EN in English

24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".

Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.


2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.

Lekcija un seminārs norisinājās LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) ietvaros.

Foto (c) Una Smilgaine


23. un 24. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) rīko gadskārtējo zinātnisko konferenci. Šogad muzejs aizsāk jaunu konferenču un rakstu krājumu sēriju "Akti. Fakti. Artefakti", kurā runāt par aktualitātēm muzeoloģijas jomā Latvijā, kā arī iepazīt dažādu Latvijas muzeju krājumu.

Konferencē piedalās arī LU LFMI pētnieki: Inguna Daukste-Silasproģe ar priekšlasījumu "Amerikas miniatūras: kāds Gunta Zariņa kolekcijas rokraksts" un Arnolds Klotiņš ar referātu "Mūzikas vēstures baltie plankumi un RMM".

Programma pieejama šeit.

Konferencē uzmanība tiks pievērsta mazāk apzināto muzeju kolekciju un priekšmetu, kā arī aktuālā digitālā krājuma potenciāla atklāšanai kopā ar jaunākajām muzeoloģijas teorijām un praksēm. Tiks stāstīts par neparasto, piemirsto, neapzināto vai vēl tikai topošo muzeju krājumu daļu mūsdienu paradigmā.

Konference notiks RMM kultūrtelpā "Tintnīca", bet tās tiešraidi varēs vērot muzeja mājaslapā rmm.lv, kā arī RMM lapā sociālā tīmekļa vietnēs Facebook un Youtube, kur būs iespējams uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās.



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.

Kongresa darba valoda – angļu. Referāta garums – 20 minūtes, kam sekos 10 minūtes diskusijai. Lai pieteiktos dalībai kongresā, lūgums aizpildīt kongresa pieteikšanās anketu, kas atrodama šajā saitē. Pieteikumam pievienojams referāta kopsavilkums (līdz 300 vārdiem). Pieteikšanās kongresam līdz 2023. gada 15. decembrim.

ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.


2023. gada 15. un 16. novembrī Brno Masarika Universitātē norisinās starptautiska zinātniska konference "Literatūra un totalitārisms" (Literature and Totalitarianism). Pēc konferences rīkotāju uzaicinājuma tās plenārsēdē piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Referāta temats ir "Brīnišķīgā jaunā (padomju) pasaule un tās alternatīvas: totalitārisms un cīņa par kultūras daudzveidību 20. gadsimta latviešu literatūrā" (The Brave New (Soviet) World and Its Alternatives: Totalitarianism and the Struggle for Cultural Diversity in 20th-century Latvian Literature). Temata izpēti atbalsta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

Konferences programma pieejama šeit.



LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.

Konferenci rīko Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Kultūras un reliģijas studiju centrs un Starptautiskā populārās mūzikas studiju asociācija (International Association for the Study of Popular Music jeb IASPM). Biežākie referātu temati tādā vai citādā veidā saistīti ar tādiem jēdzieniem un fenomeniem kā "popmūzika", "folkmūzika", "folks", "turbofolks", "tautas mūzika" un "šlāgeris".

Par konferenci šeit.

Jāņa Daugavieša referāts pieejams šeit.


2023. gada 1. novembrī sākta projekta “Data4UA” īstenošana, kura mērķis ir uzlabot datos balstītu kultūras mantojuma pārvaldību Ukrainā. Projekts ilgs no 2023. gada 1. novembra līdz 2025. gada 30. aprīlim un tas apvieno starptautisku partneru konsorciju – Ļvivas Politehnisko nacionālo universitāti (Ukraina), Space4CC (Grieķija/Norvēģija), Ļubļanas Universitāti (Slovēnija) un kā projekta koordinatori darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki. Projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Erasmus+.

Projekta galvenie mērķi ir novērtēt augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības veiktos pasākumus, reaģējot uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā Ukrainā, uzlabot augstākās izglītības darbinieku un studentu zināšanas un prasmes kultūras mantojuma aizsardzībā, kā arī izpētīt augstākās izglītības iestāžu lomu sabiedrības reaģēšanas veicināšanā uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā.

