Klajā nāk Janas Kukaines monogrāfija par feministisko mākslu postsociālismā

Janas Kukaines grāmata “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā” ir novatorisks un reizē izsmeļošs pētījums feministiskajā estētikā. Autore sniedz atbildi uz jautājumu, kā domāt par feministisko mākslu postsociālisma situācijā, tātad arī Latvijas kontekstā. Grāmata izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sērijā “Studia humanitarica”, izdevēji – LU LFMI un Rīgas Stradiņa universitāte.

Lai tuvotos feministiskajai mākslai un aprakstītu tās iezīmes postsociālisma situācijā, Jana Kukaine izstrādā viscerālās estētikas vadlīnijas: “Tā ir inovatīva teorētiska pieeja, kas piedāvā reģistrēt mākslas un kultūras procesu feministisko jutīgumu, uzsverot dzīvotās pieredzes, intimitātes un iemiesota subjekta nozīmi. Viscerālās estētikas skatījums ļauj iekļauties Austrumeiropas “cita feminisma” noteiktajā dienaskārtībā, reizē izkopjot tā vietu mūsdienās aktuālajās feminisma un mākslas teorijās.” Grāmatā autore izmanto feministiskās estētikas, mākslas filozofijas un afektu teorijas ietvarus, kuru uzmanības lokā ir ikdienas dzīve, vienmuļais, aptumšotais un baisais, kā arī ķermenis un afektivitāte.

Pētījumā autore pievēršas Latvijas laikmetīgās mākslas analīzei, tostarp Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Rasas Jansones, Viviannas Stanislavskas, Mētras Saberovas un Vikas Ekstas darbiem.

Pētījuma poētika. Uzstāsies Māra Grudule

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 28. augustā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Māra Grudule.

Priekšlasījuma anotācija:

Zirdziņš: latviešu tautas dzeja. Baltijas vācietes un latviešu folkloras tulkojumi

“Inga Bīlenšteine nemēģina tulkojumu sniegt oriģinālam adekvātā formā”, “Harmsenas tulkojumu vērtība ir viduvēja”, “diemžēl, tautas pasakas jaunībā dzirdētas, Josi fon Koskulas krājumā ir atstāstītas pēc atmiņas tā, ka var rasties šaubas, cik tās vairs ir īstas”, bet Elijas fon Mēdemas grāmatiņa ar latviešu tautasdziesmu atdzejojumiem ir “īsts lāča pakalpojums dainu popularizācijai – ja arī tas nav ar nolūku darīts” – šie ir tikai daži no latviešu rakstnieku un literatūrzinātnieku izteikumiem par Baltijas vācu sieviešu tulkoto folkloru laika periodā no 19. gadsimta beigām līdz 1960gadiem. Vai tiešām ir tik slikti? Tulkojumu un oriģinālu salīdzinājums, ieskats tulkotāju biogrāfijās un laikmeta kontekstos palīdzēs tikt pie skaidrības. Priekšlasījuma centrā būs divu Baltijas vācu mācītāju meitu un divu vācbaltiešu muižnieču veikums latviešu folkloras popularizēšanā vācvalodīgajā telpā.

Kitija Balcare piedalīsies kongresā Oulu

No 19. līdz 23. augustam Oulu (Somijā) norisināsies 4. Pasaules vides vēstures kongress 2024 “Pārejas, transformācijas un transdisciplinaritāte: vēsture ārpus vēstures” (4th World Congress of Environmental History 2024 ““Transitions, Transformations and Transdisciplinarity: Histories beyond History”. Tajā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu “Laiktelpas ekoteātrī. Ekoloģiskās apzinātības padziļināšana ar mākslas palīdzību” (angļu val. “Spatiotemporality in Ecotheatre. Deepening Ecological Awareness Through Art”).

Vairāk par kongresu: https://wceh2024.com

Dalība konferencē notiek VPP projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros.

