Klajā nāk Arnolda Klotiņa monogrāfija “Mūzikas modernisma daudzās sejas”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām – žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.
Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.
Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā – pie stilistiska plurālisma.
Lasīt vairāk...Jauns romu mūzikas pētījumu apkopojums
Iznācis Mūzikas un Minoritāšu pētījumu centra (MMRC, Vīne) tiešsaistes žurnāla “Music & Minorities” speciālais numurs “Contemporary Views on Romani Music and Romani Music Studies” (Mūsdienu skatījumi uz romu mūziku un romu mūzikas pētniecību). Šis numurs sagatavots par godu tam, ka 2023. gadā apritēja 30 gadi, kopš Austrijas romi tika atzīti par oficiālu valsts mazākumtautību. To sastādījusi ievērojamā Austrijas romu mūzikas pētniece, minoritāšu mūzikas studiju virzītāja un MMRC direktore Urzula Hemeteka (Ursula Hemetek).
Žurnāla numurs iepazīstina ar desmit pētījumiem, tostarp vadošo romu mūzikas pētnieku Margaretas Beisingeras (Margaret Beissinger), Adrianas Helbigas (Adriana Helbig), Zuzanas Jurkovas (Zuzana Jurková) u. c. veiktajiem. Pētījumu tēmas ir romu sievietes dziedātājas Rumānijā, Krievijas karš Ukrainā un romu līdzdalība ukraiņu pretošanās kustībā, domu mūzika un mūziķu stigmatizācija Sīrijā, Otrā pasaules kara un romu genocīda piemiņa Čehijā un Austrijā, romu bērnu izglītības atbalsta programma Slovākijā, romu mūzikas pārstāvniecība ASV un Britu salu arhīvos, romu reliģiskās kopienas un mūzikas attīstība Ungārijā, un arī – Latvijas romu emigrācijas ietekme un mūziku un tās pētniecību.
Lasīt vairāk...Publiskoti YouTube atskaņošanas saraksti “LFK iesaka”
Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā publiskoti atskaņošanas saraksti ar latviešu populāro mūziku, kurā dzirdamas folkloras atsauces un avoti.
Atskaņošanas saraksti sakārtoti pa desmtgadēm, sākot ar 20. gs. 60.–70. gadiem. Aicinām klausīties un svinēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi!
Papildinājumus sarakstiem var iesniegt šeit.
Latviešu folkloras krātuves 100. jubileja
Latviešu folkloras krātuvei aprit 100. gadskārta! Tieši pirms gadu simta – 1924. gada 2. decembrī – Latvijas Republikas laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēti Noteikumi par Latviešu folkloras krātuvi, kuros pamatota nepieciešamība pēc centralizēta tradīciju arhīva Latvijā. Krātuves mērķi ir vākt, arhivēt, publicēt, pētīt un darīt pieejamus folkloras materiālus – visus tautas garamantu žanrus no visas Latvijas. Jaunā iestāde dibināta pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes, un tās ieceres autore ir folkloriste un latviešu valodas skolotāja Anna Bērzkalne (1891–1956). Krātuves darbu uzrauga ministrijas apstiprināta kolēģija. Kopā ar dibinātāju un pirmo Latviešu folkloras krātuves pārzini cand. phil. Annu Bērzkalni kolēģijā ir profesors Jānis Endzelīns – kolēģijas priekšsēdētājs, profesors Pēteris Šmits, docents Ludis Bērziņš un docents Jānis Kauliņš.
Latviešu folkloras krātuve ir senākais folkloras arhīvs Baltijas valstīs (Igauņu folkloras arhīvs Tartu izveidots 1927. gadā, savukārt Lietuviešu folkloras arhīva sākotne ir 1935. gadā Kauņā, mūsdienās tas atrodas Viļņā). Ar vairāk nekā trim miljoniem folkloras vienību tā veido vienu no plašākajiem folkloras krājumiem Eiropā. Tajā ir ne tikai latviešu folklora, bet arī lībiešu un mazākumtautību – Latvijas vācu, čigānu, ebreju, krievu, baltkrievu un citu tautu – folkloras kolekcijas. Materiālos pārstāvēti visi folkloras žanri: tautasdziesmas, teikas, pasakas, anekdotes, ticējumi, paražas, buramvārdi, ziņģes, rotaļas utt. Latviešu folkloras krātuve ir arī viena no vecākajām zinātniskajām institūcijām Latvijā, mūsdienās tā darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā – kā vecākā un plašākā institūta nodaļa.
