EN in English

No šā gada 29. augusta līdz 1. septembrim Singapūrā notika Starptautiskās folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society of Folk Narrative Research, ISFNR) Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas [pētniecības] komitejas "Comittee on Charms, Charmers and Charming" rīkotā ikgadējā konference, kas bija veltīta buramvārdu performancei un to materialitātei "The Materiality and Performance of Charms". Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros konferencē piedalījās folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis ar referātu "Development of the Tradition: Distant Healing".

Konferences programmu pieejama: https://blogs.ntu.edu.sg/charmssg/


No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century", kurā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie jomas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Ungārijas, Bulgārijas un Indijas.

Vieslekcijas lasīs Helsinku Universitātes lektore Ulla Savolainena (referātu "The Field of Memory Culture: Ingrian Finns’ Historical Experiences through Multiple Media and Times") un Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks (priekšlasījumu "In Search for Unknown Unknowns. Why Fieldwork is still the Way!").

Konferences programma un referātu anotācijas atrodamas: https://lulfmi.lv/files/YoFo2023.pdf

Pasākumu apmeklēt aicināti visi interesenti!

Lasīt vairāk...

LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare 6. un 7. septembrī piedalīsies Ziemeļvalstu vides cilvēkzinātnes tīkla simpozijā (Nordic Network of Environmental Humanities Symposium) "Transdisciplinaritāte vides cilvēkzinātnē" ar referātu “Ekoteatrālās iedomātības: kopīgā vide kā kopīgā telpa “kā būtu, ja būtu” teātrim” (“Ecotheatrical Imaginaries: Shared Environment as Shared Space for “What If” Theatre”).

Simpozija programma pieejama šeit.

2023. gada 12. septembrī plkst. 13.00–17.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29 notiks konference "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm".

Ar priekšlasījumiem piedalīsies pārstāvji no LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Latviešu valodas institūta, LU Lībiešu institūta, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas, LR Izglītības un zinātnes ministrijas, CLARIN ERIC un DARIAH-EU.

Konferences programma pieejama šeit.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties, pirms tam reģistrējoties šeit.

Konference tiek rīkota ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" ietvaros.

Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs aicina uz Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci, kas notiks otrdien, 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.

Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runās par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tiks aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās. To apliecina arī konferencei izraudzītais nosaukums – “Augšanas testaments”.

Konferences programma pieejama šeit: http://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf

Lasīt vairāk...

No 22. līdz 25. augustam Liepājā noritēs vasaras skola “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra un vide” , tiecoties radīt iespējami pilnīgu skatu uz dzīvi kūrortpilsētā. Trīs dienu laikā dažādu Latvijas augstskolu studenti izzinās gan Liepājas vēsturisko un mūsdienu kūrortpilsētas ainavu, gan pilsētvides ekosistēmu, kopienu un kultūru. Piektdien, 25. augustā plkst. 10.00 vasaras skolas dalībnieki iepazīstinās visus interesentus ar pētniecības un radošo darbu rezultātiem, bet plkst. 11.30 pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties diskusijā “Liepāja: kūrorta vai kultūras pilsēta?” .

Liepāja jau izsenis pazīstama kā populāra atpūtas vieta, un 2015. gadā tā ieguva kūrortpilsētas statusu. Te noris arī aktīva kultūras dzīve, un šobrīd pilsēta gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā šīs lomas un funkcijas pārklājas, viena otru papildina vai varbūt savā starpā konkurē? Ko tas nozīmē vietējo cilvēku ikdienai un identitātei? Kādas pilsētvides attīstības perspektīvas piedāvā abas šīs lomas? Par šiem un saistītiem jautājumiem diskutēs Liepājas pilsētvides, kultūras un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, aicinot iesaistīties arī citus apmeklētājus. Lasīt vairāk...


Aizvadītajā sestdienā, 29. jūlijā, Pārdaugavas radošā centra ārtelpā, Lapu ielā 24, norisinājās Jaunatnes dārza svētki. Dienas garumā bija iespēja izzināt apkaimes vēsturi, piedalīties radošajās darbnīcās, aplūkot izstādi “Apslēptā Pārdaugava” un baudīt mūziku. Svētkos piedalījās arī projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096) pētnieki Gatis Ozoliņš un Una Smilgaine, interesentiem vēstot par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām.

Izstāde “Apslēptā Pārdaugava” pie Pārdaugavas radošā centra ēkas apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.



Šī gada 27. jūlijā plkst. 15.00 ikviens laipni gaidīts LU LFMI apgādā izdotās grāmatas "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" (sast. Ilze Šarkovska-Liepiņa) atvēršanas svētkos.

Pasākums notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.
Vairāk par izdevumu: http://lulfmi.lv/Dziesmu-svetkiem-150-Vesture-Vers...

