Pētījuma poētika: priekšlasījumi 19. novembrī

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka un pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 19. novembrī, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā.

Plkst. 15.00 ar priekšlasījumu “Dzelzs priekškara caurlaidība. Folkloras draugu kopas “Skandinieki” 20. gs. 80. gadu transnacionālā tīkla analīze” uzstāsies vadošā pētnieka amata pretendente Ieva Vīvere, savukārt plkst. 16.00 pētnieka amata pretendents Haralds Matulis iepazīstinās ar pētījumu “Kritisks digitālo metožu izmantojums: no humanitārajām zinātnēm līdz mākslīgajam intelektam”. Haralda Matuļa priekšlasījums notiks attālināti ar pieeju tikai pasākuma telpā. Aicinām apmeklētājus, ja iespējams, ņemt līdzi personiskos datorus, lai labāk varētu sekot līdzi semināra prezentācijai.

Ieva Vīvere: Dzelzs priekškara caurlaidība. Folkloras draugu kopas “Skandinieki” 20. gs. 80. gadu transnacionālā tīkla analīze

Priekšlasījuma autore iepazīstinās ar pētījumu par folkloras draugu kopas “Skandinieki” transnacionālo tīklu 20. gs. 80. gados. Pētījuma mērķis ir paplašināt latviešu folkloras kustības ģeogrāfisko konceptualizāciju, kas līdz šim skatīta galvenokārt Baltijas valstu ietvarā, kā arī izzināt, kā informācija par latviešu folkloras kustību nonāca Rietumu trimdas latviešu presē, veidojot plašāku folkloras kustības dalībnieku, aprakstnieku un interesentu tīklojumu abpus Dzelzs priekškaram. Pētījuma dati ir intervijas ar folkloras kustības dalībniekiem un aprakstniekiem, LNB Digitālās attīstības departamenta sagatavots periodikas tekstu korpuss, kā NER analīze, izmantojot automātiski no preses izgūtus ģeopolitisko vienību datus. Pētījumā tika apvienotas kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes un dažādu digitālu rīku izmantojums (NodeGoat, QGis, OpenRefine) datu analītikā. Izmēģinot jaunu pieeju folkloras kustības vēstures pētniecībā, autore reflektēs gan par iegūtajām atziņām šīs pētniecības tēmas izpētē, gan izmantoto metožu un rīku priekšrocībām un ierobežojumiem, gan vispārīgāk par “domāšanu tīklā” kā potenciālu metodoloģiju dažādiem humanitāro zinātņu pētījumiem.

Haralds Matulis: Kritisks digitālo metožu izmantojums: no humanitārajām zinātnēm līdz mākslīgajam intelektam

Sākumā iezīmējot divas paradigmas – klasiskās humanitārās zinātnes un digitālās humanitārās zinātnes –, tiks parādītas šo jomu savstarpējās attiecības un kritiskas metodoloģijas nepieciešamība to apvienošanā. Apskatot četras dažādas gadījumu studijas, priekšlasījumā pievērsīšos vairākiem raksturīgiem izaicinājumiem, ar ko pētniekam jāsaskaras, izmantojot digitālās metodes humanitāros pētījumos un kultūras datu analīzē:

(1) Reprezentatīvu korpusu veidošanas grūtības humanitārajās zinātnēs (Katherina Bode, Douglas Biber).

(2) Operacionalizācijas izaicinājumi (Franco Moretti), kas rodas, mēģinot pārtulkot un izteikt kvalitatīvo pēniecisko jautājumu kvantitatīvi izmērāmos elementos.

(3) Vizualizācijas vilinājums un tās kritiska izmantošana (Johanna Drucker, Benjamin Schmidt), lai vizuālie rezultāti atainotu datos esošās sakarības.

(4) Lielo valodas modeļu rīku izmantojums ļauj efektīvāk veikt atsevišķas datu analīzes daļas, bet rada reproducējamības problēmas, ja darbplūsmas nav rūpīgi pārdomātas.

Noslēgumā pieskaršos jautājumam, cik lielā mērā humanitārajiem pētniekiem, strādājot ar digitālajiem rīkiem, ir jāsaprot algoritmi un dati, un kā mākslīgā intelekta attīstība maina digitālo humanitāro zinātņu prakses.

_{Attēls: (c) Pixabay.com}