Elīza Paula Graudiņa ieguvusi maģistra grādu
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā asistente Elīza Paula Graudiņa veiksmīgi pabeigusi maģistra studijas Viļņas Universitātē!
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (18.06.2025.)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2025. gada 18. jūnijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentiem:
Iespēja iesniegt rakstus žurnāla LETONICA speciālnumuram
Ar prieku izziņojam atklāto aicinājumu iesniegt rakstus žurnāla LETONICA īpašajam izdevumam – recenzētam, starpdisciplināram žurnālam, kas veltīts sabiedrības un kultūras izpētei Latvijā un Baltijas reģionā.
Žurnāla īpašais izdevums veltīts 19. un 20. gadsimta pirmās puses filozofijas un zinātņu attīstībai Baltijā, ar uzsvaru uz vāciski runājošo tradīciju, kā arī personībām, notikumiem, institūcijām un procesiem, kas ietekmējuši filozofijas un zinātnes attīstību līdz pat mūsdienām.
Lasīt vairāk...Kitija Balcare piedalīsies Starptautiskās kultūrvēstures biedrības konferencē Somijā
No 16. līdz 19. jūnijam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare piedalīsies Starptautiskās kultūrvēstures biedrības (International Society for Cultural History) konferencē "Human/Nature – Entanglements in Cultural History", kas notiks Lapzemes universitātē, Rovaniemi, Somijā.
Dalība konferencē notiks ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.
Arta Krūze piedalās NEFK2025
No 11. līdz 14. jūnijam Turku, Somijā notiek 36. Starptautiskā Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konference NEFK2025 “Nordic 2.0 and beyond”.
Vairāk: https://nefk2025.fi/
Klajā nācis žurnāla “Letonica” 55. un 56. numurs
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākie numuri apkopo pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs latviešu un angļu valodā.
Žurnāla numuri elektroniski pieejami šeit: https://lulfmi.lv/zurnals-letonica-numuri
“Letonica” 55. numurā Arnolds Klotiņš (LU LFMI) aplūko 20. gadsimta modernisma attīstību Baltijas valstu mūzikā un tā lomu sovetiskās normatīvās estētikas pārvarēšanā (1940–1990), Benedikts Kalnačs (LU LFMI) rakstā angļu valodā vēsta par lokālo identitāti un salīdzināmajiem aspektiem 19. gadsimta latviešu literatūrā, savukārt Sanita Duka (Latvijas Mākslas akadēmija) publicējusi rakstu “Politiskā teātra skatuve par sieviešu tiesībām: Rīgas Strādnieku teātra iestudējumi un diskusijas par abortu paragrāfu izmaiņām Sodu likumā Latvijā 1930.–1932. gadā”.
Ārvalstu pētnieku devumu angļu valodā pārstāv Alfijs Hovards (Alfie Howard, Līdsas universitāte, Lielbritānija) ar rakstu par koloniālismu, pretošanos un (anti)nacionālismu igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”, Vitālija Truskauskaite (Vitalija Truskauskaitė, Vītauta Dižā Universitāte, Lietuva) ar pētījumu par lietuviešu rakstnieka Baļa Srogas skatījumu uz teātra nākotni no nacistu koncentrācijas nometnes Štuthofā, Roma Bončkute (Roma Bončkutė, Klaipēdas Universitāte, Lietuva) ar pētījumu par Herdera ‘Frieden Frau’ un Simona Daukanta “lietuviešu sievas” jēdzienu, Panajotis G. Krimpass (Panagiotis G. Krimpas, Trāķijas Dēmokrita Universitāte, Grieķija) ar rakstu ““Māmiņ’ vaicā sav’ dēliņu”: latviešu kara tautasdziesmas atdzejošana mūsdienu grieķu valodā” saistībā ar Grieķijas revolūcijas 200. gadadienu un Gonsalo Presiado-Azansa (Gonzalo Preciado-Azanza, Saragosas Universitāte, Spānija) ar rakstu “Spāņu ietekme latviešu baletā (1923–1941): eksotika, identitāte un propaganda”.
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika 11. jūnijā
.jpg)
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka un pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 11. jūnijā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Plkst. 15.00 ar priekšlasījumu “Etnogrāfiskais kemps un kvīrais jūtīgums Gunāra Pieša spēlfilmā “Pūt, vējiņi!”” uzstāsies Jānis Ozoliņš, savukārt plkst. 16.00 būs dzirdams Arta Ostupa priekšlasījums “Multitemporalitāte mūsdienu latviešu prozā: teorētiskās un salīdzinošās perspektīvas”.
