Konference “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā”

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina apmeklēt 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latvistikas plenārsēdi “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā” 2023. gada 24. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 25. aprīlī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Konferences programma pieejama šeit.

Jānis Daugavietis piedalās subkultūru konferencē Bristolē

13. un 14. aprīlī Bristolē norisinās subkultūru pētniecībai veltīta konference "Subcultures Network International Conference".

Seminārs "Dzejas un prozas leksikas digitālā pētniecība: no atslēgvārda līdz semantiskajam laukam"

Sadarbībā ar ClarinLV un Dariah tiek aizsākts jauns digitālo humanitāro zinātņu semināru cikls. Pirmajā seminārā būs iespēja noklausīties LNB digitālās pētniecības vadītājas Andas Baklānes priekšlasījumu "Dzejas un prozas leksikas digitālā pētniecība: no atslēgvārda līdz semantiskajam laukam". Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.

Pasākumu cikls notiek projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvaros, kas tiek īstenots ar Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" atbalstu.

Izsludināts konkurss uz jaunām akadēmisko amatu vietām

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

• vadošā pētnieka amata vieta humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās;
• pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā.

Noskaidroti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti

Šodien tika paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti.

Grāmata "Dzīve līdzās ostai" uzvarēja dizaina konkursā "Zelta Ābele 2022"

30. marta vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apbalvoti grāmatu dizaina konkursa "Zelta ābele 2022" uzvarētāji astoņās kategorijās.

Priekšlasījums un diskusija "Sociālo kustību teorija un Latvijas folkloras kustības gadījums"

2023. gada 29. martā plkst. 12.00 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā notiks priekšlasījums, kurā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālo kustību izpētes akadēmisko tradīciju, kas turpināsies publiskā diskusijā par Latvijas ‘folkloras kustību’, kā tādas kustības gadījumu, kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā.

LU LFMI pētnieki piedalās 29. konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā"

Šī gada 23.–24. martā Liepājas Universitātē jau tradicionāli pulcēsies literatūras un kultūras pētnieki uz 29. konferenci "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Ar referātiem konferencē piedalīsies arī plaša LU LFMI delegācija.

Miris Viktors Hausmanis

Viktors Hausmanis

(06.12.1931.–18.03.2023.)

2023. gada 18. martā noslēdzās teātra un literatūras zinātnieka Viktora Hausmaņa dzīves gājums. V. Hausmaņa mūžs cieši saistīts ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kurā viņš sāka strādāt 1957. gadā un arvien izjuta to kā savas otrās mājas. Gadu desmitu laikā institūta nosaukums vairākkārt mainījās, taču nemainīga bija V. Hausmaņa aktīvā klātbūtne un ieinteresētā līdzdalība institūta akadēmiskajā un ikdienas dzīvē. Daudzi no mums ir izjutuši viņa prasīgumu un viņa rūpes, kas izpaudās attieksmē pret darbu, pret sevi un citiem. Pēdējo reizi plašākā lokā ar kolēģiem V. Hausmanis tikās institūta kopsapulcē, kas notika 2022. gada 29. jūnijā. Viņam bija svarīgi novēlēt kolēģiem tā darba sekmīgu turpinājumu, ko aizsākušas un veikušas iepriekšējās paaudzes.

Viktora Hausmaņa dzīve un akadēmiskā karjera veidojās sarežģītā un pretrunīgā vēsturiskā periodā, kas ierobežoja brīvas izteiksmes iespējas un it īpaši administratīvajā darbā iesaistītajiem uzspieda nepieciešamību rēķināties ar kompromisiem. V. Hausmaņa darbība tādējādi ir bijusi cieši saistīta ne tikai ar institūta panākumiem, bet dažkārt arī ar maldiem un neveiksmēm. Tomēr viņa piederības izjūta savai darbavietai ir paraugs, kam var vienīgi līdzināties.

Tiek izsludināta pieteikšanās uz konferenci Jaunā Pētnieku diena 3

Trešo gadu humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti tiek aicināti pieteikties zinātniskai un radošai konferencei “Jauno pētnieku diena”, kas pirmo reizi norisināsies hibrīdformā: referāti tiks lasīti klātienē, bet tiks nodrošināta interneta tiešraide, kā arī piedāvāta iespēja iesūtīt iepriekš ierakstītas plakātu prezentācijas.

Konferences mērķis ir veicināt topošo zinātnieku akadēmisko izaugsmi, atbalstot savstarpēju tīklošanos un solidaritāti. Atšķirībā no pagājušajiem gadiem, kad konferencei nebija vienojošas tematikas, šogad konferences tēma ir radošums pētniecībā.

