Dibināta 1968. gadā kā Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa, 2022. gadā tā ieguva jaunu nosaukumu – Mākslas zinātņu nodaļa.
Nodaļa veic starpdisciplinārus pētījumus mūzikas zinātnē, teātra, dejas un performances mākslā, vizuālās mākslas un kultūras vēstures jomā. Tās uzmanības lokā ir mākslas politiskie, vēsturiskie un estētiskie aspekti Latvijā un plašākā Eiropas un pasaules kontekstā. Pētījumi izgaismo radošās aģences spēku un brīvību arī represīvos apstākļos, tostarp trimdā un migrācijā, saglabājot nacionālās identitātes nepārtrauktību un vienlaikus savienojot Latviju ar pasaules kultūras telpu.
Mūzikas zinātnē īpaša uzmanība veltīta mūzikas modernismam un tā izpausmēm Latvijā, trimdas un migrācijas pieredzei, kā arī Latvijas mūzikas saiknei ar Eiropas muzikālajām tradīcijām, tostarp renesanses laikmetu. Pētījumi Dziesmu svētku tradīcijā atklāj kolektīvās atmiņas un nacionālās identitātes veidošanās procesus, apliecinot mākslas nozīmi sabiedrības un valsts tapšanā.
Performatīvo mākslu jomā nodaļas pētnieki analizē teātra un performances mākslas attīstību politisku un ideoloģisku pārvērtību laikos – no padomju cenzūras un pretestības stratēģijām līdz postkoloniālām interpretācijām. Pētījumu centrā ir performatīvās mākslas kā sociāla un kultūras refleksijas telpa, kas vienlaikus funkcionē kā kritisks instruments dominējošo naratīvu un ideoloģisko struktūru izvaicāšanā. Īpaši akcentējamas nodaļas pētniecībā ir ekokritikas un ilgtspējas pieejas mākslā – tiek pētīts ekoteātris, vides performances un mākslas saikne ar klimata pārmaiņu problemātiku. Šādi pētījumi pozicionē Mākslas zinātņu nodaļu kā piederīgu plašākai vides humanitāro zinātņu telpai.
Vienlaikus nodaļa attīsta digitālo humanitāro zinātņu pieejas, izmantojot datu analīzi, vizualizāciju un mākslīgā intelekta metodes mākslas un kultūras izpētē.
Visās jomās nodaļas pētniecību raksturo starpdisciplināra perspektīva, apvienojot mūzikas zinātni, teātra un performances studijas, vizuālo kultūru un vēsturi. Galvenie temati ir nacionālās un transnacionālās kultūras dimensijas, mākslas loma identitātes veidošanā, mākslas un politikas mijiedarbība, kā arī mākslinieku radošās stratēģijas mainīgajos sociālajos un politiskajos apstākļos.
