Notiks diskusija “Liepāja: kūrorta vai kultūras pilsēta?” un vasaras skolas noslēguma prezentācijas
No 22. līdz 25. augustam Liepājā noritēs vasaras skola “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra
un vide”
, tiecoties radīt iespējami pilnīgu skatu uz dzīvi kūrortpilsētā. Trīs dienu laikā dažādu
Latvijas augstskolu studenti izzinās gan Liepājas vēsturisko un mūsdienu kūrortpilsētas ainavu,
gan pilsētvides ekosistēmu, kopienu un kultūru. Piektdien, 25. augustā plkst. 10.00 vasaras skolas
dalībnieki iepazīstinās visus interesentus ar pētniecības un radošo darbu rezultātiem, bet plkst.
11.30 pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties
diskusijā “Liepāja: kūrorta vai kultūras
pilsēta?”
.
Liepāja jau izsenis pazīstama kā populāra atpūtas vieta, un 2015. gadā tā ieguva kūrortpilsētas statusu. Te noris arī aktīva kultūras dzīve, un šobrīd pilsēta gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā šīs lomas un funkcijas pārklājas, viena otru papildina vai varbūt savā starpā konkurē? Ko tas nozīmē vietējo cilvēku ikdienai un identitātei? Kādas pilsētvides attīstības perspektīvas piedāvā abas šīs lomas? Par šiem un saistītiem jautājumiem diskutēs Liepājas pilsētvides, kultūras un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, aicinot iesaistīties arī citus apmeklētājus. Lasīt vairāk...
Jaunatnes dārza svētki
Aizvadītajā sestdienā, 29. jūlijā, Pārdaugavas radošā centra ārtelpā, Lapu ielā 24, norisinājās Jaunatnes dārza svētki. Dienas garumā bija iespēja izzināt apkaimes vēsturi, piedalīties radošajās darbnīcās, aplūkot izstādi “Apslēptā Pārdaugava” un baudīt mūziku. Svētkos piedalījās arī projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096) pētnieki Gatis Ozoliņš un Una Smilgaine, interesentiem vēstot par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām.
Izstāde “Apslēptā Pārdaugava” pie Pārdaugavas radošā centra ēkas apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.
Grāmatas "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" atvēršanas svētki
Šī gada 27. jūlijā plkst. 15.00 ikviens laipni gaidīts LU LFMI apgādā izdotās grāmatas "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" (sast. Ilze Šarkovska-Liepiņa) atvēršanas svētkos.
Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums “Kāzas. 2. daļa”
Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums – “Kāzas. 2. daļa”, kas noslēdz kāzu godiem veltīto dziesmu publicēšanu. Tas ietver 107572 dziesmas – apdziedāšanās dziesmas; ar mičošanas, apdāvināšanas, guldināšanas un citām kāzu ieražām saistītas dziesmas.
Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas” (Ltdz) ir Latviešu folkloras krātuvē (LFK) sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums. LFK arhīvā glabājas lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – aptuveni 1 miljons tautasdziesmu tekstu, kas savākti pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.
Latviešu kāzas ir tradīcijām bagātākie cilvēka mūža godi, un to apliecina arī tautasdziesmas – teju piektdaļa no visa LFK dziesmu pūra ir attiecināmas uz kāzu godiem. To publicēšanai bija nepieciešami divi sējumi. 2018. gadā izdotajā 11. sējumā “Kāzas. 1. daļa” publicētās tautasdziesmas apdzied kāzu sākumu: līgavas izdevas, pūra vešanu, kāzu braucienu, te atrodamas arī mielasta un dzīru dziesmas. Nule iznākušais 12. sējums, kurā ietverta lielākā kāzu dziesmu daļa – 107 572 variantu -turpina aizsākto ar apdziedāšanās dziesmām, mičošanu, guldināšanu un modināšanu, savstarpēju apdāvināšanu, novada raudzīšanu un citiem rituālus pavadošiem tekstiem. Grāmatas beigās pievienotais satura rādītājs no “Latvju dainām” līdz ar sējumā publicētajām dziesmām ļauj gūt ieskatu par kāzu ceremonijas izmaiņām laika gaitā. Šajā sējumā arī turpināta iepriekš aizsāktā prakse ievietot atpakaļ pēc satura un funkcijas piederīgā vietā dziesmas, ko Krišjānis Barons, publicējot “Latvju dainas” nodalījis atsevišķi nerātnajās dziesmās, piemēram, apdziedot kāziniekus vai to uzvedību, komentējot guldināšanas rituālu u.c.