Šāda tēma ļauj izcelt tieši radošas un starpdisciplināras pieejas pētnieciskajā darbā, tādējādi ne tikai radot telpu brīvai domu apmaiņai, bet arī atbalstot pētnieciskas novitātes. Referenti ir aicināti reflektēt par to, kādi ir galvenie negaidītie šķēršļi, ar kuriem saskārušies, izstrādājot disertācijas, un – kā šie šķēršļi pārvarēti, izmantojot starpdisciplināras, transdisciplināras vai eksperimentālas pieejas, sadarbības un/vai dažādus radošus risinājumus.

Konferences rīkotāji iedrošina konferencei pieteikt ne tikai zinātniskus ziņojumus, bet arī starpdisciplinārus un radošus priekšlasījumus. Veidojot konferences programmu, tiks izskatīti gan akadēmisku referātu, gan māksliniecisku priekšnesumu pieteikumi, kas tapuši gan individuāli, gan sadarbībā, gan pludinot robežu starp radošu pašizpausmi un pētniecību.

Kitija Balcare piedalīsies konferencē "Ārkārtas situācijas vides jomā mediju telpā"

No 16. līdz 18. martam Kalmārā (Zviedrijā) norisināsies Linneja Universitātes un Kalmāras Mākslas muzeja rīkota starpnozaru konference “Ārkārtas situācijas vides jomā mediju telpā” (Environmental Emergencies Across Media), kurā piedalīsies arī LU LFMI pārstāve Kitija Balcare ar referātu “Arboreālā bioperformativitāte ekoteātra spēles laukumos Latvijā” (Arboreal Bioperformativity Staged in Ecotheatre in Latvia).

Grāmatu diena 2023

31. martā no plkst. 11 līdz 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkās Draugu telpā aicinām svinēt LU LFMI apgāda 15. jubileju.

Grāmatas par iedvesmojoši zemām cenām* (izdevumi par 1, 3 vai 5 eiro).

Pilns grāmatu saraksts ar cenām šeit.

Loterija tikai ar pilnām lozēm.

Iespēja satikt grāmatu autorus.

Būs nopērkami arī LU LFMI drauga Latvijas Nacionālās bibliotēkas senāki un jaunāki izdevumi par pievilcīgām cenām!

Maksājumus varēs veikt ar bankas kartēm un/vai norēķinoties ar skaidru naudu.

Pasākums šeit.

* Izpārdošana par fiksētajām cenu kategorijām neattiecas uz jaunākajām grāmatām.

Autogrāfu stundas

14.00–15.00 Toms Ķencis

15.00–16.00 Inguna Daukste-Silasproģe, Māra Grudule, Ieva Kalniņa

16.00–17.00 Arnolds Klotiņš, Ieva Vīvere

17.00–18.00 Dace Bula, Jānis Daugavietis

Grāmata "Dzīve līdzās ostai" nominēta dizaina konkursā "Zelta Ābele 2022"

3. martā tika izziņotas nominācijas 8 grāmatu kategorijās dizaina konkursā "Zelta Ābele 2022". Priecājamies par LU LFMI apgāda paspārnē izdoto grāmatu "Dzīve līdzās ostai", kas nominēta zinātniskās literatūras kategorijā. Izdevuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Viss nominantu saraksts pieejams šeit.

Nemateriālais kultūras mantojums klimata pārmaiņu kontekstā

LU LFMI iesaistījies Eiropas Komisijas programmas “Erasmus+” projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (GreenHeritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage, 2022–2025) īstenošanā. Projekta mērķis ir izstrādāt holistisku, inovatīvu un iekļaujošu pieeju, lai izprastu klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz nemateriālo kultūras mantojumu. Ar pētījuma rezultātiem un tēmu, kurai Eiropā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, plānots iepazīstināt gan plašāku sabiedrību, gan īpaši akadēmisko vidi – studentus un pētniekus. Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas problēmas klimata pārmaiņu kontekstā tiks diskutētas ar dažāda līmeņa politiku veidotājiem un sabiedrisko sektoru. Projektu koordinē Itālijas Republikas Nacionālā pētniecības padome (Consiglio Nazionale delle Ricerche), projekta konsorcijā iesaistītas arī citas partnerinstitūcijas no Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Beļģijas.

WALK projekts pētīs latviešu starpkaru kultūras attiecības ar urbāno modernitāti

2023. gadā LU Literatūras, folkloras un mākslas intitūts uzsāk jauna Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta īstenošanu “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” (“Walking Through Time: Flânerie and Modernity in Latvian Interwar Culture”, abreviatūra – WALK) (lzp-2022/1-0505).

Pētnieku komandu veido literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Artis Ostups, mākslas zinātnieces Aija Brasliņa un Sanita Duka, bet projektu vada literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Projekta uzmanības centrā literatūras un modernās pilsētas attiecības starpkaru periodā. Projekta ietvaros tiks izstrādāti akadēmiski un populārzinātniski raksti, tā noslēgumā sabiedrībai būs pieejama izstāde, kas iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem starpdisciplinārā veidā. Tāpat projekta īstenošanas periodā pētnieki veidos lekcijas un citus pasākumus plašākai sabiedrībai.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »