EN in English

Nākamnedēļ ar plašu programmu turpināsies Latvijas Kultūras akadēmijas ikgadējā konference "Kultūras krustpunkti", kura šogad piedāvā vairāku konferenču sēriju.

8. novembrī notiks Valsts pētījumu programmas projekta CERS atklāšanas konference, kurā piedalīsies arī LU LFMI pētniece Edīte Tišheizere ar priekšlasījumu "Nepateiktais, saprastais. Padomju mākslas pārvērtējums: lasot metaforas un zemtekstus".

Programma šeit.

9. novembrī notiks konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā būs dzirdams LU LFMI pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas priekšlasījums "Dziesmu svētku priekšvēsture: agrīnais latviešu koru repertuārs un tā nozīme kopienu integrācijā".

Programma šeit.

Savukārt noslēdzošajā dienā notiks tematisko sekciju konference, kurā citu starpā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente un LKA doktorante Elvīra Žvarte ar referātu "Kultūras gerontoloģija: novecošanās pieredžu kaleidoskops".

Programma šeit.

Vairāk par "Kultūras krustpunktiem" šeit.


Baltijas Drāmas Foruma nedēļas ietvaros 3. un 4. novembrī sadarbībā ar Ziemeļvalstu Teātra Studiju Asociāciju (ANTS/Association of Nordic Theatre Studies) notiks starptautiskā zinātniskā konferencē “Acting. Reacting. Enacting. Theory and Practice in Performing Arts”. Zirgu Pastā tiksies teātra pētnieki no Baltijas, Skandināvijas un citām valstīm.

Konferencē ar referātu "Performing the Rewriting of the Relationship between Women and the World: an Ecofeminist Approach to Performance "Malleus Maleficarum. The New Contract" (2023)" piedalīsies LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Programma pieejama: https://ltds.lv/lv/bdf-23/bdfants-konference/

Referāts ir tapis kā viena no aktivitātēm projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.


2023. gada 3. un 4. novembrī Ļubļanā (Slovēnijā) norisinās starptautiska konference "Lielie dati, mazās literatūras" (Big Data, Small Literatures), ko rīko Slovēnijas Zinātņu akadēmijas Slovēņu literatūras un literāro studiju institūts, Slovēnijas Salīdzināmās literatūras asociācija un Nova Goricas Universitātes Humanitāro pētījumu centrs.

Pētnieku uzmanības lokā ir jautājumi par t. s. mazo literatūru pētniecības iespējām, izmantojot gan digitālo humanitāru zinātņu resursus, gan mūsdienīgu pētniecisko metodoloģiju. Konferences ietvaros LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalīsies apaļā galda diskusijā, kuras temats ir saistīts ar mazo literatūru definēšanas un to izpētes problēmām.

Konferences programma pieejama šeit.

Dalība konferencē notiek Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.

Foto (c) Greenvalley Pictures on Unsplash


No 25. līdz 29. oktobrim Portlendā (ASV) notiek Vašingtonas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas un Portlendas Universitātes Mākslas un zinātņu koledžas rīkotā humanitāro zinātņu konference, kuras Kultūras vēstures panelī piedalās arī LU LFMI pētniece Ilze Ļaksa-Timinska ar referātu "Latvian Writers in the USSR in the 1920s-1930s: The Historical Trap" ("Latviešu rakstnieki PSRS 20.–30. gados: vēsturiskais slazds").

Pilna programma pieejama:
https://pamla.ballastacademic.com/Webforms/Schedul...

Foto: Ilze Ļaksa-Timinska



Raiņa un Aspazijas muzejs sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”.

Konference norisināsies 2024. gada 26. un 27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.

Aicinām pieteikt referātus latviešu un angļu valodā par šādām tēmām:

Dalība konferencē ir bez maksas.

2025. gada rudenī LU LFMI plāno izdot recenzētu zinātnisko rakstu krājumu, kas balstīts konferences referātos.

Pieteikumus konferencei gaidīsim uz e-pastu rainis.maja@memorialiemuzeji.lv līdz 2023. gada 20. decembrim. Dalība konferencē tiks apstiprināta līdz 2024. gada 20. janvārim.

Uzsaukums angļu valodā pieejams šeit.


