Sanita Reinsone piedalīsies seminārā Rumānijā

2024. gada 8. martā Timišoarā (Rumānijā) notiks seminārs "Challenges in Open Science & Education", kurā LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone prezentēs referātu "Experiences from the Digital Humanities in Open science projects".

Notiks seminārs “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai”

27. martā plkst. 11.00 tiešsaistē norisināsies pirmais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai” runās LU LFMI pētnieks Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis. Pirmā semināra uzdevums ir pētniekiem un studentiem dot vispārīgu ieskatu pētniecības datu (research data) politikā un praksē. Kopš ES zinātnes politikā dominē atvērtās zinātnes (open science) pieeja, līdzās zinātnisko publikāciju brīvpieejai (open access) un sabiedriskajai zinātnei (citizen science), trešais tās pīlārs ir pētniecības dati. Svarīgākais šīs politikas postulāts arī par pētniecības datiem saka to pašu – tiem jābūt publiski pieejamiem bez maksas un pēc iespējas drīz, ja vien to neierobežo personas datu aizsardzības vai citi svarīgi likumi. Ja nav iespējama brīvpieeja, tad vismaz metadatiem ir jābūt pieejamiem.

Seminārā tiks pārrunāti šādi galvenie jēdzieni un prakses: atvērtā zinātne, pētniecības dati; atvērtās zinātnes un atvērtās piekļuves politika (ES un LR); FAIR; pētniecības datu ekosistēma (infrastruktūra); metadati; datu anonimizēšana; DMP (pētniecības datu pārvaldība un datu pārvaldības plāni); datu repozitoriji; datu sagatavošana publicēšanai; piemērs no zinātniskās dzīves Latvijā.

Aicināti visi interesenti!

Zoom piekļuves saite tiks nosūtīta neilgi pirms semināra, lai to saņemtu, lūgums pieteikties, aizpildot reģistrēšanās formu: https://ej.uz/DH-seminars-270324

Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietu (pieteikšanās līdz 04.04.2024.)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmiskā amatu vietu:

vadošais pētnieks humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju vernakulāro kultūrprakšu izpētē un arhīva darba metodoloģijā.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 4. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.

Benedikts Kalnačs piedalīsies pasākumā Annabergā

2. martā LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs ar priekšlasījumu "Māras Zālītes dramaturģija: kopskats un tuvplāni" piedalīsies rakstnieces daiļradei veltītā pasākumā Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā, ko rīko Latviešu literatūras pulciņš Vācijā. Paredzēti priekšlasījumi un diskusijas, kurās iesaistīsies arī autore Māra Zālīte.

Igauņu pētniece Johanna Rosa uzsāk pēcdoktorantūras projektu LU LFMI

Šajā gadā savu pēcdoktorantūras projektu "Gender Patterns in Late Soviet Estonian Girls’ Novellas" (01.01.2024 -31.12.2024, PUTJD1207) uzsākusi igauņu pētniece Johanna Rosa. Projekts tiek realizēts Tallinas Universitātē un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, projekta zinātniskā konsultante Eva Eglāja-Kristsone.

Fotogrāfiju kolekcija Ukrainas karoga krāsās

Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā publicēta fotogrāfiju kolekcija “Ukrainas atbalsta zīmes Latvijā”. Kolekcija tapusi, dokumentējot simbolisko atbalstu, ko Latvijas sabiedrība paudusi Ukrainai kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma tās teritorijā 2022. gada 24. februārī. Jau no pirmajām kara dienām pilsētvide Rīgā, īpaši galvaspilsētas centrā, mainījās: paužot solidaritāti, Ukrainas karoga krāsās tika izgaismotas ēkas un pieminekļi un izkārti Ukrainas karogi. Par protestu un Ukrainas atbalsta dominanti kļuvis Kalpaka bulvāris – iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai,iepretim Ukrainas vēstniecībai, kā arī laukumā pie Kongresu nama. Taču atbalsta zīmes rodamas visās Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās, tāpat mazāk apdzīvotās vietās. Ukrainas karogi pie ēku fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, veikalu un kafejnīcu skatlogi, grafiti, zīmējumi, uzlīmes, plakāti, zilās un dzeltenās krāsas salikums apģērbā, aksesuāros, solidaritātes vēstījumi T-kreklu apdrukās, un pat apstādījumi – zili un dzelteni ziedi, saulespuķes – šai laikā pauduši simbolisku atbalstu Ukrainai. Lielais Ukrainas karogu skaits, ko redzam, ir, no vienas puses, organizēts oficiālo sabiedrības pārstāvniecības institūciju veikums (pie valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajā transportā), no otras, neformāla iedzīvotāju iniciatīva. Nosodot Krievijas militāro agresiju, cilvēki demokrātiskajās pasaules valstīs turpina paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karotājiem un karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās, paužot nostāju publiskajā telpā.

