​Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietu (4. septembrī)

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 4. septembrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentu un par vadošo pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju 16.–19. gadsimta kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes, kā arī Baltijas vācu literatūras izpētē ievēlēja Māru Gruduli.

Noslēdzies FLPP konkurss, LU LFMI atbalstīti četri projekti

Ir noslēgusies Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo projektu konkursa (FLPP) projektu iesniegumu izvērtēšana un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu 91 projektam, kuru īstenošana tiks uzsākta jau 2025. gada 1. janvārī.

Starp atbalstītajiem ir arī četri LU LFMI projekti.

Vairāk par visiem atbalstītajiem projektiem: https://www.lzp.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-zinatni...

LU LFMI atbalstītie projekti:

“‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakses autoritāras varas apstākļos”. Projekta vadītājs Jānis Daugavietis.

Pētījuma mērķis ir pēc-Staļina laiku (1956-1986) Padomju Latvijas populārās mūzikas, ieskaitot “neoficiālās”, kontroles mehānismu un izvairīšanās prakšu vēstures izpēte, tai pieejot no formālo un neformālo institūciju analīzes puses. Tā fokusā ir modernās ‘rietumu’ populārās mūzikas idiomas un prakšu (muzicēšanas, ražošanas, patērēšanas) ienākšana un attīstība LPSR – valsts institūciju reakcija, politiskās un sociālās kontroles un normalizācijas procesi, adaptēšanās un izvairīšanās taktikas. Akadēmiski šis temats līdz šim ir praktiski nepētīts. Pētījums ir starpdisciplinārs (pētnieku grupā iekļauti pārstāvji no humanitārajām un sociālajām zinātnēm), kas paredz izmantot dažādu disciplīnu paradigmas, teorijas un instrumentāriju. Galvenie, bet ne vienīgie, pētniecisko datu korpusi tiks veidoti no mutvārdu vēstures un dokumentu primārajiem un sekundāriem avotiem (piemēram, intervijas, memuāri, personīgie dokumenti, arhīvu dokumenti). Popmūzikā allaž svarīga bijusi materiālā kultūra, tāpēc līdzās institūciju un vērtību pētīšanai plānota arī materiālu un tehnoloģiju izpēte. Pētījumā plānots izmantot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes (ieskaitot eksperimentālās un radošās) un sistemātiski iesaistīt dažādu jomu sabiedriskos zinātniekus. Teorētiskās izpētes laukā pētījums iekļaujas diskusijās par kultūras ražošanu un radošo personību kultūrpretesību un/vai sadzīvošanu ar autoritāru režīmu vēlīnajā sociālismā, padomju kultūras un jaunatnes politiku, gaumi un DIY praksēm.

Aicinām iesaistīties Latviešu folkloras krātuves “Simtgades talkā”

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina iesaistīties Latviešu folkloras krātuves “Simtgades talkā”, kas norisināsies no 2024. gada 3. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.“Simtgades talkas” mērķis ir iesaistīt sabiedrību Latviešu folkloras krātuves arhīva izzināšanā un nemateriālā kultūras mantojuma dokumentu apstrādē.

2024. gada 2. decembrī apritēs simt gadi, kopš parakstīts rīkojums par Latviešu folkloras krātuves (LFK) izveidi, savukārt par otro dzimšanas dienu LFK uzskata 1925. gada 3. septembri, kad tā uzsāka darbu. LFK sākotnēji bija Pieminekļu valdes, savukārt mūsdienās – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta struktūrvienība. Neskatoties uz vairākkārtēju institucionālās piederības un nosaukumu maiņu un dažādiem darbības ierobežojumiem padomju okupācijas gados, LFK kopš tās dibināšanas ir nodrošinājusi kvalitatīvu latviešu un Latvijas mazākumtautību folkloras dokumentēšanas, arhivēšanas, publicēšanas un izpētes procesu. Simt gadu laikā LFK krājumā arhivēts vairāk nekā 3’000’000 folkloras tekstu, kas aptver visus tradicionālos folkloras žanrus, tostarp tautasdziesmas, ziņģes, pasakas, teikas, nostāstus, ieražu aprakstus, ticējumus, buramvārdus, sakāmvārdus utt., mūsdienās – arī dažādas mūsdienu folkloras izpausmes. Folklora sākotnēji dokumentēta galvenokārt rokrakstos un ilustrācijās, savukārt vēlāk, izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, arī audio un video formātā. Folkloras vākšanā, īpaši LFK pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs starpkaru periodā, plaši iesaistījās ne tikai folkloristikas nozares profesionāļi, bet arī dažāda līmeņa izglītības iestāžu un citu organizāciju pārstāvji. Pateicoties kopīgam darbam, LFK arhīvs šobrīd ir viena no apjomīgākajām nemateriālā kultūras mantojuma dokumentu krātuvēm Eiropā.

