Pētījuma poētika. Uzstāsies Aigars Lielbārdis
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. aprīlī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Aigars Lielbārdis.
Priekšlasījuma anotācija:
Debesu grāmatas: no debesīm kabatā un no Rīgas līdz Pensilvānijai
Debesu grāmatām, to glabāšanas un pārrakstīšanas tradīcijai, ir nozīmīga loma folkloras žanru saturiskajā piepildījumā, rokrakstu un literatūras procesu attīstībā, tautas un vernakulārās reliģijas kontekstā. Tās latviešu tradicionālo kultūru saista un sakņo plašākos kultūrvēsturiskos procesos Eiropā un pasaulē.
Debesu grāmatas ierasti ir neliela kabatas formāta pašdarināti iesējumi vai arī uz atsevišķām lapām ar roku rakstīti teksti, kam tiek piedēvēts pārdabisks un dievišķs spēks tās īpašnieku pasargāt no ievainojumiem, īpašumu no zagļiem; tā spēj apturēt asiņošanu un palīdz dzemdētājām. Savukārt, glabāta mājās, tā pasargā no uguns nelaimes, pērkona un zibens postījumiem, ūdens plūdiem. Debesu grāmatas saturs vēsta par tās dievišķo izcelsmi – to no debesīm nonesis eņģelis Miķelis, tā parādījusies kādā baznīcā Londonā vai Olšteinā. Debesu grāmatām izdalāmi vairāki tipi – Londonas, Miķeļa, Grāfa Filipa u. c. Līdzās Debesu grāmatas tekstam nelielajos iesējumos ir pierakstīti arī buramvārdi, kas, domājams, kalpojuši praktiskiem tautas medicīnas mērķiem – apvārdot cilvēku un mājdzīvnieku slimības.
Debesu grāmatas ir ne tikai vēsturiskas liecības par aktīviem dažādu sabiedrību un kopienu kūltūrmigrācijas procesiem Eiropā un pasaulē 17.–19. gadsimtā un garāk, bet arī izgaismo šo grāmatu lomu Latvijas ļaužu individuālajā ticībā vēl 20. gadsimtā. To dievišķo spēju dēļ – pasargāt no ievainojumiem un vardarbīgas nāves – tās ņemtas līdzi Pirmā un Otrā pasaules kara raisīto emigrāciju gaitās, kā arī pārrakstītas dotas līdzi latviešu karavīriem, piedaloties lielvaru karos.
Atvērta reģistrācija Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolai 2024
Aicinām pieteikties mācībām programmā “Sestā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola: lielie valodas modeļi un mazās valodas” (Sixth Baltic Summer School of Digital Humanities: Large Language Models and Small Languages), kas norisināsies 2024. gada 22.–26. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) klātienē un tiešsaistē Zoom platformā.
Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar digitāliem datiem, līdz pētniecības rezultātu vizualizācijas prasmēm.
Skolas fokusa tēma ir lielie valodas modeļi un to izmantojums pētniecībā. Tallinas Universitātes CUDAN laboratorijas datorlingvistikas un kultūras analītikas pētnieks Andres Karjus (Andres Karjus) demonstrēs, kādas teksta anotēšanas un analīzes darbības lielie valodas modeļi spēj veikt efektīvi un nesalīdzināmi ātrāk nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas, savukārt Latvijas Universitātes pasniedzēja filozofe Līva Rotkale dalīsies pieredzē par to, kā ChatGPT lietotni izmantot atbalstam pētījumos. Kā katru gadu, dalībniekiem būs iespēja apgūt teksta apstrādi un datu vizualizāciju, izmantojot Python programmēšanas valodu, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēku, LNB pētnieku Ulda Bojāra un Valda Saulespurēna vadībā.
Lasīt vairāk...Ceļojums kā literatūras temats un literatūra kā ceļojums
Vācu valodas mēneša Latvijā ietvaros Baltijas-Vācijas augstskolu birojs sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti 4. aprīlī rīko zinātnisku vakaru "Ceļojums kā literatūras temats un literatūra kā ceļojums starp tradīcijām un inovācijām". Pasākums notiks LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4 un platformā Zoom vācu valodā ar sinhronu tulkojumu angļu valodā. Ar prezentāciju "Tradīcija un inovācija: Rūdolfa Blaumaņa noveles vācu literatūras spogulī" tajā piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs.
