un lepojamies, ka starp MK Atzinības rakstu saņēmējiem arī LU LFMI vadošie pētnieki:
– Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Latviešu folkloras krātuves vadītāja, filoloģijas doktore Rita Grīnvalde – par nozīmīgu veikumu Latviešu folkloras krātuves attīstībā un ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā;
– Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, muzikologs, mākslas zinātņu doktors Arnolds Laimonis Klotiņš – par izcilu un fundamentālu devumu latviešu mūzikas un tās procesu pētniecībā un analīzē.
Vairāk šeit.
Kitija Balcare piedalās Eiropas teātra un performances pētnieku asociācijas konferencē
No 28. oktobra līdz 2. novembrim Barselonā (Spānijā) norisinās Eiropas teātra un performances pētnieku asociācijas (EASTAP) starptautiskā konferencē “Ecosystems of Theatre and Performance” (Teātra un performances ekosistēmas). Tajā piedalās arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar referātu "Collective Environmental Imaginaries: Performing More-Than-Human in Ecotheatre in Latvia".
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (23.10.2024)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 23. oktobrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentiem:
- par zinātnisko asistenti humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – kultūrprakšu pētniecībā un folkloristikas vēstures izpētē ievēlēja Ilgu Vālodzi Ābeli;
- par zinātnisko asistenti humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozares salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju vēsturisko un mūsdienu kultūras procesu izpētē literatūrā reģionālajā un salīdzinošā kontekstā ievēlēja Elīzu Paulu Graudiņu.
Dalība konferencē "Literatūra konfliktu laikmetā: ideoloģija un ētika"
17. un 18. oktobrī Viļņā norisinās Lietuvas Literatūras un folkloras institūta organizētā konference "Literature in Eras of Conflict: Ideology and Ethics" (Literatūra konfliktu laikmetā: ideoloģija un ētika). LU LFMI konferencē pārstāv trīs pētnieki:
- Artis Ostups "Poetics of Witnessing: Paul Celan and Knuts Skujenieks" (Liecināšanas poētika: Pauls Cēlans un Knuts Skujenieks)
- Ilze Ļaksa-Timinska "The "Woman Question" in Latvian Soviet Prose of the 1920s" (“Sievietes jautājums” 20. gadsimta 20. gadu latviešu padomju prozā)
- Jānis Oga "Meetings of Likeminded People in Latvian Short Stories from the 1960–1970s" (Domubiedru tikšanās 20. gadsimta 60.–70. gadu latviešu īsajos stāstos)
Pētnieku dalība konkurencē notiek ar projektu "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS" (Projekta Nr.: VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) un "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Projekta Nr.: VPP-LETONIKA-2021/1-0008) atbalstu.
LU LFMI pētnieki Baltijas un Ziemeļvalstu etnomuzikologu konferencē
8.–10. oktobrī Helsinkos notika Baltijas un Ziemeļvalstu etnomuzikologu konference. To rīkoja Somijas etnomuzikoloģijas biedrība, atzīmējot savu 50. pastāvēšanas gadu, un tās mērķis bija reģiona etnomuzikologu tīkla veidošana Starptautiskās Mūzikas un dejas tradīciju padomes (ICTMD) ietvarā.
LU LFMI pētnieki Valdis Muktupāvels un Ieva Vīvere kopā ar Igaunijas etnomuzikoloģēm Taivi Sergu (Taive Särg), Janiku Orasu (Janika Oras) un Žannu Pertlasu (Žanna Pärtlas) konferencei pieteica tēmu par etnomuzikologu un viņu tīklošanās lomu Igaunijas un Latvijas folkloras kustībās. Taives Sergas referāts bija par igauņu regilaul (jeb rūnu dziesmu, tradicionālo rečitatīvu) atdzimšanu 20. gs. 60.–80. gados un pētnieku, komponistu, dziedātāju lomu tajā. Ievas Vīveres referāts bija veltīts tīklu pieejas attīstībai un folkloras draugu kopas “Skandinieki” tīkla analīzei, īpaši folkloras kustības atspoguļojumam latviešu presē Rietumos. Valdis Muktupāvels iepazīstināja ar autoetnogrāfiska pētījuma rezultātiem par seno tautas instrumentu atdzimšanu, kas noritēja pēc atšķirīgiem principiem, ja salīdzina ar tautas instrumentu modernizācijas procesu. Janika Orasa analizēja etnomuzikologu lomu setu tradicionālās daudzbalsības stila saglabāšanā sadarbībā ar setu dziedātāju grupām.