Pētījuma poētika. Uzstāsies Dace Bula un Inguna Daukste-Silasproģe

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 6. martā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Dace Bula (plkst. 11.00) un Inguna Daukste-Silasproģe (plkst. 13.00).

Jānis Ozoliņš piedalījies Paradžanovam veltītā konferencē

No 22. līdz 24. februārim Dienvidkalifornijas Universitātē, Losandželosā notika starptautiska zinātniska konference, kas veltīta armēņu izcelsmes kino klasiķim – režisoram Sergejam Paradžanovam (1924–1990), kurš atstājis būtisku mantojumu ukraiņu, gruzīnu un armēņu kinematogrāfijā. Konferencē bija aicināts piedalīties arī LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, kas savā referātā aplūkoja līdzības Sergeja Paradžanova, Gunāra Pieša un Pjēra Paolo Pazolīni mākslas filmās arhaiskā modernisma un kempa estētikas kontekstā. Konferenci papildināja plaša Paradžanova restaurēto filmu retrospekcija. Jāatzīmē arī ASV armēņu kopienas plašā interese par šo akadēmisko pasākumu, jo Losandželosā vēsturiski ir lielākā armēņu populācija ārpus dzimtās Armēnijas.

Dalība konferencē notika ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.

Inguna Daukste-Silasproģe piedalīsies pasākumā Jāņa Akuratera muzejā

29. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks pasākums "Pagātnes ūdeņos. Divas grāmatas par Gunaru Janovski", kurā piedalīsies rakstnieks Osvalds Zebris un LU LFMI pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.

Izdots Leksikons par avangarda teātri

Ir izdots Leksikons par avangardu Centrāleiropas un Austrumeiropas starpkaru teātros (A Lexicon of the Central-Eastern European Interwar Theatre Avant-garde). Nodaļas par Latviju rakstījusi LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere (nodaļas "The Latvian Theatre Avant-garde: From the celebration of the 1st of May to The Song of Rebirth", "Migrations to and from Latvia", "Latvian Magazine: "Laikmets"", "Anna Lācis: A Latvian transit from Russia to Western Europe", "Form in Latvian Avant-garde Theatre").

"Tieši pirms 10 gadiem, poļu kolēģu rosināti, mēs, bijušo sociālisma valstu pētnieki, uzsākām kopēju projektu "Reclaimed Avant-garde". Mūsu mērķis bija atgādināt pašiem sev un Rietumu kolēģiem, cik lielu ieguldījumu avangarda kultūrā ir snieguši mūsu mākslinieki, kuru vārdi pasaulei ir mazzināmi vai gluži nepazīstami. Tas izvērtās par aizraujošu pētniecisko ceļojumu, kurā ieraudzījām 20. gadsimta sākuma mākslas dzīvi kā milzīgu, verdošu kausējamo katlu: tik daudz mirklīgu ierosmju, ideju, kas virmo gaisā, tik daudz kopēju iezīmju un unikālu impulsu. Un mūsu šķietami "perifērie" mākslinieki šajā biezajā ideju gaisā bijuši pilnīgi līdzvērtīgi impulsu devēji un ideju tālākattīstītāji.

Vairāk šeit.

Izdots pētījums "The Politics of Literary History"

Apgādā "Palgrave Macmillan Cham" izdots vairākus gadus tapis pētījums "The Politics of Literary History" ("Literatūras vēstures politika"), kas pievēršas literatūras historiogrāfijai Latvijā, Čehijā, Somijā un Krievijā pēc 1990. gada.

Benedikts Kalnačs par izdevumu:

"Vairāku gadu garumā veiktais pētījums ļāvis tā autoriem rast apstiprinājumu ciešajai saiknei starp ideoloģijas un kultūras parādībām, kas uzskatāmi atklājas literatūras vēstures rakstīšanas tendencēs četrās savstarpēji principiāli atšķirīgās valstīs. Darbs iecerēts un īstenots kā kolektīva monogrāfija, kas parāda ne tikai metodoloģiska rakstura izmaiņas literatūras vēstures rakstīšanā, bet atklāj arī to, cik noturīga ir bijusi impēriskā vēlme kultūras un zinātnes vēstījumus pakļaut politiskām idejām, padarot rakstniecības procesu analīzi par vienu no varas realizēšanas instrumentiem. Īpaša uzmanība savukārt pievērsta tiem apstākļiem, kas demokrātisku valstu kontekstā literatūras vēstures pētījumus veido kā forumu, kas pamato rakstniecības tekstu korpusa kā identitātes veidošanās pamata izpratni mijiedarbē un dialogā ar citu kultūru procesiem un laikmetīgām pētnieciskajām tendencēm, stiprinot atvērtību un toleranci kā pilsoniskas sabiedrības pamatvērtības."

Grāmatas tapšanā piedalījušies septiņi literatūrzinātnieki, aktualizējot un parādot literatūras vēstures paradigmas savā valstī. Nodaļa "Latvian Literature as an Ideologically and Politically Contested Terrain: Literary Historiography Between Foreign Rule, Nationalism, and Comparative Perspectives" ir tapusi, sadarbojoties LU LFMI pētniekiem Benediktam Kalnačam un Mārai Grudulei. Tās fokusā ir Latvijas literatūras vēstures rakstīšanas tradīcija no 1812. gada līdz pat 21. gadsimta sākumam.

Vairāk par izdevumu šeit.

Inguna Daukste-Silasproģe un Kārlis Vērdiņš LALIGABA garajā sarakstā

Priecājamies un lepojamies ar kolēģiem – Latvijas Literatūras gada balvas garā saraksta nominantiem. Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" (Dienas Grāmata) iekļauta starp spilgtākajiem darbiem literatūrzinātnē, savukārt Kārļa Vērdiņa krājums "Lībiešu balādes" (Neputns) iekļauts labākā dzejas autordarbs kategorijā un krājums "Jandāliņš" (liels un mazs) starp labākajiem literatūras autordarbiem bērniem.

Visi nominanti pieejami:
https://laligaba.lv/index.php/lv/laligaba/laligaba-jaunumi/560-noskaidroti-latvijas-literaturas-gada-balvai-pirmaja-karta-nominetie-darbi-un-muza-balvas-ieguveja

Ginta Pērle-Sīle Smiltenes novadpētniecības muzeja konferencē

Šī gada 20. februārī pulksten 11.00 Smiltenes vidusskolas bibliotēkā notiks Smiltenes novadpētniecības muzeja organizēta konference, kas veltīta Smiltenes un tās apkārtnes vēsturiski svarīgiem notikumiem un vietām dažādos laika posmos. Konference apkopos Smiltenes novadpētniecības muzeja iesākto un jau paveikto pētniecības darbu 2023. gadā, kā arī ieskicēs paredzētos pētniecības projektus šim un nākamajiem gadiem.

Jāņa Rozes grāmatnīcā līdz 17. martam akcija grāmatām par īpašām cenām

Jāņa Rozes grāmatnīcā līdz 17. martam akcija grāmatām par īpašām cenām (5 cenas – 1, 2, 3, 5 vai 7 EUR).

Griezīgo šķautņu romantiķis Jānis Rokpelnis (1.00 EUR)

Par akciju šeit.

Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode

Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.

Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »