Gundegas Grīnumas priekšlasījumu "Caur trīs impēriju robežsadures punktu uz brīvo Šveici"
29. oktobrī Raiņa un Aspazijas mājā plkst. 15.00 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Caur trīs impēriju robežsadures punktu uz brīvo Šveici".
Vairāk informācijas: https://memorialiemuzeji.lv/events/priekslasijums-uz-brivo-sveici/
Ginta Pērle-Sīle saņēmusi šī gada Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā
LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle saņēmusi šī gada Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā.
Balvu izsludināja Vācu biedrība Darmštatē un Baltijas vācu jaunatnes birojs Lineburgā, tā ir nosaukta vācbaltiešu tiesību zinātnieka Dītriha A. Lēbera (Loeber, 1923–2004) vārdā un tiek piešķirta studentiem un doktorantiem, kas nodarbojas ar Baltijas valstu vēsturisko, sociālo, kultūras vai sociālekonomisko un politisko aspektu izpēti pagātnē un mūsdienās.
Izveidota digitāla spēle “Saliec tautasdziesmu!”
LU Literatūras, folkloras un māksalas institūta Latviešu folkloras krātuve ir izstrādājusi digitālu, tiešsaistē spēlējamu spēli “Saliec tautasdziesmu!”. Spēle veidota pēc puzles principa, kur jāatjauno daļās “salūzis” tautasdziesmas teksts. Spēle reģistrējoties pieejama ikvienam saitē https://saliectautasdziesmu.garamantas.lv
Tautasdziesmas ir viens no latviešu kultūras stūrakmeņiem. Tās gadsimtiem ilgi uzskatītas par tautas priekšstatu, vēstures un vērtību atspoguļotājām. Folkloras, jo īpaši, tautasdziesmu vākšana 19. gs. uzskatāma ne tikai par tautas garamantu dokumentēšanas talku, bet par būtisku notikumu grūtajā nācijas apliecināšanās ceļā. 19. gs. otrās pusē savākto teju 219 tūkstošus lielo tautasdziesmu pūru sakrājis un sakārtojis K. Barons, izveidojot nu jau par latviešu tradicionālās kultūras simbolu kļuvušo Dainu skapi. Kopš 2001. gada Dainu skapis ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.
Lasīt vairāk...Sanita Reinsone saņem Ministru kabineta Atzinības rakstu
2022. gada 18. oktobrī valdība atbalstīja Ministru kabineta Atzinības raksta saņēmējus, kuru starpā apbalvojums tiks piešķirts arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajai pētniecei, filoloģijas zinātņu doktorei Sanitai Reinsonei par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.
Seminārs “LFK fonogrāfa valču kolekcija”
Atzīmējot UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 30. jubileju un Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve rīko audiovizuālo semināru “LFK fonogrāfa valču kolekcija”, kas notiks tiešsaistē 27. oktobrī plkst. 15.00–16.00. Krātuves pētnieks Dr. philol. Aigars Lielbārdis iepazīstinās ar LFK fonogrāfa ierakstu kolekciju (1926–1947) un tās veidošanās priekšnoteikumiem un apstākļiem. Vaska cilindri ar tradicionālās mūzikas ieskaņojumiem ir senākais Latviešu folkloras krātuves audioierakstu krājums. Kolekcija iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Pētījuma poētika. Uzstāsies Elīna Gailīte un Ilze Ļaksa-Timinska
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, digitālajās humanitārajās zinātnēs un etnohoreoloģijā un pētnieka amatā literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju padomju un diasporas izpētē un papildu specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 19. oktobrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Elīna Gailīte (pretendente uz pētnieka amatu folkloristikas nozarē) un Ilze Ļaksa-Timinska (pretendente uz pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē).
Klajā laists Veronikas Strēlertes Rakstu 3. sējums
.jpg)
Veronikas Strēlertes 110. dzimšanas dienā LU LFMI apgāds laidis klajā viņas Rakstu 3. sējumu.