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums “Kāzas. 2. daļa”, kas noslēdz kāzu godiem veltīto dziesmu publicēšanu. Tas ietver 107572 dziesmas – apdziedāšanās dziesmas; ar mičošanas, apdāvināšanas, guldināšanas un citām kāzu ieražām saistītas dziesmas.

Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas” (Ltdz) ir Latviešu folkloras krātuvē (LFK) sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums. LFK arhīvā glabājas lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – aptuveni 1 miljons tautasdziesmu tekstu, kas savākti pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.

Latviešu kāzas ir tradīcijām bagātākie cilvēka mūža godi, un to apliecina arī tautasdziesmas – teju piektdaļa no visa LFK dziesmu pūra ir attiecināmas uz kāzu godiem. To publicēšanai bija nepieciešami divi sējumi. 2018. gadā izdotajā 11. sējumā “Kāzas. 1. daļa” publicētās tautasdziesmas apdzied kāzu sākumu: līgavas izdevas, pūra vešanu, kāzu braucienu, te atrodamas arī mielasta un dzīru dziesmas. Nule iznākušais 12. sējums, kurā ietverta lielākā kāzu dziesmu daļa – 107 572 variantu -turpina aizsākto ar apdziedāšanās dziesmām, mičošanu, guldināšanu un modināšanu, savstarpēju apdāvināšanu, novada raudzīšanu un citiem rituālus pavadošiem tekstiem. Grāmatas beigās pievienotais satura rādītājs no “Latvju dainām” līdz ar sējumā publicētajām dziesmām ļauj gūt ieskatu par kāzu ceremonijas izmaiņām laika gaitā. Šajā sējumā arī turpināta iepriekš aizsāktā prakse ievietot atpakaļ pēc satura un funkcijas piederīgā vietā dziesmas, ko Krišjānis Barons, publicējot “Latvju dainas” nodalījis atsevišķi nerātnajās dziesmās, piemēram, apdziedot kāziniekus vai to uzvedību, komentējot guldināšanas rituālu u.c.

Lasīt vairāk...

LU LFMI apgādā izdota Ilzes Šarkovskas-Liepiņas sastādītā kolektīvā monogrāfija “Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas”, kas sper soli tālāk dziesmu svētku tradīcijas pētniecībā. Lūkojoties uz svētkiem no vairākiem skatpunktiem, grāmatas autori uzmanības centrā likuši DZIESMU, tātad – repertuāru un svētku muzikālo sadaļu, mūzikas vēsturiskās norises un kolīzijas, bet notikumi mūzikā skatīti kultūras un ideju kontekstā.

Grāmatas struktūras mugurkaulu veido dziesmu svētku vispārpieņemtā periodizācija (priekšvēsture, 1873–1918; 1918–1940; 1945–1990; no 1990. gada līdz mūsdienām). Uz šīs laika skalas tad liktas atziņas par dažādajiem dziesmu svētku tapšanas un rašanās avotiem (Ilze Šarkovska-Liepiņa), iezīmēta dziesmu svētku etniskā ass, kas tautasdziesmas veidolā satur kopā svētku repertuāra pamatus (Arnolds Klotiņš). Izsekots kordiriģēšanas tendencēm, vokālās skaņveides metodoloģijas attīstībai līdz pat tā dēvētās ziemeļu skaņas fenomenam (Jānis Erenštreits) un ieskicētas mūzikas un varas attiecības, mēģinot apzināt, kā dažādi politiskie režīmi ietekmējuši mūzikas izvēli, stilistiku, žanriskumu (Ieva Ezeriete, Ilze Dūmiņa-Kroja). Notikusi došanās klaidā, lai uzzinātu par dziesmu svētkiem svešumā (Orests Silabriedis), kā arī iedziļināšanās simfoniskās, vokālsimfoniskās un pūtējmūzikas plašumos (Armands Znotiņš un Ilze Šarkovska-Liepiņa). Pētījumu autori ir muzikologi, profesionāli atskaņotājmākslinieki, mūzikas žurnālisti, tāpēc grāmatas stilistika nebūt nav viengabalaina – katram no autoriem ir redzējums no sava profesionālā skatpunkta, savs literārais stils un sava attieksme. Sava versija. Grāmata veltīta gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem, lai tās lappusēs apzinātu dziesmu svētku muzikālās vēstures līkločus.

Lasīt vairāk...