Lasīt vairāk...Izdota grāmata kolektīvā monogrāfija “Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas”
LU LFMI apgādā izdota Ilzes Šarkovskas-Liepiņas sastādītā kolektīvā monogrāfija “Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas”, kas sper soli tālāk dziesmu svētku tradīcijas pētniecībā. Lūkojoties uz svētkiem no vairākiem skatpunktiem, grāmatas autori uzmanības centrā likuši DZIESMU, tātad – repertuāru un svētku muzikālo sadaļu, mūzikas vēsturiskās norises un kolīzijas, bet notikumi mūzikā skatīti kultūras un ideju kontekstā.
Grāmatas struktūras mugurkaulu veido dziesmu svētku vispārpieņemtā periodizācija (priekšvēsture, 1873–1918; 1918–1940; 1945–1990; no 1990. gada līdz mūsdienām). Uz šīs laika skalas tad liktas atziņas par dažādajiem dziesmu svētku tapšanas un rašanās avotiem (Ilze Šarkovska-Liepiņa), iezīmēta dziesmu svētku etniskā ass, kas tautasdziesmas veidolā satur kopā svētku repertuāra pamatus (Arnolds Klotiņš). Izsekots kordiriģēšanas tendencēm, vokālās skaņveides metodoloģijas attīstībai līdz pat tā dēvētās ziemeļu skaņas fenomenam (Jānis Erenštreits) un ieskicētas mūzikas un varas attiecības, mēģinot apzināt, kā dažādi politiskie režīmi ietekmējuši mūzikas izvēli, stilistiku, žanriskumu (Ieva Ezeriete, Ilze Dūmiņa-Kroja). Notikusi došanās klaidā, lai uzzinātu par dziesmu svētkiem svešumā (Orests Silabriedis), kā arī iedziļināšanās simfoniskās, vokālsimfoniskās un pūtējmūzikas plašumos (Armands Znotiņš un Ilze Šarkovska-Liepiņa). Pētījumu autori ir muzikologi, profesionāli atskaņotājmākslinieki, mūzikas žurnālisti, tāpēc grāmatas stilistika nebūt nav viengabalaina – katram no autoriem ir redzējums no sava profesionālā skatpunkta, savs literārais stils un sava attieksme. Sava versija. Grāmata veltīta gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem, lai tās lappusēs apzinātu dziesmu svētku muzikālās vēstures līkločus.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone piedalās paneļdiskusijā "Digitalizācija un cilvēks"
29. jūnijā plkst. 11.00 Pasaules latviešu zinātnieku kongresā notiek paneļdiskusija "Digitalizācija un cilvēks", kurā piedalās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Diskusiju ietvaros paneļdiskusijas dalībnieki arī izvērtē digitālo tehnoloģiju potenciālu latviešu kultūras popularizēšanā, identificējot gan vajadzības, gan iespējas šajā jomā.
Pilna kongresa programma: https://www.zinatneskongress.lv/programma
Tiešraides no kongresa: https://www.youtube.com/@zinatnelatvijai8198
Dāvis Eņģelis piedalās metaforu konferencē Spānijā
No 28. līdz 30. jūnijam Alkalas Universitātē Alkalā-de-Henaresā Spānijā notiks metaforpētnieku asociācijas RaAM (The Association for Researching and Applying Metaphor) 16. gadskārtējā konference. Šogad konferences fokuss: “Metafora publiskajā diskursā”.
Vairāk informācijas par konferenci: https://raam16.com
LU LFMI studenti aizstāvējuši noslēguma darbus
Šonedēļ LU LFMI projektos strādājošie studenti veiksmīgi aizstāvējuši savus noslēguma bakalaura un maģistra darbus.
Zaiga Birste "Laulāto sadzīves aspekti latviešu tautasdziesmu kontekstā";
Krišs Grunte "Egles semantika latviešu tautasdziesmās pārejas rituālu kontekstā";
Maģistra grādu Liepājas Universitātē ieguvusi:
Elvīra Žvarte "Uzrakstīt vecumdienas: literārā gerontoloģija kopradē".
Priecājamies par ikvienu un vēlam izdošanos turpmākajā dzīves ceļā, kā arī sasniegt jaunas akadēmiskās virsotnes!
Foto: Krišs Grunte.
