Atskats uz Rudens kritikas skolu LU Humanitāro zinātņu fakultātē
No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) VPP projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros notika Rudens kritikas skola, kurā piedalījās vairāk nekā divdesmit humanitāro zinātņu maģistra un doktora programmu studentu no Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas.
Kritikas skola notika sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”. Meistarklases tajā vadīja literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda – Rudīte Kalpiņa, Jānis Vādons, Mārtiņš Mintaurs – , kā arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.
Ivars Šteinbergs pastāstīja, ka meistardarbnīcā studentu uzdevums bija formulēt kāda dzejoļa lasījumu un ka dalībnieku lasījumi izvērtušies ne tikai idejiski daudzveidīgi, liekot uzsvarus uz atšķirīgiem teksta līmeņiem, bet arī stilistiski dažādi.
“Par to biju ļoti gandarīts un priecīgs, jo uzskatu, ka laba kritika – tostarp arī kritikas apgūšana – ir gan demokrātijas veicinātāja, gan viens no demokrātijas iemiesojumiem,” atzina Šteinbergs.
Lasīt vairāk...LU LFMI apgāds izdod rakstu un veltījumu krājumu dzejniecei Veltai Sniķerei
2023. gada decembrī, apritot dzejnieces Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienai un pirmajai gadskārtai kopš viņas došanās mūžībā, klajā nāk rakstu un veltījumu krājums “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100”. Grāmatā apkopota daļa no pētījumiem un veltījumiem, kas izskanēja zinātniskajā un radošajā konferencē dzejnieces simtgadē.
“Krājuma mērķis ir parādīt gan azartu un cieņu, ar kādu pētnieki un laikabiedri svinēja dzejnieces dzīvi, gan Veltas Sniķeres unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā,” tā krājuma sastādītāji literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.
Krājuma pirmo daļu “Pieredze” veido LU LFMI pētnieku un citu literatūrzinātnieku raksti, to autori ir Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis un Ausma Cimdiņa. No konferences otrās daļas “Redzējumi” krājumā iekļauti Zigmunda Skujiņa, Ingmāras Balodes, Noras Ikstenas, Agra Krūmiņa, Ivara Šteinberga, Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes radošie veltījumi. Grāmatu noslēdz Kristiānas Kuzminas pārskats par konferences norises laikā plašāko pieejamo dzejnieces fondu Latvijas krātuvēs – Veltas Sniķeres kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā.
Lasīt vairāk...Grāmatas "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" atklāšana
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" atklāšanu 16. decembrī plkst. 13.00 kafejnīcā "Miers" (Audupes iela 15/17, Rīga).
Seminārs "DARIAH Campus platforma: Kas tajā noderīgs!"
13. decembrī plkst. 12.00 Zoom platformā notiks trešais digitalhumanities.lv c
Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.
Visi laipni aicināti pievienoties!
Darba valoda – angļu.
Iepriekšēja reģistrācija pasākumam obligāta:
https://us06web.zoom.us/
Meeting ID: 819 9963 3225
Kad būsiet reģistrējies, saņemsiet apstiprinājuma e-pastu ar aktīvu zoom saiti pasākuma apmeklēšanai.
Par gaidāmo seminārā:
Šajā prezentācijā Vikija Gārneta, DARIAH-EU mācību un izglītības speciāliste, apspriedīs plašo tiešsaistes mācību un apmācības piedāvājumu digitālo humanitāro zinātņu jomā. Pēc tam semināra vadītāja pievērsīs īpašu uzmanību DARIAH Campus platformai un tam, kā tā atbilst dažādu lietotāju tipu vajadzībām Eiropas digitālo mākslu un humanitāro zinātņu kopienā.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode “Latgaliešu valoda un digitālā vide”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesori, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētnieci Sanitu Martenu.
Trešā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta latgaliešu valodas tekstu (MuLa) un latgaliešu valodas runas korpusu (MuLaR) raksturojumam, izveidei un darbībai, rakstiskās un mutvārdu latgaliešu valodas atšķirībām un rakstu valodas hegemonijai. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis sarunā ar sociolingvisti Sanitu Martenu meklē atbildi uz jautājumiem, vai latviešiem ir jāmāk runāt arī latgaliski, vai latgaliešu valoda galvenokārt funkcionē kā mutvārdu valoda, un kā latgaliešu valoda parādās publiskajā telpā Latgalē.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.
Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens
2023. gada 14. decembrī plkst. 18.30 bārā/grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29, Rīga) notiks pasākums "Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens".
Raksts pieejams šeit.
Attēls: mākslīgā intelekta versija par tēmu “Latvijas muzikologi bārā “Bolderāja” diskutē par tradicionālās mūzikas jēdzienu.”
Gundega Grīnuma saņem Kultūras ministrijas atzinības rakstu
6. decembrī kultūras ministre Agnese Logina pasniedza Atzinības rakstus deviņām kultūras nozares personībām, godinot viņu radošo ieguldījumu un mūža darbu. Priecājamies ziņot, ka starp viņām bija arī LU LFMI pētniece Gundega Grīnuma, kura saņēma atzinības rakstu par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu literatūrpētniecībā, aktualizējot Latvijas dižgaru Raiņa un Aspazijas devumu Latvijas kultūrā.
Sirsnīgi sveicieni Gundegai!
LU LFMI apgāds izdod grāmatu “Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.
Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.
“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.
Grāmatas fotostāstu veido divu autoru darbi. Pirmais ir mangaļsalietis Viktors Bruno Krastiņš (1918–1984), kura vēsturiskās fotogrāfijas no 20. gs. 50. un 60. gadiem publicēšanai uzticējusi fotogrāfa meita Daina Vītola un mazdēls Ivars Krastiņš, vienlaikus daloties atmiņās par tēvu un vectēvu. Otrs attēlu autors ir Jānis Buls, kurš Mangaļsalā ar fotoaparātu viesojies 20. gs. 90. gados un mūsdienās, šīs grāmatas tapšanas gaitā.
Lasīt vairāk...Jāņa Daugavieša lekcija par sociālajiem tīkliem
2023. gada 6. decembrī plkst. 11.30 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālajās un humanitārajās zinātnēs izmantoto jēdzienu ‘sociālais tīkls’ un ar to saistītajām teorijām.
Priekšlasījuma un tam sekojošās diskusijas temati:
Attēlā: Etnomūzikas kopienas tīkla vizualizācijas fragments no https://grupusaites.lv/
Kitija Balcare piedalīsies konferencē "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem"
8. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Bibliotēkā (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) notiks konference "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem".
Minētais citāts ir intepretēts dažādos vārdu salikumos, taču lai gan teiciens mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl pētot dažādus rakstītos avotus, neizdevās noskaidrot tā izcelsmi. Viens no intuitīviem minējumiem bija, ka šis raksturojums ņemts no kāda 18. vai 19. gs. autoru darbiem. Bija versija, ka latvieši to paši izdomājuši par sevi, bet tomēr ir arī uzskats, ka tas minēts kādā enciklopēdijā vai vēstures grāmatā, kura datēta aptuveni ar 18. gs. Tajā pašā laikā, ļoti iespējams, ka tas ir jaunlaiku mīts.
Konferencē piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu "Kur sēnes, tur latvieši. Sēņotnes bioperformativitāte izrādē "Sēņošanas čempionāts 2021"".
Programma pieejama šeit.
LU LFMI pētnieki konferencē "Izdevējdarbība un nācija"
7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja 150 gadu jubilejai un rosinās diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
Savukārt diskusijā "Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms" piedalās LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Bet diskusijā "Publikas piesaiste 20. gs. sākumā. Izdevējdarbības sekošana sabiedrības tendencēm un iespēja šīs tendences veidot" piedalās Signe Raudive, to moderē Eva Eglāja-Kristsone.
Dalība bez maksas, bet līdz 5. decembrim ir jāreģistrējas šeit: https://reg2.lnb.lv
Ivars Šteinbergs ieguvis zinātniskā doktora grādu
27. novembrī, atklātā sēdē Latvijas Kultūras akadēmijā LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" un ieguva zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) mākslas zinātnē.
Recenzenti: Dr. art. Līga Ulberte; Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule; Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs.
Apsveicam Ivaru!
27. novembrī notiks Ivara Šteinberga promocijas darba aizstāvēšana
2023. gada 27. novembrī plkst. 13.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Ludzas ielā 24, 25. auditorijā, LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai mākslas zinātnē.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā Ludzas ielā 24, Rīgā un šeit.
Guntis Pakalns piedalīsies Anša Gulbja jubilejas konferencē
24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".
Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.
Lekcija par “pilsētas folkloru” Latvijas Universitātes studentiem
2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.
Lekcija un seminārs norisinājās LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) ietvaros.
Foto (c) Una Smilgaine
