EN in English

29. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks pasākums "Pagātnes ūdeņos. Divas grāmatas par Gunaru Janovski", kurā piedalīsies rakstnieks Osvalds Zebris un LU LFMI pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.


Ir izdots Leksikons par avangardu Centrāleiropas un Austrumeiropas starpkaru teātros (A Lexicon of the Central-Eastern European Interwar Theatre Avant-garde). Nodaļas par Latviju rakstījusi LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere (nodaļas "The Latvian Theatre Avant-garde: From the celebration of the 1st of May to The Song of Rebirth", "Migrations to and from Latvia", "Latvian Magazine: "Laikmets"", "Anna Lācis: A Latvian transit from Russia to Western Europe", "Form in Latvian Avant-garde Theatre").

Edīte Tišheizere par izdevumu:

"Tieši pirms 10 gadiem, poļu kolēģu rosināti, mēs, bijušo sociālisma valstu pētnieki, uzsākām kopēju projektu "Reclaimed Avant-garde". Mūsu mērķis bija atgādināt pašiem sev un Rietumu kolēģiem, cik lielu ieguldījumu avangarda kultūrā ir snieguši mūsu mākslinieki, kuru vārdi pasaulei ir mazzināmi vai gluži nepazīstami. Tas izvērtās par aizraujošu pētniecisko ceļojumu, kurā ieraudzījām 20. gadsimta sākuma mākslas dzīvi kā milzīgu, verdošu kausējamo katlu: tik daudz mirklīgu ierosmju, ideju, kas virmo gaisā, tik daudz kopēju iezīmju un unikālu impulsu. Un mūsu šķietami "perifērie" mākslinieki šajā biezajā ideju gaisā bijuši pilnīgi līdzvērtīgi impulsu devēji un ideju tālākattīstītāji.

Esam centušies to pierādīt vairākos secīgos izdevumos. Pirmais – Centrālās un Austrumeiropas avangarda teātra antoloģija (2017) – diemžēl iznāca tikai poļu valodā, toties nākamais solis – krājums, kas veltīts avangarda teātra telpai "Reclaimed Avant-garde: Spaces and Stages of Avant-garde Theatre in Central-Eastern Europe" (2018) jau izdots angļu valodā un plaši starptautiski prezentēts. Nule iznākušais Leksikons ir mūsu kopējais mēģinājums ne tikai saprast, ko avangarda kultūra nozīmēja katrā no 1918. gadā neatkarību ieguvušajām valstīm, bet arī iezīmēt ideju migrācijas ceļus, starptautiskos mākslas attīstības tīklus, izcelt personības un teorijas. Šo izdevumu redaktori Darjušs Kosiņskis (Polija), Zoltans Imre (Ungārija) ir paveikuši nepārvērtējamu darbu, apvienojot un iedvesmojot vairāk nekā desmit pētniekus aizvien dziļākiem "urbumiem". Mans vislielākais gandarījums, protams, ir ieraudzīt uz Leksikona vāka latvieša Jāņa Munča fantastisko skici Dailes teātra izrādei "Ligatūra"."

Vairāk šeit.


Apgādā "Palgrave Macmillan Cham" izdots vairākus gadus tapis pētījums "The Politics of Literary History" ("Literatūras vēstures politika"), kas pievēršas literatūras historiogrāfijai Latvijā, Čehijā, Somijā un Krievijā pēc 1990. gada.

Grāmatu veidojis starptautisks autoru kolektīvs. Sastādītāji ir Līsa Stainbū (Liisa Steinby), Mihails Ošukovs (Mikhail Oshukov), Viola Parente-Čapkova (Viola Parente-Čapková) un LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs.

Benedikts Kalnačs par izdevumu:

"Vairāku gadu garumā veiktais pētījums ļāvis tā autoriem rast apstiprinājumu ciešajai saiknei starp ideoloģijas un kultūras parādībām, kas uzskatāmi atklājas literatūras vēstures rakstīšanas tendencēs četrās savstarpēji principiāli atšķirīgās valstīs. Darbs iecerēts un īstenots kā kolektīva monogrāfija, kas parāda ne tikai metodoloģiska rakstura izmaiņas literatūras vēstures rakstīšanā, bet atklāj arī to, cik noturīga ir bijusi impēriskā vēlme kultūras un zinātnes vēstījumus pakļaut politiskām idejām, padarot rakstniecības procesu analīzi par vienu no varas realizēšanas instrumentiem. Īpaša uzmanība savukārt pievērsta tiem apstākļiem, kas demokrātisku valstu kontekstā literatūras vēstures pētījumus veido kā forumu, kas pamato rakstniecības tekstu korpusa kā identitātes veidošanās pamata izpratni mijiedarbē un dialogā ar citu kultūru procesiem un laikmetīgām pētnieciskajām tendencēm, stiprinot atvērtību un toleranci kā pilsoniskas sabiedrības pamatvērtības."

Grāmatas tapšanā piedalījušies septiņi literatūrzinātnieki, aktualizējot un parādot literatūras vēstures paradigmas savā valstī. Nodaļa "Latvian Literature as an Ideologically and Politically Contested Terrain: Literary Historiography Between Foreign Rule, Nationalism, and Comparative Perspectives" ir tapusi, sadarbojoties LU LFMI pētniekiem Benediktam Kalnačam un Mārai Grudulei. Tās fokusā ir Latvijas literatūras vēstures rakstīšanas tradīcija no 1812. gada līdz pat 21. gadsimta sākumam.

Vairāk par izdevumu šeit.


Priecājamies un lepojamies ar kolēģiem – Latvijas Literatūras gada balvas garā saraksta nominantiem. Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" (Dienas Grāmata) iekļauta starp spilgtākajiem darbiem literatūrzinātnē, savukārt Kārļa Vērdiņa krājums "Lībiešu balādes" (Neputns) iekļauts labākā dzejas autordarbs kategorijā un krājums "Jandāliņš" (liels un mazs) starp labākajiem literatūras autordarbiem bērniem.

Visi nominanti pieejami:
https://laligaba.lv/index.php/lv/laligaba/laligaba-jaunumi/560-noskaidroti-latvijas-literaturas-gada-balvai-pirmaja-karta-nominetie-darbi-un-muza-balvas-ieguveja


Šī gada 20. februārī pulksten 11.00 Smiltenes vidusskolas bibliotēkā notiks Smiltenes novadpētniecības muzeja organizēta konference, kas veltīta Smiltenes un tās apkārtnes vēsturiski svarīgiem notikumiem un vietām dažādos laika posmos. Konference apkopos Smiltenes novadpētniecības muzeja iesākto un jau paveikto pētniecības darbu 2023. gadā, kā arī ieskicēs paredzētos pētniecības projektus šim un nākamajiem gadiem.

Konferencē ar priekšlasījumu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle, stāstot par Palsmanes un Aumestaru draudžu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa veikumu 18./19. gadsimtu mijas kultūrvēsturiskā kontekstā.



Jāņa Rozes grāmatnīcā līdz 17. martam akcija grāmatām par īpašām cenām (5 cenas – 1, 2, 3, 5 vai 7 EUR).

Meklējiet Jāņa Rozes grāmatnīcā, kā arī LU LFMI apgādā mūsu grāmatas par īpašajām cenām:

Anita Rožkalne "Kārļa Zariņa burvju aplis" (3.00 EUR)

Griezīgo šķautņu romantiķis Jānis Rokpelnis (1.00 EUR)

Ilze Šarkovska-Liepiņa "Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti" (7.00 EUR)

Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti. (3.00 EUR)

Arnolds Klotiņš "Mūzika pēckara staļinismā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953" (7.00 EUR)

Eva Eglāja-Kristsone "Dzelzsgriezēji" (3.00 EUR)

Anšlava Eglīša lugas un to likteņi (7.00 EUR)

Par akciju šeit.


Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.

Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.


82. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 14. martā norisināsies konference "Sabiedriskā zinātne Latvijā".

To organizē Latvijas Universitātes Bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.
Šīs konferences mērķis ir aktualizēt sabiedriskās zinātnes (citizen science) pieejas pētniecībā, dalīties pieredzē un pavēstīt par jaunākajām iniciatīvām!

➡️ Programma šeit.

Ikviens laipni aicināts!

➡️ Reģistrēšanās klausītājiem šeit.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

* vadošā pētnieka vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē ar specializāciju trimdas un pēctrimdas kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;

* vadošā pētnieka amata vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs nozarē “Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes” ar specializāciju ekokritikā un vides humanitārajās zinātnē.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 1. martam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.


25. un 26. janvārī notiek Daugavpils Universitātes humanitāro zinātņu ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference "Janvāra lasījumi".

Tajā ar plenārreferātu "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā: jaunākās norises, tendences, perspektīvas" piedalās LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Programma pieejama:

https://lasijumi.du.lv/lv/Programma



Ir noslēdzies LU LFMI īstenots projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”, kura laikā Latviešu folkloras krātuve ir papildināta ar vairākām kolekcijām. Kolekciju “Pārdaugavas stāsti” veido 74 intervijas ar Pārdaugavas iemītniekiem, tostarp stāstu vakaru ieraksti Zasulaukā, Āgenskalnā, Bieriņos un Lucavsalā, kā arī 486 fotogrāfijas no lauka pētījumiem un Pārdaugavas iedzīvotāju personiskajiem arhīviem. Attēli un interviju metadati atrodas brīvpieejā Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šo kolekciju papildina digitālās aptaujas “Pārdaugavas stāsti” anketas, kurās fiksēti 60 Pārdaugavas vietu stāsti. Aptauja arī turpmāk būs pieejama aizpildīšanai. Arhīvā nonākušas arī lucavsalinieces Zelmas Indriksones (1906–1990) dienasgrāmatas (brīvi lasāmas) un viņas dēla Gunāra Indriksona (1940–2023) memuāri, kuros fiksēta Lucavsalas vēsture un salas iedzīvotāju ikdiena kopš 20. gadsimta 50. gadiem un atmiņās vēl senāki laiki. Sociālajos tīklos ar tēmturiem #apsleptaPardaugava un #hiddenPardaugava iniciēta digitālas Pārdaugavas fotogrāfiju kopas tapšana. Pētījumā iegūtie dati jau prezentēti 15 starptautiskās konferencēs un 6 publiskās lekcijās, analizēti vairākās publikācijās, sagatavošanā ir urbānajai folkloristikai un pilsētpētniecībai veltīts žurnāla “Letonica” numurs un “Rīgas nostāstu” grāmata. Visiem interesentiem bija iespēja no 2023. gada 13. jūnija līdz 13. oktobrim apmeklēt ārtelpas izstādi “Apslēptā Pārdaugava” Jaunatnes dārzā Āgenskalnā.

Lasīt vairāk...

Zita Kārkla piedalās konferencē "Thinking through Motherhood: Images, Experiences and Narratives Across Time" (Pārdomājot mātbūšanu: tēli, pieredzes un stāstījumi cauri laikiem).

No 23. līdz 25. janvārim Viļņā (Lietuvā) notiek starptautiska konference, kas veltīta mātbūšanai. Tajā piedalās arī LU LFMI pētniece Zita Kārkla ar referātu “Vulnerability and Interdependence: Matrifocal Narratives in Contemporary Latvian Literature” (Neaizsargātība un savstarpējā atkarība: matrifokālie stāstījumi mūsdienu latviešu literatūrā).

Konferences programma pieejama šeit.

Dalība konferencē notiek ar projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.



Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” divi jaunākie tematiskie numuri – nr. 51 un 52 – angļu valodā ar kopīgu tēmu “Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm” (“Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma”) apkopo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas literatūrzinātnieku rakstus, kuru pamatā ir LU LFMI rīkotās 13. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konferences referāti.

Žurnāla numuri veltīti literatūras, mūzikas, teātra, operas, baleta un kino procesam stagnācijā (1964–1985) – laikmetā ar saviem unikālajiem noteikumiem un vietu padomju perioda vēsturē – un prezentē jaunus Baltijas literatūrai un grāmatniecībai veltītus pētījumus, kas publicēti starptautiski atzītā un citētā starpdisciplinārā zinātniskā žurnālā, veicinot pētnieku un jomas profesionāļu diskusiju par rakstos skartajām tēmām. Ar žurnāla numuru iznākšanu turpinās Baltijas literatūras un grāmatniecības nozīmīgāko notikumu un izcilāko personību daiļrades, sabiedriskās un politiskās darbības izpēte, padziļinot zināšanas par Baltijas rakstnieku un kultūras darbinieku darbību un savstarpējiem kontaktiem padomju okupācijas laikā, kā arī dažādu paaudžu literatūrzinātnieku un citu pētniecības jomu profesionāļu intereses veicināšana par Baltijas literatūras un grāmatniecības neizpētītiem vai mazāk zināmiem aspektiem.

Lasīt vairāk...

Rucavas tradīciju klubs un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ielūdz uz Rucavas pēcpusdienu – 26. janvārī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā sastapsies tradīciju kopēji, pētnieki un interesenti.

Pasākumu ievadīs folkloristes Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas lekcija par Rucavas garamantām (viņas sastādītie “Novadu folkloras” publicējumi izdoti 2019. un 2022. gadā). Pēcpusdienas turpinājumā – grāmatas “Rucavas sievu stāsti” atvēršanas svinības. Valodniece Dr. philol. Daiga Straupeniece sniegs īsu priekšlasījumu “Mūsdienu Rucavas izloksnes atspoguļojums grāmatā “Rucavas sievu stāsti””. Jaunais izdevums iepazīstina ar pastāvīgo rosību Rucavas kultūrtelpā – svētkiem, godiem, rokdarbiem, ēdieniem, jokiem, dziedāšanas tradīcijām utt. Klāt būs ne tikai grāmatas autores Māra, Dace un Inga Tapiņas, bet arī citi rucavnieki, kas krāšņos pasākumu ar stāstiem un muzicēšanu.

Rucavas pēcpusdiena ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” sarīkojums. Grāmatas “Rucavas sievu stāsti” sagatavošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Kurzemes kultūras programma 2023” ietvaros.


Šī gada 12. janvārī notiks četrpadsmitais starptautiskais seminārs "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas", kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem.

Starpdisciplinārajā seminārā piedalīsies valodnieki un literatūrzinātnieki, kas stāstīs par aktuālajiem pētījumiem un atradumiem. Tostarp LU LFMI pētnieces – Ginta Pērle-Sīle ar priekšlasījumu "Noteikumi par labības magazīnu izveidi Rauzas un Mēru muižās 1796. gadā: dokumenti, autori, tulks" un Māra Grudule ar referātu "Latviešu tautasdziesmu tulkojumi vāciski 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs".

Programma pieejama šeit.