Veronikas Strēlertes Rakstu trešais sējums aptver visu dzejnieces paveikto laikposmā no 1952. gada līdz mūža beigām. Tajā ietverti dzejoļu krājumi “Žēlastības gadi” (1961) un “Pusvārdiem” (1982), ārpus krājumiem palikusī dzeja, atdzejojumi, raksti par literatūru, īsproza – bērnības atmiņu tēlojumi –, publicistika un vēstules. Lasāms arī īpaši šim izdevumam rakstīts Veronikas Strēlertes dēla, dzejnieka un dziesminieka Pāvila Johansona atmiņu tēlojums par māti un tēvu, esejistu, kultūras vēsturnieku Andreju Johansonu. Sējumu papildina komentāru daļa, kurā sniegtas ziņas ne vien par darbu pirmpublicējumiem un to tekstoloģiskajām atšķirībām no krājumos publicētajiem tekstiem, bet arī par trimdas dzīves notikumiem un personām.
Rakstus sakārtojusi un komentējusi LU LFMI pētniece Ieva E. Kalniņa.
Iznācis 6. starptautiskās konferences "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļu un Baltijas valstīs" rakstu krājums
.jpg)
2022. gada martā Upsalā, Zviedrijā, norisinājās 6. starptautiskā konference "Digitālās humantiārās zinātnes Ziemeļu un Baltijas valstīs", kuras tēma bija "Digitālās humanitārās zinātnes darbībā". Uz referātu bāzes tapušie zinātniskie raksti apkopoti nule iznākušajā krājumā, kas pieejams elektroniski šeit: http://ceur-ws.org/Vol-
Iznācis žurnāla "Letonica" 47. numurs
Žurnāla "Letonica" tematiskā numura "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā" (Nr. 47) mērķis ir sniegt ieskatu par digitālo humanitāro zinātņu šī brīža situāciju Latvijā. Digitālās humanitārās zinātnes mūsdienās ietver vairākas savstarpēji saistītas jomas, kas aptver visus datu aprites posmus – datu veidošanu, glabāšanu, analīzi, pētniecību, vizualizāciju, pētniecības rezultātu komunikāciju un praktisku izmantošanu.
Saturs un žurnāls pieejams: http://lulfmi.lv/Letonica-Nr-47
Iznākusi Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1951"
LU LFMI apgādā šā gada 27. septembrī iznākusi Arnolda Klotiņa monogrāfija "Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1951".
Pētījumā aplūkotas, balstoties arhīvu, preses un atmiņu materiālos, mūzikas norises pēckara latviešu sabiedrībā Vācijas bēgļu nometnēs un Zviedrijā. Tie bija ap 10% no no karu pārdzīvojušajiem latviešiem, viņu mūzikas dzīve aprakstīta konkrēti un analizēta sociālo un politisko norišu kontekstā. Tiek aplūkota plaši izvērstā bēgļu koru kustība, dziesmu svētku tradīcijas turpināšanās bēgļu nometņu t. s. dziesmu dienās, solistu darbība. Analizēta prominento komponistu Jāņa Mediņa, Jāņa Kalniņa, Volfganga Dārziņa, Jāņa Norviļa, Tālivalža Ķeniņa un vairāku desmitu citu jaunrade. Izpētīta izcilāko (no pāri par 300) vokālo un instrumentālo solistu, kā arī ansambļu darbība, daļa no kuriem uzstājās ne tikai latviešu vidē, bet kļuva arī par vietējās vācu un Eiropas mūzikas dzīves sastāvdaļu. Izcelti lielākie latviešu mūzikas centri, atsegtas bēgļu dzīves specifiskās problēmas, to vidū tālāka izceļošana pāri okeāniem un emigrantu dzīves sākums jaunajās zemēs.
Grāmatā pāri par 80 attēlu, vairāki informatīvi pielikumi.