Attēlā no kreisās: Taive Serga, Valdis Muktupāvels, Janika Orasa, Žanna Pertlasa un Ieva Vīvere.
LU LFMI pētnieku dalība notika projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (projekta Nr. lzp-2021/1-0243) ietvarā.
Klajā nāk pirmais izdevums sērijā “Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pirmo “Latviešu teiku tipu un motīvu rādītāja” sējumu, kas sniedz pārskatu par Latviešu folkloras krātuvē glabātajiem folkloras avotiem, kas saistīti ar raganām. Izdevuma autors ir LU LFMI vadošais pētnieks, vairāku raganpētniecībai veltītu rakstu un monogrāfijas autors Sandis Laime (Dr. philol.).
“Cik dažādu paveidu raganas ir sastopamas latviešu folklorā? Daudz! Ja latviešu folkloru par raganām vajadzētu salīdzināt ar kādu dārzeni, tas noteikti būtu kāposts. Tik daudzslāņaina un daudzveidīga ir raganu folklora. Grāmatā esmu raudzījis dažādās raganu, spīganu un laumu tradīcijas atšķetināt un izprast – parādīt to reģionālās, hronoloģiskās un tipoloģiskās atšķirības, analizējot šim mērķim sagatavotu Latviešu folkloras krātuves raganu tekstu korpusu,” tā Sandis Laime.
Grāmatas ievada nodaļas piedāvā ieskatu latviešu teiku vākšanas, publicēšanas un klasificēšanas vēsturē, kā arī pārskatu par latviešu raganu tradīciju vēsturisko tipoloģiju, raksturojot folkloras avotus, kas saistīti ar nakts raganām, piena raganām un dēmoniskajām raganām.
Lasīt vairāk...Digne Ūdre un Zaiga Pleiko piedalās 13. YOFO
No 9. līdz 11. oktobrim jau 13. reizi notiek gadskārtēja Jauno folkloristu konference (YOFO). Šoreiz rīkotāji ir Lietuvas Literatūras un folkloras institūts, pulcēdami folkloristus Viļņā.
Konferencei iespējams līdzi sekot arī tiešsaistē.
Elo-Hannas Seljamā vieslekcija "Identitāšu naratīvos pulsējoša ainava: Tallinas Aizsardzības spēku kapsēta"
17. oktobrī plkst. 15.00 Zoom platformā notiks Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas asociētās profesores Elo-Hannas Seljamā vieslekcija “A landscape pulsating with identity narratives: Tallinn Defence Forces Cemetery” ("Identitāšu naratīvos pulsējoša ainava: Tallinas Aizsardzības spēku kapsēta").
Tallinas Aizsardzības spēku kapsēta kā apbedījumu vieta tiek izmantota kopš 19. gadsimta beigām, un ir pēdējā atdusas vieta aptuveni 4500 dažāda ranga un tautību karavīriem ar daudzveidīgām bruņoto spēku vienību piederībām. Starp apbedījumiem atrodas arī Igaunijas brīvības cīņām un diviem pasaules kariem veltīti pieminekļi. 2007. gadā, pēc tam, kad tas bija kļuvis par zibensnovedēju ar valsts pagātni saistītu, antagonisku naratīvu radītajai etniskajai spriedzei, uz šo kapsētu tika pārvietots arī tā sauktais Bronzas kareivis. Prezentācija ir balstīta ilgstošā lauka pētījumā un Džilianas Karras (Gillian Carr) konceptā 'memoriālainava' (memorialscape), kas izstrādāts, lai analizētu vairākkārtējas okupācijas pieredzējušas vietas un piemiņas vietu de(konstrukciju). Prezentācijā tiks aplūkots, kā Aizsardzības spēku kapsēta turpina būt ne tikai konkurējošu Igaunijas vēstures, tagadnes un pagātnes naratīvu krustugunīs, bet arī savstarpēji izslēdzošās un vienlīdz nesasniedzamās identitātes pretenzijās.
