Literatūras nodaļa tika izveidota 2013. gadā, apvienojot Literatūras vēstures un Literatūras teorijas nodaļas, un tajā galvenokārt tiek veikti pētījumi latviešu literatūras vēstures, literatūras teorijas un salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarēs. Galvenais stratēģiskais virziens – sniegt mūsdienīgu skatījumu uz procesiem latviešu literatūrā un kultūrā salīdzināmā un reģionālā perspektīvā, izmantojot jaunākās teorētiskās atziņas un starpdisciplināru pieeju.
Galvenie pētniecības virzieni
Pirmkārt, latviešu literatūras kā reģionālas literatūras (Baltijas un Austrumeiropas) un arī kā daļas no pasaules literārā procesa izziņas salīdzinoši vēsturiskos un starpdisciplināros kontekstos, tostarp pievēršot uzmanību rakstnieku biogrāfijām un balstoties arhīvpētījumos. Tas nozīmē 16.-18. gs. literatūras izziņu galvenokārt salīdzinošā kontekstā ar vācu literatūru (Māra Grudule); 19. gadsimta literārā procesa izvērtējumu no reālisma izcelšanās viedokļa (pētnieku grupa Benedikta Kalnača vadībā), latviešu modernisma tekstu sabalsojuma skaidrojumu ar franču kultūru (Simona Sofija Valke), starpkaru perioda literatūras ārpus Latvijas – PSRS – izpēti (Ilze Ļaksa-Timinska), pēckara padomju literatūras vērtējumu stagnācijas apstākļos (Jānis Oga) un trimdas, diasporas un post-trimdas literatūras (Inguna Daukste-Silasproģe un Elvis Friks) un dzejas attīstības gaitas (Ivars Šteinbergs) izpēti, kā arī latviešu un lietuviešu literatūras izziņu mūsdienu kultūrprocesa kontekstā (Elīza Paula Graudiņa).
Otrkārt, teorētisko un metodoloģisko disciplīnas pamatu izvērtējums risinās galvenokārt divos aspektos: feminisma un sieviešu rakstības izpēte (Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone) un traumas studijas (Artis Ostups).
Sadarbība
Nodaļas pētnieki sadarbojas ar Latvijas rakstniecības muzejiem, bibliotēkām, skolām, kultūras centriem, kā arī ar plaša spektra starptautiskajām organizācijām Baltijā un pasaulē, piemēram, Igaunijas Literatūras muzeju, Tartu un Tallinas Universitāti, Lietuvas Literatūras un folkloras institūtu, Helsinku Universitāti un Somu literatūras biedrību, Sēdertērnas Universitāti Zviedrijā un Herdera institūtu Vācijā, Toronto Metropoles Universitāti u. c.
Vienojošie aktuālie un perspektīvie pētījumi
Lielākā daļa nodaļas pētnieku ir iesaistīti Nacionālās enciklopēdijas šķirkļu izstrādē, datubāzes www.literatura.lv pilnveidē un turpina darbu pie topošās Handbook of Latvian Literature (Latviešu literatūras rokasgrāmata, Brill 2027).
Sastāvs
Nodaļā strādā dažādu paaudžu zinātnieki, kas veiksmīgi apvieno pētniecību ar akadēmisko darbu Latvijas augstskolās, piemēram, mākslas akadēmijā (LMA), kultūras akadēmijā (LKA), universitātē (LU un RTU LSZC) u. c., un radošo procesu – raksta dzeju, darbojas literatūrai un mākslai veltīto turpinājumizdevumu redkolēģijās u. tml.
Literatūras nodaļas darbinieki ir bijuši iesaistīti vairāku Latvijas un starptautiski finansētu ilgtermiņa projektu realizācijā, kā arī saņēmuši īstermiņa atbalstu no dažādiem fondiem un sabiedriskām organizācijām, piemēram, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes Kultūras pārvaldes, Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja, Vācu akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) u. c. Nozīmīgākie ilgtermiņa projekti bijuši saistīti ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes konkursa kārtībā piešķirto finansējumu, kā arī ar Eiropas Sociālā Fonda finansējumu.