29. jūnijā plkst. 11.00 Pasaules latviešu zinātnieku kongresā notiek paneļdiskusija "Digitalizācija un cilvēks", kurā piedalās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Šajā sesijā dalībnieki divās atsevišķās paneļdiskusijās pievēršas digitalizācijas nākotnes redzējumam Latvijā un tam, kādas tehnoloģijas un cik lielā mērā mēs izmantosim nāktonē. Papildus tiek pārrunāts, kādus izaicinājumus digitalizācija varētu radīt un kā veicināt tehnoloģiju attīstību sabiedriskā labuma vairošanai.

Diskusiju ietvaros paneļdiskusijas dalībnieki arī izvērtē digitālo tehnoloģiju potenciālu latviešu kultūras popularizēšanā, identificējot gan vajadzības, gan iespējas šajā jomā.

Pilna kongresa programma: https://www.zinatneskongress.lv/programma

Tiešraides no kongresa: https://www.youtube.com/@zinatnelatvijai8198


No 28. līdz 30. jūnijam Alkalas Universitātē Alkalā-de-Henaresā Spānijā notiks metaforpētnieku asociācijas RaAM (The Association for Researching and Applying Metaphor) 16. gadskārtējā konference. Šogad konferences fokuss: “Metafora publiskajā diskursā”.

Konferencē piedalīsies LU LFMI zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis ar plakātu “Body metaphors in music descriptions. A study of the Latvian musical thought”.

Vairāk informācijas par konferenci: https://raam16.com



Šonedēļ LU LFMI projektos strādājošie studenti veiksmīgi aizstāvējuši savus noslēguma bakalaura un maģistra darbus.

Bakalaura grādu Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē ieguvušas:

Zaiga Birste "Laulāto sadzīves aspekti latviešu tautasdziesmu kontekstā";

Elīza Paula Graudiņa "Lietuviešu literatūras tulkojumi Latvijā (2008–2022)".

Bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvuši:

Krišs Grunte "Egles semantika latviešu tautasdziesmās pārejas rituālu kontekstā";

Ketija Dzene "Etniskā un transnacionālā identitāte diasporā. Vācijas latviešu piemērs".

Maģistra grādu Liepājas Universitātē ieguvusi:

Elvīra Žvarte "Uzrakstīt vecumdienas: literārā gerontoloģija kopradē".

Priecājamies par ikvienu un vēlam izdošanos turpmākajā dzīves ceļā, kā arī sasniegt jaunas akadēmiskās virsotnes!

Foto: Krišs Grunte.


13. jūnijā pie Pārdaugavas radošā centra ēkas, Lapu ielā 24, Rīgā atklāta izstāde "Apslēptā Pārdaugava". Atklāšanā pulcējās projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki, teicēji, kuri projekta laikā stāstījuši par notikumiem un pieredzēto Pārdaugavā, apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti. Vakara gaitā bija iespēja uzzināt vairāk par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, apskatīt izstādi kopā ar tās veidotājiem, piedalīties viktorīnā un dalīties atmiņās par piedzīvoto Daugavas kreisajā krastā. Tāpat Pārdaugavas radošā centra pārstāve Ilga Vālodze Ābele pastāstīja par ēkas vēsturi un attīstības plāniem. Izstāde Pārdaugavas radošā centra ārtelpā apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.

Atklāšanas pasākuma gaitā tika vēstīts arī par konkursu, kurā aicinām kādā no sociālajiem tīkliem publicēt attēlu ar jums īpašu, noslēpumainu, mazzināmu vai nejauši pamanītu Pārdaugavas vietu un pievienot tēmturi #apsleptaPardaugava vai #hiddenPardaugava. Lai piedalītos konkursā un laimētu kādu LU LFMI izdevniecības grāmatu, pievienojiet arī komentāru par šo vietu. 13. jūlijā, 13. augustā, 13. septembrī un 13. oktobrī kāds no institūta pētniekiem izvēlēsies uzvarētāju. Visus attēlus, kuriem būs pievienoti šie tēmturi (arī bez komentāra), apkoposim un pievienosim Pārdaugavas kolekcijai Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Pateicamies visiem izstādes apmeklētājiem! Piedāvājam nelielu ieskatu notikumā.
Lasīt vairāk...

Ir iespēja pieteikties vasaras skolai “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra un vide”, kas norisināsies no 2023. gada 22. līdz 25. augustam Liepājā. Pieteikties aicināti dažādu Latvijas augstskolu bakalaura, maģistrantūras vai doktorantūras studenti ar ievirzi identitātes, vēstures, kultūras un vides attiecību pētniecībā.

Dalība vasaras skolā ir bez maksas.

Nokļūšana: nodrošina pats dalībnieks.

Izmitināšana: labiekārtotās ērtās istabiņās Liepājas Universitātes dienesta viesnīcā. Istabās 1–3 personas.

Vairāk par programmu un pieteikšanos https://www.ideum-project.eu/post/kurortpilsetas-ainavas

Lasīt vairāk...