2. decembrī apaļa jubileja – 10 gadu – arī Latviešu folkloras krātuves digitālajam arhīvam garamantas.lv. Pa šo laiku vienmēr atvērtais digitālais arhīvs ir attīstījies un pieņēmies spēkā. Ir pabeigta vēsturisko manuskriptu digitalizācija. Vērtīgie kultūras materiāli ik dienu kļūst aizvien pieejamāki interneta lietotājiem. Tas iespējams, lielā mērā pateicoties sabiedrības iesaistei. Paldies ikvienam krātuves draugam un līdzstrādniekam, kas velta laiku manuskriptu atšifrēšanai!
Sveicieni tagadējiem un kādreizējiem Latviešu folkloras krātuves darbiniekiem!Saules mūžu krātuvei!
Emeritētie zinātnieki Beatrise Reidzāne un Arnolds Laimonis Klotiņš saņem diplomus
28. novembrī, plkst. 13.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks diplomu pasniegšana 2024. gadā valsts emeritētā zinātnieka statusu saņēmušajiem zinātniekiem.
Vairāk pieejams šeit.
IDEUM konference
2024. gada 5. un 6. decembrī Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā notiks zinātniska konference “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide”, kurā, apskatot mijiedarbību starp cilvēkiem un vietām, tiks prezentēti pētījumi par vietu veidošanas un vietu stāstīšanas praksēm Latvijā un ārpus tās, kā arī aktualizēta identitāšu un (paš)reprezentāciju daudzveidība un nepārtrauktība.
Divu dienu konferencē piecu dažādo projekta partnerinstitūciju pētnieki aplūkos vides, ainavas un identitātes mijiedarbību arhitektūrā, dizainā, mākslā, teātrī un fotogrāfijā, kā arī analizēs arheoloģisko ainavu, tās nozīmi un izmaiņas Balvu novada Baltinavas pagastā. Atsevišķi referāti pievērsīsies literārajām ainavām un identitātēm, analizējot padomju perioda literāros procesus Latvijā, īpaši Kurzemes reģionā, un to transformācijas kultūras kontaktu ietekmē. Vairāki projekta pētnieki, savukārt, aplūkos identitāšu ainavas starp dažādām paaudzēm, sociālajām un etniskajām grupām kā Latvijā, tā ārpus tās.
Konferences īpašie viesi būs Kopenhāgenas Universitātes Mākslas un kultūras studiju katedras asociētā profesore teātra un performances studiju jomā Laura Luīze Šulca (Laura Luise Schultz) ar priekšlasījumu Transgressing Borders, Transgressing Identities: On Madame Nielsen’s Wandering un Grācas Universitātes Arhitektūras fakultātes Laikmetīgās mākslas institūta docente Rosa Anna Guša (Rose-Anne Gush) ar priekšlasījumu Landscapes of Abstraction, Between Violence and Reciprocity.
Pasākumu apmeklēt aicināti visi interesenti! Lūgums iepriekš reģistrēties.
Programma pieejama šeit.
Inguna Daukste-Silasproģe ievēlēta par LZA īsteno locekli
Ceturtdien, 21. novembrī, aizklāti balsojot, Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce par LZA jaunajiem locekļiem ievēlēja 12 īstenos locekļus, piecus ārzemju locekļus un vienu goda locekli, kā arī piecus korespondētājlocekļus.
Sveicam!
Vairāk šeit.
Gatis Ozoliņš un Sanita Reinsone konferencē "Akti. Fakti. Artefakti"
21. un 22. novembrī norisināsies Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja organizētā konference "Akti. Fakti. Artefakti". Tajā ar priekšlasījumu "Aizmiršana vs atcerēšanās" piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš, savukārt diskusijā "Muzejs digitālajā laikmetā" LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Vairāk: https://rmm.lv/akti-fakti-artefakti/
Izsludina konkursu uz pētnieka akadēmiskā amata vietu (līdz 16.12.2024)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz pētnieka akadēmiskā amata vietu (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju ekokritikā un papildu specializāciju posthumānisma pētniecībā.
Darba samaksa, sākot no 525 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 16. decembrim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (13.11.2024)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 13. novmebrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentiem:
* par vadošo pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju sieviešu rakstniecībā un feminismā ievēlēja Zitu Kārklu;
* par pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju latviešu literatūras pētniecībā reģionālo procesu kontekstā un papildu specializāciju starpkultūru pētniecībā ievēlēja Simonu Sofiju Valki;
* par pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – folkloristikas izpētes metožu un teoriju attīstībā un mūsdienu vernakulāro kultūrprakšu pētniecībā ievēlēja Digni Ūdri-Lielbārdi.
Izstāde par Trešo atmodu un folkloras kustību
Līdz nākamā gada martam LNB Draugu telpā (1. stāvā) apskatāma LU LFMI pētnieku sagatavotā izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi.” Apmeklētājus gaida gan unikālas fotogrāfijas no Latviešu folkloras krātuves un citiem arhīviem, gan ar spilgtiem citātiem ilustrēts stāsts par laikmeta norisēm, gan ekspozīcija ar mūsu kolēģa, folkloras kustības aktīvista un nozīmīgu autentiska stila muzicēšanas ansambļu dalībnieka Valža Muktupāvela artefaktiem – materiālām liecībām un dokumentiem no laika, kad folklora kļuva par vienu no Atmodas dzinējspēkiem.
Folkloras kustības attīstība un loma Trešās atmodas ideālu veidošanā izstādē ir izklāstīta kā stāsts par galvenajiem notikumiem, kas iezīmēja pavērsienus folkloras kustības gaitā no leģendārā Arnolda Klotiņa referāta “Folkloras pēcpusdienā” 1978. gadā līdz tautasdziesmu atdzimšanai pirmajos atjaunotās Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Starp tiem – gan Daugavas svētki un Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas atzīmēšana, gan neaizmirstamais folkloras festivāls Baltica’88 un citi notikumi.
Lasīt vairāk...Primitive & Noisy sludinājums (2024.11.)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta FLPP projekta “‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakses autoritāras varas apstākļos” (lzp-2024/1-0059) komanda meklē asistentu.
Darba uzdevumi: (1) piedalīties projekta īstenošanā, izpētē un rezultātu popularizēšanā; (2) veikt studiju pētījumu (kursa, bakalaura, maģistra, doktora darbs), kas saistīts ar tēmām par populārās un rokmūzikas attīstības jautājumiem padomju autoritārismā: ražošanu, izplatīšanu, izpildīšanu, mūzikas cenzūru, utml.
Prasības pretendentam
– Humanitāro vai sociālo zinātņu bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmas students.
– Interese par populārās mūzikas, rokmūzikas un subkultūru vēsturi padomju laikā.
– Labas angļu un krievu valodas zināšanas (nepieciešamas darbam ar avotiem un respondentiem, kā arī starptautiskajā zinātniskajā komunikācijā).
– Spēja un gatavība strādāt individuāli un komandā. Lasīt vairāk...
Ingunas Daukstes-Silasproģes raksts iekļauts rakstu krājumā “Baltische Sprachen und Kulturen in der Diaspora”
Hamburgā (Vācija) izdevniecībā Baar-Verlag iznācis Greifsvaldes universitātes Baltistikas isntitūta (Universität Greifswald, Institut für Baltistik) direktora un profesora Stefana Keslera (Stephan Kessler) sakārtots zinātnisku rakstu krājums “Baltische Sprachen und Kulturen in der Diaspora”, kas veltīts latviešu un lietuviešu trimdas un diasporas sabiedrības, kultūras, valodas, izglītības un literatūras jautājumiem, problēmām un izpētes laukiem.
Krājumā līdzās citu zinātnieku rakstiem iekļauts LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes raksts “Lettische Exilliteratur im Spannungsfeld zwischen Selbstisolation und fremden kulturellen Einflüssen: Einige Überlegungen und Forschungsmöglichkeiten” (“Latviešu trimdas literatūra pretrunu telpā starp pašizolāciju un svešzemju kultūras ietekmēm: dažas pārdomas un pētniecības iespējas”), kurā sniegts ieskats latviešu bēgļu nometņu laika literārajās iespējās un noskaņās, aplūkota latviešu valoda kā būtiska identitātes zīme svešuma apstākļos un, no vienas puses, ierobežojošās un pašizolēšanās tendencēs, no otras puses, jaunu iespēju un attīstības perspektīvas, kas raksturo šo dramatisko pārmaiņu un izvēļu laiku, kas atbalsojas latviešu literatūrā un rakstnieku likteņos. Latviešu bēgļu un trimdas pieredze un literārais vēstījums aplūkoti arī vācu trimdas paralēlā sabalsojumā, iezīmējot potenciālo pētniecisko perspektīvu.
Grāmata nopērkama šeit.
Klajā nāk Daces Bulas pētījums “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda izdotais pētījums ir pirmais monogrāfijas apjoma pētījums ekokritikā. Tas pievēršas tam, kā Regīna Ezera (1930–2002) īsprozā rada dabkultūras – teksta pasaules, kurās daba nav tikai pasīvs fons vai vide notikumiem, kurās cilvēks un daba pastāv nevis līdzās, bet gan atgriezeniskā mijiedarbē.
Pētījums aptver pašas rakstnieces definēto žanru – zooloģiskās noveles, stāstus, kuros dzīvnieki (gan pašmāju, gan citzemju savvaļas zvēri, grauzēji, putni un mājas mīluļi) ne tik vien krusto un ietekmē cilvēka gaitas, bet nereti kļūst par galvenajām darbības personām vai stāstniekiem. Šie darbi publicēti vairākos Ezeras krājumos: “Cilvēkam vajag suni” (1975), “Slazds”(1979), “Princeses fenomens”. Uz zooprozu attiecināti arī daži citi Ezeras veikumi, tostarp publicētās dienasgrāmatas, kuras atklāj pašas rakstnieces pieredzi saskarsmē ar dzīvnieku valsti.
“Regīnas Ezeras zooproza ir laikmetīga rakstnieces literārā devuma daļa – daudzkāršības un dziļuma dēļ, ar kādu rakstniece iesaistās kritiskā dialogā ar antropocentrisko pasaules redzējumu. Ezeras zooloģiskās noveles apšauba cilvēka pārākuma mītu, tajās izskan kritika par ārkārtas un beznosacījuma tiesībām, kādas cilvēks sev mēdz piešķirt sugu attiecībās. Dažādos veidos apcerot cilvēkveidīgo un citbūtņu patību, Ezera tos padara par līdztiesīgiem dalībniekiem daudzsugu īstenībā. Viņas īsproza apstrīd kultūras iedibināto priekšstatu par cilvēka un dzīvnieka absolūto atšķirību, vienlaikus redzīgi saskatot robežas un atgādinot par nepieciešamību respektēt citādību” tā autore.
Lasīt vairāk...Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” pēdējais – 13. sējums “Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres”
Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” (turpmāk – Ltdz) 13. sējums “Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres”, noslēdzot vienu no vērienīgākajiem projektiem latviešu folkloras publicēšanas un latviešu grāmatniecības vēsturē vispār.
Ltdz 13. sējums tematiski veidojas divdaļīgs. Pirmā daļa atspoguļo dzīvi laulībā, apcerot dažādus, arī mūsdienās aktuālus aspektus no saticīgām un mīlestības pilnām attiecībām līdz vardarbībai un alkohola postam, attiecības pēc kāzām ar vīra un sievas radiem, kā arī dzīvi vecumā. Sējuma otrajā daļā dziesmas izseko ļaužu priekšstatiem par slimībām, nāvi, atspoguļo bēru rituālu – pēdējos lielos godus cilvēka mūžā. Aicinām iepazīties 45 101 interesantu tekstu no šī sējuma!
Ar šo izdevumu sabiedrībai kļūst pieejams Latviešu folkloras krātuvē (LFK) uzkrātais vairāk kā miljonu lielais dziesmu pūrs. Tas savākts pēc Krišjāņa Barona sakārtoto „Latvju dainu” (apm. 219.000 tekstu) iznākšanas. Abi izdevumi kopā atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.
13. sējuma izdošana noslēdz vairāk kā 60 gadu ilgu, vairāku LFK darbinieku paaudžu, laikmetu un režīmu robežas pārsniedzošu darbu. Tā iznākšana sakrīt ar Latviešu folkloras krātuves simtgadi, simboliski godinot tautasdziesmu kā vienu no nācijas veidošanās stūrakmeņiem.
Ltdz 13. sējums tāpat kā visi iepriekšējie tapis sadarbībā ar izdevniecību “Zinātne”. Sējuma izdošana notikusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un LR IZM budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” finansiālu atbalstu.
