EN in English

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.

Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.

“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.

Grāmatas fotostāstu veido divu autoru darbi. Pirmais ir mangaļsalietis Viktors Bruno Krastiņš (1918–1984), kura vēsturiskās fotogrāfijas no 20. gs. 50. un 60. gadiem publicēšanai uzticējusi fotogrāfa meita Daina Vītola un mazdēls Ivars Krastiņš, vienlaikus daloties atmiņās par tēvu un vectēvu. Otrs attēlu autors ir Jānis Buls, kurš Mangaļsalā ar fotoaparātu viesojies 20. gs. 90. gados un mūsdienās, šīs grāmatas tapšanas gaitā.

Lasīt vairāk...

2023. gada 6. decembrī plkst. 11.30 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālajās un humanitārajās zinātnēs izmantoto jēdzienu ‘sociālais tīkls’ un ar to saistītajām teorijām.

Atklātās un publiskās lekcijas mērķis ir dot ieskatu sociālo tīklu teorētiskajā problemātikā, bet uzdevums – rosināt diskusiju par to, kā ‘tīklu teorija’ būtu izmantojama Latvijas ‘folkloras kustības’ (kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā) analīzē.

Priekšlasījuma un tam sekojošās diskusijas temati:

- jēdziena ‘sociālais tīkls’ (social network) ģenealoģija un vieta citu radniecīgu jēdzienu, kas apzīmē un konceptualizē sociālās kopības, tēzaurā;
- svarīgākās sociālo tīklu teorijas un pieejas, pieminot arī autorus, kas šo jēdzienu izmanto mūzikas analīzē;
- galvenās sociālo tīklu empīriskās izpētes pieejas un prakses;
- Latvijas folkloras kustības pētniecībā potenciāli izmantojamās sociālo tīklu teorijas un metodes.

Priekšlasījums un diskusija notiek FLPP projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (lzp-2021/1-0243) ietvarā.
Tā fokuss ir Latvijā 20. gs. 70. gados radušās ‘folkloras kustības’ vēstures izpēte.


Attēlā: Etnomūzikas kopienas tīkla vizualizācijas fragments no https://grupusaites.lv/


8. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Bibliotēkā (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) notiks konference "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem".

Gada nogalē Latvijas Universitātes Bibliotēkas telpās pulcēsies vairāku zinātņu nozaru speciālisti, lai ar tematiski bagātīgu un daudzpusīgu referātu klāstu, nopietni un nenopietni runātu par latviešiem. Ideja šādu konferenci organizēt radās pavasarī, kad uzvirmoja jautājums par citāta "Latvieši ir tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes" vēsturisko izcelsmi.

Minētais citāts ir intepretēts dažādos vārdu salikumos, taču lai gan teiciens mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl pētot dažādus rakstītos avotus, neizdevās noskaidrot tā izcelsmi. Viens no intuitīviem minējumiem bija, ka šis raksturojums ņemts no kāda 18. vai 19. gs. autoru darbiem. Bija versija, ka latvieši to paši izdomājuši par sevi, bet tomēr ir arī uzskats, ka tas minēts kādā enciklopēdijā vai vēstures grāmatā, kura datēta aptuveni ar 18. gs. Tajā pašā laikā, ļoti iespējams, ka tas ir jaunlaiku mīts.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu "Kur sēnes, tur latvieši. Sēņotnes bioperformativitāte izrādē "Sēņošanas čempionāts 2021"".

Programma pieejama šeit.


7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja 150 gadu jubilejai un rosinās diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.

Ar referātiem konferencē piedalās arī LU LFMI pētnieki – Signe Raudive ar priekšlasījumu "Grāmatu sludinājumu nozīme izdevēja publiskā tēla veidošanā un lasītāju piesaistē (1918–1940)" un Kārlis Vērdiņš – "Franču kosmopolītiskie bestselleri un latviešu grāmatniecība parlamentārās demokrātijas laikā".

