Latviešu literatūra un literatūras teorija

Latviešu literatūra un literatūras teorija: literatūrteorētiskās skolas un literatūras veidi

LZP projekts Nr. 09.1532

Projekta vadītāja: Ieva Kalniņa

Projekta izpildītāji: Ieva Kalniņa, Kārlis Vērdiņš, Marians Rižijs

Literatūras teorija kā literatūras izziņas veids un instrumentārijs 20.gadsimta otrajā pusē un jo īpaši 90. gados piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tā savā arsenālā pārņēmusi konceptus no valodniecības, filozofijas, socioloģijas, antropoloģijas, politikas teorijas, psihoanalīzes, feminisma, dzimtes studijām, jo šo humanitāro nozaru redzējums un argumentācija bijusi rosinoša jaunam skatījumam uz literatūru. Literatūras teorijas kanona "nojaukšana" un jaunā skatījuma neizbēgamā ienākšana literāro tekstu analīzē radījusi nepieciešamību izstrādāt pētniecisku darbu, kas apkopotu līdzšinējo literatūrteorētisko skolu un virzienu (strukturālisms, poststruktrukturālisms, hermeneitika, fenomenoloģija, psihoanalītiskā kritika, feministiskā kritika, dzimtes studijas, marksistiskā kritika, jaunais vēsturiskums, postkoloniālā kritika, naratoloģija, salīdzināmā literatūrzinātne) pieredzi vispār un to klātesamību latviešu literatūrteorētiskajā domā. Pētnieciskā darba aktualitāti nosaka arī vēlēšanās: a) "inventarizēt" jau aprobēto teoriju funkcionēšanu un – iespēju robežās – jaunu skatījumu, metožu iespēju ieviešanu mūsu literatūrteorētiskajā un kritiskajā domā (semināri, kurā ar dažādām metodēm analizēti literāri darbi); b) palūkoties uz latviešu literatūru ar jaunām pētnieciskām metodēm.