Pētījuma poētika. Uzstāsies Ginta Pērle-Sīle
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē, folkloristikas vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru pirmdien, 12. decembrī, plkst. 15.00 tiešsaistē, Zoom vidē. Ar priekšlasījumu “Frīdrihs Daniels Vārs un latviešu tautasdziesmas” uzstāsies pētniece Ginta Pērle-Sīle.
Priekšlasījuma anotācija:
Ierasti tautasdziesmas tiek pētītas kā mutvārdos funkcionējošas, situācijas un performances atkarīgas, tomēr arī arhīvos uzkrātām, publicētām dziesmām ir konteksts. 19. gs. sākumā publicēto pirmo latviešu tautasdziesmu un ziņģu krājumu publicēšana iezīmē tautasdziesmu pāreju no latviešu kultūras telpas vāciskajā, tādējādi kļūstot par citas sociālās grupas naratīva sastāvdaļu. Lai gan visu pirmo publicēto tautasdziesmu krājuma kontekstā klātesošas ir apgaismības un romantisma idejas, gan arī koloniālo attiecību fons, tomēr to naratīvi atšķiras. Mans priekšlasījums tiks veltīts pirmā latviešu tautasdziesmu krājuma “Palcmariešu dziesmu krājums” vākšanas un publicēšanas gaitai, cenšoties rekonstruēt krājuma savācēja mācītāja Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749– 1827) uzskatus par latviešu tautasdziesmām.
Interesentus lūdzam reģistrēties: https://forms.gle/
Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta pirms pasākuma.
9. decembrī norisināsies VII Latvijas stāstnieku konference "Pilsēta un sēta"
Stāstnieki un stāstniecības kustības atbalstītāji aicināti piektdien, 9. decembrī, tiešsaistē vērot VII Latvijas stāstnieku konferenci "Pilsēta un sēta". Konferenci organizē Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu.
Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, meklējot atbildes uz tādiem jautājumiem: kā pētnieki vāc un pēta pilsētas stāstus un kā rīkot stāstīšanas pasākumus mazās un lielās pilsētās, lai iemūžinātu pilsētas savdabību stāstos?
Stāstos par vietas identitāti dalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Dace Bula un Guntis Pakalns. Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Daina Teters palūkosies uz pilsētu no semiotikas skatupunkta. Savukārt radošo darbnīcu, kas veltīta stāstu stāstīšanai digitālajā vidē, vadīs komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve.
Izdots žurnāla "Letonica" 45. numurs
.jpg)
Pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 45. numurs, kurā apkopoti pētījumi par dažādām ar Latvijas kultūru saistītām tēmām.
Numuru ievada filozofa Jāņa Taurena raksts par postkoloniālo feminismu Ingas Gailes prozā. Karostas ģeopolitikai Andras Manfeldes prozā pievērsusies literatūrzinātniece Maija Burima. Literatūrzinātnieki Zanda Gūtmane un Jānis Oga vēsta par attiecīgi holokausta traumas naratīvu 20. gadsimta 60. gadu prozā un Ēvalda Vilka piemiņu un literāro mantojumu.
Etnobotāniķe Daina Roze apzinājusi puķu, koku un krūmu klātbūtni Kurzemes teicēju atmiņās. Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs iepazīstina ar Ulža Bērziņa atdzeju kā pretošanās formu. Tulkojumu tēmu turpina valodnieks Jānis Veckrācis ar rakstu par Mārgaretas Atvudas romānu “Iznirstot” krievu un latviešu valodā.
Numura rakstu sadaļu noslēdz indoloģe Natālija Burišina ar apjomīgu pētījumu par indisko zinātņu aģentiem Latvijā pēc Otrā pasaules kara.
Lasīt vairāk...Izdota kolektīvā monogrāfija "MONTA KROMA: DZEJA UN REFLEKSIJA"
(1)-6389b37800755.jpg)
Izdota kolektīva monogrāfija "MONTA KROMA: DZEJA UN REFLEKSIJA".
Sastādītāji un zinātniskie redaktori: Artis Ostups, Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš.
Nodaļu autori: Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Ronalds Briedis, Anna Kisļicina, Artis Ostups, Jānis Ozoliņš, Auguste Petre, Signe Raudive, Ilva Skulte, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Māra Vīksna, Aleksandrs Zapoļs, Vita Zelče.
