EN in English

No 10. līdz 13. jūlijam LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Measuring the Size of Rīga’s New Scene – A Methodological Elaboration" ("Metodoloģiskas iestrādes Rīgas jaunās scēnas izmēra noteikšanā") piedalījās pasaulē nozīmīgākajā mūzikas subkultūru pētnieku konferencē KISMIF, kas tradicionāli notiek Porto (Portugālē).

Atzīmējot KISMIF desmitgadi un Neļķu revolūcijas piecdesmitgadi, šis bija līdz šim lielākais KISMIF forums, pulcējot ap 300 pētnieku, mūziķu un performanču mākslinieku no teju visiem kontinentiem. KISMIF akronīms nozīmē "Keep It Simple and Make It Fast" ("Dari to vienkārši un ātri"), bet šī gada konferences temats bija "DIY Cultures, Democracy and Creative Participation" ("DIY kultūras, demokrātija un radošā līdzdalība").

Vairāk par pasākumu: https://www.kismifconference.com


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmiskā amatu vietu:

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. augustam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” 53. numurs apkopo jaunākos pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs un rosina akadēmisko diskusiju par plašu tēmu loku.

Agita Lūse (Rīgas Stradiņa universitāte) rakstā “Versijas par etnogrāfiju 20. gadsimta 30.–40. gadu Latvijā. Ziedoņa Ligera gadījuma izpēte” aplūko etnogrāfijas kā akadēmiskas disciplīnas veidošanos Latvijā un etnologa Ziedoņa Ligera (1917–2001) likteni, ilustrējot procesus, kas veidoja disciplīnas izpratni starpkaru periodā. Gintas Pērles-Sīles (Latvijas Universitāte; LU LFMI) raksta “Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta pirmajā pusē” centrā ir vācbaltiešu savāktie un izdotie pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, un autore, salīdzinot šos krājumus ar “Latvju dainām”, reflektē par iekļauto tautasdziesmu iespējamo piederību latviešu tradīcijām un godiem un sniedz ieskatu krājumu tapšanas stratēģijās un vākšanas apstākļos.

Ilze Jansone (Latvijas Universitāte) rakstā “Ceļā uz sinkrētisko garīgumu: reliģiozitātes dimensijas Noras Ikstenas romānā “Ūdens mirdzēšana”” ar hermeneitikas metodēm analizē latviešu jaunākās prozas darbu, uzmanību pievēršot autores izmantotajai “iztēles apoloģētika”. Laura Laurušaite (Lietuviešu literatūras un folkloras institūts) rakstā “Ēdiena nozīme identitātes veidošanā: mūsdienu latviešu un lietuviešu literatūras piemēri” pievērsusies ēdiena izvēlei un kulinārajām praksēm literatūras darbos, izsakot pieņēmumu, ka ar ēdiena palīdzību iespējams pētīt pa domju okupācijas periodu, kas visvairāk ietekmējis 20. gadsimta lietuviešu un lat viešu identitāti, un perestroiku kā mēģinājumu atbrīvoties no svešas varas. Ausma Cimdiņa (Latvijas Universitāte) rakstā “Padomju kara romāna apokalipse latviešu literatūrā: Visvalža Lāma “Kāvu blāzmā”” pēta kara romānu, izmantojot V. Lāma pazīstamo darbu, kurā autors reprezentē leģionāra tēlu un Otro pasaules karu tēlo latviešu tautas un latviešu leģionāra perspektīvā.

Lasīt vairāk...

No 26. līdz 28. jūnijam Tallinā (Igaunijā) notiek Igaunijas Mākslas akadēmijas, Tallinas Universitātes un Tartu Universitātes rīkotā konference “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II. Pārejas un transformācijas postsociālistiskajās kultūrās 80. un 90. gados” (Cultural Heterologies and Democracy II. Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s), kurā piedalās arī LU LFMI pētnieces: Zita Kārkla ar referātu “Recovering Feminist Sensibilities: Latvian Women's Writing of the 1980s” (Feministiskā jūtīguma atgūšana: latviešu sieviešu rakstniecība 1980. gados) un Laine Kristberga ar referātu “Performance Art as a Form of Dialogue” (Performances māksla kā dialoga veids).

Pilna programma pieejama šeit šeit.

Dalība konferencē notiek ar projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.


2024. gada 12. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks teologa, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieka un publicista prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralda Biezā (1909–1995) jubilejai veltīta konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115” un krājuma izlases atklāšana. Savukārt 13. jūlijā plkst. 12.00 Haraldu Biezo pieminēs svētbrīdī Lestenes baznīcā.

Konferencē ar priekšlasījumu "Haralds Biezais un folkloristika" piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, bet lūgums reģistrēties līdz 8. jūlijam: https://reg3.lnb.lv/

Vairāk šeit.




Priecājamies vēstīt, ka klajā nācis izdevniecības “Dienas Grāmata” sērijas “Es esmu…” darbs – Ivandes Kaijas dienasgrāmata (1911–1921) ar LU LFMI pētnieces Gundegas Grīnumas izvērstiem komentāriem “ES STĀSTU VISU”.

Jānis Zālītis par izdevumu raksta:
“Rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece, “Latvju sieviešu zelta fonda” ierosinātāja Ivande Kaija dienasgrāmatā (1911—1921) literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas augsti kvalificētajā tekstoloģiskajā apstrādē un plaši izvērstajos savulaik skandalozi populārā romāna “Iedzimtais grēks” autores personisko un radošo dzīvi un laikmeta vēsturisko panorāmu detalizēti izgaismojošajos komentāros lasītājam atklājas ne mazāk spilgti kā citi sērijas “Es esmu…” monogrāfijās jau iepazītie rakstnieki. Papildu vērtību darbam piešķir unikālais fotomateriāls un pielikums ar vairākiem rādītājiem, kas ļauj ielūkoties izcilās personības pasaulē arī pēc tās fiziskā un garīgā sabrukuma 1921. gada pavasarī.”

Sirsnīgi sveicam Gundegu!

Vairāk par izdevumu šeit.



No š. g. 17. līdz 21. jūnijam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR) 19. kongresu, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos.

Pēdējās desmitgades laikā pasaule piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas: COVID-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un arvien jūtamākā klimata pārmaiņu ietekme ir vien daži no faktoriem, kas mainījuši mūsu dzīvesveidu, ikdienas uzvedību, domāšanu un komunikāciju. Tas ir realizējies pieaugošā migrācijā, urbanizācijā, digitalizācijā, gan arī sekmējis sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Dažādo faktoru un procesu ietekme atbalsojas arī tautas naratīvos, mainot to formu, saturu, funkcijas, izpildījumu, apriti u.c. Lai akadēmiskā līmenī reflektētu par to, kā un kādēļ mainījušies ikdienas naratīvi, Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR – International Society for Folk Narrative Research) 19. kongresa tēma izvēlēta “Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē”.

Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzmanību stāstīšanas kultūrai Latvijā, bet arī atzīmēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi starptautiskā līmenī.

Kongress pulcēs vairāk nekā 150 pētniekus no 29 valstīm: gan no Eiropas, gan citiem kontinentiem, pārstāvot ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Indiju, Argentīnu, u.c. Ne mazāk plašs ir referātos aplūkoto tēmu loks, kas tiks prezentēts četru dienu garumā vairākās paralēlās sesijās, ļaujot apzināt kopīgo un atšķirīgo tautas naratīvu jomā dažādās sabiedrībās dažādās pasaules vietās. Pasākuma programma šeit: https://en.lfk.lv/isfnr2024-program.

Lasīt vairāk...

Šajās dienās – no 12. līdz 15. jūnijam – Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības (The International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) buramvārdu pētniecības komitejas (Committee on Charms, Charmers and Charming) rīkotā ikgadējā konference, kuras tematika šogad ir “Konflikti un katastrofas” (Conflicts and Catastrophes). To organizē Helsinku Universitātes Folkloras studiju nodaļa (Folklore Studies department of the University of Helsinki) sadarbībā ar Somu literatūras biedrību (Finnish Literature Society).

Konferencē piedalās LU LFMI pētnieks Aigars Lielbārdis ar priekšlasījumu “Dziedināšanas tradīciju atdzimšana kā daļa no folkloras kustības” (Revitalization of Healing Traditions as Part of the Latvian Folk Revival).


Dalība konferencē ir pētnieciskā projekta "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243) aktivitāte.


12. jūnijā paziņoti Eiropas Savienības Sabiedriskās zinātnes balvas (European Union Citizen Science Award) saņēmēji 2024. gadā. Pirmo reizi atzinība izteikta arī projektam no Baltijas – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sabiedriskās zinātnes digitālajai platformai iesaisties.lv, kas piedāvā iesaistīties sabiedriskās zinātnes iniciatīvās humanitāro zinātņu un kultūras mantojuma jomā – gan pētot un ar līdzdalību atklājot ko jaunu, gan arī pieliekot roku, piemēram, manuskriptu pārrakstīšanā, informācijas precizēšanā, daloties ar savu pieredzi un zināšanām.

Žūrija, kuras sastāvā ir starptautiski atzīti sabiedriskās zinātnes eksperti, norāda:

“Kā žūrijas locekļi mēs izskatījām virkni projektu, kas ļāva mums gūt unikālu ieskatu par sabiedriskās zinātnes pārveidojošo potenciālu Eiropas nākotnes veidošanā. Šie apbalvojumi liecina ne tikai par atsevišķu zinātnieku sasniegumiem, bet arī par kolektīvo sadarbības un atklājumu garu, kas virza šo kustību uz priekšu. Mēs cienām visu konkursa dalībnieku centību un aizrautību, vienlaikus izceļot tos projektus, kas ir sasnieguši izcilību sabiedriskajā zinātnē.”

Eiropas Savienības Sabiedriskās zinātnes balva, kas nu jau otro gadu tiek organizēta ar Eiropas Komisijas atbalstu, ir nozīmīgākais starptautiskais novērtējums sabiedriskās zinātnes projektiem. Tās mērķis ir godināt, atbalstīt un vēstīt par izciliem projektiem sabiedriskās zinātnes jomā, kas pētniecībā, inovācijās un zinātniskajā radošumā iesaista sabiedrību, dodot iespēju izpausties gan individuālā līmenī, gan arī stiprinot sabiedriskās zinātnes kopienu. Šogad balvai pieteikti 288 projekti no 49 valstīm, no kuriem trīs saņēma galveno balvu, bet 27 tika izteikta atzinība, tostarp LU LFMI projektam.

Digitālā sabiedriskā zinātne ir viens no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta stratēģiskajiem virzieniem digitālo humanitāro zinātņu jomā. Iesaisties.lv platforma ietver daudzas iniciatīvas, kuru veidošanā un organizēšanā piedalījušies dažādu humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, informāciju tehnoloģiju speciālisti, mākslinieki un komunikācijas profesionāļi. Daļa iniciatīvu organizēta sadarbībā ar partneriem – UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, LU Matemātikas un informātikas institūtu, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociāciju u.c.

Lasīt vairāk...

2024. gada 13.–16. jūnijā Jeilas un Ņūheivena universitāšu rīkota notiks Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konference, kas šogad noritēs 29. reizi. Pasākums pulcē zinātniekus, kuru fokusā ir Baltijas jūras reģiona izpēte. Konferencē piedalīsies dalībnieki no dažādām humanitāro un sociālo zinātņu jomām, kā arī izglītības, tehnoloģiju, starptautiskās drošības un labklājības nozarēm.

LU LFMI konferencē pārstāvēs vairāki pētnieki:

*Ilga Vālodze Ābele "Homecoming of Latvian diaspora ensembles: The International Folklore Festival "Baltica" in 1988 and 1991e" (Latviešu diasporas ansambļu atgriešanās mājās: starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" 1988. un 1991. gadā");

*Eva Eglāja-Kristsone "Literatura.lv: A Digital Odyssey in Latvian Literature" ("Literatura.lv: Digitālā Odiseja latviešu literatūrā");

*Ieva Garda-Rozenberga "Narrating and Representing the Urban Environment Changes in Soviet Riga" ("Pilsētvides pārmaiņu naratīvi un reprezentācija padomju Rīgā");

*Laine Kristberga "Performative Collaboration in Latvian Art and Politics in the Period of the Third National Awakening" ("Performatīvā sadarbība Latvijas mākslā un politikā Trešās atmodas laikā");

*Ieva Melgalve "Tracing Ukraine Memories: The Case of Laimdota Malle" ("Ukrainas atmiņu izsekošana: Laimdotas Malles gadījums");

*Jānis Oga "Journalism by Latvian writers in the 1970–1980s: the barometer of social, moral and educational problems of the era" ("Latviešu rakstnieku publicistika 70.–80. gados: laikmeta sociālo, morālo un izglītības problēmu barometrs");

*Sanita Reinsone "A Century of Networks: Archives of Latvian Folklore" ("Tīklu gadsimts: Latviešu folkloras krātuves arhīvs") un "Mobilizing Voices: Citizen-Driven Enhancement of Speech Data Accessibility and Language Technology Advancement" ("Mobilizēt balsis: runas datu pieejamības uzlabošana un valodas tehnoloģiju attīstība")

Programma pieejama šeit.

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls “Letonica” ierindots starptautiskās citējamības datu bāzes “Scopus” jaunākā reitinga augstākajās kvartilēs (Q1 un Q2), apliecinot, ka žurnālā publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa.

Datubāzē “Scopus” žurnāls indeksēts piecās jomās – literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q2); mūzika (Q2) un kultūras studijas (Q2) –, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone norāda: “Ziņa par žurnāla “Letonica” lielisko sniegumu sabalsojas ar pagājušogad svinēto žurnāla 25. gadskārtu un 50. numura iznākšanu, kad, retrospektīvi atskatoties, kristalizējās galvenā panākumu atslēga – plašs autoru loks ārpus LU LFMI, starpdisciplinaritāte un pakāpeniski pieaugoša ārvalstu autoru piesaiste. Liels nopelns bijušajiem redaktoriem un jo īpaši pašreizējam galvenajam redaktoram Jānim Ogam, kurš rūpīgi sekojis līdzi ne tikai žurnāla augstvērtīgai zinātniskajai kvalitātei, bet arī citējamības rādītāju paaugstināšanas iespējām un žurnāla izplatībai plašā starptautiskā akadēmiskajā kopienā. Publicēšanās žurnālā “Letonica” un citos starptautiskās citējamības datubāzēs iekļautajos žurnālos humanitāro zinātņu pētniekiem ļauj sasniegt plašu zinātnisku auditoriju, gan iepazīstinot ar nacionālas nozīmes pētījumu rezultātiem ārvalstu kolēģus, gan iesaistoties koppublikāciju tapšanā, ievietojot savas pētījumu intereses plašākos kontekstos.”

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs uzsver, ka “humanitārajām zinātnēm Latvijas Universitātē ir īpaša loma un īpaša atbildība nacionālā kontekstā. Vienlaikus mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā. LU LFMI un žurnāla “Letonica” komandai tas izdodas, dodot lielisku piemēru, no kā mācīties un kam sekot.”

Lasīt vairāk...


Šī gada 20. jūnijā Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības kongresa ietvaros (https://en.lfk.lv/isfnr2024) Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā notiks digitalhumanities.lv seminārs, kas top sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU. To vadīs neatkarīgais pētnieks Džošua Hagedorns (ASV). Praktiskais seminārs būs jo īpaši noderīgs folkloras pētniekiem, un tā uzmanības centrā būs darbs ar tekstu korpusiem.

Semināra dalībniekiem paredzēta aktīva līdzdarbošanās, līdz ar to būs nepieciešams portatīvais dators un iepriekšēja sagatavošanās, instalējot nepieciešamo programmatūru. Lai piedalītos šajā seminārā, priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Seminārs norisināsies tikai klātienē angļu valodā.

Lasīt vairāk...

No 3. jūnija līdz 7. jūnijam Tronheimā Norvēģijā norisinās doktorantūras skola vides cilvēkzinātņu jomā “Environmental Storytelling Across Media”, kurā piedalās LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Doktorantūras skolu, kuras centrā ir ilgtspējas jautājumi, mākslas un ekoloģijas attiecības, klimata taisnīgums un vides aktīvisms, kā arī pētnieciskās metodes vides cilvēkzinātņu jomā, rīko Norvēģijas Vides cilvēkzinātnes pētniecības skola (Norwegian Researcher School for Environmental Humanities (NoRS-EH)) sadarbībā ar Norvēģijas Tehnoloģiju un zinātnes universitāti (Norwegian University of Science and Technology). Doktorantūras skola pulcē doktorantus un jaunos pētniekus dažādās zinātņu nozarēs no Norvēģijas, Zviedrijas, Polijas, ASV, Nīderlandes, Lielbritānijas, Portugāles, Vācijas, Tunisijas, Šveices, Spānijas, Ķīnas.

Dalība doktorantūras skolā noris ar ERASMUS+ mobilitātes programmas ietvaros ar Latvijas Universitātes atbalstu.

Plašāk šeit: https://environmentalstorytellingacrossmedianorseh2024.com


Tartu Universitātes Ekoloģijas un zemes zinātņu institūtā 4.–7. jūnijā notiek vides pārmaiņām veltīta starptautiska konference “Izzušanas pēdās: sugu zudība, solastalģija un atlabšanas semiotika” (Traces of Extinction: Species Loss, Solastalgia, and the Semiotics of Recovery).

Vairāk nekā 60 konferences dalībnieku vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Viņa konferencē piedalās ar projektā "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) izstrādātu referātu “Solastalģiskās priekšpilsētas: mainītās vides naratīvi” (Solastalgic Suburbs: Narratives from Altered Environments).

Konferences programma pieejama šeit.

Tās dalībniekiem ir iespēja papildus baudīt arī Eiropas kultūras galvaspilsētas dabai un kultūrai veltītos pasākumus.

Foto (c) Tiit Maran


Seminārs notiks 2024. gada 27. un 28. jūnijā Portugāles pilsētā Koimbrā. Tajā piedalīsies dalībnieki no dažādām pasaules valstīm - Kolumbijas, Peru, Kanādas, Singapūras, Polijas, Vācijas, Skotijas, Somijas, Beļģijas, Šveices, Islandes un Anglijas.

Seminārā aplūkoto tēmu loks atrodams pasākuma programmā.

Semināra zinātniskajā komitejā darbojas arī pārstāve no Latvijas, teātra kritiķe, LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Reģistrācija dalībai seminārā notiek līdz 2024. gada 6. jūnijam: anketa