Klajā nāk Jāņa Ozoliņa pētījums “Ievads naratoloģijā”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums ir pirmā naratoloģijas vēsturei, teorijai un praksei veltītā grāmata latviešu valodā. Tās autors ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Ph.D. Jānis Ozoliņš. Grāmatas dizaina autors – Klāvs Priedītis.
Grāmata “Ievads naratoloģijā” aicina ikvienu tās lasītāju izzināt naratoloģiju dažādos laika nogriežņos, vienlaikus cenšoties neatkārtot veidus, kā uz tās vēsturi un praksi raudzījušies nozares klasiķi. Izzinot virkni nacionālo skolu, kas literatūras teorijā pievērsušās stāstījuma izpētei, šajā grāmatā uzsvars likts uz praktisko izmantojamību teksta analīzē, ar to saprotot ne vien rakstītu tekstu, bet arī jebkuru analīzes objektu, kurā konstatējams stāstījums. Grāmatas izziņas objekts ir Andras Neiburgas īsproza, kas kļuvusi par aizraujošu pieredzi analīzes rīku iespēju izpētē.
Grāmatas četrās nodaļās autors iepazīstina ar nozīmīgākajiem naratoloģijas pētījumiem, stāstījuma jēdziena izpratni, klasiskās naratoloģijas rīkiem un postklasisko pieeju. Pamattekstu papildina analīzes piemēri, kopsavilkums angļu valodā, literatūras saraksts un detalizēts personu un priekšmetu rādītājs.
Lasīt vairāk...Izdota grāmata “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918”
23. maijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Retumu pasaules” telpā (5. stāvā) notiks izdevuma “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918” atvēršanas svētki.
Rakstu krājums, kas tapis, LNB sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku, izdots paralēli Latvijā (latviešu valodā) un Igaunijā (igauņu valodā). Tas veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, raksta latviešu un igauņu pētnieki. Izdevuma formāts ir populārzinātnisks, tas piemērots plašai auditorijai ar interesi par vēsturi, grāmatniecību un Latvijas–Igaunijas kultūras paralēlēm.
Izdevuma atbildīgie redaktori ir LU LFMI vadošais pētnieks Toms Ķencis un Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Pireta Lotmane (Piret Lotman).
Kā rakstu autori pieaicināti katra temata eksperti Latvijā un Igaunijā, tostarp LU LFMI pētnieki Māra Grudule, Dace Bula un Benedikts Kalnačs.
Izdevumu no atvēršanas dienas varēs iegādāties LNB veikalā “Draugu telpa” un eveikals.lnb.lv.
Jāņa Ozoliņa monogrāfijas "Ievads naratoloģijā" atvēršanas svētki
.jpg)
29. maijā plkst. 19.00 viesnīcas "Neiburgs" restorānā (Jaunielā 25/27, Rīgā) notiks Jāņa Ozoliņa monogrāfijas "Ievads naratoloģijā" atvēršanas svētki.
Izsludina konkursu uz akadēmiskajām amatu vietām (līdz 09.06.2025)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē literatūras teorijas apakšnozarē ar specializāciju dzimtes un seksualitātes studijās;
- pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju literatūras teorijā (traumas studijas un naratoloģija) un papildu specializāciju 20. un 21. gs. latviešu literatūrā.
Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 630 EUR mēnesī (bruto).
Pētnieka darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2019–2025) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz 2025. gada 9. jūnijam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.
Notiks performatīvo mākslu, vizualitātes un materialitātes studijām veltīta konference
Rīgā notiks starptautiska zinātniskā konference "Iemiesotās vīzijas: performativitāte, vizualitāte, materialitāte", kuras uzmanības centrā būs telpa, forma, materiāls un kustība vizuālajās un performatīvajās mākslās 20. gs. 60.–80. gados.