Vairāk šeit.
Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību "Rīgas satiksme" aicina iepazīt latviešu tautasdziesmas
No 2. aprīļa līdz pat gada beigām katru nedēļu Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs lasāmas tematiskas tautasdziesmu izlases. Akciju nodrošina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Rīgas satiksme”.
Atzīmējot akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" publicēšanas noslēgumu un Latviešu folkloras krātuves 100. dzimšanas dienu, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar a/s "Rīgas satiksme" aicina godināt latviešu tautasdziesmas. Tās gadsimtiem ilgi pavadījušas latviešus ikdienas gaitās un svētku brīžos, vienojušas ļaudis no 19. gadsimta nācijas pašnoteikšanās centienos līdz Trešajai atmodai.
Akcijas nolūks ir rādīt latviešu tautasdziesmu bagātību, aptverot dažādus tematus, tos pieskaņojot svētkiem, piemiņas dienām vai arī dažādām sabiedrībā aktuālām norisēm. Tā kā akcijas sākums ir 1. aprīlī – Starptautiskajā joku dienā –, šajā nedēļā aicinām pasmaidīt un pazoboties, izmantojot tautasdziesmu rindas. Turpmākajās nedēļās plānotas dziesmas par pavasari, par darba tikumu, dziesmas, kas noderēs Mātes dienai u. tml. Vēršot uzmanību uz latviešu valodas bagātību, izvēlētas dažādu izlokšņu dziesmas.
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pateicas pašvaldības kapitālsabiedrībai “Rīgas satiksme” par sadarbību latviešu tradicionālās kultūras popularizēšanā.
Jau iepriekš esam informējuši, ka 2024. gada rudenī iznāks akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 13. sējums, tādējādi noslēdzot teju 70 gadu ilgu vairāku paaudžu darbu. Tas ir Latviešu folkloras krātuvē sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums, un ar to sabiedrībai kļūs pieejams Latviešu folkloras krātuves arhīvos uzkrātais vairāk nekā miljonu lielais latviešu tautasdziesmu pūrs. Tas savākts pēc Krišjāņa Barona sakārtoto „Latvju dainu” (ap 219 000 tekstu) iznākšanas. Abi izdevumi kopā atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.
Šis ir viens no Latviešu folkloras krātuves simtgadei veltītajiem pasākumiem. Gada garumā plānoti dažādi latviešu folkloristikai veltīti pasākumi, aptverot gan institūcijas vēsturi, gan vēstot par plašo materiālu klāstu, ko Latviešu folkloras krātuve glabā.
LALIGABA 2024 nominanti
Sirsnīgi sveicam LU LFMI pētniekus ar nominācijām Latvijas Literatūras gada balvā.
Dace Bula un Artis Ostups LU 82. konferencē
2024. gada 28. martā ZOOM platformā no plkst. 10.00 līdz 17.00 LU 82. starptautiskās konferences ietvaros notiks ikgadējā sekcija “Daba: starpdisciplinārā perspektīva". Šī sekcija ir satikšanās vieta tiem pētniekiem, kurus interesē cilvēku un viņu vides mijiedarbība humanitāro, sociālo zinātņu un starpdisciplinārā skatījumā.
Vairāk: šeit.
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (20. martā)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 20. martā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
Klajā nāk Aigara Lielbārža monogrāfija “Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfiju, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti.
“Monogrāfijā aplūkoti galvenokārt tie jautājumi, kas gan man kā autoram personīgi bijuši saistoši vai arī neizzināti, gan arī raisījuši plašākas sabiedrības interesi, piemēram, buramvārdu senums, tekstu cilme, ietekmes un tekstu pārceļošana, baznīcas monopols un reliģiju ietekme uz tautas tradīcijām, pirmskristietības un kristietības tradīciju un tekstu attieksmes, tradīcijas sociālās un ekonomiskās robežas, padomju ideoloģijas ietekme uz vārdošanas tradīcijām un to pētniecību, dziedniecības popularitāte mūsdienās u. c.,” tā autors.
