Ali Karakajas priekšlasījums

Trešdien, 19. martā, plkst. 15.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves lasītavā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā) notiks seminārs ciklā “Pētījuma poētika”, kurā uzstāsies Stenforda Universitātes pētnieks Ali Karakaja (Ali Karakaya) ar priekšlasījumu “From Margins to Mainstream: Periodizing Ukrainian Queer Literature” (No marginālijām uz pamatstraumi: ukraiņu kvīru literatūras periodizācija). Seminārs notiks angļu valodā, to atklās un diskusiju vadīs LU LFMI vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš.

Anotācija angļu valodā:

Periodization is central to literary historiography but presents challenges due to varied analytical frameworks. It necessitates balancing cultural influences and formal developments. Two key approaches emerge: the socio-cultural, which situates literature within broader historical contexts, and the formalist, which focuses on stylistic and structural evolution. Though distinct, these approaches often intersect, providing complementary insights into literary change.

Martin Putna, a prominent Czech literary historian, offers one of the few attempts at periodization of queer themes in Czech culture. In his collected volume “Homosexualita v dějinách české kultury,” Putna provides an almost linear historical narrative of homosexuality in Czech culture, primarily through the lens of representation in literature, drama, cinema, and art. His work marks a significant contribution to Slavic literary studies by framing queer identity as a historical and cultural phenomenon with a discernible developmental trajectory.

Spriež par klimata pārmaiņu un dzīvā mantojuma mijiedarbi

Klimata pārmaiņu laikā līdzās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu, zinātnieku un politikas veidotāju ilglaicīgas sadarbības stiprināšanai svarīgi ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to izraisītajiem riskiem un pielāgošanās iespējām. Tā sprieda dažādu jomu pārstāvji sarunās par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, kas norisinājās 6. un 7. martā Rīgā un ko Latvijā rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažāda līmeņa izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.

Sarunu dalībnieki ne tikai saskatīja esošās klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādām Latvijas kultūrtelpā esošām dzīvā mantojuma praksēm, bet tradicionālajās zināšanās un prasmēs saredzēja arī ierosmju avotu klimatam saudzīgākam dzīvesveidam un prasmei pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Eiropas mērogā būtu svarīgi apsvērt mērķēta finansējuma iespējas nemateriālā kultūras mantojuma iniciatīvām kā adaptēšanās taktikai klimata pārmaiņās. Būtiski ir veidot vairākpakāpju pielāgošanās stratēģijas gan jau esošajiem riskiem, gan potenciālajiem apdraudējumiem nākotnē, turklāt izmantojot jau funkcionējošus klimata pārmaiņu analīzes rīkus tālāko rīcības modeļu plānošanai.

Aicinām pieteikties 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai

Atvērta pieteikšanās 7. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai “Digitālās metodes vēstures pētniecībā”, kas notiks no 4. līdz 8. augustam Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tēmām, kas ir aktuālas vēstures pētniekiem, studentiem un ikvienam, kurš interesējas par vēstures un humanitāro zinātņu pētniecību, izmantojot digitālās metodes. Lekcijās un semināros tiks aplūkots – ar mākslīgo intelektu apstrādāta rokraksta tekstu transkripcija, tīkla vizualizācijas, vēsturiskie tīkli, telpiskā analīze un kartēšana (GIS), kā arī praktiska iepazīšanās ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Programma vēl tiek papildināta.

Līdz 20. martam aicinām pieteikties visus interesentus, aizpildot šo formu: https://forms.gle/NwLjaDRy36BrkPay5

Detalizētāka informācija par vasaras skolu pieejama angļu valodā: https://www.digitalhumanities.lv/bssdh/2025/

LZA zinātnes sasniegums LFMI pētniecēm

2025. gada 28. februārī Latvijas Zinātņu akadēmija aicināja uz gadskārtējo akadēmijas rīkotā zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju.

Latvijas etnogrāfisko ansambļu ieskaņojumi pieejami LFK YouTube kanālā

Etnogrāfiskie ansambļi ir nozīmīga Latvijas tradicionālās mūzikas ainavas daļa. Vairums no tiem ir dibināti padomju varas periodā, sākot ar 20. gadsimta 50. gadu vidu, taču to prototipi pastāvēja jau starpkaru periodā un vēl agrāk. Lai arī etnogrāfiskie ansambļi bija daļa no padomju skatuves kultūras, taču Trešās atmodas laikā – 20. gs. 80. gados – tie kļuva par nozīmīgiem seno tradīciju un tautasdziesmu glabātājiem un nesējiem, to uzstāšanās un koncerti bija daļa no folkloras atdzimšanas kustības un Dziesmotās revolūcijas.