Starpdisciplinārā konference pulcēs gan performatīvo mākslu pētniekus, gan praktizējošus māksliniekus no Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī no Nīderlandes, ASV un Lielbritānijas. Īpaši jāizceļ stundu garā lekcija, kas būs veltīta latviešu mākslinieka Modra Tenisona gaitām Kauņas pantomīmas trupā, ko prezentēs lietuviešu teātra zinātnieks un Kauņas Nacionālā drāmas teātra mākslinieciskais vadītājs Edgars Klivis. To papildinās Šauļu Fotogrāfijas muzeja kuratora Valentīna Odnoviuna referāts par lietuviešu fotogrāfa Vita Luckus radošo sadarbību ar Kauņas pantomīmas trupu.
Vēlīnais padomju periods tiks aplūkots arī virknē citu referātu. Piemēram, mākslas zinātnieks no Mančestras Universitātes Sams Čermaks pievērsīsies performancēm Bratislavas pilsētvidē 20. gs. 70. gados, kad pēc Prāgas pavasara un tam sekojošās normalizācijas politikas ieviešanas eksperimentālā un neoficiālā māksla tika atzīta par pretlikumīgu. Savukārt mākslas zinātniece Laine Kristberga analizēs tēlnieka Ojāra Feldberga 1989. gada performanci “Parasts akmens”, kas Latvijas mākslas vēstures kontekstā ir identificējama kā viena no retajām politiski kritiskajām performancēm, māksliniekam atklāti vēršoties pret padomju režīma īstenotajām masu deportācijām.
Konferences otrajā dienā 28. maijā atsevišķa sekcija ir veltīta tērpam un tā performatīvajai aģencei. Ievadlekciju lasīs dāņu māksliniece un pētniece Šarlote Estergorda (Østergaard). Tēmas izvērsumu turpinās Kopenhāgenas Universitātes asociētā profesore Franciska Borka Petersena, kas analizēs dejas kostīma multisensoro iedarbspēju, savukārt māksliniece Laura Feldberga aktualizēs apģērbu kā atmiņu, ģimenes saikņu un performativitātes mediju.
Lasīt vairāk...Elvis Friks piedalījies 16. starptautiskajā konferencē par Baltijas un Ziemeļvalstu studijām
Šī gada 8. maijā 16. starptautiskajā konferencē par Baltijas un Ziemeļvalstu studijām Lučiana Blagas Sibiu universitātē (Lucian Blaga University of Sibiu) Rumānijā piedalījās LU LFMI zinātniskais asistents Elvis Friks ar priekšlasījumu “Atgriešanās un diaspora: Latvijas post-trimdas romānu daudzveidības izpēte kopš 1990. gada”.
Rakstu pieteikšana žurnāla "Letonica" īpašajam izdevumam "Brīvība un/vai drošība?"
Ar prieku paziņojam par iespēju pieteikt rakstu žurnāla "Letonica" īpašajam izdevumam — recenzētam, starpdisciplināram žurnālam, kas veltīts sabiedrības un kultūras pētījumiem Latvijā un Baltijas reģionā. Īpašā izdevuma tēma “Brīvība un/vai drošība?” ir saistīta ar šī gada PLACES konferences tēmu, ko organizē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāte pētniecības nedēļas ietvaros, tomēr rakstu tēmas nav ierobežotas tikai ar konferencē apspriesto.
Vairāk šeit.
Notiks seminārs “Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva pieredze MI rīku izmantošanā: jauna pieeja vēsturisko dokumentu pieejamības veicināšanā”
21. maijā plkst. 15.00 tiešsaistē norisināsies trešais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva pieredze MI rīku izmantošanā: jauna pieeja vēsturisko dokumentu pieejamības veicināšanā” runās Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva eksperte Natālija Lāce. Arhīvu nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas – fotogrāfijas, video un skaņas ieraksti vairs nav tikai statiski vēstures liecinieki, bet gan dinamiska informācija, kuras pārvaldībai nepieciešami inovatīvi risinājumi. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs aktīvi testē un savā ikdienas darbā ievieš mākslīgā intelekta rīkus, lai uzlabotu dokumentu aprakstīšanu, meklēšanu un pieejamību, tādējādi padarot arhīva krājumu pieejamāku un vieglāk izmantojamu pētniekiem un sabiedrībai.
Lai uzlabotu meklēšanas procesu un klientu pieprasījumu apstrādi, arhīvs izstrādājis Multimodal Similarity Search rīku, kas ļauj attēlos identificēt ne tikai personas, bet arī objektus un simbolus. Seminārā tiks analizēta MI tehnoloģiju loma arhīvu darbā, salīdzinot dažādas informācijas ieguves metodes un to precizitāti. Tiks vērtētas trīs pieejas: cilvēka veidota un pārbaudīta informācija no arhīva datubāzes, tradicionālā meklēšana pēc atslēgvārdiem, kā arī dažādi MI risinājumi, tostarp Multimodal Similarity Search. Šī analīze sniegs padziļinātu ieskatu par šo metožu efektivitāti, to priekšrocībām un ierobežojumiem, kā arī palīdzēs izprast, kā MI tehnoloģijas var uzlabot vēsturisko dokumentu pieejamību un to izmantošanu arhīvu darbā.
Lasīt vairāk...Māra Grudule piedalīsies Bēlendorfam veltītajā konferencē
2025. gadā aprit 250. gadskārta kopš vācbaltiešu dzejnieka Kazimira Ulriha Bēlendorfa dzimšanas (1775. gada 16. maijā) un 200. gadskārta kopš viņa nāves (1825. gada 10. aprīlī).
Seminārs "Trimdas studijas"
Aicinām uz semināru “Trimdas studijas” piektdien, 9. maijā, plkst. 15.00. Trimdas studijas ir starpdisciplinārs akadēmisks virziens, kas pēta trimdas – piespiedu vai brīvprātīgas indivīdu vai grupu pārvietošanās no dzimtās zemes – pieredzi, kultūru un identitāti. Tās ir cieši saistītas ar migrācijas studijām, diasporas studijām, bēgļu studijām un postkoloniālo teoriju. Semināra pirmajā daļā sniegsim vispārīgu ieskatu trimdas studiju pētniecības virzienos, tēmās un terminoloģijas jautājumos. Savukārt otro daļu veltīsim sarunām, domu apmaiņai un kopīgai pētījumu apspriešanai. Gatavojoties semināram, aicinām izlasīt divus trimdas studijās balstītus rakstus:
1) Intas Gāles-Kārpenteres (Inta Gale-Carpenter) rakstu “Folklore as a source for creating exile identity among Latvian Displaced Persons in post-World War II Germany”, (Journal of Baltic Studies 48(2), 2017);
2) Andreja Plakana rakstu “From “Exile” to “Diaspora”: The Shift in Self-Identification Among Refugee Latvians, 1944–2023”, (The Exile History Review 2, 2023).
Lai saņemtu rakstus, lūgums rakstīt uz e-pastu lfk@lulfmi.lv.
Norises vieta: LU LFMI 511. telpa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, ieeja caur Latviešu folkloras krātuves lasītavu). Interesenti laipni aicināti!
Semināru organizē Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta Nr. lzp-2024/1-0522 “Latviešu folkloristika trimdā” pētnieku grupa.