Norisinās 6. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola

No 22. līdz 26. jūlijam Rīgā norisinās ikgadējā Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola (BSSDH 2024), pulcējot vairāk nekā 80 dalībnieku no 18 valstīm. Šī gada BSSDH fokusā – lielie valodu modeļi un mazās valodas – tēma, kas Latvijas humanitāro zinātņu pētniecībā jo sevišķi nozīmīga. Vasaras skolas izglītības programmā iesaistīti gan ārvalstu pasniedzēji, gan arī Latvijas pētnieki un mācībspēki.

Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola noris jau sesto gadu. Tā ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar humanitāro zinātņu datiem, līdz datu analīzes rezultātu interpretācijas un vizualizēšanas prasmēm.

BSSDH 2024 organizatori – Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un LU Sociālo zinātņu fakultāte, kas par apgūto programmu nodrošina iespēju studējošajiem iegūt kredītpunktus.

Jānis Daugavietis piedalījās konferencē Porto

No 10. līdz 13. jūlijam LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Measuring the Size of Rīga’s New Scene – A Methodological Elaboration" ("Metodoloģiskas iestrādes Rīgas jaunās scēnas izmēra noteikšanā") piedalījās pasaulē nozīmīgākajā mūzikas subkultūru pētnieku konferencē KISMIF, kas tradicionāli notiek Porto (Portugālē).

Vairāk par pasākumu: https://www.kismifconference.com

Tiek izsludināts konkurss uz vadošā pētnieka vietu (pieteikšanās līdz 15.08.2024.)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmiskā amatu vietu:

• vadošais pētnieks humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju 16.–19. gadsimta kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes, kā arī Baltijas vācu literatūras izpētē.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. augustam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.

Klajā nācis žurnāla “Letonica” 53. numurs

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” 53. numurs apkopo jaunākos pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs un rosina akadēmisko diskusiju par plašu tēmu loku.

Agita Lūse (Rīgas Stradiņa universitāte) rakstā “Versijas par etnogrāfiju 20. gadsimta 30.–40. gadu Latvijā. Ziedoņa Ligera gadījuma izpēte” aplūko etnogrāfijas kā akadēmiskas disciplīnas veidošanos Latvijā un etnologa Ziedoņa Ligera (1917–2001) likteni, ilustrējot procesus, kas veidoja disciplīnas izpratni starpkaru periodā. Gintas Pērles-Sīles (Latvijas Universitāte; LU LFMI) raksta “Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta pirmajā pusē” centrā ir vācbaltiešu savāktie un izdotie pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, un autore, salīdzinot šos krājumus ar “Latvju dainām”, reflektē par iekļauto tautasdziesmu iespējamo piederību latviešu tradīcijām un godiem un sniedz ieskatu krājumu tapšanas stratēģijās un vākšanas apstākļos.

Ilze Jansone (Latvijas Universitāte) rakstā “Ceļā uz sinkrētisko garīgumu: reliģiozitātes dimensijas Noras Ikstenas romānā “Ūdens mirdzēšana”” ar hermeneitikas metodēm analizē latviešu jaunākās prozas darbu, uzmanību pievēršot autores izmantotajai “iztēles apoloģētika”. Laura Laurušaite (Lietuviešu literatūras un folkloras institūts) rakstā “Ēdiena nozīme identitātes veidošanā: mūsdienu latviešu un lietuviešu literatūras piemēri” pievērsusies ēdiena izvēlei un kulinārajām praksēm literatūras darbos, izsakot pieņēmumu, ka ar ēdiena palīdzību iespējams pētīt pa domju okupācijas periodu, kas visvairāk ietekmējis 20. gadsimta lietuviešu un lat viešu identitāti, un perestroiku kā mēģinājumu atbrīvoties no svešas varas. Ausma Cimdiņa (Latvijas Universitāte) rakstā “Padomju kara romāna apokalipse latviešu literatūrā: Visvalža Lāma “Kāvu blāzmā”” pēta kara romānu, izmantojot V. Lāma pazīstamo darbu, kurā autors reprezentē leģionāra tēlu un Otro pasaules karu tēlo latviešu tautas un latviešu leģionāra perspektīvā.