Literārā redaktore Sanda Rapa.
Dizainu veidojis Aleksejs Muraško.
Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Iznākusi grāmata “Kaives stāsti”
Apgādā Jumava iznākusi Gata Ozoliņa grāmata “Kaives stāsti”. Pētījuma uzmanības centrā Cēsu novada Kaives pagasta kultūras procesi, folkloras vākumi un tradīcijas, sākot ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Sevišķa uzmanība veltīta vietējo nelielo muižiņu vietai vēstures notikumos, bijušajām skolām, skolotājiem un skolu folkloras vākumiem, Kaives komūnai 1919. gadā, kolhozu laika pretrunīgajiem procesiem un atmiņām par tiem. Nozīmīga grāmatas vērtība ir līdz šim plašākai publikai nepieejamu folkloras vākumu, atmiņu pierakstījumu un periodikas materiālu iekļāvums grāmatā caur plašāku vēstures un kultūras dzīves skatījumu, sniegtas precizētas un papildinātas ziņas kā par vietējās nozīmes ļaudīm (Augusts Galiņš, Romans Balodis, Alvīne Kļaviņa, Jēkabs Egle, Jānis Teodors Olte, Aina Steķe u. c.), tā arī par tiem, kas atstājuši iespaidu uz Latvijas vēstures un kultūras gaitu (Jēkabs Veismanis, Jānis Avens, Augusts Bračs, Eduards Dālmanis, Otomārs Oškalns, Jānis Stiprais, Arvīds un Rūdolfs Sniedzes, Jūlijs Ozols u. c.)
Grāmata sagatavota un publicēta ar Latvijas Zinātnes padomes projekta “Latviešu folkloristika (1945-1985)” (Nr. lzp-2018/2-0268), Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”, Vecpiebalgas novada un Cēsu pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” atbalstu.
Māra Grudule piedalīsies laikrakstam "Latviešu Avīzes" veltītā konferencē
6. decembrī no plkst. 10.00 līdz 17.00 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja organizēta konference un paneļdiskusija, kas veltītas laikraksta "Latviešu Avīzes" divsimtajai jubilejai. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runās gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēs preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.
Gatis Ozoliņš piedalās MNMM zinātniskajos lasījumos “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”
Šī gada 29. novembrī tiešsaites platformā zoom norisināsies Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja zinātniskie lasījumi “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”. Šogad ar referātu “Pilsētas naratīvi: par ko tie vēsta?” piedalīsies LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.
Dalību lasījumos atbalsta LZP projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096).
Ivars Šteinbergs piedalās konferencē "Vārds un tā pētīšanas aspekti"
Šī gada 24.–25. novembrī Liepājas Universitātē notiek 27. starptautiskā zinātniskā konference "Vārds un tā pētīšanas aspekti".
Simona Sofija Valke uzstājas ar piekšlasījumu Kurzemes bibliotekāru konferencē
25. novembrī LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke uzstājas ar piekšlasījumu "Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas pērles: 17. – 19. gadsimta franču valodas mācību līdzekļi Vecbibliotēkas fondā" Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Kurzemes bibliotekāru konferencē.
Zitas Kārklas pētījuma blogā – “Ceļojuma vēstules no Tonijas Melder. Vagonā no Cīrihes līdz Lugano” (1910) un Lilijas Sērmūkšas “Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju” (1911)
1910. gada 13. novembrī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” publicēts apraksts “Ceļojuma vēstules no Tonijas Melder. Vagonā no Cīrihes līdz Lugano”, kurā vēstīts par Ivandes Kaijas braucienu vilcienā: no iekāpšanas brīža Cīrihē, līdz vilciena pienākšanai Lugano stacijā. Publicētais apraksts ir neliela daļa no autores Eiropas ceļojuma. Tajā viņa īsi raksturo stacijas, kurās vilciens apstājas, apjūsmo aiz loga garāmslīdošo ainavu un izsaka kritiskas piezīmes par tehniskās modernizācijas lieciniekiem – tuneļiem un fabriku skursteņiem. Vēstītājas skats pievēršas arī citiem pasažieriem trešās klases vagonā, un vienkārši tvertie iespaidi pievilcīgi ar savu tiešumu un atklātību.