Savukārt diskusijā "Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms" piedalās LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Bet diskusijā "Publikas piesaiste 20. gs. sākumā. Izdevējdarbības sekošana sabiedrības tendencēm un iespēja šīs tendences veidot" piedalās Signe Raudive, to moderē Eva Eglāja-Kristsone.

Iepazīsties ar konferences programmu var: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/35222618.pdf

Dalība bez maksas, bet līdz 5. decembrim ir jāreģistrējas šeit: https://reg2.lnb.lv



27. novembrī, atklātā sēdē Latvijas Kultūras akadēmijā LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" un ieguva zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) mākslas zinātnē.

Recenzenti: Dr. art. Līga Ulberte; Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule; Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs.

Apsveicam Ivaru!



2023. gada 27. novembrī plkst. 13.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Ludzas ielā 24, 25. auditorijā, LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai mākslas zinātnē.

Recenzenti: Dr. art. Līga Ulberte; Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule; Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs.

Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā Ludzas ielā 24, Rīgā un šeit.


24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".

Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.


2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.

Lekcija un seminārs norisinājās LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) ietvaros.

Foto (c) Una Smilgaine


23. un 24. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) rīko gadskārtējo zinātnisko konferenci. Šogad muzejs aizsāk jaunu konferenču un rakstu krājumu sēriju "Akti. Fakti. Artefakti", kurā runāt par aktualitātēm muzeoloģijas jomā Latvijā, kā arī iepazīt dažādu Latvijas muzeju krājumu.

Konferencē piedalās arī LU LFMI pētnieki: Inguna Daukste-Silasproģe ar priekšlasījumu "Amerikas miniatūras: kāds Gunta Zariņa kolekcijas rokraksts" un Arnolds Klotiņš ar referātu "Mūzikas vēstures baltie plankumi un RMM".

Programma pieejama šeit.

Konferencē uzmanība tiks pievērsta mazāk apzināto muzeju kolekciju un priekšmetu, kā arī aktuālā digitālā krājuma potenciāla atklāšanai kopā ar jaunākajām muzeoloģijas teorijām un praksēm. Tiks stāstīts par neparasto, piemirsto, neapzināto vai vēl tikai topošo muzeju krājumu daļu mūsdienu paradigmā.

Konference notiks RMM kultūrtelpā "Tintnīca", bet tās tiešraidi varēs vērot muzeja mājaslapā rmm.lv, kā arī RMM lapā sociālā tīmekļa vietnēs Facebook un Youtube, kur būs iespējams uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās.



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.

Kongresa darba valoda – angļu. Referāta garums – 20 minūtes, kam sekos 10 minūtes diskusijai. Lai pieteiktos dalībai kongresā, lūgums aizpildīt kongresa pieteikšanās anketu, kas atrodama šajā saitē. Pieteikumam pievienojams referāta kopsavilkums (līdz 300 vārdiem). Pieteikšanās kongresam līdz 2023. gada 15. decembrim.

ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.


2023. gada 15. un 16. novembrī Brno Masarika Universitātē norisinās starptautiska zinātniska konference "Literatūra un totalitārisms" (Literature and Totalitarianism). Pēc konferences rīkotāju uzaicinājuma tās plenārsēdē piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Referāta temats ir "Brīnišķīgā jaunā (padomju) pasaule un tās alternatīvas: totalitārisms un cīņa par kultūras daudzveidību 20. gadsimta latviešu literatūrā" (The Brave New (Soviet) World and Its Alternatives: Totalitarianism and the Struggle for Cultural Diversity in 20th-century Latvian Literature). Temata izpēti atbalsta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

Konferences programma pieejama šeit.



LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.

Konferenci rīko Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Kultūras un reliģijas studiju centrs un Starptautiskā populārās mūzikas studiju asociācija (International Association for the Study of Popular Music jeb IASPM). Biežākie referātu temati tādā vai citādā veidā saistīti ar tādiem jēdzieniem un fenomeniem kā "popmūzika", "folkmūzika", "folks", "turbofolks", "tautas mūzika" un "šlāgeris".

Par konferenci šeit.

Jāņa Daugavieša referāts pieejams šeit.


2023. gada 1. novembrī sākta projekta “Data4UA” īstenošana, kura mērķis ir uzlabot datos balstītu kultūras mantojuma pārvaldību Ukrainā. Projekts ilgs no 2023. gada 1. novembra līdz 2025. gada 30. aprīlim un tas apvieno starptautisku partneru konsorciju – Ļvivas Politehnisko nacionālo universitāti (Ukraina), Space4CC (Grieķija/Norvēģija), Ļubļanas Universitāti (Slovēnija) un kā projekta koordinatori darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki. Projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Erasmus+.

Projekta galvenie mērķi ir novērtēt augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības veiktos pasākumus, reaģējot uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā Ukrainā, uzlabot augstākās izglītības darbinieku un studentu zināšanas un prasmes kultūras mantojuma aizsardzībā, kā arī izpētīt augstākās izglītības iestāžu lomu sabiedrības reaģēšanas veicināšanā uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā.

Ņemot vērā Ukrainā notiekošo karu, projekts ir paredzēts, lai atbalstītu un stiprinātu kultūras mantojuma datu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma izglītības un apmācības sistēmām. Tā kā karš un bruņoti konflikti turpina apdraudēt kultūras mantojumu pasaules mērogā, digitālajām tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme šo nenovērtējamo vērtību saglabāšanā un aizsardzībā. UNESCO ir uzsvērusi šo faktu dokumentā “Kultūras daudzveidības aizsardzība un saglabāšana digitālajā laikmetā”. “Data4UA” pievēršas Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbiniekiem un studentiem, sniedzot viņiem iespējas paplašināt savas kompetences, jo īpaši iedzīvotāju radīto digitālo kultūras mantojuma datu jomā un digitālās pārvaldības apmācībā. Projekts ietver virkni interaktīvu mācību aktivitāšu, kas balstītas uz prototipa modeli kultūras mantojuma datu ekosistēmu bagātināšanai, kur nozīmīgs arī sabiedrības ieguldījums.

Lasīt vairāk...

Šī gada 1.–4. novembrī Portlandā (Oregona, ASV) notika Amerikas Folkloras biedrības ikgadējais kongress, kas šogad tika veltīts sociālo sakņu un iesakņošanās tematikai. Tas pulcēja 850 dalībniekus.

LU LFMI pētniece Agita Misāne piedalījās sekcijas "Vernakulārā reliģija Eiropā: Vietustāsti, pārstāstītas vietas un apstrīdētās telpas" darbā. Sekcija bija veltīta pāragri mirušā amerikāņu reliģijpētnieka, vernakulārās reliģijas teorētiķa Leonarda Primiano akadēmiskajam mantojumam un tā ietekmei folkloristikā, un tika organizēta Baltijas pētniecības programmas projekta "Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalītā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums" ietvarā.



Izdots Gunara Saliņa “Rakstu” 2. sējums. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Kārlis Vērdiņš.

G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”. Šos dzejoļus papildina vēlāku periodu dzeja, gan publicēta, gan arī nepublicēta, sākot no 40. gadu sākumā rakstītajiem agrīnajiem darbiem līdz pat atsevišķiem 21. gadsimtā pabeigtiem tekstiem. Lielākā daļa dzejoļu šajā sējumā rāda dzejnieka izaugsmi agrīnajā posmā, kā arī papildina 1. sējumā atrodamo dzeju ar atsevišķiem spožiem tekstiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši ārpus līdz šim izdotajām grāmatām.

Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi. Līdz šim viņš bija zināms galvenokārt kā talantīgs R. M. Rilkes atdzejotājs, tomēr līdz šim viņa atdzejojumi nebija iekļauti nevienā no Latvijā izdotajām Rilkes dzejas izlasēm. Šis sējums uzrāda G. Saliņa atdzejotāja interešu spektru – tie ir autori, kas spilgti reprezentējuši modernismu, kā arī dzejnieki, kas piedzīvojuši karu, ieslodzījumu vai bēgļu gaitas. Sējumu papildina arī G. Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.

Lasīt vairāk...