Dažādu jomu pārstāvji pilnveido zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām

Augusta izskaņā Rīgā un Carnikavā norisinājās vasaras kurss “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas”, kura lekcijās un darbnīcās bija iespējams izzināt tiešās un netiešās klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvo mantojumu. Vasaras kursu vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā projekta “Green Heritage” komanda.

Vasaras kursa pirmajā dienā ievadlekcijā Latviešu folkloras krātuvē ar nemateriālā kultūras mantojuma izpratni un tiesisko regulējumu, kā arī likuma ietvaru dalībniekus iepazīstināja Rita Grīnvalde, iezīmējot arī projekta “Zaļais mantojums” sniegumu tēmas izpratnes veicināšanā Eiropā. Kultūras mantojuma un tehnoloģiju mijattiecības padziļināti analizēt rosināja Elīnas Gailītes vadītās darbnīcas. Savukārt Kitija Balcare sniedza ieskatu klimata pārmaiņu un klimata taisnīguma tēmā, piedāvājot dalībniekiem praktiski izmēģināt digitāli pieejamos rīkus klimata pārmaiņu izraisīto risku ietekmju apzināšanai un iespējamo nākotnes scenāriju modelēšanai kontekstā ar dzīvā mantojuma tradīciju ilgtspēju.

Kursa otrajā dienā Sanda Laimes virsvadībā dalībnieki pievērsās klimata pārmaiņu izraisīto risku identificēšanai dzīvā mantojuma jomā un dažādu valstu nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām, kuras jau pašreiz ietekmē klimata pārmaiņas. Savukārt Carnikavas novadpētniecības centrā tā saimnieces Olgas Rinkus vadībā bija iespēja izzināt vietējo tradīciju “Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā”, kura kopš 2019. gada ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Vasaras kursa izskaņā dalībnieki tikās uz sarunu ar vietējiem zvejniekiem Aldoni Lūkinu un Artūru Jakobsonu un dienu noslēdza izbraucienā pa Gauju un nēģu taču vietām.

Jānis Daugavietis piedalījās ESA konferencē Porto

No 27. līdz 30.augustam Porto (Portugālē) notika Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) kongress un konference, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 sociologu no Eiropas un citiem kontinentiem. Dažbrīd trīs Porto universitātes fakultātēs norisa līdz pat 100 paralēlām sesijām.

Jana Kukaines grāmatas atklāšana

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Stradiņa universitāte un Jana Kukaine aicina uz grāmatas "Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā" atvēršanu 10. septembrī plkst. 16.00 RSU Anatomijas muzejā (Kronvalda bulvārī 9, Rīgā).

Programmā: priekšlasījumi un muzikāli priekšnesumi

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Rīgā un Carnikavā notiks vasaras kurss par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām

29. augustā Rīgā un 30. augustā Carnikavā, pulcēsies vasaras kursa “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas” dalībnieki, lai kopīgi izzinātu tiešās un netiešās klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvo mantojumu.

Vasaras kursa pirmais klātienes seminārs norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), kur dalībnieki pievērsīsies nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem un to mijiedarbei ar tehnoloģijām un apgūs praktiskus rīkus klimata pārmaiņu risku apzināšanai.

Savukārt otrais klātienes seminārs notiks 30. augustā Carnikavas Novadpētniecības centrā (Carnikavā, Jomas ielā 7), kur kursa dalībnieki pievērsīsies dažādu valstu nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām, kuras jau pašreiz ietekmē klimata pārmaiņas, un klātienē izzinās vietējo tradīciju “Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā”, kura kopš 2019. gada ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Klajā nāk Janas Kukaines monogrāfija par feministisko mākslu postsociālismā

Janas Kukaines grāmata “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā” ir novatorisks un reizē izsmeļošs pētījums feministiskajā estētikā. Autore sniedz atbildi uz jautājumu, kā domāt par feministisko mākslu postsociālisma situācijā, tātad arī Latvijas kontekstā. Grāmata izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sērijā “Studia humanitarica”, izdevēji – LU LFMI un Rīgas Stradiņa universitāte.

Lai tuvotos feministiskajai mākslai un aprakstītu tās iezīmes postsociālisma situācijā, Jana Kukaine izstrādā viscerālās estētikas vadlīnijas: “Tā ir inovatīva teorētiska pieeja, kas piedāvā reģistrēt mākslas un kultūras procesu feministisko jutīgumu, uzsverot dzīvotās pieredzes, intimitātes un iemiesota subjekta nozīmi. Viscerālās estētikas skatījums ļauj iekļauties Austrumeiropas “cita feminisma” noteiktajā dienaskārtībā, reizē izkopjot tā vietu mūsdienās aktuālajās feminisma un mākslas teorijās.” Grāmatā autore izmanto feministiskās estētikas, mākslas filozofijas un afektu teorijas ietvarus, kuru uzmanības lokā ir ikdienas dzīve, vienmuļais, aptumšotais un baisais, kā arī ķermenis un afektivitāte.

Pētījumā autore pievēršas Latvijas laikmetīgās mākslas analīzei, tostarp Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Rasas Jansones, Viviannas Stanislavskas, Mētras Saberovas un Vikas Ekstas darbiem.

Pētījuma poētika. Uzstāsies Māra Grudule

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 28. augustā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Māra Grudule.

Priekšlasījuma anotācija:

Zirdziņš: latviešu tautas dzeja. Baltijas vācietes un latviešu folkloras tulkojumi

“Inga Bīlenšteine nemēģina tulkojumu sniegt oriģinālam adekvātā formā”, “Harmsenas tulkojumu vērtība ir viduvēja”, “diemžēl, tautas pasakas jaunībā dzirdētas, Josi fon Koskulas krājumā ir atstāstītas pēc atmiņas tā, ka var rasties šaubas, cik tās vairs ir īstas”, bet Elijas fon Mēdemas grāmatiņa ar latviešu tautasdziesmu atdzejojumiem ir “īsts lāča pakalpojums dainu popularizācijai – ja arī tas nav ar nolūku darīts” – šie ir tikai daži no latviešu rakstnieku un literatūrzinātnieku izteikumiem par Baltijas vācu sieviešu tulkoto folkloru laika periodā no 19. gadsimta beigām līdz 1960gadiem. Vai tiešām ir tik slikti? Tulkojumu un oriģinālu salīdzinājums, ieskats tulkotāju biogrāfijās un laikmeta kontekstos palīdzēs tikt pie skaidrības. Priekšlasījuma centrā būs divu Baltijas vācu mācītāju meitu un divu vācbaltiešu muižnieču veikums latviešu folkloras popularizēšanā vācvalodīgajā telpā.

Kitija Balcare piedalīsies kongresā Oulu

No 19. līdz 23. augustam Oulu (Somijā) norisināsies 4. Pasaules vides vēstures kongress 2024 “Pārejas, transformācijas un transdisciplinaritāte: vēsture ārpus vēstures” (4th World Congress of Environmental History 2024 ““Transitions, Transformations and Transdisciplinarity: Histories beyond History”. Tajā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu “Laiktelpas ekoteātrī. Ekoloģiskās apzinātības padziļināšana ar mākslas palīdzību” (angļu val. “Spatiotemporality in Ecotheatre. Deepening Ecological Awareness Through Art”).

Vairāk par kongresu: https://wceh2024.com

Dalība konferencē notiek VPP projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros.

Norisinās 6. Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola

No 22. līdz 26. jūlijam Rīgā norisinās ikgadējā Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola (BSSDH 2024), pulcējot vairāk nekā 80 dalībnieku no 18 valstīm. Šī gada BSSDH fokusā – lielie valodu modeļi un mazās valodas – tēma, kas Latvijas humanitāro zinātņu pētniecībā jo sevišķi nozīmīga. Vasaras skolas izglītības programmā iesaistīti gan ārvalstu pasniedzēji, gan arī Latvijas pētnieki un mācībspēki.

Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola noris jau sesto gadu. Tā ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar humanitāro zinātņu datiem, līdz datu analīzes rezultātu interpretācijas un vizualizēšanas prasmēm.

