EN in English

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 20. septembrī plkst. 17.00 notiks otrā saruna ar dziedātāju, vokālo pedagoģi un etnomuzikoloģi Zani Šmiti par balss pētniecību, apvienojot balss fizioloģijas zināšanas ar datormērījumu iespējām. Saruna notiks klātienē Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

Zane Šmite ir dziedātāja un etnomuzikoloģijas maģistre, kas apguvusi dažādus tradicionālās, akadēmiskās un populārās dziedāšanas stilus. Viņas pieredze veidojusies gan ilgstošā muzicēšanas praksē, gan pedagoģiskajā darbā, mācot dziedāšanu etnomuzikoloģijas studentiem, aktieriem un tradicionālās dziedāšanas entuziastiem. Pēdējo gadu laikā viņa aktīvi pievērsusies balss izpētei gan no fizioloģijas, gan datoranalīzes puses, apgūstot jaunākās balss zinātnē lietotās datorprogrammas un metodoloģiskās atziņas. Padziļināti viņa pētījusi Ziemeļlatgales tolku bolsa solistu stilu, ar dažādām datorprogrammām (Sonic Visualiser, VoceVista) mērot skaņveides un izpildījuma īpatnības. Sarunā Zane Šmite dalīsies domās par balss pētniecību mūsdienu vokālās daudzveidības un tehnoloģiju attīstības kontekstā. Viņas pētījumi iekļaujas digitālās muzikoloģijas attīstībā, kas pēdējā laikā notiek arī Latvijā.

(Etno)muzikoloģisko sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās ir atvērtas un publiskas.

Foto (c) Artūrs Kondrāts


Priecājamies vēstīt, ka izdevniecībā "Dienas grāmata" sērijā "Es esmu..." izdota LU LFMI pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis par jūru" – par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000).

Dr. philol. Zanda Gūtmane Zanda Gūtmane:

"Ar interesi lasāms pētījums, kas ne tikai padziļinās izpratni par Gunara Janovska biogrāfiju un daiļradi, par trimdas psiholoģisko situāciju un 20. gadsimta notikumiem, bet arī veidos tradicionālās latviešu literatūras un trimdas literatūras, Latvijas un Anglijas vides satuvinājumu."

Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe:

"Rakstnieks ne reizi vien atzinis, ka darbos ir izdzīvojis savu dzīvi dažādos variantos un iespējās, ka nav varējis uzrakstīt neko, kam pats nav bijis līdzdalībnieks vai vērotājs. Tā ir Janovska prozas būtiska iezīme, un tajā saskatāms arī viņa prozas spēks – dzīvot ar savu laiku un izdzīvot savu laiku, meistarīgi savas dzīves pavedienus saaužot ar literāro varoņu dzīvi."

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Pieejama šeit.



2023. gada 7. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) aicināja uz žurnāla “Letonica” 50. numura un 25. gadskārtas svētkiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

Sarīkojuma atklāšanā LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone atskatījās uz žurnāla pirmsākumiem un attīstību, uzsverot, ka pirmajā numurā pieteiktās tēmas – literatūra, folklora, māksla – nemainīgi palikušas žurnāla tematisko interešu vidū, laika gaitā iekļaujot arī vides un digitālās humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, vēsturi, tādējādi aptverot plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

Žurnāla galvenais redaktors Jānis Oga (kopš 2023) uzsvēra, ka žurnāla dibinātāja un izdevēja LU LFMI un veidotāju noietais ceļa posms ir nozīmīga daļa no Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu vēstures kopumā, par spīti mainīgiem un neparedzamiem, bieži vien minimāliem finanšu resursiem; žurnāls arī sekmējis LU LFMI saņemto augstāko atzīmi Latvijas zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā 2021. gadā.

Sarīkojumā piedalījās žurnāla iepriekšējie redaktori Elita Grosmane (1998–2002), Kārlis Vērdiņš (2011–2012), Artis Ostups (2019–2022), redkolēģijas locekļi un redakcijas darbinieki, autori, sadarbības partneri un lasītāji.

Svētku dalībnieki noklausījās Latvijas Universitātes prorektores humanitāro un sociālo zinātņu jomā Inas Druvietes apsveikumu: “Sveiciens jubilejā! Žurnāls “Letonica” ir spilgts apliecinājums latviešu zinātnes briedumam mūsu valsts pastāvēšanai svarīgā darbības laukā – humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Sadarbība dažādu nozaru speciālistu starpā, kopīgs Latvijas un ārvalstu kolēģu veikums, augsta zinātniskā kvalitāte un starptautisks novērtējums – tik daudz panākts 25 gadu laikā! Un žurnāls vizuāli ir tik skaists! Latvijas Universitāte pateicas žurnāla autoriem, rediģētājiem, izdevējiem un vēl veiksmīgu darba turpinājumu!”

Lasīt vairāk...

No šā gada 29. augusta līdz 1. septembrim Singapūrā notika Starptautiskās folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society of Folk Narrative Research, ISFNR) Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas [pētniecības] komitejas "Comittee on Charms, Charmers and Charming" rīkotā ikgadējā konference, kas bija veltīta buramvārdu performancei un to materialitātei "The Materiality and Performance of Charms". Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros konferencē piedalījās folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis ar referātu "Development of the Tradition: Distant Healing".

Konferences programmu pieejama: https://blogs.ntu.edu.sg/charmssg/


No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century", kurā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie jomas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Ungārijas, Bulgārijas un Indijas.

Vieslekcijas lasīs Helsinku Universitātes lektore Ulla Savolainena (referātu "The Field of Memory Culture: Ingrian Finns’ Historical Experiences through Multiple Media and Times") un Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks (priekšlasījumu "In Search for Unknown Unknowns. Why Fieldwork is still the Way!").

Konferences programma un referātu anotācijas atrodamas: https://lulfmi.lv/files/YoFo2023.pdf

Pasākumu apmeklēt aicināti visi interesenti!

Lasīt vairāk...

LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare 6. un 7. septembrī piedalīsies Ziemeļvalstu vides cilvēkzinātnes tīkla simpozijā (Nordic Network of Environmental Humanities Symposium) "Transdisciplinaritāte vides cilvēkzinātnē" ar referātu “Ekoteatrālās iedomātības: kopīgā vide kā kopīgā telpa “kā būtu, ja būtu” teātrim” (“Ecotheatrical Imaginaries: Shared Environment as Shared Space for “What If” Theatre”).

Simpozija programma pieejama šeit.

2023. gada 12. septembrī plkst. 13.00–17.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29 notiks konference "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm".

Ar priekšlasījumiem piedalīsies pārstāvji no LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Latviešu valodas institūta, LU Lībiešu institūta, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas, LR Izglītības un zinātnes ministrijas, CLARIN ERIC un DARIAH-EU.

Konferences programma pieejama šeit.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties, pirms tam reģistrējoties šeit.

Konference tiek rīkota ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" ietvaros.

Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs aicina uz Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci, kas notiks otrdien, 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.

Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runās par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tiks aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās. To apliecina arī konferencei izraudzītais nosaukums – “Augšanas testaments”.

Konferences programma pieejama šeit: http://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf

Lasīt vairāk...

No 22. līdz 25. augustam Liepājā noritēs vasaras skola “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra un vide” , tiecoties radīt iespējami pilnīgu skatu uz dzīvi kūrortpilsētā. Trīs dienu laikā dažādu Latvijas augstskolu studenti izzinās gan Liepājas vēsturisko un mūsdienu kūrortpilsētas ainavu, gan pilsētvides ekosistēmu, kopienu un kultūru. Piektdien, 25. augustā plkst. 10.00 vasaras skolas dalībnieki iepazīstinās visus interesentus ar pētniecības un radošo darbu rezultātiem, bet plkst. 11.30 pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties diskusijā “Liepāja: kūrorta vai kultūras pilsēta?” .

Liepāja jau izsenis pazīstama kā populāra atpūtas vieta, un 2015. gadā tā ieguva kūrortpilsētas statusu. Te noris arī aktīva kultūras dzīve, un šobrīd pilsēta gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā šīs lomas un funkcijas pārklājas, viena otru papildina vai varbūt savā starpā konkurē? Ko tas nozīmē vietējo cilvēku ikdienai un identitātei? Kādas pilsētvides attīstības perspektīvas piedāvā abas šīs lomas? Par šiem un saistītiem jautājumiem diskutēs Liepājas pilsētvides, kultūras un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, aicinot iesaistīties arī citus apmeklētājus. Lasīt vairāk...


Aizvadītajā sestdienā, 29. jūlijā, Pārdaugavas radošā centra ārtelpā, Lapu ielā 24, norisinājās Jaunatnes dārza svētki. Dienas garumā bija iespēja izzināt apkaimes vēsturi, piedalīties radošajās darbnīcās, aplūkot izstādi “Apslēptā Pārdaugava” un baudīt mūziku. Svētkos piedalījās arī projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096) pētnieki Gatis Ozoliņš un Una Smilgaine, interesentiem vēstot par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām.

Izstāde “Apslēptā Pārdaugava” pie Pārdaugavas radošā centra ēkas apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.



Šī gada 27. jūlijā plkst. 15.00 ikviens laipni gaidīts LU LFMI apgādā izdotās grāmatas "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" (sast. Ilze Šarkovska-Liepiņa) atvēršanas svētkos.

Pasākums notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.
Vairāk par izdevumu: http://lulfmi.lv/Dziesmu-svetkiem-150-Vesture-Vers...

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums “Kāzas. 2. daļa”, kas noslēdz kāzu godiem veltīto dziesmu publicēšanu. Tas ietver 107572 dziesmas – apdziedāšanās dziesmas; ar mičošanas, apdāvināšanas, guldināšanas un citām kāzu ieražām saistītas dziesmas.

Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas” (Ltdz) ir Latviešu folkloras krātuvē (LFK) sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums. LFK arhīvā glabājas lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – aptuveni 1 miljons tautasdziesmu tekstu, kas savākti pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.

Latviešu kāzas ir tradīcijām bagātākie cilvēka mūža godi, un to apliecina arī tautasdziesmas – teju piektdaļa no visa LFK dziesmu pūra ir attiecināmas uz kāzu godiem. To publicēšanai bija nepieciešami divi sējumi. 2018. gadā izdotajā 11. sējumā “Kāzas. 1. daļa” publicētās tautasdziesmas apdzied kāzu sākumu: līgavas izdevas, pūra vešanu, kāzu braucienu, te atrodamas arī mielasta un dzīru dziesmas. Nule iznākušais 12. sējums, kurā ietverta lielākā kāzu dziesmu daļa – 107 572 variantu -turpina aizsākto ar apdziedāšanās dziesmām, mičošanu, guldināšanu un modināšanu, savstarpēju apdāvināšanu, novada raudzīšanu un citiem rituālus pavadošiem tekstiem. Grāmatas beigās pievienotais satura rādītājs no “Latvju dainām” līdz ar sējumā publicētajām dziesmām ļauj gūt ieskatu par kāzu ceremonijas izmaiņām laika gaitā. Šajā sējumā arī turpināta iepriekš aizsāktā prakse ievietot atpakaļ pēc satura un funkcijas piederīgā vietā dziesmas, ko Krišjānis Barons, publicējot “Latvju dainas” nodalījis atsevišķi nerātnajās dziesmās, piemēram, apdziedot kāziniekus vai to uzvedību, komentējot guldināšanas rituālu u.c.

Lasīt vairāk...

LU LFMI apgādā izdota Ilzes Šarkovskas-Liepiņas sastādītā kolektīvā monogrāfija “Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas”, kas sper soli tālāk dziesmu svētku tradīcijas pētniecībā. Lūkojoties uz svētkiem no vairākiem skatpunktiem, grāmatas autori uzmanības centrā likuši DZIESMU, tātad – repertuāru un svētku muzikālo sadaļu, mūzikas vēsturiskās norises un kolīzijas, bet notikumi mūzikā skatīti kultūras un ideju kontekstā.

Grāmatas struktūras mugurkaulu veido dziesmu svētku vispārpieņemtā periodizācija (priekšvēsture, 1873–1918; 1918–1940; 1945–1990; no 1990. gada līdz mūsdienām). Uz šīs laika skalas tad liktas atziņas par dažādajiem dziesmu svētku tapšanas un rašanās avotiem (Ilze Šarkovska-Liepiņa), iezīmēta dziesmu svētku etniskā ass, kas tautasdziesmas veidolā satur kopā svētku repertuāra pamatus (Arnolds Klotiņš). Izsekots kordiriģēšanas tendencēm, vokālās skaņveides metodoloģijas attīstībai līdz pat tā dēvētās ziemeļu skaņas fenomenam (Jānis Erenštreits) un ieskicētas mūzikas un varas attiecības, mēģinot apzināt, kā dažādi politiskie režīmi ietekmējuši mūzikas izvēli, stilistiku, žanriskumu (Ieva Ezeriete, Ilze Dūmiņa-Kroja). Notikusi došanās klaidā, lai uzzinātu par dziesmu svētkiem svešumā (Orests Silabriedis), kā arī iedziļināšanās simfoniskās, vokālsimfoniskās un pūtējmūzikas plašumos (Armands Znotiņš un Ilze Šarkovska-Liepiņa). Pētījumu autori ir muzikologi, profesionāli atskaņotājmākslinieki, mūzikas žurnālisti, tāpēc grāmatas stilistika nebūt nav viengabalaina – katram no autoriem ir redzējums no sava profesionālā skatpunkta, savs literārais stils un sava attieksme. Sava versija. Grāmata veltīta gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem, lai tās lappusēs apzinātu dziesmu svētku muzikālās vēstures līkločus.

Lasīt vairāk...

29. jūnijā plkst. 11.00 Pasaules latviešu zinātnieku kongresā notiek paneļdiskusija "Digitalizācija un cilvēks", kurā piedalās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Šajā sesijā dalībnieki divās atsevišķās paneļdiskusijās pievēršas digitalizācijas nākotnes redzējumam Latvijā un tam, kādas tehnoloģijas un cik lielā mērā mēs izmantosim nāktonē. Papildus tiek pārrunāts, kādus izaicinājumus digitalizācija varētu radīt un kā veicināt tehnoloģiju attīstību sabiedriskā labuma vairošanai.

Diskusiju ietvaros paneļdiskusijas dalībnieki arī izvērtē digitālo tehnoloģiju potenciālu latviešu kultūras popularizēšanā, identificējot gan vajadzības, gan iespējas šajā jomā.

Pilna kongresa programma: https://www.zinatneskongress.lv/programma

Tiešraides no kongresa: https://www.youtube.com/@zinatnelatvijai8198


No 28. līdz 30. jūnijam Alkalas Universitātē Alkalā-de-Henaresā Spānijā notiks metaforpētnieku asociācijas RaAM (The Association for Researching and Applying Metaphor) 16. gadskārtējā konference. Šogad konferences fokuss: “Metafora publiskajā diskursā”.

Konferencē piedalīsies LU LFMI zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis ar plakātu “Body metaphors in music descriptions. A study of the Latvian musical thought”.

Vairāk informācijas par konferenci: https://raam16.com