Ņemot vērā Ukrainā notiekošo karu, projekts ir paredzēts, lai atbalstītu un stiprinātu kultūras mantojuma datu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma izglītības un apmācības sistēmām. Tā kā karš un bruņoti konflikti turpina apdraudēt kultūras mantojumu pasaules mērogā, digitālajām tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme šo nenovērtējamo vērtību saglabāšanā un aizsardzībā. UNESCO ir uzsvērusi šo faktu dokumentā “Kultūras daudzveidības aizsardzība un saglabāšana digitālajā laikmetā”. “Data4UA” pievēršas Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbiniekiem un studentiem, sniedzot viņiem iespējas paplašināt savas kompetences, jo īpaši iedzīvotāju radīto digitālo kultūras mantojuma datu jomā un digitālās pārvaldības apmācībā. Projekts ietver virkni interaktīvu mācību aktivitāšu, kas balstītas uz prototipa modeli kultūras mantojuma datu ekosistēmu bagātināšanai, kur nozīmīgs arī sabiedrības ieguldījums.

Lasīt vairāk...

Šī gada 1.–4. novembrī Portlandā (Oregona, ASV) notika Amerikas Folkloras biedrības ikgadējais kongress, kas šogad tika veltīts sociālo sakņu un iesakņošanās tematikai. Tas pulcēja 850 dalībniekus.

LU LFMI pētniece Agita Misāne piedalījās sekcijas "Vernakulārā reliģija Eiropā: Vietustāsti, pārstāstītas vietas un apstrīdētās telpas" darbā. Sekcija bija veltīta pāragri mirušā amerikāņu reliģijpētnieka, vernakulārās reliģijas teorētiķa Leonarda Primiano akadēmiskajam mantojumam un tā ietekmei folkloristikā, un tika organizēta Baltijas pētniecības programmas projekta "Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalītā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums" ietvarā.



Izdots Gunara Saliņa “Rakstu” 2. sējums. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Kārlis Vērdiņš.

G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”. Šos dzejoļus papildina vēlāku periodu dzeja, gan publicēta, gan arī nepublicēta, sākot no 40. gadu sākumā rakstītajiem agrīnajiem darbiem līdz pat atsevišķiem 21. gadsimtā pabeigtiem tekstiem. Lielākā daļa dzejoļu šajā sējumā rāda dzejnieka izaugsmi agrīnajā posmā, kā arī papildina 1. sējumā atrodamo dzeju ar atsevišķiem spožiem tekstiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši ārpus līdz šim izdotajām grāmatām.

Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi. Līdz šim viņš bija zināms galvenokārt kā talantīgs R. M. Rilkes atdzejotājs, tomēr līdz šim viņa atdzejojumi nebija iekļauti nevienā no Latvijā izdotajām Rilkes dzejas izlasēm. Šis sējums uzrāda G. Saliņa atdzejotāja interešu spektru – tie ir autori, kas spilgti reprezentējuši modernismu, kā arī dzejnieki, kas piedzīvojuši karu, ieslodzījumu vai bēgļu gaitas. Sējumu papildina arī G. Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.

Lasīt vairāk...

Nākamnedēļ ar plašu programmu turpināsies Latvijas Kultūras akadēmijas ikgadējā konference "Kultūras krustpunkti", kura šogad piedāvā vairāku konferenču sēriju.

8. novembrī notiks Valsts pētījumu programmas projekta CERS atklāšanas konference, kurā piedalīsies arī LU LFMI pētniece Edīte Tišheizere ar priekšlasījumu "Nepateiktais, saprastais. Padomju mākslas pārvērtējums: lasot metaforas un zemtekstus".

Programma šeit.

9. novembrī notiks konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā būs dzirdams LU LFMI pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas priekšlasījums "Dziesmu svētku priekšvēsture: agrīnais latviešu koru repertuārs un tā nozīme kopienu integrācijā".

Programma šeit.

Savukārt noslēdzošajā dienā notiks tematisko sekciju konference, kurā citu starpā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente un LKA doktorante Elvīra Žvarte ar referātu "Kultūras gerontoloģija: novecošanās pieredžu kaleidoskops".

Programma šeit.

Vairāk par "Kultūras krustpunktiem" šeit.


Baltijas Drāmas Foruma nedēļas ietvaros 3. un 4. novembrī sadarbībā ar Ziemeļvalstu Teātra Studiju Asociāciju (ANTS/Association of Nordic Theatre Studies) notiks starptautiskā zinātniskā konferencē “Acting. Reacting. Enacting. Theory and Practice in Performing Arts”. Zirgu Pastā tiksies teātra pētnieki no Baltijas, Skandināvijas un citām valstīm.

Konferencē ar referātu "Performing the Rewriting of the Relationship between Women and the World: an Ecofeminist Approach to Performance "Malleus Maleficarum. The New Contract" (2023)" piedalīsies LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Programma pieejama: https://ltds.lv/lv/bdf-23/bdfants-konference/

Referāts ir tapis kā viena no aktivitātēm projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.


2023. gada 3. un 4. novembrī Ļubļanā (Slovēnijā) norisinās starptautiska konference "Lielie dati, mazās literatūras" (Big Data, Small Literatures), ko rīko Slovēnijas Zinātņu akadēmijas Slovēņu literatūras un literāro studiju institūts, Slovēnijas Salīdzināmās literatūras asociācija un Nova Goricas Universitātes Humanitāro pētījumu centrs.

Pētnieku uzmanības lokā ir jautājumi par t. s. mazo literatūru pētniecības iespējām, izmantojot gan digitālo humanitāru zinātņu resursus, gan mūsdienīgu pētniecisko metodoloģiju. Konferences ietvaros LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalīsies apaļā galda diskusijā, kuras temats ir saistīts ar mazo literatūru definēšanas un to izpētes problēmām.

Konferences programma pieejama šeit.

Dalība konferencē notiek Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.

Foto (c) Greenvalley Pictures on Unsplash


No 25. līdz 29. oktobrim Portlendā (ASV) notiek Vašingtonas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas un Portlendas Universitātes Mākslas un zinātņu koledžas rīkotā humanitāro zinātņu konference, kuras Kultūras vēstures panelī piedalās arī LU LFMI pētniece Ilze Ļaksa-Timinska ar referātu "Latvian Writers in the USSR in the 1920s-1930s: The Historical Trap" ("Latviešu rakstnieki PSRS 20.–30. gados: vēsturiskais slazds").

Pilna programma pieejama:
https://pamla.ballastacademic.com/Webforms/Schedul...

Foto: Ilze Ļaksa-Timinska



Raiņa un Aspazijas muzejs sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”.

Konference norisināsies 2024. gada 26. un 27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.

Aicinām pieteikt referātus latviešu un angļu valodā par šādām tēmām:

Dalība konferencē ir bez maksas.

2025. gada rudenī LU LFMI plāno izdot recenzētu zinātnisko rakstu krājumu, kas balstīts konferences referātos.

Pieteikumus konferencei gaidīsim uz e-pastu rainis.maja@memorialiemuzeji.lv līdz 2023. gada 20. decembrim. Dalība konferencē tiks apstiprināta līdz 2024. gada 20. janvārim.

Uzsaukums angļu valodā pieejams šeit.


Foto: Rainis un Aspazija Dīķa ielas dzīvoklī Torņakalnā, 1925. gads. Foto autors Gustavs Vilciņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.


Strādājot Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1957–2000; laika gaitā institūtam bijuši dažādi nosaukumi), Dzidras Vārdaunes zinātnisko interešu lokā bijusi drāmas teorija (“Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā”, 1973), rakstījusi par monologu un dialogu drāmā, pievērsusies atsevišķu dramaturgu daiļradei (Jānis Jurkāns, Gunārs Priede). Pētījusi īsprozas žanrus – eseju un miniatūru (kopdarbā “Prozas žanri”, 1991). Izstrādājusi portretpētījumus par Māru Zālīti, Māru Misiņu, Andreju Eglīti, Māri Čaklo. Sastādījusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006) un Māra Čaklā Rakstus (1–2, 2017–2020; 3. sējums sagatavots izdošanai).

“Literatūrzinātnē šādiem izņēmumiem, kad interpretētājam nepastāv žanru un [literatūras] veidu barjeras, pieder arī Dzidra Vārdaune. Viņas profesionālais veikums ir nozīmīgs ne vien drāmas un prozas, bet arī dzejas laukā. [..] Spēja iedzīvoties dzejas materiālā un “šifrēt” dzejas tēla un reizē arī sacerētāja talanta noslēpumu skaidrā un tīrā, modīgiem svešvārdiem nepiesātinātā valodā, iespējams, ir galvenie veiksmes rādītāji. Un vēl – māka pārvaldīt vielu un disciplinēt domu,” tā Dzidru Vārdauni raksturojis literatūrzinātnieks Broņislavs Tabūns. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsaka visdziļāko līdzjūtību Dzidras Vārdaunes ģimenei.

Atvadīšanās no Dzidras Vārdaunes sestdien, 28. oktobrī, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Lasīt vairāk...