Foto: Rainis un Aspazija Dīķa ielas dzīvoklī Torņakalnā, 1925. gads. Foto autors Gustavs Vilciņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.


Strādājot Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1957–2000; laika gaitā institūtam bijuši dažādi nosaukumi), Dzidras Vārdaunes zinātnisko interešu lokā bijusi drāmas teorija (“Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā”, 1973), rakstījusi par monologu un dialogu drāmā, pievērsusies atsevišķu dramaturgu daiļradei (Jānis Jurkāns, Gunārs Priede). Pētījusi īsprozas žanrus – eseju un miniatūru (kopdarbā “Prozas žanri”, 1991). Izstrādājusi portretpētījumus par Māru Zālīti, Māru Misiņu, Andreju Eglīti, Māri Čaklo. Sastādījusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006) un Māra Čaklā Rakstus (1–2, 2017–2020; 3. sējums sagatavots izdošanai).

“Literatūrzinātnē šādiem izņēmumiem, kad interpretētājam nepastāv žanru un [literatūras] veidu barjeras, pieder arī Dzidra Vārdaune. Viņas profesionālais veikums ir nozīmīgs ne vien drāmas un prozas, bet arī dzejas laukā. [..] Spēja iedzīvoties dzejas materiālā un “šifrēt” dzejas tēla un reizē arī sacerētāja talanta noslēpumu skaidrā un tīrā, modīgiem svešvārdiem nepiesātinātā valodā, iespējams, ir galvenie veiksmes rādītāji. Un vēl – māka pārvaldīt vielu un disciplinēt domu,” tā Dzidru Vārdauni raksturojis literatūrzinātnieks Broņislavs Tabūns. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsaka visdziļāko līdzjūtību Dzidras Vārdaunes ģimenei.

Atvadīšanās no Dzidras Vārdaunes sestdien, 28. oktobrī, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Lasīt vairāk...

No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” ietvaros Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē tiek organizēta Rudens kritikas skola. Kritikas skola notiek sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”, un meistarklases tajā vadīs literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, kā arī žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda. Nodarbības vadīs arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.

Rudens kritikas skolā īpaši aicināti piedalīties LU maģistrantūras studenti, Liepājas Universitātes maģistrantūras studenti, kā arī citu Latvijas augstskolu humanitāro zinātņu maģistrantūras studenti. Nodarbību gaitā studentiem būs jādarbojas arī praktiski un uz dažām jāsagatavojas atsevišķi. Nodarbības notiks attālināti Zoom platformā.

Lai saņemtu Zoom saiti nodarbībām, pieteikumu lūdzam sūtīt LU HZF pētniekam Ingum Barovskim: ingus.barovskis@lu.lv

Lasīt vairāk...

Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Šogad konferences virstēma ir "Kustība un deja". Tēma veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi.

Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, dejas praktiķus un citu nozaru pārstāvjus, piedāvājot noklausīties 16 dažādus referātus, kā arī noslēgumā iesaistīties dančos ar "Dandariem".

Lasīt vairāk...

No 11. līdz 13. oktobrim Viļņā (Lietuvā) notiek 14. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference, kas šoreiz veltīta tēmai "Literatūra un impērija".

Konferencē piedalās arī LU LFMI pētnieki:

* Benedikts Kalnačs "Imperial Subalterns, National Poets: A Comparative Perspective on Rūdolfs Blaumanis, Ivan Franko, and Vydūnas" ("Impērijas padotie, nacionālie dzejnieki: Rūdolfa Blaumaņa, Ivana Franko un Vīdūna salīdzinošā perspektīva");

* Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga "Enthusiastic promoters of cultural relations with the Soviet Empire: the case of German Latvian youth in the 1970s" ("Entuziastiski kultūras sakaru veicinātāji ar padomju impēriju: Vācijas latviešu jaunatnes gadījums 20. gadsimta 70. gados");

* Ivars Šteinbergs ""World" Literature? Notes on Coloniality and Books of Translated Poetry in Late Soviet Latvia" (""Pasaules" literatūra? Piezīmes par koloniālismu un tulkotās dzejas grāmatas vēlīnajā padomju Latvijā");

* Zita Kārkla "Traveling governesses in Russian Empire: Minna Freimane's “From the Caucasus” (1878) and Piliņu Katrīna's “A Voyage Round the Asian Part of the World” (1892)" ("Ceļojošās guvernantes Krievijas impērijā: Minnas Freimanes "Iz Kaukāzijas" (1878) un Piliņu Katrīnas "Brauciens ap Āzijas pasaules daļu" (1892)");

* Madara Eversone "The Latvian Soviet Writers as Part of the “Great Empire” Literary Process during the Late Stalinism Period" ("Latviešu padomju rakstnieki kā daļa no "lielās impērijas" literārā procesa vēlīnā staļinisma periodā").

Konferences programma pieejama: https://www.llti.lt/failai/Literature%20And%20Empi...

Referātu anotācijas lasāmas: https://www.llti.lt/failai/tezes-1-16.pdf

Tiešsaistē skatāma: https://us02web.zoom.us/j/89514701689?pwd=VnlFQTFv...


Benedikta, Evas, Ivara un Jāņa dalība konferencē notiek ar projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros.

Zitas dalība konferencē notiek ar pēcdoktorantūras projekta "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" (Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430) atbalstu/

Madaras dalība konferencē notiek ar projekta "LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā" (Nr. 8.2.2.0/20/I/006) atbalstu.



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts FLPP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" (lzp-2022/1-0505) īstenošanai meklē zinātnisko asistentu studējošā slodzes izpildei 2023./2024. mācību gadā!

Darba uzdevums: izstrādāt un sekmīgi aizstāvēt maģistra darbu 2024. gada vasarā kādā no sekojošajām tēmām (latviešu modernisma vēsture starptautiskā modernisma kontekstā; modernisms latviešu literatūrā, vizuālajā mākslā, teātrī, kino; pilsētas attēlojums modernisma mākslā; modernisma māksla dzimtes studiju kontekstā).
Prasības pretendentam:
Piedāvājam:

Piektdien, 6. oktobrī, Saeimā, vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma šī gada balvu zinātnē piešķirt mākslas zinātņu doktoram Arnoldam Laimonim Klotiņam par monogrāfijām ”Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953” un “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951”.

Žūrija lēma BA balvu literatūrā piešķirt tulkotājam un dzejniekam Antanam Jonīnam (Antanas A. Jonynas) par sonetu krājumu “Naujieji sonetai” (“Jaunie soneti”).

Savukārt balvu mākslā saņems mākslinieks Pēters Lauritss (Peeter Laurits) par izcilu un daudzpusīgu mākslinieka darbu un projektu “Biotoopia” (“Biotopija”).

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās plānots pasniegt gadskārtējās BA sesijas ietvaros 23. novembrī Tallinā.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Ilze Jansone, Valdis Muktupāvels un Orests Silabriedis.

No sirds sveicam Arnoldu un pārējos balvas ieguvējus!


11. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks ikgadējie zinātniskie lasījumi, kuru tēma šogad ir “No mītiem un folkloras līdz Aspazijas lugai “Zalša līgava””.

Kopš šī gada jūnija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā aplūkojama izstāde “Divas pasaules. Uz robežas. Aspazijas luga “Zalša līgava””, kurā lugas tapšanas, mitoloģisko slāņu un idejas par pasaules atjaunošanos pētniecība Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieces Astrīdas Cīrules un scenogrāfa Reiņa Suhanova sadarbībā rezultējusies daudzšķautņainā mākslinieciskā interpretācijā.

Saistībā ar izstādi un lugu, kurai 2023. gadā aprit 95 gadi kopš izdošanas, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas ikgadējie zinātniskie lasījumi šogad veltīti tieši šai Aspazijas lugai. “Zalša līgava” ir balstīta latviešu un lietuviešu pasakās un antīkās pasaules mītos, turklāt lugas mitoloģiskie slāņi, simboli un ideja par pasaules atjaunošanos ir plašs pētniecības lauks, tā ir pateicīga daudzšķautņainai mākslinieciskai interpretācijai.

Zinātniskie lasījumi pulcēs folkloras un literatūras pētniekus, lai padziļināti pētītu lugas tapšanas ģenealoģiju, ierosmes avotus un kultūrvēsturiskos kontekstus. Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu “Pasaka Zalkša līgava Eiropas pasaku kontekstā”.

Programma pieejama šeit.


