Guntis Pakalns piedalīsies Haraldam Biezajam veltītajā konferencē
2024. gada 12. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks teologa, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieka un publicista prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralda Biezā (1909–1995) jubilejai veltīta konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115” un krājuma izlases atklāšana. Savukārt 13. jūlijā plkst. 12.00 Haraldu Biezo pieminēs svētbrīdī Lestenes baznīcā.
Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, bet lūgums reģistrēties līdz 8. jūlijam: https://reg3.lnb.lv/
Vairāk šeit.
Izdota Ivandes Kaijas dienasgrāmata ar Gundegas Grīnumas komentāriem
Priecājamies vēstīt, ka klajā nācis izdevniecības “Dienas Grāmata” sērijas “Es esmu…” darbs – Ivandes Kaijas dienasgrāmata (1911–1921) ar LU LFMI pētnieces Gundegas Grīnumas izvērstiem komentāriem “ES STĀSTU VISU”.
Konferencē Rīgā pulcēsies tautas naratīvu pētnieki no visas pasaules
No š. g. 17. līdz 21. jūnijam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR) 19. kongresu, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos.
Pēdējās desmitgades laikā pasaule piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas: COVID-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un arvien jūtamākā klimata pārmaiņu ietekme ir vien daži no faktoriem, kas mainījuši mūsu dzīvesveidu, ikdienas uzvedību, domāšanu un komunikāciju. Tas ir realizējies pieaugošā migrācijā, urbanizācijā, digitalizācijā, gan arī sekmējis sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Dažādo faktoru un procesu ietekme atbalsojas arī tautas naratīvos, mainot to formu, saturu, funkcijas, izpildījumu, apriti u.c. Lai akadēmiskā līmenī reflektētu par to, kā un kādēļ mainījušies ikdienas naratīvi, Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR – International Society for Folk Narrative Research) 19. kongresa tēma izvēlēta “Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē”.
Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzmanību stāstīšanas kultūrai Latvijā, bet arī atzīmēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi starptautiskā līmenī.
Kongress pulcēs vairāk nekā 150 pētniekus no 29 valstīm: gan no Eiropas, gan citiem kontinentiem, pārstāvot ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Indiju, Argentīnu, u.c. Ne mazāk plašs ir referātos aplūkoto tēmu loks, kas tiks prezentēts četru dienu garumā vairākās paralēlās sesijās, ļaujot apzināt kopīgo un atšķirīgo tautas naratīvu jomā dažādās sabiedrībās dažādās pasaules vietās. Pasākuma programma šeit: https://en.lfk.lv/isfnr2024-program.
Lasīt vairāk...Aigars Lielbārdis piedalās ISFNR konferencē
Šajās dienās – no 12. līdz 15. jūnijam – Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības (The International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) buramvārdu pētniecības komitejas (Committee on Charms, Charmers and Charming) rīkotā ikgadējā konference, kuras tematika šogad ir “Konflikti un katastrofas” (Conflicts and Catastrophes). To organizē Helsinku Universitātes Folkloras studiju nodaļa (Folklore Studies department of the University of Helsinki) sadarbībā ar Somu literatūras biedrību (Finnish Literature Society).
Konferencē piedalās LU LFMI pētnieks Aigars Lielbārdis ar priekšlasījumu “Dziedināšanas tradīciju atdzimšana kā daļa no folkloras kustības” (Revitalization of Healing Traditions as Part of the Latvian Folk Revival).
Dalība konferencē ir pētnieciskā projekta "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243) aktivitāte.
Eiropas mēroga atzinību saņem sabiedriskās zinātnes platforma iesaisties.lv
.jpg)
12. jūnijā paziņoti Eiropas Savienības Sabiedriskās zinātnes balvas (European Union Citizen Science Award) saņēmēji 2024. gadā. Pirmo reizi atzinība izteikta arī projektam no Baltijas – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sabiedriskās zinātnes digitālajai platformai iesaisties.lv, kas piedāvā iesaistīties sabiedriskās zinātnes iniciatīvās humanitāro zinātņu un kultūras mantojuma jomā – gan pētot un ar līdzdalību atklājot ko jaunu, gan arī pieliekot roku, piemēram, manuskriptu pārrakstīšanā, informācijas precizēšanā, daloties ar savu pieredzi un zināšanām.
Žūrija, kuras sastāvā ir starptautiski atzīti sabiedriskās zinātnes eksperti, norāda:
“Kā žūrijas locekļi mēs izskatījām virkni projektu, kas ļāva mums gūt unikālu ieskatu par sabiedriskās zinātnes pārveidojošo potenciālu Eiropas nākotnes veidošanā. Šie apbalvojumi liecina ne tikai par atsevišķu zinātnieku sasniegumiem, bet arī par kolektīvo sadarbības un atklājumu garu, kas virza šo kustību uz priekšu. Mēs cienām visu konkursa dalībnieku centību un aizrautību, vienlaikus izceļot tos projektus, kas ir sasnieguši izcilību sabiedriskajā zinātnē.”
Eiropas Savienības Sabiedriskās zinātnes balva, kas nu jau otro gadu tiek organizēta ar Eiropas Komisijas atbalstu, ir nozīmīgākais starptautiskais novērtējums sabiedriskās zinātnes projektiem. Tās mērķis ir godināt, atbalstīt un vēstīt par izciliem projektiem sabiedriskās zinātnes jomā, kas pētniecībā, inovācijās un zinātniskajā radošumā iesaista sabiedrību, dodot iespēju izpausties gan individuālā līmenī, gan arī stiprinot sabiedriskās zinātnes kopienu. Šogad balvai pieteikti 288 projekti no 49 valstīm, no kuriem trīs saņēma galveno balvu, bet 27 tika izteikta atzinība, tostarp LU LFMI projektam.
Digitālā sabiedriskā zinātne ir viens no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta stratēģiskajiem virzieniem digitālo humanitāro zinātņu jomā. Iesaisties.lv platforma ietver daudzas iniciatīvas, kuru veidošanā un organizēšanā piedalījušies dažādu humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, informāciju tehnoloģiju speciālisti, mākslinieki un komunikācijas profesionāļi. Daļa iniciatīvu organizēta sadarbībā ar partneriem – UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, LU Matemātikas un informātikas institūtu, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociāciju u.c.
Lasīt vairāk...Latviešu pētnieku dalība 29. AABS konferencē
2024. gada 13.–16. jūnijā Jeilas un Ņūheivena universitāšu rīkota notiks Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konference, kas šogad noritēs 29. reizi. Pasākums pulcē zinātniekus, kuru fokusā ir Baltijas jūras reģiona izpēte. Konferencē piedalīsies dalībnieki no dažādām humanitāro un sociālo zinātņu jomām, kā arī izglītības, tehnoloģiju, starptautiskās drošības un labklājības nozarēm.
*Ilga Vālodze Ābele "Homecoming of Latvian diaspora ensembles: The International Folklore Festival "Baltica" in 1988 and 1991e" (Latviešu diasporas ansambļu atgriešanās mājās: starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" 1988. un 1991. gadā");
*Eva Eglāja-Kristsone "Literatura.lv: A Digital Odyssey in Latvian Literature" ("Literatura.lv: Digitālā Odiseja latviešu literatūrā");
*Ieva Garda-Rozenberga "Narrating and Representing the Urban Environment Changes in Soviet Riga" ("Pilsētvides pārmaiņu naratīvi un reprezentācija padomju Rīgā");
*Laine Kristberga "Performative Collaboration in Latvian Art and Politics in the Period of the Third National Awakening" ("Performatīvā sadarbība Latvijas mākslā un politikā Trešās atmodas laikā");
*Ieva Melgalve "Tracing Ukraine Memories: The Case of Laimdota Malle" ("Ukrainas atmiņu izsekošana: Laimdotas Malles gadījums");
*Jānis Oga "Journalism by Latvian writers in the 1970–1980s: the barometer of social, moral and educational problems of the era" ("Latviešu rakstnieku publicistika 70.–80. gados: laikmeta sociālo, morālo un izglītības problēmu barometrs");
*Sanita Reinsone "A Century of Networks: Archives of Latvian Folklore" ("Tīklu gadsimts: Latviešu folkloras krātuves arhīvs") un "Mobilizing Voices: Citizen-Driven Enhancement of Speech Data Accessibility and Language Technology Advancement" ("Mobilizēt balsis: runas datu pieejamības uzlabošana un valodas tehnoloģiju attīstība")
Programma pieejama šeit.