Buramvārdi ir rakstītas un verbālas formulas, tekstu kopas, kurām tiek piedēvēts neparasts, pārdabisks spēks kāda mērķa sasniegšanā (dziedināt, kaitēt, izlūgties, saistīt), ietekmēt dabas un sociālas parādības, savstarpējas attiecības, panākt labvēlīgu rezultātu utt. Buramvārdu tradīcija ir šo tekstu izmantojums, ko nosaka formulu pārmantojamība, to lietojuma konteksti, funkcionalitāte un iesaistītās personas (lietotāji). Savukārt buramvārdu tradīciju uztur vai tajā iekļaujas citas tradīcijas vai tradīciju kopas un saistītie žanri (tautas medicīna, ticējumi, teikas), kas, saturiski papildinot cita citu, veido vienotu pasaules uztveri un kultūrpieredzi kā ļaudīm pagātnē, tā arī mūsdienās. Lai arī individuālās pieredzes ir atšķirīgas un katra ir unikāla, tomēr tām ir vienojošas pazīmes, kas ļauj tās uzlūkot un analizēt kā vienotu tradīciju.
Grāmatas vāka noformējumam izmantots zīmējums krusta rozes apvārdošanai. "Rožu vārdi" ir viena no lielākajām tekstu grupām latviešu buramvārdu korpusā un saistāma gan ar rakstu, gan mutvārdu tradīciju.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki piedalās 30. konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā"
Šī gada 21.–22. martā Liepājas universitātē jau 30. reizi pulcēsies literatūras un kultūras pētnieki konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Ar referātiem konferencē piedalīsies arī vairāki LU LFMI pētnieki:
- Elvīra Žvarte "Novecošanās kultūrpētniecība tekstā, kontekstā un kopradē: Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju materiālu un biogrāfisko interviju piemēri"
- Ilze Ļaksa-Timinska "Artura Kadiķa-Groznija "Ens" un viņa sievietes"
- Ieva E. Kalniņa "Kā kļūt par padomju dzejnieku: Jānis Sudrabkalns 1940.–1941. gadā"
- Inguna Daukste-Silasproģe "Rīgas atkalredzēšana. Ieskats Ainas Zemdegas daiļrades lappusēs"
- Māra Grudule "No Lāčplēša raizēm līdz Tāravas Anniņas priekiem. Pagrieziens tulkojumā: pirmā latviešu prozas antoloģija vācu valodā (1910)"
- Elīza Paula Graudiņa "Izrādes emigrācijas šķērsgriezums: "Izraidīto" piemērs"
- Elīna Gailīte "Vēstures reprezentācijas tautas dejā un skatuviskajā tautas dejā"
- Una Smilgaine "Priekšstati par novecošanos un vecumu tradicionālajā kultūrā: latviešu tautasdziesmu piemērs"
- Zaiga Pleiko "Ēšana kā attiecību reprezentācija laulāto sadzīves tautasdziesmās: sievietes perspektīva"
- Ginta Pērle-Sīle "Akumulācijas princips latviešu tautasdziesmu krājumu veidošanā 19. gs."
- Krišs Grunte "Egles semantika latviešu tautasdziesmās bedību rituāla kontekstā"
- Artis Ostups "Ātruma pieredze Linarda Laicena krājumā "Berlīne" (1924)"
- Ivars Šteinbergs "Tēzes par konceptuālo literatūru. Radošums un jaundarbs"
- Eva Eglāja-Kristsone "Mehāniskā flanēze: kantoristes tēls starpkaru literārajā kultūrā"
- Kārlis Vērdiņš ""Starp zeņķiem, netīriem un kailiem": strādnieku erotizācija Aleksandra Čaka agrīnajā dzejā"
- Jānis Oga "Latviešu rakstnieku publicistika 20. gs. 70.–80. gados: process un dialogs"
- Signe Raudive "Teodora Bērziņa apgāda "Grāmatu Zieds" vieta un redzamība 20. gs. 30. gadu beigu izdevējdarbībā"
LZP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" (lzp-2022/1-0505) ietvaros LU LFMI pārstāv arī pētnieces:
- Aija Brasliņa "Berlīnes flanērisms: latviešu mākslinieku modernistu skatpunkti vācu metropolē"
- Ieva Kalnača "Gustavs Šķilters un Jāzeps Grosvalds, latviešu mākslinieki un flanēri Parīzē – kopīgais un atšķirīgais"
- Sanita Duka "Nemanāmās "flâneuse" Rīgā un viņu iznākšana atklātībā: Annas Lāces un Austras Skujiņas gadījumu salīdzinājums"
Pilna programma pieejama šeit.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode “Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktori Marinu Platonovu.
Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē. Dr., prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām. Tāpat sarunas gaitā tiek noskaidroti trīs biežākie studentu profili, kuri izvēlas un kuriem noderīga šī studiju programma, un meklēta atbilde uz provokatīvu jautājumu, vai, beidzot šo programmu, studentam ir garantēts labi apmaksāts darbs DH / IT nozarē, kā arī raksturota reālistisku studentu prakses iespēju aina ar potenciālajiem darba devējiem. Raidieraksta noslēgumā izskan vairāki vērtīgi padomi ikvienam, kurš apver iespēju studēt Rīgas Tehniskās universitātes digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmā.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.
Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
Grāmatu diena 2024
Turpinot tradīciju martā tikties ar saviem lasītājiem, arī šogad LU LFMI apgāds rīko "Grāmatu dienu", piedāvājot izpārdošanu, lieliskas atlaides un ekskluzīvu iespēju iegūt arī svaigākos apgāda izdevumus (piemēram, Aigara Lielbārža "Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti" solās būt pieejami pavisam svaigi no tipogrāfijas).
Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies zinātniskos lasījumos "Meklējot Džo"
2024. gada 8. martā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātniskos lasījumus “Meklējot Džo”, kas notiek saistībā ar šobrīd muzeja Lielajā zālē skatāmo izstādi ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920”.
Konferencē piedalīsies arī LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone ar priekšlasījumu “Grosvaldes: autobiogrāfisko liecību loma sieviešu vēstures tīklojuma kartēšanā”.
Programma pieejama šeit.
Arnolds Klotiņš piedalīsies Vilim Plūdonim veltītā konferencē Bauskā
8. un 9. martā notiks vairāki Bauskas muzeja un Viļa Plūdoņa muzeja rīkoti dzejnieka Viļa Plūdoņa jubilejas piemiņas pasākumi. Starp tiem arī populārzinātniska konference 8. martā Bauskas rātsnamā (Rātslaukums 1, Bauska), kurā ar referātu "Plūdoņa 1917. gada dzejolis "Latvju himna" mūzikā un mainīgajā politiskajā vidē" piedalīsies LU LFMI pētnieks Arnolds Klotiņš.
Māra Grudule piedalīsies Vilim Plūdonim veltītā konferencē
2024. gada 7.–8.martā notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkotā konference ““Atraitnes dēla” un “Eža kažociņa” autoram – 150”, kas veltīta Viļa Plūdoņa 150. dzimšanas dienai. Konference norisinās LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros.
Konferences pirmās dienas izskaņā notiks Liegas Piešiņas saruna ar režisoru Viesturu Roziņu par poēmas “Atraitnes dēls” iestudējumu. Interesentiem konferences gaitā būs iespēja piedalīties HZF bakalaura studiju programmas “Latvistika” veidotajā spēlē “Ko Tu zini par Vili Plūdoni?”. Savukārt 8. martā plkst. 11.00 LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā (Rīgā, Visvalža ielā 4a) tiks atklāta izstāde “Caur puķēm. Vilis Plūdons – 150”. Izstādē būs aplūkojams arī LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārijs, kas papildināts ar fragmentiem no Viļa Plūdoņa darbiem.
Vairāk: šeit.
Sanita Reinsone piedalīsies seminārā Rumānijā
2024. gada 8. martā Timišoarā (Rumānijā) notiks seminārs "Challenges in Open Science & Education", kurā LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone prezentēs referātu "Experiences from the Digital Humanities in Open science projects".