Redaktore Ieva Jansone, mākslinieks Aldis Aleks, maketētāja Baiba Dūdiņa.
Sanita Reinsone piedalās Baltic HLT 2022
2022. gada 6.–7. oktobrī Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinās 10. starptautiskā konference "Human Language Technologies – the Baltic Perspective".
Vairāk par konferenci un programma: https://hlt2022.tilde.eu/conference
LU izsludina pieteikšanos astotajam doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu grantu konkursam
Līdz 14. oktobrim notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu astotajam grantu konkursam.
Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu astoto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki piedalās Zinātnieku naktī
Ar LFMI zinātniskajiem projektiem un to rezultātiem gadskārtējā Zinātnieku naktī iepazīstinās LU LFMI pētnieki Ieva Vīvere, Una Smilgaine, Zita Kārkla un Jānis Oga. Aicinām uz tikšanos piektdien, 30. septembrī 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā Jelgavas ielā 1, 223. telpā.
Ieva Vīvere un Una Smilgaine fotostāstā vēstīs par lauka pētījumu Lucavsalā. Kopš 2021. gada LU LFMI īsteno FLPP pētniecības projektu “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”. Pētījumā tiek izzinātas Rīgas Pārdaugavas iedzīvotāju dzīves pieredzes, vietas sajūta un pilsētas pārmaiņu refleksijas. Lauka pētījums notiek Lucavsalā, vērojot un intervējot dārzkopjus un pastāvīgos iedzīvotājus. Aicinām apmeklēt viņu fotostāstu par pētījuma laikā novēroto un secināto. (Projekta Nr.: lzp-2020/1-0096)
Lasīt vairāk...Notiks LU LFMI rīkota zinātniska un muzikāli literāra konference “Strēlerte un divi Johansoni”
Zinātniskā un muzikāli literārā konference “Strēlerte un divi Johansoni” notiks 2022. gada 6. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tā veltīta trim vienas ģimenes šā gada jubilāriem – dzejniecei un tulkotājai Veronikai Strēlertei (1912–1995), esejistam, kultūrvēsturniekam, grāmatniekam, reliģiju un mitoloģijas pētniekam, dzejniekam Andrejam Johansonam (1922–1983) un dzejniekam, skolotājam un mūziķim Pāvilam Johansonam (1947).
Konferences programma: lulfmi.lv/files/2022/S2J_programma.pdf
Dalībai klātienē lūgums reģistrēties saitē: https://bit.ly/3dJPL2R
Konferences 1. daļā tiks aplūkoti dažādi Veronikas Strēlertes, Andreja Johansona un Pāvila Johansona literārās darbības un personības aspekti. Konferencē līdzās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētniekiem Ritai Grīnvaldei, Ievai E. Kalniņai un Ingunai Daukstei-Silasproģei ar priekšlasījumiem uzstāsies Lilita Zaļkalne (Stokholmas Universitāte), Jānis Krēsliņš, jr. (Stokholmas Karaliskās bibliotēka), Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālās bibliotēka) un Astra Skrābane (Ventspils Augstskola), ilggadējā Rakstniecības un mūzikas muzeja fondu glabātāja Anna Egliena un viens no jubilāriem – Pāvils Johansons.
Lasīt vairāk...Dace Bula piedalās “Starptautiskā folkloristika” konferencē
Tartu Universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas nodaļā (Department of Estonian and Comparative Folklore) šais dienās norisinās vairāki pasākumi, kuros piedalās arī LFMI pētnieki. 23. septembrī notiek konference “Starptautiskā folkloristika”.
Konference tiek rīkota par godu igauņu folklorista, Tartu Universitātes profesora Ulo Valka 60. jubilejai. Tās ielūgto starptautisko referentu vidū ir LFMI vadošā pētniece Dace Bula, kura nolasīs referātu par folkloras pētniecības “nozares metaforām” un nodos sveicienus jubilāram no latviešu kolēģiem.