Vairāk: Vagonā no Cīrihes līdz Lugano. Ivandes Kaijas ceļojums
1911. gada martā un aprīlī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” turpinājumos publicēts mākslinieces un skolotājas Lilijas Sērmūkšas ceļojumu apraksts “Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju”. Atšķirībā no Ivandes Kaijas apraksta, kurā koncentrēti tverts īss ceļojuma posms, Lilijas Sērmūkšas teksts aptver ceļojumu divu mēnešu garumā. Tas ir informatīvi bagāts vēstījums par daudzveidīgajiem iespaidiem, kurus autore guvusi 1909. gada vasarā dodoties Maskavas “Krievu Tehnisko Zinību izplatīšanas Biedrības” mācību nodaļas organizētā ekskursiju maršrutā, kas veidots ar mērķi, “lai par lētu maksu būtu iespējams skolotājiem, skolotājām, studentiem un feldšerienēm apskatīt vienu vai otru pusi”.
Vairāk: Lilijas Sērmūkšas ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju
Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm" (ATCELTS)
Pasākums ticis atcelts un 26. novembrī nenotiks.
26. novembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm".
Vai dzejniekpāris spēs pārliecināt Cīrihē nonākušos „Piektā gada ļaudis", ka tauta nav modusies velti un revolūcija par spīti tās upuru pārmēram ir nevis fatāla kļūda, bet gan neizbēgams etaps Latvijas ilgajā ceļā uz brīvību? Kāpēc Rainim kopā ar saviem likteņa biedriem tolaik neizdodas īstenot veiksmīgi aizsākto Piektā gada vēstures kolektīvās rakstīšanas lielprojektu? Kādi iemesli vien pēc diviem pilsētā pie Limmatas aizvadītiem mēnešiem dzejniekpārim liek izšķirties par aizbraukšanu no Cīrihes? Kaut gan atbildēt uz šiem jautājumiem ir mēģināts ne reizi vien, papildatradumi Latvijas un Šveices arhīvos, kā arī pētnieciskās ekspedīcijās uz Cīrihi iegūtais vizuālais materiāls klausītājiem ļaus palūkoties uz šķietami vispārzināmo neparastākā izgaismojumā.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.
Valsts prezidents Egils Levits 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām, to skaitā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.
Foto (c) Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
LU LFMI pētnieki piedalās 54. ASEEES kongresā Čikāgā
No šī gada 10. līdz 13. novembrim Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš Čikāgā piedalījās 54. ASEEES (Association of Slavic, East European, and Eurasian Studies) konferencē. Panelī "Writing and Screening Queer and Trans* Lives in Latvia and Russia". Jānis Ozoliņš nolasīja referātu "Everyone Wants to Be!: A Diary of the Latvian Film Director Gunārs Piesis" (Ikviens vēlas būt!: Latviešu kinorežisora Gunāra Pieša dienasgrāmata), savukārt Kārļa Vērdiņa tēma bija "Queer Domestic Space in Soviet Latvia: Director Pēteris Lūcis as the Symbol of the Past" (Kvīru mājas dzīve Padomju Latvijā: režisors Pēteris Lūcis kā pagātnes simbols).
Jānis Ozoliņš piedalījās arī apaļā galda diskusijā "New Research in Masculinity Studies" (Jauni pētījumi maskulinitātes studijās"), kurā iepazīstināja ar saviem pētījumiem.
LU LFMI vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš aizstāv promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē
Šī gada 14. novembrī Kārlis Vērdiņš Vašingtona Universitātē Sentluisā aizstāvēja promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē "International Modernism and Queer Feeling: Small Literature in Interwar Latvia, 1918–1940" (Starptautiskais modernisms un kvīrās sajūtas: mazā literatūra starpkaru Latvijā, 1918–1940), vadītāja prof. Anka Parvulesku.
Attēlā: promocijas darba autors un komisija
Māras Grudules recenzija par "A New History of Latvian Literature"
Žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" rudens laidienā (A daļa, 2022, 76. sēj., Nr. 3) LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule recenzijā "Jauna literatūras vēsture: Sens laiks, jauns skatpunkts" (76.–82. lpp.) izvērtē grāmatu "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" (Berlin etc.: Peter Lang, 2022).
Tā tapa LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača un LNB pētnieka Paula Daijas sastādījumā un redakcijā.
