LU LFMI īstenos trīs jaunus fundamentālos un lietišķos pētījumu projektus

Ir noslēgusies Fundamentālo un lietišķo projektu konkursa (FLPP) projektu iesniegumu izvērtēšana un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu 56 projektiem, tostarp trim LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta iesniegtiem projektiem. Projektu īstenošana tiks uzsākta 2026. gada janvārī.

Projekts “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”  (projekta vadītājs Kārlis Vērdiņš)

Projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz \'dabiskajām\' dzimumlomām un \'dabisko ģimeni\' atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Projekta “Pēckara Latvijas vides vēsture: ainavas, vara un sabiedrība” (projekta vadītāja Ieva Garda-Rozenberga)

Pēc Otrā pasaules kara Eiropas vide piedzīvoja dziļas pārmaiņas. Austrumu bloka militārā, ekonomiskā un rūpniecības politika sekmēja plašu lauku un pilsētu ainavu pārveidi. Sākot ar lauksaimniecības zemju kolektivizāciju un mitrāju nosusināšanu līdz ceļu sistēmu modernizācijai un augstceltņu pilsētu dzīvojamo rajonu būvniecībai, PSRS intervence vidē mainīja iedzīvotāju dzīves un veicināja eko-nacionālisma ideju rašanos. Līdzīgi arī Rietumeiropa pēc kara saskārās ar ainavas pārmaiņām, ko veicināja industrializācija, modernizācija un rekonstruēšanas centieni, mainot dabisko un apbūvēto vidi. Lai paplašinātu Eiropas vides vēsturi, projekts piedāvā jaunu pētniecības programmu, kas, izmantojot starpdisciplināru dialogu un dažādas pētniecības perspektīvas un metodoloģijas, ievērojami sekmēs zināšanas gan par ainavas un vides pārmaiņām, kas noritēja Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē, gan par to, kā sabiedrībā veidojās eko-sociālā rīcībspēja un iezīmēja pirms un pēc eko-nacionālos procesus. Projekta rezultāti paredz sagatavot publicēšanai vismaz piecus recenzētus zinātniskus rakstus, dalību ar vismaz 10 referātiem starptautiskās konferencēs, organizēt daudzveidīgu starptautisku zinātnisku pasākumu programmu un īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus – sagatavot populārzinātniskas publikācijas, sniegt publiskas lekcijas un prezentācijas, organizēt semināru ciklu “Ceļā uz vides vēsturi Baltijas jūras reģionā” u. c.

Projekts “Teiktās dziesmas: kompozīcijas un improvizācijas algoritmi” (vadītāja Ieva Vīvere)

Projektā tiks pētītas teiktās dziesmas – latviešu tradicionālās vokālās mūzikas senākais slānis, ko raksturo teksta ietekmētas šaura diapazona melodijas un improvizatoriskums. Apvienojot algoritmiskās un kvalitatīvās metodes, projekta mērķis ir saprast kompozīcijas un improvizācijas principus, kas ilgu laiku zinātniskajos darbos tikuši ignorēti melodijas un teksta nošķīruma un fragmentēšanas dēļ. Starpdisciplināra pētnieku grupa pārveidos kodā melodijas un tekstus, veiks algoritmisko analīzi un kvalitatīvu gadījumu izpēti, lai identificētu un kartētu kompozīcijas un improvizācijas prasmes un paņēmienus, fokusējoties uz teksta un melodijas mijiedarbību un lokālajām īpatnībām. Projekts turpinās attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību un veicinās digitālās muzikoloģijas un folkloristikas klātbūtni Latvijas pētniecības ainavā. Projekta novitāte būs MI metožu lietošana analīzē, mūzikas studijas saiknē ar teksta prosodiju un ieguldījums digitālajā izglītībā. Projekta rezultāti ietvers septiņus zinātniskus rakstus, publiski pieejamas datu kopas un korpusus, tematisku mājaslapu, ES projekta pieteikumu, vismaz septiņas konferenču prezentācijas, izglītojošus un publicitātes pasākumus un studentu iesaisti, veicinot mantojuma saglabāšanu un prasmju veidošanu digitālo humanitāro zinātņu jomā.

Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām (četras no tām tikai partneris). No tiem 615 iesniegumi atbilda administratīvajām prasībām un tika veikta to zinātniskā izvērtēšana. Plašāk ŠEIT.