Izstādes "Apslēptā Pārdaugava" atklāšanas pasākums (FOTO)
.jpg)
13. jūnijā pie Pārdaugavas radošā centra ēkas, Lapu ielā 24, Rīgā atklāta izstāde "Apslēptā Pārdaugava". Atklāšanā pulcējās projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki, teicēji, kuri projekta laikā stāstījuši par notikumiem un pieredzēto Pārdaugavā, apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti. Vakara gaitā bija iespēja uzzināt vairāk par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, apskatīt izstādi kopā ar tās veidotājiem, piedalīties viktorīnā un dalīties atmiņās par piedzīvoto Daugavas kreisajā krastā. Tāpat Pārdaugavas radošā centra pārstāve Ilga Vālodze Ābele pastāstīja par ēkas vēsturi un attīstības plāniem. Izstāde Pārdaugavas radošā centra ārtelpā apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.
Atklāšanas pasākuma gaitā tika vēstīts arī par konkursu, kurā aicinām kādā no sociālajiem tīkliem publicēt attēlu ar jums īpašu, noslēpumainu, mazzināmu vai nejauši pamanītu Pārdaugavas vietu un pievienot tēmturi #apsleptaPardaugava vai #hiddenPardaugava. Lai piedalītos konkursā un laimētu kādu LU LFMI izdevniecības grāmatu, pievienojiet arī komentāru par šo vietu. 13. jūlijā, 13. augustā, 13. septembrī un 13. oktobrī kāds no institūta pētniekiem izvēlēsies uzvarētāju. Visus attēlus, kuriem būs pievienoti šie tēmturi (arī bez komentāra), apkoposim un pievienosim Pārdaugavas kolekcijai Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv.
IDEUM vasaras skola
Ir iespēja pieteikties vasaras skolai “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra un vide”, kas norisināsies no 2023. gada 22. līdz 25. augustam Liepājā. Pieteikties aicināti dažādu Latvijas augstskolu bakalaura, maģistrantūras vai doktorantūras studenti ar ievirzi identitātes, vēstures, kultūras un vides attiecību pētniecībā.
LU LFMI pētnieki konferencē Kauņā
15.–17. jūnijā Kauņā (Lietuvā) notiek 15. konference par Baltijas pētījumiem Eiropā (CBSE) šoreiz ar tēmu "Turning Points: Values and Conflicting Futures in the Baltics" ("Pagrieziena punkti: Vērtības un konfliktējoša nākotne Baltijā").
Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone "Spatial Autobiography and Bildungsroman in Latvian Women Writing" ("Telpiskā autobiogrāfija un Bildungsromāns latviešu sieviešu rakstniecībā");
Ieva Garda-Rozenberga "Imagined Futures: Latvian Roma Sense of Home and Belonging in Migration" ("Iedomātā nākotne: Latvijas romu piederības un māju sajūta migrācijas apstākļos");
Ivars Šteinbergs "Poetry from the Baltic Countries in English Translation" ("Baltijas valstu dzeja angļu valodas tulkojumos");
Jānis Oga "Latvian Poet Imants Ziedonis: The Leader and Driving Force of a Long-Term Social Group" ("Latviešu dzejnieks Imants Ziedonis: ilgstošas sociālās grupas līderis un virzītājspēks");
Ilga Vālodze Ābele "Folklore Revival in the World Tour of Latvian Folklore Ensemble "Mičotāji"" ("Folkloras atdzimšana latviešu folkloras ansambļa "Mičotāji" pasaules tūrē");
Zane Rozīte ""You Are Expelled…": Female Students Offenses in the Study Process of the University of Latvia (1919–1940)" (""Jūs esat izraidīta...": Studentes pārkāpumi Latvijas Universitātes studiju procesā (1919–1940)";
Guntis Vāveris "Activities of Temperance Movement in Inter-War Latvia in the Context of Gender Roles during the 1920s and 1930s" ("Atturības kustības darbība starpkaru Latvijā dzimumu lomu kontekstā 20. gadsimta 20. un 30. gados ").