Zita Kārkla un Laine Kristberga piedalās konferencē Tallinā

No 26. līdz 28. jūnijam Tallinā (Igaunijā) notiek Igaunijas Mākslas akadēmijas, Tallinas Universitātes un Tartu Universitātes rīkotā konference “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II. Pārejas un transformācijas postsociālistiskajās kultūrās 80. un 90. gados” (Cultural Heterologies and Democracy II. Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s), kurā piedalās arī LU LFMI pētnieces: Zita Kārkla ar referātu “Recovering Feminist Sensibilities: Latvian Women's Writing of the 1980s” (Feministiskā jūtīguma atgūšana: latviešu sieviešu rakstniecība 1980. gados) un Laine Kristberga ar referātu “Performance Art as a Form of Dialogue” (Performances māksla kā dialoga veids).

Pilna programma pieejama šeit šeit.

Dalība konferencē notiek ar projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.

Guntis Pakalns piedalīsies Haraldam Biezajam veltītajā konferencē

2024. gada 12. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks teologa, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieka un publicista prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralda Biezā (1909–1995) jubilejai veltīta konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115” un krājuma izlases atklāšana. Savukārt 13. jūlijā plkst. 12.00 Haraldu Biezo pieminēs svētbrīdī Lestenes baznīcā.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, bet lūgums reģistrēties līdz 8. jūlijam: https://reg3.lnb.lv/

Vairāk šeit.

Izdota Ivandes Kaijas dienasgrāmata ar Gundegas Grīnumas komentāriem

Priecājamies vēstīt, ka klajā nācis izdevniecības “Dienas Grāmata” sērijas “Es esmu…” darbs – Ivandes Kaijas dienasgrāmata (1911–1921) ar LU LFMI pētnieces Gundegas Grīnumas izvērstiem komentāriem “ES STĀSTU VISU”.

Konferencē Rīgā pulcēsies tautas naratīvu pētnieki no visas pasaules

No š. g. 17. līdz 21. jūnijam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR) 19. kongresu, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos.

Pēdējās desmitgades laikā pasaule piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas: COVID-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un arvien jūtamākā klimata pārmaiņu ietekme ir vien daži no faktoriem, kas mainījuši mūsu dzīvesveidu, ikdienas uzvedību, domāšanu un komunikāciju. Tas ir realizējies pieaugošā migrācijā, urbanizācijā, digitalizācijā, gan arī sekmējis sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Dažādo faktoru un procesu ietekme atbalsojas arī tautas naratīvos, mainot to formu, saturu, funkcijas, izpildījumu, apriti u.c. Lai akadēmiskā līmenī reflektētu par to, kā un kādēļ mainījušies ikdienas naratīvi, Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR – International Society for Folk Narrative Research) 19. kongresa tēma izvēlēta “Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē”.

Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzmanību stāstīšanas kultūrai Latvijā, bet arī atzīmēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi starptautiskā līmenī.

Kongress pulcēs vairāk nekā 150 pētniekus no 29 valstīm: gan no Eiropas, gan citiem kontinentiem, pārstāvot ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Indiju, Argentīnu, u.c. Ne mazāk plašs ir referātos aplūkoto tēmu loks, kas tiks prezentēts četru dienu garumā vairākās paralēlās sesijās, ļaujot apzināt kopīgo un atšķirīgo tautas naratīvu jomā dažādās sabiedrībās dažādās pasaules vietās. Pasākuma programma šeit: https://en.lfk.lv/isfnr2024-program.