Elo-Hanna Seljamā ir Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas asociētā profesore ar ilgstošu pētniecisku interesi par dažādību, politiku un atmiņas un piemiņas praksēm.
Lekcija notiks angļu valodā. Interesenti laipni aicināti reģistrēties šeit, lai saņemtu Zoom linku.
Foto © Elo-Hanna Seljamaa
Vieslekcija notiks projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr.VPP-LETONIKA-2021/1-0008) semināru cikla “Identitāšu ainavas” ietvaros.
Tradīciju arhīvu konference
No 29. līdz 31. oktobrim Rīgā notiks starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Konference ir viens no Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gada pasākumiem, kurā dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki diskutēs par tradīciju arhīvu pagātni un to nākotnes perspektīvām – aizvadītajiem 100 gadiem un nākamajiem 10. Konferenci rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu un Rīgas domi.
Konferencē izskanēs pavisam 34 referāti, kuru autori ir zinātnieki no 17 valstīm. Plenārlekciju autores ir Marina Čerņavska (Maryna Chernyavska) no Kanādas un LU LFMI pētniece Sanita Reinsone. Konferences atklāšanas dienā dalībnieki pulcēsies Rīgas domes Sēžu zālē, savukārt nākamajās dienās darbs norisēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā. Akadēmiskā foruma kultūras programmā ir folkloras kustības vēsturei veltītas izstādes atklāšana LNB ēkas Draugu telpā (kuratori: Toms Ķencis, Aigars Lielbārdis), kā arī “Skandinieku” koncerts Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”.
Konferences darba valoda ir angļu. Visas sēdes interesentiem būs skatāmas arī tiešsaistē: https://www.facebook.com/lulfmi/ un https://www.youtube.com/@LFK1924.
Lasīt vairāk...
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 04.11.2024.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:
*vadošā pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju sieviešu rakstniecībā un feminismā;
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju starpkultūru pētniecībā;
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – folkloristikas izpētes metožu un teoriju attīstībā un mūsdienu vernakulāro kultūrprakšu pētniecībā.
Lasīt vairāk...LU Humanitāro zinātņu fakultātē notiks Kritikas rudens skola
No 2024. gada 21. oktobra līdz 25. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte Valsts pētījumu programmas projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros organizē Kritikas rudens skolu. Kritikas skola notiek sadarbībā ar interneta žurnālu “Punctum”, un meistarklases tajā vadīs literatūrkritiķe, literatūrzinātniece Ilva Skulte (RSU), literatūrzinātniece Zanda Gūtmane (RTU Liepāja), literatūrkritiķe, rakstniece Ieva Melgalve (LU LFMI) un filozofijas un literatūras žurnāla “Punctum” redaktore Linda Mence.
Kritikas skolai īpaši aicināti piedalīties LU maģistrantūras studenti, Liepājas Universitātes maģistrantūras studenti, kā arī citu Latvijas augstskolu humanitāro zinātņu maģistrantūras studenti. Nodarbību gaitā studentiem būs jādarbojas arī praktiski un jāsagatavojas atsevišķi (detalizētai informācijai sk. programmu). Nodarbības notiks attālināti MS Teams platformā vakaros, sākot no 18.00.
Lai reģistrētos kritikas skolai un saņemtu MS Teams saites nodarbībām, kā arī detalizētus uzdevumus katrai nodarbībai, pieteikumu lūdzam sūtīt LU HZF pētniekam Ingum Barovskim: ingus.barovskis@lu.lv. Pieteikšanās līdz 18. oktobrim.
Par Kritikas rudens skolas pabeigšanu tās dalībniekiem tiks izsniegta apliecība.
Lasīt vairāk...LFK viesojas mākslinieces no Kazahstānas un Uzbekistānas
Kā varam palīdzēt atbrīvoties no padomju koloniālā mantojuma Centrālāzijas valstīm? Ņemot vērā LU LFMI pieredzi postkoloniālās teorijas attīstībā un mūsdienu kultūras pētniecībā, 27. septembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojās laikmetīgās mākslinieces Darija Termikhana no Kazahstānas un Munisa Holkhuajeva no Uzbekistīnas. Valta Valtera Kronberga ierakstīta saruna ar LFMI vadošā pētnieka Dr. Toma Ķenča piedalīšonos būs pieejama Gētes institūta Rīgā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā projekta "(Dis)solutions – Decolonial Encounters" ((At)risinājumi – dekoloniālās saskares) raidierakstā.
LU LFMI par prakses vietu izvēlējusies maģistrantūras studente no Itālijas
Priecājamies, ka šoruden LU LFMI stažēsies Boloņas Universitātes (Itālija) maģistrantūras studente Ilarija Da Rin Betina (Ilaria Da Rin Bettina). Viņa ir studējusi valodas (angļu, vācu, krievu) un ieguvusi politikas zinātnes bakalaura grādu Padujas Universitātē. 2017. gadā vidusskolas laikā Ilarija pieteicās apmaiņas programmā un desmit mēnešus pavadīja Ādažos, kļūstot par daļu no brīnišķīgas latviešu ģimenes, kas viņai atvēra durvis uz Latvijas kultūru. Kopš tā laika Ilarija vienmēr ir sapņojusi atgriezties Latvijā. No šī gada maija līdz augusta vidum Ilarija stažējās Itālijas vēstniecībā Rīgā un nu uz diviem mēnešiem pievienosies LU LFMI kolektīvam.
Maģistra darbā Ilarija pievērsīsies Dziesmotās revolūcijas politisko aspektu pētniecībai, izzinot, kā Trešās atmodas laikā folklora Latvijā tika izmantota kultūras identitātes atjaunošanā un kā pēc kultūras identitātes atdzimšanas tā pārgāja uz politisko. Ilarijas mērķis ir pētīt neformālās grupas – to, kā tās mijiedarbojās un sadarbojās ar politiskajām kustībām vai pašas kļuva par par politisko pārmaiņu aģentiem. Ilarijai interesē arī jautājums, kā šīs grupas izmantoja mūziku, īpaši tautas mūziku un rokmūziku, politiskās pretestības izpausmei un mobilizācijai ceļā uz brīvību un neatkarību.
Folkloristi Zinātnieku naktī
Eiropas Zinātnieku naktī, kas gaidāma 27. septembrī, LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā (Jelgavas ielā 3) būs sastopami arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Folkloristi aicina piedalīties aktivitātēs ēkas 2. stāvā.
Folkloras vākšanas darbnīcā – uz stingri zinātniskiem pamatiem – būs iespēja papildināt 100 gadus senās Latviešu folkloras krātuves arhīvu. Šoreiz uzmanības centrā būs ucināmās dziesmas (ritmiski bērnam domāti teksti, ko dzied vai skaita pieaugušais, parasti līdz ar kustību, piemēram, “Jājam, jājam mēs uz tirgu“, “Vāru, vāru putriņu”) un pirkstu nosaukumi (“Tas pirkstiņš vectētiņš…”). Ja atceraties ko no savas bērnības, piestājiet pie folkloristiem un pastāstiet! Materiāli nepieciešami topošajai grāmatai. Savāktie pieraksti tiks iekļauti citos gados aizsāktajā kolekcijā LFK [2177].
Tautasdziesmu laboratorija savukārt aicina uz aizraujošu spēli, kas katram ļaus noskaidrot savu prasmju raksturu. Kas Tu esi: Lakstīgala – Dziesmu daudzzinātāja, Gudrais Krauklītis, Strazds – Līdzsvilpējs vai Viendziesmīte Grieze? Atzīmējot “Latvju dainu” izdošanas aizsākuma 130. gadskārtu, apmeklētājiem būs iespēja sacensties virtuālas tautasdziesmu puzles salikšanā, mēģināt izlasīt Dainu skapja lapiņas, atklāt 19. gadsimta otrās puses ortogrāfijas likumības, uzzināt par Krišjāņa Barona veikumu un piezīmēm uz lapiņām.
Pasākumi notiks no plkst. 17.00 līdz 21.00. Pilna Zinātnieku nakts 2024 programma: https://researchlatvia.gov.lv/lv/science-night