BSSDH 2024 organizatori – Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un LU Sociālo zinātņu fakultāte, kas par apgūto programmu nodrošina iespēju studējošajiem iegūt kredītpunktus.

Jānis Daugavietis piedalījās konferencē Porto

No 10. līdz 13. jūlijam LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Measuring the Size of Rīga’s New Scene – A Methodological Elaboration" ("Metodoloģiskas iestrādes Rīgas jaunās scēnas izmēra noteikšanā") piedalījās pasaulē nozīmīgākajā mūzikas subkultūru pētnieku konferencē KISMIF, kas tradicionāli notiek Porto (Portugālē).

Vairāk par pasākumu: https://www.kismifconference.com

Tiek izsludināts konkurss uz vadošā pētnieka vietu (pieteikšanās līdz 15.08.2024.)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmiskā amatu vietu:

• vadošais pētnieks humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju 16.–19. gadsimta kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes, kā arī Baltijas vācu literatūras izpētē.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 15. augustam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.

Klajā nācis žurnāla “Letonica” 53. numurs

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” 53. numurs apkopo jaunākos pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs un rosina akadēmisko diskusiju par plašu tēmu loku.

Agita Lūse (Rīgas Stradiņa universitāte) rakstā “Versijas par etnogrāfiju 20. gadsimta 30.–40. gadu Latvijā. Ziedoņa Ligera gadījuma izpēte” aplūko etnogrāfijas kā akadēmiskas disciplīnas veidošanos Latvijā un etnologa Ziedoņa Ligera (1917–2001) likteni, ilustrējot procesus, kas veidoja disciplīnas izpratni starpkaru periodā. Gintas Pērles-Sīles (Latvijas Universitāte; LU LFMI) raksta “Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta pirmajā pusē” centrā ir vācbaltiešu savāktie un izdotie pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, un autore, salīdzinot šos krājumus ar “Latvju dainām”, reflektē par iekļauto tautasdziesmu iespējamo piederību latviešu tradīcijām un godiem un sniedz ieskatu krājumu tapšanas stratēģijās un vākšanas apstākļos.

Ilze Jansone (Latvijas Universitāte) rakstā “Ceļā uz sinkrētisko garīgumu: reliģiozitātes dimensijas Noras Ikstenas romānā “Ūdens mirdzēšana”” ar hermeneitikas metodēm analizē latviešu jaunākās prozas darbu, uzmanību pievēršot autores izmantotajai “iztēles apoloģētika”. Laura Laurušaite (Lietuviešu literatūras un folkloras institūts) rakstā “Ēdiena nozīme identitātes veidošanā: mūsdienu latviešu un lietuviešu literatūras piemēri” pievērsusies ēdiena izvēlei un kulinārajām praksēm literatūras darbos, izsakot pieņēmumu, ka ar ēdiena palīdzību iespējams pētīt pa domju okupācijas periodu, kas visvairāk ietekmējis 20. gadsimta lietuviešu un lat viešu identitāti, un perestroiku kā mēģinājumu atbrīvoties no svešas varas. Ausma Cimdiņa (Latvijas Universitāte) rakstā “Padomju kara romāna apokalipse latviešu literatūrā: Visvalža Lāma “Kāvu blāzmā”” pēta kara romānu, izmantojot V. Lāma pazīstamo darbu, kurā autors reprezentē leģionāra tēlu un Otro pasaules karu tēlo latviešu tautas un latviešu leģionāra perspektīvā.

Zita Kārkla un Laine Kristberga piedalās konferencē Tallinā

No 26. līdz 28. jūnijam Tallinā (Igaunijā) notiek Igaunijas Mākslas akadēmijas, Tallinas Universitātes un Tartu Universitātes rīkotā konference “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II. Pārejas un transformācijas postsociālistiskajās kultūrās 80. un 90. gados” (Cultural Heterologies and Democracy II. Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s), kurā piedalās arī LU LFMI pētnieces: Zita Kārkla ar referātu “Recovering Feminist Sensibilities: Latvian Women's Writing of the 1980s” (Feministiskā jūtīguma atgūšana: latviešu sieviešu rakstniecība 1980. gados) un Laine Kristberga ar referātu “Performance Art as a Form of Dialogue” (Performances māksla kā dialoga veids).

Pilna programma pieejama šeit šeit.

Dalība konferencē notiek ar projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »