
Folklora ir kā gaiss, ko mēs elpojam
Strādāt Latviešu folkloras krātuvē, ko tolaik sauca par Folkloras nodaļu, uzsāku 1983. gada rudenī pēc studijām LU Filoloģijas fakultātē. Padomju laika rutīnu nomainīja atmodas laiks, kad folklorai un folkloristikai bija būtiska nozīme, tāpēc likās, ka mēs esam notikumu centrā. Tolaik rakstīju doktora disertāciju par bēru tautasdziesmu telpiskajām mitoloģiskajām struktūrām, ko aizstāvēju 1992. gada decembrī. Būtiski pavērsieni man bija studiju mēneši Vācijā kā DAAD un DFG stipendiātam 1994. gadā, interese par mūsdienu folkloru kopš 90. gadu sākuma un pievēršanās stāstniecības (storytelling) idejām. Folklora ir mums visapkārt – sarunās, jokos, stāstos, ko nu arvien biežāk redzam ekrānos, tēlos, caur kuriem saprotam pasauli... Folkloristika ir brīnišķīga zinātne, kas palīdz izprast ne tikai pagātni, bet arī tagadni un mūsu ceļu uz nākotni.
Tā kā esmu “latviešu pasaku tēva” Anša Lerha-Puškaiša māsas Anlīzes mazmazmazdēls, vēlēšanās kontekstualizēt viņa veikumu noveda pie pētījumiem, kas nu jau aptver latviešu pasaku un teiku publicēšanas vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī jauniem vākumiem Džūkstes pagastā. 1987. gadā Vandzenē sastapu teicēju Almu Makovsku – uzklausot viņu, iegūts vairāk nekā 100 stundas audio un video ierakstu. Vērojot viņas un citu teicēju stāstus, radās vēlēšanās pašam tos stāstīt tālāk un apzinātāk rūpēties par mutvārdu stāstīšanas tradīciju saglabāšanu – tas noveda pie līdzdalības stāstnieku konkursu bērniem, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla “Stāstu bibliotēkas” un stāstnieku festivālu organizēšanā.
Diemžēl visai daudzus konferenču referātus un pētnieciskās ieceres neesmu pārvērtis publikācijās… Ceru vēl būt noderīgs dažos jaunos pētniecības un kultūras projektos.
Specializācijas jomas
Latviešu pasaku un to publicējumu vēsture
Latviešu folkloristikas vēsture
Tradicionālās un pilsētas teikas
Stāstnieki un stāstniecība Latvijā
Latviešu bēru tautasdziesmas
Folklora internetā
Projekti
Publikācijas
Grāmatas