Papildus LU LFMI īstenotam projektam "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)" konferencē tiek organizēts atsevišķs panelis par Baltijas vāciešu sieviešu ieguldījumu 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, kurā ar referātiem piedalīsies:
Baiba Vanaga "Women’s Participation in the Work of the Riga Art Society in the Late 19th and Early 20th Centuries" ("Sieviešu līdzdalība Rīgas Mākslas biedrības darbībā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā");
Ilze Šarkovksa-Liepiņa "Baltic German Female Musicians in Latvia: Outside the Canon" ("Baltijas vācu mūziķes Latvijā: ārpus kanona");
Rasa Pārpuce-Blauma "Publicist Laura Marholm’s Contribution to the Discourse of Women’s Emancipation in the Latvian German Press at the Turn of the 19th and 20th Centuries" ("Publicistes Lauras Marholmas ieguldījums sieviešu emancipācijas diskursā Latvijas vācu presē 19. un 20. gadsimta mijā");
Māra Grudule "Baltic German Women Between Two Cultures: The Translators of Latvian Fiction" ("Baltijas vācietes starp divām kultūrām: latviešu literatūras tulkotājas").
Konkurss "Apslēptā Pārdaugava"
Aicinām piedalīties LU LFMI konkursā “Apslēptā Pārdaugava”! Publicējiet kādā sociālajā tīklā attēlu ar jums īpašu, noslēpumainu, mazzināmu vai nejauši pamanītu Pārdaugavas vietu, pievienojiet tēmturi #apsleptaPardaugava vai #hiddenPardaugava un komentāru par šo vietu. 13. jūlijā, 13. augustā, 13. septembrī un 13. oktobrī kāds no institūta pētniekiem izvēlēsies uzvarētāju, kurš balvā varēs izvēlēties kādu no institūta izdevniecības grāmatām.
Attēlā – folkloristes Unas Smilgaines #apsleptaPardaugava.
Visus attēlus, kuriem būs pievienoti šie tēmturi (arī bez komentāra), apkoposim un pievienosim Pārdaugavas kolekcijai Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā Garamantas.lv.
Aicinām apskatīt pētnieku veidoto izstādi “Apslēptā Pārdaugava” Pārdaugavas radošā centra ārtelpā Āgenskalnā, Lapu ielā 24, Jaunatnes dārzā. Izstāde būs apskatāma līdz 15. oktobrim.
Madara Eversone ieguvusi zinātnes doktora grādu
Priecājamies vēstīt, ka 13. jūnijā Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē LU LFMI pētniece Madara Eversone ir veiksmīgi aizstāvējusi disertāciju "Latvijas Padomju rakstnieku savienība: stratēģija, taktika un opozicionālas prakses (1940–1965)" un ieguvusi zinātnes doktora grādu (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs.
Darba recenzenti:
1) Benedikts Kalnačs, Dr. habil. philol., profesors, Latvijas Universitāte;
2) Maija Burima, Dr. philol., profesore, Daugavpils Universitāte;
3) Jānis Ozoliņš, Ph.D., docents, Latvijas Mākslas akadēmija.
Izdots žurnāla "Letonica" 49. numurs
Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs angļu valodā veltīts sieviešu ieguldījumam Latvijas kultūrā un sabiedrībā, aplūkojot to no vēstures, mākslas vēstures un literatūrzinātnes skatpunkta. Numurs veidots Latvijas Zinātnes padomes fundamentālajā pētījumu projektā Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) (Nr. Lzp-2020/1-0215), kura mērķis ir pārdomāt sieviešu devumu caur biogrāfisko pētījumu prizmu, tādējādi panākot dziļāku un niansētāku vēstures izpratni.
Numura ievadā un deviņos zinātniskajos rakstos uzsvars likts uz aģenci (agency), kuru numura viesredaktores literatūrzinātnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla kopā ar angļu valodas redaktori Terēzi Svilani latviskojušas kā rīcībspēku un piedāvā šo terminu izmantot zinātniskajā un populārzinātniskajā diskusijā. Sievietes ir ne vien aktīvi, racionāli domājoši subjekti, kas vēlas autonomiju un pašrealizāciju, cīnoties pret dominējošām normām un institūcijām, kas tās apspiež un sistemātiski ierobežo viņu iespējas, bet vienlaikus arī pieņem šīs normas. Tādējādi atklājas daudzšķautņainas, sarežģītas un pretrunīgas sieviešu rīcībspēka iezīmes, ko nevar iztēloties ārpus iedibinātās dzimumu hierarhijas un institucionālā un strukturālā konteksta, jo spēju vai nespēju rīkoties nodrošina arī vēsturiski specifiskas attiecības.
Lasīt vairāk...Tiek izdota Ilzes Šarkovskas-Liepiņas grāmata par Aizkraukles kori
2023. gada 2. jūnijā Aizkrauklē notika grāmatas "Jauktais koris Aizkraukle: pēc kaut kā cēla, nezināma..." atklāšana.