Kā Jūs parasti svinat dzimšanas dienu? Vai jubileju atzīmēšana gadu gaitā mainījusies? Varbūt mainījusies Jūsu attieksme? Ko Jūs patiesībā domājat par dzimšanas dienu svinēšanu? Palīdziet kultūras pētniekiem izprast dzimšanas dienu svinēšanas vēsturi, piedaloties tiešsaistes aptaujā “Daudz laimes dzimšanas dienā!”.

Ziņas par dzimšanas dienu paražām vienlaikus tiek vāktas Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Somijā. Kolekcijas veidošanai spēkus apvienojuši četri Baltijas un Ziemeļvalstu tradīciju arhīvi: Norvēģu etnoloģijas pētniecības institūts Oslo, Valodas un folkloras institūts Gēteborgā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve Rīgā un Somu literatūras biedrība Helsinkos. Starptautiskā pētnieku grupa plāno veikt vairākas tematiskas aptaujas, aicinot sabiedrību sniegt informāciju par to, kā cilvēki svin dažādus dzīves cikla notikumus – no šūpuļa līdz kapam. Tradīciju arhīvos ir savākti vērtīgi vecāki dokumenti par kristībām, kāzām, bēru ceremonijām u. c., taču paražas mainās, un šīs pārmaiņas mums daudz ko liecina par to, kā attīstās mūsu kultūra un sabiedrība.

Aptaujas aizpildīšana aizņems apmēram 20 minūtes. Paldies par atbildēm! Daudz laimes nākamajā dzimšanas dienā!

Foto: No Žvartu ģimenes albuma. Mājas ballīte Cēsīs 1999. gada 12. janvārī – Dāvis Krastiņš kopā ar Raimondu un Elvīru Žvartēm, svinot savu ceturto dzimšanas dienu.


29. septembrī vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – norisināsies pasākums "Zinātnieku nakts 2023", kuru koordinē Izglītības un zinātnes ministrija. Tā ietvaros institūcijas "atvērs savas durvis" un ikvienam interesentam piedāvās plašu bezmaksas pasākumu un aktivitāšu programmu visdažādākajās zinātnes nozarēs, sniedzot iespēju tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās.

Gaidām ikvienu 29. septembrī no plkst. 17 līdz 21 LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā (Jelgavas iela 3), kur cita starpā būs iespēja satikt arī LU LFMI pētniekus.

Pie 204. un 205. telpas vestibila būs "Zin-randiņš ar zinātnieku". Apsēdies pretī zinātniekam un uzdod savus urdošos jautājumus. Vienas sarunas maksimālais ilgums 10 minūtes.

Sarunu tēmas:
Rita Grīnvalde – pilsētas folklora;
Ieva Vīvere – Latvijas romi, etnomuzikoloģija, tautas mūzika;
Jānis Oga – padomju perioda latviešu literatūra;
Toms Ķencis – padomju folklora, nacionālisms;
Eva Eglāja-Kristsone – dienasgrāmatu pētniecība, sieviešu vēsture.

203. telpā "Apslēptā Pārdaugava" – LU LFMI pētnieki dalīsies ar pilsētvides stāstiem, piedāvājot arī interaktīvu iesaisti, viktorīnu un puzles par Pārdaugavas vietām, objektiem un simboliem.

Dalība pasākumā notiek LZP projektu "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (Projekta Nr.: lzp-2020/1-0096) un "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)" (Projekta Nr.: lzp-2020/1-0215) ietvaros, kā arī ar projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros.

Par visiem pasākumiem:

https://researchlatvia.gov.lv/lv/science-night


No 25. septembra līdz 27. septembrim Tbilisi (Gruzijā) norisinās Gruzijas Salīdzināmās literatūras asociācijas, Šotas Rustaveli Gruzīnu literatūras institūta un Ivana Javakišvili Gruzijas Valsts Universitātes organizēts starptautisks simpozijs "Sociālistiskais reālisms literatūrā un mākslā". Konferencē piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs ar plenārsēdes referātu "Imposed Transformations: Socialist Realism and the Changing Landscapes of Identities" ("Uzspiestās pārmaiņas: sociālistiskais reālisms un mainīgās identitāšu ainavas").

Konferences programma pieejama: www.litinstituti.ge/16-(16)progr.pdf

Pētījums un dalība konferencē īstenota ar zinātniskā projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) atbalstu.