Nesenie Latvijas etnogrāfisko ansambļu ieskaņojumi tika veikti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju. Ieraksti apkopoti LFK kolekcijā “Etnogrāfisko ansambļu ieraksti” (Nr. 2235), kas ietver 24 ansambļu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi tika ieskaņoti audio, un ieraksta gaita arī dokumentēta video formātā. Audio ieraksti līdz šim bija klausāmi LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv, taču video materiāli nebija pieejami plašākai sabiedrībai. Pateicos Valsts kultūrkapitāla atbalstam, šobrīd daļa no Latvijas etnogrāfisko ansambļu repertuāra ir pieejams arī video formātā LFK Youtube kanālā, ļaujot iepazīt ansambļu dalībniekus un atklājot ansambļu muzikālo bagātību un novadu tautastērpus. Video formātā ir skatāms Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūralnes, Nīcas, Medņevas, Rucavas, Saunas un Rikavas etnogrāfisko ansambļu izpildījums. Tuvākajā nākotnē ir paredzēts izveidot un publicēt arī citu etnogrāfisko ansambļu repertuāru tiešsaistē video formātā.

Tāpat kā padomju okupācijas gados, tā arī mūsdienās ansambļu dalībnieki gan saglabā, kopj un turpina lokālās dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijas, iepazīstinot ar tām klausītājus Latvijas novados un pilsētās, gan arī vēsta par latviešu tautas mūzikas bagātību pasaulei.

Attēls. Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, 2015. Foto Aigars Lielbārdis.

LU LFMI pētnieki piedalīsies DHNB2025

No 3. līdz 7. martam Tartu pulcēsies Ziemeļvalstu un Baltijas digitālo humanitāro zinātņu pētnieki ikgadējā konferencē "Digital Humanities in the Nordic and Baltic Countries" (DHNB2025), kas šogad veltīta tēmai "Digitālie sapņi un prakses". DHNB konferences fokusējas uz pētniecību, izglītību un komunikāciju starpdisciplinārajā digitālo humanitāro zinātņu laukā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, kā arī ārpus tā. Konference parasti pulcē akadēmiķus, pētniekus, studentus un profesionāļus, kuri interesējas par digitālo metožu pielietojumu humanitārajās, sociālajās zinātnēs un mākslā. Tas ir lielākais digitālo humanitāro zinātņu pasākums reģionā.

* Sandis Laime, Sanita Reinsone "Garamantas.lv – Overview and Critical Reflections on a Decade of Digital Folklore Archiving" [Garamantas.lv – pārskats un kritiskas pārdomas par desmitgadi digitālajā folkloras arhivēšanā]
* Jānis Daugavietis, Sanita Reinsone "Challenges in Assessing the Ecosystem of DH Tools and Resources in Latvia" [Izaicinājumi digitālo humanitāro zinātņu rīku un resursu ekosistēmas novērtēšanā Latvijā]
* Ilze Ļaksa-Timinska, Haralds Matulis, Sanita Reinsone "Crowdsourcing in Archives: A Case Study of the Latvian Pandemic Diaries Project" [Digitālā līdzdalība arhīvos: Latvijas pandēmijas dienasgrāmatu projekta gadījuma izpēte]
* Dāvis Eņģelis, Valdis Saulespurēns, Haralds Matulis, Anda Baklāne "Conceptual Challenges in Creating a Corpus of Latvian Music Texts from Digitized Newspaper Archive" [Konceptuālie izaicinājumi Latvijas mūzikas tekstu korpusa veidošanā no digitalizēta laikrakstu arhīva]
* Daniel Antal, Britt-Kathleen Mere, Anna Márta Mester, Kata Gábor, Ieva Pīgozne, Bogáta Tímár, Fábio Generoso Vieira, Ieva Vīvere "Finno-Ugric Data Sharing Space: Federating Open Knowledge About Contemporary and Historic Cultural Practices in the Wikibase System" [Somugru datu koplietošanas telpa: atvērtu zināšanu apvienošana par mūsdienu un vēsturiskajām kultūras praksēm Wikibase sistēmā]

Promocijas darbu aizstāvēs Ilze Ļaksa-Timinska

2025. gada 11. martā plkst. 14.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 402. auditorijā notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs LU LFMI pētniece Ilze Ļaksa-Timinska. Temats: "Naratīvi latviešu prozā PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados". Darba vadītājā profesore, Dr. philol. Ieva Kalniņa.

Referāti 83. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

Projektam "Latviešu folkloristika trimdā" uzņemot apgriezienus, 28. februārī Latvijas Universitātes 83. starptautiskajā zinātniskajā konferencē būs dzirdami divi projekta pētnieku referāti:

• 13.35 – 13.55 Kalpaka bulvārī 4, 2. stāvā referātu "Latviešu folkloras publikācijas trimdā (20. gs. 40.–50. gadi)" lasīs Viesturs Zanders.
• 17.30 – 17.50 Aspazijas bulvārī 5, 504. aud. un ZOOM platformā referātu "Dievturu domas par pašu dieviem un svešiem elkiem, paustas žurnālā "Labietis"" prezentēs LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.

Referāti tapuši projekta Nr. lzp-2024/1-0522 "Latviešu folkloristika trimdā" ietvaros, kas tiek īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu.

Sarunas par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”

Pulcējot dažādu jomu ekspertus, zinātniekus un nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvjus, Rīgā 6. un 7. martā norisināsies sarunas par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, ko Latvijā rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Kā klimata pārmaiņas ietekmē nemateriālo kultūras mantojumu Latvijā? Kā tās skar tautas tradīcijas, tradicionālo saimniekošanu? Kādas varētu būt stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nezaudējot dzīvo mantojumu? Par šiem un citiem tematiskiem jautājumiem dalībnieki spriedīs sarunu pirmajā dienā 6. martā, pulcējoties LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Pasākums tiek rīkots starptautiskajā pētnieciskajā projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu”, ļaujot savstarpēji iepazīties un tematiski vadītās sarunās apmainīties ar redzējumiem dažādu jomu ekspertiem. Sarunu dalībnieku viedokļi apkopotā ieteikumu veidā tiks iestrādāti politikas rekomendācijās nacionālā un Eiropas līmenī.

Sarunu otrā diena – 7. marts – būs atvērta ikvienam interesentam. Piektdien, 7. martā, no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā “Virtakas klasē” (1. stāvā) klātesošie tiks iepazīstināti ar pirmās sarunu dienas secinājumiem, iezīmējot dažādu jomu pārstāvju viedokļus par klimata un kultūras problemātiku. Papildus pasākuma gaitā būs iespēja izzināt vairākas dažādu Eiropas valstu tradīcijas, kuras jau pašreiz ietekmē klimata pārmaiņas. Pēcpusdienas izskaņā tiks demonstrēta dokumentālā filma “Viedā saimniekošana – Zimbabves stāsts” (režisors Kārlis Lesiņš, operators Mārtiņš Jurevics, producente Ingrīda Strazdiņa, 2024), kurā risinātas kultūras mantojuma, klimata pārmaiņu un klimata taisnīguma tēmas. Ievadvārdus teiks un uz skatītāju jautājumiem atbildēs viens no filmas veidotājiem režisors Kārlis Lesiņš.

Aicinām pieteikties uz starptautisku zinātnisku konferenci "Iemiesotās vīzijas: performativitāte, vizualitāte un materialitāte (20. gs. 60.–80. gadi)"

Aicinām pieteikties uz starptautisku zinātnisku konferenci "Iemiesotās vīzijas: performativitāte, vizualitāte un materialitāte (20. gs. 60.–80. gadi)", kas notiks no 27. līdz 28. maijam Rīgas Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Konferences valoda – angļu valoda. Izvērstāku uzsaukumu lūdzam skatīt šeit.

Jānis Daugavietis piedalījās Latvijas Universitātes 83. konferences Socioloģijas panelī

2024. gada 7. februārī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalījās Latvijas Universitātes 83. konferences Socioloģijas panelī ar referātu "‘Scēna’ – viens no mūzikas dzīves konceptualizācijas jēdzienu variantiem".

Tiešsaistes lekcijas par kultūras mantojumu kara apstākļos

Pagājušā gada izskaņā projekta “Kapacitātes stiprināšana datos balstītai kultūras mantojuma pārvaldībai Ukrainā” (“Capacity building for data-driven cultural heritage management in Ukraine”, Data4UA) ietvaros notika sešas tiešsaistes lekcijas par militāri apdraudēta kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un atjaunošanu. Tās vadīja pētnieki un profesori no Ļvivas Politehniskās nacionālās universitātes (Ukraina), Space4CC (Grieķija/Norvēģija), Ļubļanas Universitātes (Slovēnija) un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Klajā nāk Māra Čaklā Rakstu 3. sējums

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdots Māra Čaklā (1940–2003) Rakstu trešais sējums. Tas aptver laika posmu no 1979. līdz 1984. gadam. Sējumu sakārtojuši literatūrzinātnieki Dzidra Vārdaune un Jānis Oga.

Sējumā aptvertajā laika posmā klajā nāk Māra Čaklā dzejoļu krājumi “Pulksteņu ezers” (1979),

“Kurzemes klade” (1982), “Cilvēksauciena attālumā” (1984), dzejoļu krājums bērniem “Ķocis” (1984), atceru, apceru un eseju grāmata “Nozagtā gliemežnīca” (1980). “Māra Čaklā portretesejās jūtama rakstnieku brālības garīgā vienotība, jo savu varoni autors vienmēr iekļauj plašā kopsakarību kontekstā, kur galvenā ir doma par literatūras uzdevumu, kas saliedē vārda māksliniekus pāri laikiem visā pasaulē. Dzīvi un savdabīgi ir Māra Čaklā zīmētie rakstnieku portreti – esejas par Elzu Stērsti, Ausekli, Raini, Anatolu Imermani, Olgu Lisovsku, Jāni Peteru, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Imantu Auziņu un daudziem citiem,” tā Dzidra Vārdaune.

Sējumā iekļautas arī Māra Čaklā publikācijas periodikā un vēstules Lalitai Muižniecei, Aleksandram Pelēcim un Veltai Tomai.

Māra Čaklā Raksti ir literatūrzinātnieces Dzidras Vārdaunes (1928–2023) mūža nogalē izlolota un izdota iecere.

Aicinām pieteikties feminisma konferencei

Aicinām piedalīties starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Lokālais feminisms Baltijas reģionā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē): Paralēles, atšķirības un ietekmes", kas norisināsies 2025. gada 24.–25. oktobrī Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā. Konferences līdzorganizētājas ir arī LU LFMI vadošās pētnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla.

Klajā nāk Beatrises Reidzānes monogrāfija “Meža putnu kāzas “Latvju dainās””

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotajā monogrāfijā Beatrise Reidzāne turpina pētījumus par latviešu tautasdziesmu semantiku. Darbs veltīts “Latvju dainu” tipā LD 2686 tēloto “meža putnu kāzās” iesaistīto 44 putnu un dzīvnieku semantikai.

“Laika ritējumā ugunskurs un pajumte pie tā nošķīra cilvēku no pārējiem meža vai stepes iemītniekiem – gan lidojošiem, gan rāpojošiem, gan uz četrām kājām skrejošiem. Tomēr putni un meža dzīvnieki joprojām palika saistībā ar cilvēka sadzīvi un vienu no šīs sadzīves aspektiem – personificēto putnu un dzīvnieku, t.i., meža putnu, tēlu izmantošanu cilvēku bērnus mācot dažādiem sadzīves un darba veidiem. Izvēlētā tēma kāzas ir ģimenes svētku veids, te katrs no precību pāra tiek iesaistīts apzinīgā vecumā, tāpēc patur rituālu atmiņā un spēj un vēlas nodot to tālāk, arī izmantojot procesa atveidei personificētu meža putnu kāzu tēlojumu,” tā autore.

Grāmatai ir trīs nodaļas, kur pirmajā analizēti tautasdziesmu tipa LD 2686 pieraksti – garā dziesma (pieraksti satur 7–32 strofas), aptverot gan strofu struktūru veidošanos, gan strofas saistījumu ar kāzu norises epizodi un darbojošamies tēliem. Otrajā nodaļā apskatīts darbojošamies tēlu biežums, to raksturojums un funkcijas kāzu procesā. Trešā nodaļa veltīta 232 īsajām dziesmām – četrrindēm, kas ir bērnu dziesmu apkaimes teksti, un kuros ar ģimenes izveidi – lūkošanos, kāzām un bērnu aprūpi nodarbojas arī LD 2686 neminēti putnu kāzu dalībnieki.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »