EN in English

Priecājamies vēstīt, ka 8. janvārī Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā saņēma LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs. Apsveicam!

Balvas tika pasniegtas sarīkojumā "NN Nakts" Jaunajā Rīgas teātrī.

Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu, augsti novērtējot viņu ieguldījumu kultūras notikumu vērtēšanā pagājušā gada laikā.

Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: "Ivara Šteinberga recenzijās apvienotas autora prasmes gan akadēmiskajā, gan radošajā rakstīšanā.

Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem.

Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta."

Vairāk šeit.



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Kārlis Vērdiņš un Laila Saliņa aicina uz Gunara Saliņa "Rakstu" 2., noslēdzošā, sējuma atvēršanu un Gonkas simtgades ieskandināšanu.

18. janvārī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30, Rīga).

Programmā: svinīgas runas, mūzika, LU LMFI grāmatu galds un meditācija ar vīnu.

G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”.

Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi, Saliņa raksti un recenzijas. Sējumu papildina Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.

Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, ALA Kultūras fonds, Saliņu ģimene

Vairāk par grāmatu: https://lulfmi.lv/Gunars-Salins-Raksti-2-sejums



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100” atvēršanas svētkiem 10. janvārī plkst. 18.00 muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” (Berga Bazārs, Dzirnavu iela 84, Rīga).

Grāmatas sastādītāji: Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga.

Autori: Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis, Ausma Cimdiņa, Zigmunds Skujiņš, Ingmāra Balode, Nora Ikstena, Agris Krūmiņš, Ivars Šteinbergs, Inga Gaile, Kristiāna Kuzmina.


LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā.

Par Ivara nominēšanu žūrijas eksperti:
"Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem. Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta." Ivars Šteinbergs ir nominēts par literatūras kritikām, kas publicētas interneta žurnālos "Satori" un "Punctum".

Uzvarētāji tiks paziņoti 8. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī "NN Nakts" sarīkojumā.

Vairāk par nominantiem un balvu šeit.



Apgādā "Lexington Books" izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands" LU LFMI vadošā pētnieka Toma Ķenča, kā arī Saimona J. Bronnera (Simon J. Bronner) un Elo-Hannas Seljamaas redakcijā.

Trīspadsmit pētnieki izvērtē padomju perioda ietekmi uz folkloras pētniecību, pielietojumu un izpildījumu. Pārstāvot paaudzes, kas dzīvojušas padomju okupācijas laikā un pēc tās, viņi reflektē par valsts atbalstītās tautas mākslas veicināšanas sekām Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Slovākijā, Baltkrievijā, Rumānijā un Ungārijā. Autori savā analīzē iepazīstina ar oriģināliem arhīvu materiāliem, kā arī etnogrāfiskiem datiem, lai izprastu koloniālisma ietekmi uz folkloras kustībām, kā arī pretošanos mehānismus padomju diktatūrai.

LU LFMI pētnieki iesaistījušies vairāku grāmatas nodaļu tapšanā – Toms Ķencis rakstījis ievadu "Introduction: The Analytics of 'Socialist in Form, National in Content' in the Soviet Western Borderlands" un nodaļu "Folklore and Nationalism in the Soviet Western Borderlands"; Digne Ūdre nodaļu "Ideological Tuning of Latvian Folk Ornament"; Gatis Ozoliņš "The Dievturi Movement under the Soviet Regime", savukārt Elīna Gailīte "The Influence of Soviet Authority on the Formation of Latvian Staged Folk Dance".

Grāmatas saturu var aplūkot un iegādāties šeit.


Digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi tiek aicināti pieteikties dalībai Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forumā, kas notiks 2024. gada 25.–26. aprīlī Rīgā.

Norises laiks: 2024. gada 25.–26. aprīlis

Norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga

Dalības maksa: Nav

Pieteikšanās termiņš: 2024. gada 25. janvāris

Pasākuma tīmekļa vietne: http://www.digitalhumanities.lv/baltic-dh-forum-2024

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir kļuvušas par neatņemamu daļu Baltijas humanitārajās un ar tām saistītajās zinātņu jomās. Pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties aktīvām un entuziastiskām DH kopienām, jaunām pētniecības grupām un centriem, kā arī DH studiju kursu un programmu pieaugošai klātbūtnei augstākas izglītības programmās – digitālās humanitārās zinātnes ir piedzīvojušas spēju uzplaukumu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai trīs Baltijas valstu DH kopienas sanāktu kopā, aplūkotu, kā un kādos virzienos DH attīstās, pārdomātu, kas ir aktuāls šodien, un prognozētu, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē.

Lasīt vairāk...

Literatūrzinātnieces, LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā pie lasītāja nonāk Roberta Mūka eseju krājums "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst" (izdevējs "Latvijas Mediji"), kurā apkopotas plašā laika posmā sarakstītas esejas, to vidū – līdz šim grāmatās nepublicēti darbi.

Tematiski grāmatā apkopotās esejas aptver trīs izziņas laukus, kas Mūkam vienmēr bijuši aktuāli, – dzīves jēgas meklējumus, literatūru un reliģiju. Robertam Mūkam domāšana ir ceļš – ceļš pie sevis, meklējot dažādu uzskatu, pārliecību bezkonflikta līdzāspastāvēšanu.

Esejās risinātie jautājumi noteikti ir būtiski arī šolaiku digitālā, tehnoloģiju laikmeta steidzīgajam cilvēkam, kuram šajā straujajā skrējienā ik dienu jāmeklē veidi, kā norimt un piestāt; domāt – tātad dzīvot. Sarežģītie jautājumi, kurus Roberts Mūks risina esejās, nebūt nav ietērpti sarežģītā izteiksmē. Pārdomās, kurās autors dalās ar lasītāju, neatrast atbildes uz tiem visiem, bet tās dod iespēju ieraudzīt arvien jaunus virzienus, kuros meklēt.

Vairāk šeit.

100. jubilejas gadā Latviešu folkloras krātuve (1924) sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu rīko un aicina piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē, kas būs veltīta tradicionālās kultūras arhīvu tagadnes un nākotnes jautājumiem. Simtgade ir labs iemesls atskatīties atpakaļ un izvērtēt, kā dažādās valstīs ir attīstījusies arhīvu vēsture. Taču jo vairāk konferences organizētāji mudina izvērtēt pašreizējo situāciju un paraudzīties nākotnē, piemēram, uz tuvākajiem 10 gadiem.

Kāds ir pašreizējais stāvoklis nemateriālā kultūras mantojuma arhīvu arhivēšanā un uzturēšanā (Eiropā un citur)? Kāda varētu būt tradīciju arhīvu tuvākā nākotne? Kādi lieli pētniecības un infrastruktūras projekti arhīvos tiek plānoti? Vai tuvākie gadi rādās optimistiski arhīviem un to sadarbības tīkliem? Kādi izaicinājumi mūs sagaida (juridiskie, ētiskie, tehnoloģiskie, vērtību)? Kādus jaunus arhivēšanas risinājumus iespējams piedāvāt? Ko mēs varam mācīties no pagātnes?

Konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” notiks nākamgad no 29. līdz 31. oktobrim Rīgā. Konferences darba valoda – angļu, pieteikšanās līdz 2024. gada 31. janvārim. Uzsaukums PDF.


No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) VPP projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros notika Rudens kritikas skola, kurā piedalījās vairāk nekā divdesmit humanitāro zinātņu maģistra un doktora programmu studentu no Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas.

Kritikas skola notika sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”. Meistarklases tajā vadīja literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda – Rudīte Kalpiņa, Jānis Vādons, Mārtiņš Mintaurs – , kā arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.

Ivars Šteinbergs pastāstīja, ka meistardarbnīcā studentu uzdevums bija formulēt kāda dzejoļa lasījumu un ka dalībnieku lasījumi izvērtušies ne tikai idejiski daudzveidīgi, liekot uzsvarus uz atšķirīgiem teksta līmeņiem, bet arī stilistiski dažādi.

“Par to biju ļoti gandarīts un priecīgs, jo uzskatu, ka laba kritika – tostarp arī kritikas apgūšana – ir gan demokrātijas veicinātāja, gan viens no demokrātijas iemiesojumiem,” atzina Šteinbergs.

Lasīt vairāk...

2023. gada decembrī, apritot dzejnieces Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienai un pirmajai gadskārtai kopš viņas došanās mūžībā, klajā nāk rakstu un veltījumu krājums “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100”. Grāmatā apkopota daļa no pētījumiem un veltījumiem, kas izskanēja zinātniskajā un radošajā konferencē dzejnieces simtgadē.

“Krājuma mērķis ir parādīt gan azartu un cieņu, ar kādu pētnieki un laikabiedri svinēja dzejnieces dzīvi, gan Veltas Sniķeres unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā,” tā krājuma sastādītāji literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.