LU LFMI pētnieki 16. SIEF kongresā
No 3. līdz 6. jūnijam Aberdīnā, Skotijā norisināsies SIEF 2025 kongress – viens no nozīmīgākajiem tautas kultūras, antropoloģijas un etnoloģijas pētnieku pasākumiem Eiropā. Vairāk par kongresu: https://www.siefhome.org/congresses/sief2025/
* Elīna Gailīte – Digital data on Latvian folk dance in Latvia and exile [Latviešu tautas dejas digitālie dati Latvijā un trimdā]
* Ieva Garda-Rozenberga – Eco-nationalism in Latvia: the interplay of place identity and environmental activism [Ekoloģiskais nacionālisms Latvijā: vietas identitātes un vides aktīvisma mijiedarbība]
* Aigars Lielbārdis – Latvian traditions through the lens of Polish ethnographer Stefanie Uljanowska [Latviešu tradīcijas poļu etnogrāfes Stefanijas Uļjanovskas skatījumā]
* Ilze Ļaksa-Timinska, Sanita Reinsone, Haralds Matulis, Elvīra Žvarte – Archiving the Nonverbal in Pandemic Diaries [Neverbālā arhivēšana pandēmijas dienasgrāmatās]
* Ginta Pērle-Sīle – Unwriting and Misreading: a Key Study on Reactions Displaying Folk Songs in Public Transport [Neuzrakstīšana un pārpratumi: pētījums par reakcijām uz tautasdziesmu publicēšanu sabiedriskajā transportā]
* Rita Zara – Beyond the written: visualities in manuscript collections [Pāri rakstītajam: vizualitāte rokrakstu kolekcijās]
* Ieva Vīvere – Archival Literacy and Readings of Roma Photographs from pre-WWII Latvia [Arhīvu lasītprasme un romu fotogrāfiju interpretācijas pirmskara Latvijā]
* Digne Ūdre-Lielbārde – From Folkloresque Representations to Vernacular Creativity: Folk Ornament in Contemporary Latvia [No folkloriskām reprezentācijām līdz tautas radošumam: tautas ornamenti mūsdienu Latvijā]
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 10. epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 10. epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Dr. philol., LZA goda doktori Sarmu Kļaviņu.
Šajā epizodē atskatāmies uz datorlingvistikas pirmsākumiem Latvijā. Sarma Kļaviņa stāsta, kā viņa uzsāka studijas matemātiskajā lingvistikā, un kā lingvistikā ienāca datori un skaitļotāji. Runājam par agrīno mašīntulkošanu, tai skaitā bināro tulkošanu un starpniekvalodas paradigmu, kā arī vēlāk sekojošo atteikšanos no mašīntulkošanas sešdesmitajos gados. Galvenie Sarmas Kļaviņas pētījumi datorlingvistikā saistīti ar lingvistisko statistiku, kuras ietvaros tika veikts diplomdarbs par vārdšķiru analīzi, kā arī vēlāk izveidota latviešu publicistikas biežuma vārdnīca.
Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt www.digitalhumanities.lv mājaslapu.
Raidieraksts veidots ar projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstošas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, kuru finansē Latvijas Zinātnes padome.
Žurnāla "Letonica" speciālnumuram iespēja pieteikt rakstus
Cilvēki arvien biežāk izmanto sarunvalodas tehnoloģijas, piemēram, tērzēšanas robotus un citas mākslīgā intelekta formas. Šādas mijiedarbības raisa dziļus jautājumus par komunikāciju, identitāti, empātiju, ētiku un pašas cilvēku savstarpējās saskarsmes būtību. Žurnāla “Letonica” īpašais numurs aicina uz starpdisciplinārām zinātniskām publikācijām, kas pēta dažādus cilvēku mijiedarbības aspektus ar citbūtnēm — tehnoloģiskām, bioloģiskām, kultūras vai simboliskām.
Jānis Daugavietis piedalījās panku pētniecības konferencē
LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks Jānis Daugavietis š.g. 17. maijā konferencē "Diskusijas par dumpi: panks politisko pārmaiņu laikā" (Negotiating the Revolt: Punk in Times of Political Transformation) Prāgā uzstājās ar referātu "Vai viegli būt padomju panku pēdējai paaudzei?" (Is it easy to be the last generation of Soviet punks?).
Referāts pieejams – https://zenodo.org/records/15504675.
Referāts iezīmē sākumu gadījuma izpētei, kuras centrā ir pirmā (un pēdējā) Padomju Latvijas panku paaudze, kas citu jauniešu starpā dokumentēta arī 1986. gada dokumentālajā filmā “Vai viegli būt jaunam?” (rež. Juris Podnieks).
Konferenci rīkoja Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes Čehijas vēstures institūts, Panku pētnieku tīkls (www.punkscholarsnetwork.com), Čehijas un Slovākijas subkultūru arhīvs (https://ziny.info) un Populārās kultūras pētījumu centrs (en.cspk.eu).
Referāts un dalība konferencē īstenota projekta “‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakses autoritāras varas apstākļos” (lzp-2024/1-0059) ietvaros (https://lulfmi.lv/Primitiva-un-troksnaina-muzika-Padomju-Latvija-1956-1986-kontroles-mehanismi-un-izvairisanas-prakses-autoritaras-varas-apstaklos).
Klausītāji 27. maijā ir aicināti uz konferenci “Jauno pētnieku diena 2025”
Lai gūtu ieskatu aktuālajos pētniecības jautājumos, kas nodarbina topošo pētnieku prātus humanitāro un sociālo zinātņu laukā, interesenti ir aicināti 27. maijā apmeklēt zinātnisko konferenci “Jauno pētnieku diena 2025”. Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Doktorantūras skolu un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību.
Atklājot konferenci, dalībniekiem iedvesmas ceļavārdus teiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone, LU Doktorantūras skolas vadītāja prof. Zanda Rubene un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības izpilddirektore Laima Dance. Turpinājumā iecerēta akadēmiskā tīklošanās, kurā ir aicināti piedalīties arī konferences klausītāji.
Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies divdesmit viens jaunais pētnieks – Ilga Vālodze Ābele, Sindija Anča, Signe Bahšteina, Inese Dāvidsone, Andrejs Gorbunovs, Elizabete Grudovska, Karīna Ješkina, Sanita Kacuba, Sandra Krūmiņa, Evelīna Ķiršakmene, Ieva Melgalve, Simona Ozoliņa-Ugore, Daina Turlā-Pastare, Alberts Rokpelnis, Anita Straujuma, Ingvilda Stautmane, Jānis Šabanovs, Laura Švītiņa, Mārtiņš Vesperis, Gustavs Zālītis, Ieva Zepa – , pārstāvot dažādas Latvijas augstskolas, tostarp Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, RTU Liepājas akadēmiju, Ventspils Augstskolu.
Šogad konferencē būs iespēja dzirdēt jauno pētnieku priekšlasījumus piecās tematiskās sekcijās: “Identitāte, sabiedrība, attiecības”, ko moderēs Kitija Balcare; “Maģiskais, garīgais, tradicionālais”, ko moderēs Alberts Rokpelnis; “Vieta un vide, atmiņa un atmiņas”, ko moderēs Signe Bahšteina; “Aizmirstais, atgūtais un jaunradītais”, ko moderēs Dāvis Eņģelis; “Valoda un skatpunkti”, ko moderēs Ingvilda Strautmane.
Lasīt vairāk...Klajā nāk Jāņa Ozoliņa pētījums “Ievads naratoloģijā”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums ir pirmā naratoloģijas vēsturei, teorijai un praksei veltītā grāmata latviešu valodā. Tās autors ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Ph.D. Jānis Ozoliņš. Grāmatas dizaina autors – Klāvs Priedītis.
Grāmata “Ievads naratoloģijā” aicina ikvienu tās lasītāju izzināt naratoloģiju dažādos laika nogriežņos, vienlaikus cenšoties neatkārtot veidus, kā uz tās vēsturi un praksi raudzījušies nozares klasiķi. Izzinot virkni nacionālo skolu, kas literatūras teorijā pievērsušās stāstījuma izpētei, šajā grāmatā uzsvars likts uz praktisko izmantojamību teksta analīzē, ar to saprotot ne vien rakstītu tekstu, bet arī jebkuru analīzes objektu, kurā konstatējams stāstījums. Grāmatas izziņas objekts ir Andras Neiburgas īsproza, kas kļuvusi par aizraujošu pieredzi analīzes rīku iespēju izpētē.
Grāmatas četrās nodaļās autors iepazīstina ar nozīmīgākajiem naratoloģijas pētījumiem, stāstījuma jēdziena izpratni, klasiskās naratoloģijas rīkiem un postklasisko pieeju. Pamattekstu papildina analīzes piemēri, kopsavilkums angļu valodā, literatūras saraksts un detalizēts personu un priekšmetu rādītājs.
Lasīt vairāk...Izdota grāmata “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918”
23. maijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Retumu pasaules” telpā (5. stāvā) notiks izdevuma “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918” atvēršanas svētki.
Rakstu krājums, kas tapis, LNB sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku, izdots paralēli Latvijā (latviešu valodā) un Igaunijā (igauņu valodā). Tas veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, raksta latviešu un igauņu pētnieki. Izdevuma formāts ir populārzinātnisks, tas piemērots plašai auditorijai ar interesi par vēsturi, grāmatniecību un Latvijas–Igaunijas kultūras paralēlēm.
Izdevuma atbildīgie redaktori ir LU LFMI vadošais pētnieks Toms Ķencis un Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Pireta Lotmane (Piret Lotman).
Kā rakstu autori pieaicināti katra temata eksperti Latvijā un Igaunijā, tostarp LU LFMI pētnieki Māra Grudule, Dace Bula un Benedikts Kalnačs.
Izdevumu no atvēršanas dienas varēs iegādāties LNB veikalā “Draugu telpa” un eveikals.lnb.lv.
Jāņa Ozoliņa monogrāfijas "Ievads naratoloģijā" atvēršanas svētki
.jpg)
29. maijā plkst. 19.00 viesnīcas "Neiburgs" restorānā (Jaunielā 25/27, Rīgā) notiks Jāņa Ozoliņa monogrāfijas "Ievads naratoloģijā" atvēršanas svētki.