Atbalstām “Tautumeitas” un pētām Eirovīziju
Šogad latviešu Eirovīzijas dziesmu konkurss izskan etniskās kultūras zīmē. Starptautiskajā konkursā Bāzelē Latviju pārstāvēs etnopopa grupa “Tautumeitas”, kuru priekšnesums veidots ar profesionālām zināšanām par latviešu tradicionālo kultūru. Taču vietējā konkursā vēl četrās dziesmās bija kāds skaidri nolasāms tradicionālās kultūras elements – kokle, tautastērpi un tautasdziesmu refrēni “līgo” un “ramtai”. Uz šī etniskā viļņa esot sapratām, ka ir īstais laiks apkopot, cik daudz un kādas atsauces uz folkloru latviešu Eirovīzijas dziesmās bijušas arī agrākos gados. Latviešu folkloras krātuves (LFK) brīvprātīgā grupa secināja, ka kopš 2001. gada vairāk nekā 40 dziesmās ir redzami vai dzirdami etniski motīvi no pavisam tieša veltījuma latviešu tradicionālajai kultūrai līdz stilizācijām un vispārīgām atsaucēm, tostarp uz citu tautu (skotu, īru, spāņu, amerikāņu) kultūru un vispārinātu etniskumu vai orientālismu. LFK īssarakstā nokļuva 15 dziesmas, kurās atsauces uz latviešu un lībiešu folkloru bija pavisam tiešas. Aicinām arī jūs paskatīties uz latviešu folkloru caur šo popkultūras filtru!
Attēls: grupas “Tautumeitas” publicitātes foto, fotogrāfs Lauris Vīksne
Izveidota etnogrāfiski dokumentāla filma “Latgales zelta pods”
24. un 25. aprīlī Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē un Lūznavas muižā “Latgales podnieku dienās 2025” tika izrādīta Aigara Lielbārža veidotā etnogrāfiski dokumentālā filma “Latgales zelta pods” (2024), kas veltīta Latgales podniecības vēsturei un spilgtām personībām mūsdienās. Tajā vēstīts Latgales podnieku dzimtām – Ušpeļiem, Čerņavskiem, Voguliem, kā arī atklāti Latgales keramiķu un podnieku kopas “Pūdnīku skūla” aizsākumi un darbības principi tās dibinātāja podnieka Evalda Vasilevska stāstījumā. Tāpat filma iepazīstina ar Latgales podniecības īpatnībām, māla rakšanu, trauku veidošanas paņēmieniem, krāsu lietojumu un apdedzināšanas tehnikām pagātnē un mūsdienās. Filmā redzami gan Latgales podnieki – Raivo Andersons, Jāzeps Caics, Jāzeps Čerņavskis, Jolanta un Valdis Dundenieki, Pēteris Gailums, Andris Ušpelis, Antons Ušpelis, Vēsma un Aivars Ušpeļi, Viktors Ušpelis, Evaldas Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Voldemārs, Jānis un Māris Voguli u.c., gan mākslas zinātnieki, vēsturnieki un pedagogi –Evija Vasilevska, Imants Klīdzējs, Silva Linarte un Ingrīda Burāne.
Podniecības tradīciju Latgalē dokumentēšana un filmas pamata audiovizuālais materiāls tika iegūts pētnieciskā projekta “Latvijas zelta pods” laikā, kas ar Valsts kultūrkapitāla atbalstu un sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību tika realizēts no 2014. līdz 2016. gadam. Filmas režisors un operators ir Aigars Lielbārdis, idejas autore Sigita Kušnere, scenārija autori Janīna Kursīte un A. Lielbārdis, producentes Rūta Šmite un Evija Vasilevska. Filma veidota ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” finansiālo atbalstu.
Attēlā podnieks Staņislavs Viļums, kadrs no filmas “Latgales zelta pods” (2024).
Daces Bulas monogrāfija saņem Latvijas Literatūras gada balvu
26. aprīlī Spīķeru koncertzālē ar devīzi "LALIGABA saviļņo" notika "Latvijas Literatūras gada balvas 2025" (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika noskaidrotas labākās 2024. gadā izdotās grāmatas sešās kategorijās, sveikti Mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji.
Ļoti priecājamies, ka LU LFMI apgādā izdoto Daces Bulas monogrāfiju "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā" Latvijas Literatūras gada balvas žūrija šogad atzinusi par "spilgtāko darbu literatūras pētniecībā".
Vairāk pieejams šeit.
LTV tiks rādīta LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”.
Aicinām noskatīties! 3. maijā plkst. 17.30 LTV1 pirmizrādi piedzīvos LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”. Filma tapa 2024. gadā, atzīmējot akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” izdošanas noslēgumu. Tas ir audiovizuāls vēstījums par ilglaicīgākā un apjomīgākā latviešu folkloras izdevuma – “Latviešu tautasdziesmas” – tapšanu vairāk nekā 70 gadu garumā. Ko nozīmē “rakstīt tautasdziesmas”? Kāds ir tautasdziesmu ceļš no pierakstīšanas brīža līdz grāmatai? Kādi ideoloģiski un finansiāli izaicinājumi pārvarēti sējumu tapšanas gaitā? Stāstu ilustrējot ar arhīvu materiāliem un skatiem no ikdienas darba, par dzīvi ar tautasdziesmām filmā stāstīs sējumu sastādītāji.
Idejas autori un izpildītāji: LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Tautasdziesmu grupa. Filmas uzņemšanā par sadarbību scenārija sagatavošanā pateicamies kolēģim Tomam Ķencim, par filmēšanu un montāžu operatoram un inscenētājam Krišjānim Pleiko (Upeskino), par skaņas ierakstu Jānim Kalvānam, par labiem padomiem – režisoram Laurim Ābelem, bet par aizkadra balsi –aktierim Vilim Daudziņam, bet jo īpaši kolēģiem un draugiem par līdzi jušanu. Savukārt par finansiālu atbalstu pateicamies Valsts kultūrkapitāla fondam un LR Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”.
LU LFMI pētnieki 16. Eiropas Baltijas studiju konference Kembridžā
2025. gada 24.—26. aprīlī Kembridžā, Apvienotajā Karalistē, notiks 16. Eiropas Baltijas studiju konference (CBSE), kuru organizē Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra Baltijas programma. Tāpat kā iepriekšējos gados, konference aptvers plašu tēmu loku un zinātnes disciplīnas, pulcējot pētniekus no visas pasaules, kas interesējas par Baltijas reģionu.
* Eva Eglāja-Kristsone — "Scripting a Nation: Latvian Literature on London's Theatre Stage in the Interwar Period" (Nācijas veidošana: latviešu literatūra uz Londonas teātra skatuves starpkaru periodā)
* Elvis Friks kopā ar Madaru Stādi — "Reclaiming Home: The Representation of Exile and Post-Exile Return in Contemporary Latvian Fiction" (Atgūstot mājas: trimdas un pēctrimdas atgriešanās atspoguļojums mūsdienu latviešu prozā)
* Māra Grudule — "Writing for women: J. Cundisius’ "Geistlicher Perlen-Schmuck" (1667) crossing the borders" (Rakstīšana sievietēm: J. Kundīzija "Garīgās pērļu rotas" (1667) robežu šķērsošana)
* Benedikts Kalnačs — "The Changing Materialities of the Everyday in Late Nineteenth-Century Latvian Realism" (Ikdienas mainīgās materialitātes 19. gs. beigu latviešu reālismā)
* Zita Kārkla — "Entangled Bodies: Rethinking Realism in Inga Ābele’s Short Stories" (Sasaistītie ķermeņi: reālisma pārvērtēšana Ingas Ābeles stāstos)
* Laine Kristberga — "The Performative Potential of Self-Portraits: Zenta Dzividzinska and Gunārs Binde" (Pašportretu performatīvais potenciāls: Zenta Dzividzinska un Gunārs Binde)
* Toms Ķencis — "Baltic Printmaking as a Site of Creative Resistance" (Baltijas iespieddarbi kā radošās pretestības telpa)
* Jānis Oga — "Latvian Poet Imants Ziedonis as the Leader of the Latvian Culture Fund (1987–1993)" (Dzejnieks Imants Ziedonis kā Latvijas Kultūras fonda vadītājs (1987–1993))
* Artis Ostups — "Traumatic Realism and Material Agency in Eižens Vēveris’ Poems on Mauthausen" (Traumatiskais reālisms un materiālā aģence Eižena Vēvera dzejoļos par Mauthauzenu)
Vairāk informācijas šeit.