Aigars Lielbārdis piedalās ISFNR konferencē

Šajās dienās – no 12. līdz 15. jūnijam – Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības (The International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) buramvārdu pētniecības komitejas (Committee on Charms, Charmers and Charming) rīkotā ikgadējā konference, kuras tematika šogad ir “Konflikti un katastrofas” (Conflicts and Catastrophes). To organizē Helsinku Universitātes Folkloras studiju nodaļa (Folklore Studies department of the University of Helsinki) sadarbībā ar Somu literatūras biedrību (Finnish Literature Society).

Konferencē piedalās LU LFMI pētnieks Aigars Lielbārdis ar priekšlasījumu “Dziedināšanas tradīciju atdzimšana kā daļa no folkloras kustības” (Revitalization of Healing Traditions as Part of the Latvian Folk Revival).

Dalība konferencē ir pētnieciskā projekta "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243) aktivitāte.

Eiropas mēroga atzinību saņem sabiedriskās zinātnes platforma iesaisties.lv

12. jūnijā paziņoti Eiropas Savienības Sabiedriskās zinātnes balvas (European Union Citizen Science Award) saņēmēji 2024. gadā. Pirmo reizi atzinība izteikta arī projektam no Baltijas – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sabiedriskās zinātnes digitālajai platformai iesaisties.lv, kas piedāvā iesaistīties sabiedriskās zinātnes iniciatīvās humanitāro zinātņu un kultūras mantojuma jomā – gan pētot un ar līdzdalību atklājot ko jaunu, gan arī pieliekot roku, piemēram, manuskriptu pārrakstīšanā, informācijas precizēšanā, daloties ar savu pieredzi un zināšanām.

Žūrija, kuras sastāvā ir starptautiski atzīti sabiedriskās zinātnes eksperti, norāda:

“Kā žūrijas locekļi mēs izskatījām virkni projektu, kas ļāva mums gūt unikālu ieskatu par sabiedriskās zinātnes pārveidojošo potenciālu Eiropas nākotnes veidošanā. Šie apbalvojumi liecina ne tikai par atsevišķu zinātnieku sasniegumiem, bet arī par kolektīvo sadarbības un atklājumu garu, kas virza šo kustību uz priekšu. Mēs cienām visu konkursa dalībnieku centību un aizrautību, vienlaikus izceļot tos projektus, kas ir sasnieguši izcilību sabiedriskajā zinātnē.”

Eiropas Savienības Sabiedriskās zinātnes balva, kas nu jau otro gadu tiek organizēta ar Eiropas Komisijas atbalstu, ir nozīmīgākais starptautiskais novērtējums sabiedriskās zinātnes projektiem. Tās mērķis ir godināt, atbalstīt un vēstīt par izciliem projektiem sabiedriskās zinātnes jomā, kas pētniecībā, inovācijās un zinātniskajā radošumā iesaista sabiedrību, dodot iespēju izpausties gan individuālā līmenī, gan arī stiprinot sabiedriskās zinātnes kopienu. Šogad balvai pieteikti 288 projekti no 49 valstīm, no kuriem trīs saņēma galveno balvu, bet 27 tika izteikta atzinība, tostarp LU LFMI projektam.

Digitālā sabiedriskā zinātne ir viens no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta stratēģiskajiem virzieniem digitālo humanitāro zinātņu jomā. Iesaisties.lv platforma ietver daudzas iniciatīvas, kuru veidošanā un organizēšanā piedalījušies dažādu humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, informāciju tehnoloģiju speciālisti, mākslinieki un komunikācijas profesionāļi. Daļa iniciatīvu organizēta sadarbībā ar partneriem – UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, LU Matemātikas un informātikas institūtu, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociāciju u.c.

Latviešu pētnieku dalība 29. AABS konferencē

2024. gada 13.–16. jūnijā Jeilas un Ņūheivena universitāšu rīkota notiks Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konference, kas šogad noritēs 29. reizi. Pasākums pulcē zinātniekus, kuru fokusā ir Baltijas jūras reģiona izpēte. Konferencē piedalīsies dalībnieki no dažādām humanitāro un sociālo zinātņu jomām, kā arī izglītības, tehnoloģiju, starptautiskās drošības un labklājības nozarēm.