Krājuma pirmo daļu “Pieredze” veido LU LFMI pētnieku un citu literatūrzinātnieku raksti, to autori ir Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis un Ausma Cimdiņa. No konferences otrās daļas “Redzējumi” krājumā iekļauti Zigmunda Skujiņa, Ingmāras Balodes, Noras Ikstenas, Agra Krūmiņa, Ivara Šteinberga, Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes radošie veltījumi. Grāmatu noslēdz Kristiānas Kuzminas pārskats par konferences norises laikā plašāko pieejamo dzejnieces fondu Latvijas krātuvēs – Veltas Sniķeres kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" atklāšanu 16. decembrī plkst. 13.00 kafejnīcā "Miers" (Audupes iela 15/17, Rīga).

Vairāk par izdevumu šeit.

13. decembrī plkst. 12.00 Zoom platformā notiks trešais digitalhumanities.lv cikla seminārs "DARIAH Campus platforma: Kas tajā noderīgs!", kuru vadīs dr. Vikija Gārneta (Vicky Garnett). Semināri tiek organizēti sadarbībā ar ClarinLV un DARIAH EU.

Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.

Visi laipni aicināti pievienoties!

Darba valoda – angļu.

Iepriekšēja reģistrācija pasākumam obligāta:
https://us06web.zoom.us/meeting/register/tZUkfuCurTgoGNE0PYACrAdB8VKDr4zknarp
Meeting ID: 819 9963 3225

Kad būsiet reģistrējies, saņemsiet apstiprinājuma e-pastu ar aktīvu zoom saiti pasākuma apmeklēšanai.

Par gaidāmo seminārā:

Šajā prezentācijā Vikija Gārneta, DARIAH-EU mācību un izglītības speciāliste, apspriedīs plašo tiešsaistes mācību un apmācības piedāvājumu digitālo humanitāro zinātņu jomā. Pēc tam semināra vadītāja pievērsīs īpašu uzmanību DARIAH Campus platformai un tam, kā tā atbilst dažādu lietotāju tipu vajadzībām Eiropas digitālo mākslu un humanitāro zinātņu kopienā.


Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode “Latgaliešu valoda un digitālā vide”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesori, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētnieci Sanitu Martenu.

Trešā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta latgaliešu valodas tekstu (MuLa) un latgaliešu valodas runas korpusu (MuLaR) raksturojumam, izveidei un darbībai, rakstiskās un mutvārdu latgaliešu valodas atšķirībām un rakstu valodas hegemonijai. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis sarunā ar sociolingvisti Sanitu Martenu meklē atbildi uz jautājumiem, vai latviešiem ir jāmāk runāt arī latgaliski, vai latgaliešu valoda galvenokārt funkcionē kā mutvārdu valoda, un kā latgaliešu valoda parādās publiskajā telpā Latgalē.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.


2023. gada 14. decembrī plkst. 18.30 bārā/grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29, Rīga) notiks pasākums "Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens".

Šā gada pavasarī LU LFMI tika uzsākts cikls “(Etno)muzikoloģiskas sarunas”, lai regulāri tiktos un apspriestu muzikologiem un mūzikas pētniecības interesentiem svarīgas tēmas un notikumus. Ceturtdien, 14. decembrī notiks cikla trešā saruna. Neformālākai sarunu noskaņai mainīta tikšanās vieta, iekļaujošākai pieejai – cikla nosaukums. Sarunas tēma šoreiz – tradicionālās mūzikas jēdziens.

Pēdējā laikā pasaules etnomuzikoloģijā manāma tradicionālās mūzikas jēdziena kritika. Nesens pavērsiens ir vadošās etnomuzikologu organizācijas – Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes – nosaukuma maiņa 2023. gada vasarā. 1983. gadā šis nosaukums aizstāja sākotnējo – Starptautiskā tautas mūzikas padome, reaģējot uz tautas mūzikas jēdziena kritiku. Šogad organizācija pārdēvēta par Starptautisko mūzikas un dejas tradīciju padomi (International Council for Traditions of Music and Dance). Nosaukuma maiņa un citas diskusijas liecina, ka ir laiks sarunai par šī jēdziena mūsdienu nozīmēm, priekšrocībām un ierobežojumiem. Saruna notiks semināra formā. Dalībnieki aicināti lasīt un apspriest austriešu etnomuzikologa Ulriha Morgenšterna rakstu “Tradicionālās mūzikas jēdziena un koncepcijas aizstāvībai” (2021), kam sekos dalīšanās pieredzē par jēdziena lietošanu un ar to saistītajiem jautājumiem.

Raksts pieejams šeit.

Attēls: mākslīgā intelekta versija par tēmu “Latvijas muzikologi bārā “Bolderāja” diskutē par tradicionālās mūzikas jēdzienu.”