Lasīt vairāk...Zinātniskajam žurnālam “Letonica” panākumi citējamības datu bāzes “Scopus” reitingā
.jpg)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls “Letonica” ierindots starptautiskās citējamības datu bāzes “Scopus” jaunākā reitinga augstākajās kvartilēs (Q1 un Q2), apliecinot, ka žurnālā publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa.
Datubāzē “Scopus” žurnāls indeksēts piecās jomās – literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q2); mūzika (Q2) un kultūras studijas (Q2) –, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.
LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone norāda: “Ziņa par žurnāla “Letonica” lielisko sniegumu sabalsojas ar pagājušogad svinēto žurnāla 25. gadskārtu un 50. numura iznākšanu, kad, retrospektīvi atskatoties, kristalizējās galvenā panākumu atslēga – plašs autoru loks ārpus LU LFMI, starpdisciplinaritāte un pakāpeniski pieaugoša ārvalstu autoru piesaiste. Liels nopelns bijušajiem redaktoriem un jo īpaši pašreizējam galvenajam redaktoram Jānim Ogam, kurš rūpīgi sekojis līdzi ne tikai žurnāla augstvērtīgai zinātniskajai kvalitātei, bet arī citējamības rādītāju paaugstināšanas iespējām un žurnāla izplatībai plašā starptautiskā akadēmiskajā kopienā. Publicēšanās žurnālā “Letonica” un citos starptautiskās citējamības datubāzēs iekļautajos žurnālos humanitāro zinātņu pētniekiem ļauj sasniegt plašu zinātnisku auditoriju, gan iepazīstinot ar nacionālas nozīmes pētījumu rezultātiem ārvalstu kolēģus, gan iesaistoties koppublikāciju tapšanā, ievietojot savas pētījumu intereses plašākos kontekstos.”
Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs uzsver, ka “humanitārajām zinātnēm Latvijas Universitātē ir īpaša loma un īpaša atbildība nacionālā kontekstā. Vienlaikus mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā. LU LFMI un žurnāla “Letonica” komandai tas izdodas, dodot lielisku piemēru, no kā mācīties un kam sekot.”
Lasīt vairāk...Notiks praktiskais seminārs "Opening the Trilogy: Folklore Taxonomies & Annotated Texts for Reproducible Research"
.jpg)
Šī gada 20. jūnijā Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības kongresa ietvaros (https://en.lfk.lv/isfnr2024) Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā notiks digitalhumanities.lv seminārs, kas top sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU. To vadīs neatkarīgais pētnieks Džošua Hagedorns (ASV). Praktiskais seminārs būs jo īpaši noderīgs folkloras pētniekiem, un tā uzmanības centrā būs darbs ar tekstu korpusiem.
Semināra dalībniekiem paredzēta aktīva līdzdarbošanās, līdz ar to būs nepieciešams portatīvais dators un iepriekšēja sagatavošanās, instalējot nepieciešamo programmatūru. Lai piedalītos šajā seminārā, priekšzināšanas nav nepieciešamas.
Seminārs norisināsies tikai klātienē angļu valodā.
Lasīt vairāk...Kitija Balcare piedalās vides cilvēkzinātnes doktorantūras skolā Norvēģijā
.jpg)
No 3. jūnija līdz 7. jūnijam Tronheimā Norvēģijā norisinās doktorantūras skola vides cilvēkzinātņu jomā “Environmental Storytelling Across Media”, kurā piedalās LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.
Doktorantūras skolu, kuras centrā ir ilgtspējas jautājumi, mākslas un ekoloģijas attiecības, klimata taisnīgums un vides aktīvisms, kā arī pētnieciskās metodes vides cilvēkzinātņu jomā, rīko Norvēģijas Vides cilvēkzinātnes pētniecības skola (Norwegian Researcher School for Environmental Humanities (NoRS-EH)) sadarbībā ar Norvēģijas Tehnoloģiju un zinātnes universitāti (Norwegian University of Science and Technology). Doktorantūras skola pulcē doktorantus un jaunos pētniekus dažādās zinātņu nozarēs no Norvēģijas, Zviedrijas, Polijas, ASV, Nīderlandes, Lielbritānijas, Portugāles, Vācijas, Tunisijas, Šveices, Spānijas, Ķīnas.
Dalība doktorantūras skolā noris ar ERASMUS+ mobilitātes programmas ietvaros ar Latvijas Universitātes atbalstu.
Plašāk šeit: https://environmentalstorytellingacrossmedianorseh2024.com
Vides pārmaiņas un sugu zudība: konference Tartu
Tartu Universitātes Ekoloģijas un zemes zinātņu institūtā 4.–7. jūnijā notiek vides pārmaiņām veltīta starptautiska konference “Izzušanas pēdās: sugu zudība, solastalģija un atlabšanas semiotika” (Traces of Extinction: Species Loss, Solastalgia, and the Semiotics of Recovery).
Vairāk nekā 60 konferences dalībnieku vidū ir arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Viņa konferencē piedalās ar projektā "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) izstrādātu referātu “Solastalģiskās priekšpilsētas: mainītās vides naratīvi” (Solastalgic Suburbs: Narratives from Altered Environments).
Konferences programma pieejama šeit.
Tās dalībniekiem ir iespēja papildus baudīt arī Eiropas kultūras galvaspilsētas dabai un kultūrai veltītos pasākumus.
Foto (c) Tiit Maran
Izsludināta programma starptautiskam semināram par skatuves mākslu un ekoloģiju Portugālē
Seminārs notiks 2024. gada 27. un 28. jūnijā Portugāles pilsētā Koimbrā. Tajā piedalīsies dalībnieki no dažādām pasaules valstīm - Kolumbijas, Peru, Kanādas, Singapūras, Polijas, Vācijas, Skotijas, Somijas, Beļģijas, Šveices, Islandes un Anglijas.
Seminārā aplūkoto tēmu loks atrodams pasākuma programmā.
Semināra zinātniskajā komitejā darbojas arī pārstāve no Latvijas, teātra kritiķe, LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.
Reģistrācija dalībai seminārā notiek līdz 2024. gada 6. jūnijam: anketa
DHNB2024 piedalās Haralds Matulis, Ilze Ļaksa-Timinska un Elvīra Žvarte
No 27. līdz 31. maijam Reikjavīkā (Islandē) notiek 8. Ziemeļvalstu un Baltijas digitālo humanitāro zinātņu konference (#DHNB2024). Tas ir svarīgs notikums digitālajās humanitārajās zinātnēs, kas ik gadu noris kādā citā reģiona vietā, pulcējot nozares pētniekus un aktualizējot jaunāko un nozīmīgāko digitālajās humanitārajās zinātnēs.
Pilna programma pieejama: https://www.conftool.org/dhnb2024/sessions.php
Klajā nācis žurnāla “Letonica” tematiskais numurs “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts tēmai “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”. Tajā apkopotas 13 zinātniskas publikācijas un pārstāvēti 15 pētnieki.
“Pilsētvides pētniecības nozīme būtiski pieaugusi kopš 2007. gada, kad pirmo reizi pasaulē vairāk cilvēku dzīvo pilsētās nekā laukos. Pilsētā veidojušās jaunas kopienas, kuras vairs nesaista radniecība, bet gan zināšanas, kopīga dzīves telpa, ekonomiskās intereses un publiskās pilsētvides kopienu prakšu dinamika, kas ietver kā ikdienas rituālus, tā svētku pasākumus. Izņemot dažus piemērus, līdz šim Latvijas pilsētpētniecībā pilsētai no vietējo iedzīvotāju viedokļa, izmantojot etnogrāfiskās izpētes metodes, ir pievērsta neliela uzmanība. Šāda novatoriska pilsētpētniecības iniciatīva ir arī LU LFMI īstenotais un Latvijas Zinātnes padomes atbalstītais projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums (Nr. lzp-2020/1-0096), kas tika realizēts no 2021. gada sākuma līdz 2023. gada nogalei.
Līdzās Krišjāņa Barona konferencei 2022 “Pieredze pilsētā”, kas norisinājās 2022. gada 9.–10. novembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, nozīmīgs pētnieciskā projekta rezultāts ir jaunais žurnāla “Letonica” tematiskais numurs. Lai arī telpiski projekta uzmanības centrā bija Rīgas Pārdaugavas iedzīvotāju stāsti, identitāte un vietējais mantojums mūsdienu urbanizētajā pasaulē, un kopienu kultūras prakses, tomēr konceptuāli tas aptvēra plašākus pilsētpētniecības jautājumus, tā mērķis bija, iesaistot sabiedrību stāstīšanā un veicot lauka pētījumus pilsētā, dokumentēt pilsētnieku stāstīto pieredzi un interpretēt mūsdienu pilsētvides naratīvus kā nozīmīgu pilsētas kultūras, vēstures un attīstības sastāvdaļu. Konceptuāli projekta pētnieku uzmanības fokusā bija Pārdaugavas iedzīvotāju un viņu apkaimju identitātes, pilsētas ainava (skaņas, smaržas, trokšņi utt.) kā personīgā Pārdaugava, ikdiena, bērnības pieredze,” ievadā raksta tematiskā numura redaktors, folklorists, LU LFMI vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš.
Lasīt vairāk...Vasaras kurss “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas”
Aicinām apgūt vasaras kursu par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām, kas izstrādāts ERASMUS+ projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu”[1]. Kursu veido tiešsaistes lekcijas un divi klātienes semināri – pirmais norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), bet otrais notiks 30. augustā Carnikavas Novadpētniecības centrā (Carnikavā, Jomas ielā 7).
Mācības paredzētas kultūras jomu un vides zinātnes studentiem, nozares profesionāļiem, nemateriālā kultūras mantojuma kopējiem un citiem interesentiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas.
Kursu dalībniekiem sev ērtā laikā jūlijā vai augustā jānoklausās tiešsaistes lekcijas un jāizpilda uzdevumi, savukārt 29. un 30. augustā jāpiedalās klātienes semināros. Mācības ir bez maksas. Tiešsaistes lekcijas notiks angļu valodā, savukārt semināri – latviešu valodā.
Sekmīgi nokārtojot mācību prasības, kursa dalībniekiem būs iespēja saņemt apliecinājumu un 5 ECTS punktus no Egejas Universitātes (Grieķija).
Lasīt vairāk...Klajā nāk rakstnieces Mudītes Austriņas darbu izlase “Saules spēles”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis rakstnieces Mudītes Austriņas darbu izlasi “Saules spēles”. Tā ir pirmā Austriņas grāmata, kas iznāk Latvijā, un to sastādījis literatūrzinātnieks un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Grāmatas dizaina autors – Klāvs Priedītis.
Mudīte Austriņa (1924–1991) bija dzejnieka meitiņa, pasaku ķēniņa krustmeita, Elles ķēķa pirmā dāma, kaislīga jūsmotāja un svinētāja, Centrālamerikas pirmiedzīvotāju folkloras apbrīnotāja, literatūras un mākslas gardēde, Itālijas pielūdzēja un nenogurstoša ceļotāja uz tēva mājām Vecpiebalgas “Kaikašos”. Un arī spilgta, neordināra rakstniece, sirreālisma mācekle, kuras neparastie darbi ar retiem izņēmumiem palikuši izkaisīti periodiskajos izdevumos un arhīvos. Šajā grāmatā apkopota viņas proza, sirreālie baletiņi, liriskie Latvijas apciemojumu pieraksti, autobiogrāfiski teksti un atmiņas par tuvām un svarīgām Latvijas kultūras personībām.
“Gatavojoties dzejnieka Gunara Saliņa simtgadei, pārcilājot Elles ķēķa materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā un privātos arhīvos, kā arī tuvāk iepazīstoties ar Mudītes literārajiem darbiem, kļuva skaidrs, ka viņas atstātajam mantojumam nepieciešams dot jaunu dzīvi, lai atklātu viņas rakstnieces talantu 21. gadsimta lasītājam un parādītu tā nozīmi ne tikai Ņujorkas jaunās latviešu dzejas uzplaukumā 20. gadsimta 50. gados, bet arī tai sekojošā visas trimdas literatūras atjaunotnē,” tā Kārlis Vērdiņš.
Darbu izlasi papildina Kārļa Vērdiņa priekšvārds un komentāri, kā arī Mudītes Austriņas krustmeitas Ilzes Auzeres atmiņu stāsts, kas šīs grāmatas lasītājiem sniedz viņas portretu ģimenes un tuvinieku vidū.
Lasīt vairāk...