*Ilga Vālodze Ābele "Homecoming of Latvian diaspora ensembles: The International Folklore Festival "Baltica" in 1988 and 1991e" (Latviešu diasporas ansambļu atgriešanās mājās: starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" 1988. un 1991. gadā");

*Eva Eglāja-Kristsone "Literatura.lv: A Digital Odyssey in Latvian Literature" ("Literatura.lv: Digitālā Odiseja latviešu literatūrā");

*Ieva Garda-Rozenberga "Narrating and Representing the Urban Environment Changes in Soviet Riga" ("Pilsētvides pārmaiņu naratīvi un reprezentācija padomju Rīgā");

*Laine Kristberga "Performative Collaboration in Latvian Art and Politics in the Period of the Third National Awakening" ("Performatīvā sadarbība Latvijas mākslā un politikā Trešās atmodas laikā");

*Ieva Melgalve "Tracing Ukraine Memories: The Case of Laimdota Malle" ("Ukrainas atmiņu izsekošana: Laimdotas Malles gadījums");

*Jānis Oga "Journalism by Latvian writers in the 1970–1980s: the barometer of social, moral and educational problems of the era" ("Latviešu rakstnieku publicistika 70.–80. gados: laikmeta sociālo, morālo un izglītības problēmu barometrs");

*Sanita Reinsone "A Century of Networks: Archives of Latvian Folklore" ("Tīklu gadsimts: Latviešu folkloras krātuves arhīvs") un "Mobilizing Voices: Citizen-Driven Enhancement of Speech Data Accessibility and Language Technology Advancement" ("Mobilizēt balsis: runas datu pieejamības uzlabošana un valodas tehnoloģiju attīstība")

Programma pieejama šeit.

Zinātniskajam žurnālam “Letonica” panākumi citējamības datu bāzes “Scopus” reitingā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls “Letonica” ierindots starptautiskās citējamības datu bāzes “Scopus” jaunākā reitinga augstākajās kvartilēs (Q1 un Q2), apliecinot, ka žurnālā publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa.

Datubāzē “Scopus” žurnāls indeksēts piecās jomās – literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q2); mūzika (Q2) un kultūras studijas (Q2) –, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone norāda: “Ziņa par žurnāla “Letonica” lielisko sniegumu sabalsojas ar pagājušogad svinēto žurnāla 25. gadskārtu un 50. numura iznākšanu, kad, retrospektīvi atskatoties, kristalizējās galvenā panākumu atslēga – plašs autoru loks ārpus LU LFMI, starpdisciplinaritāte un pakāpeniski pieaugoša ārvalstu autoru piesaiste. Liels nopelns bijušajiem redaktoriem un jo īpaši pašreizējam galvenajam redaktoram Jānim Ogam, kurš rūpīgi sekojis līdzi ne tikai žurnāla augstvērtīgai zinātniskajai kvalitātei, bet arī citējamības rādītāju paaugstināšanas iespējām un žurnāla izplatībai plašā starptautiskā akadēmiskajā kopienā. Publicēšanās žurnālā “Letonica” un citos starptautiskās citējamības datubāzēs iekļautajos žurnālos humanitāro zinātņu pētniekiem ļauj sasniegt plašu zinātnisku auditoriju, gan iepazīstinot ar nacionālas nozīmes pētījumu rezultātiem ārvalstu kolēģus, gan iesaistoties koppublikāciju tapšanā, ievietojot savas pētījumu intereses plašākos kontekstos.”

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs uzsver, ka “humanitārajām zinātnēm Latvijas Universitātē ir īpaša loma un īpaša atbildība nacionālā kontekstā. Vienlaikus mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā. LU LFMI un žurnāla “Letonica” komandai tas izdodas, dodot lielisku piemēru, no kā mācīties un kam sekot.”

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »