EN in English

Digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi tiek aicināti pieteikties dalībai Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forumā, kas notiks 2024. gada 25.–26. aprīlī Rīgā.

Norises laiks: 2024. gada 25.–26. aprīlis

Norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga

Dalības maksa: Nav

Pieteikšanās termiņš: 2024. gada 25. janvāris

Pasākuma tīmekļa vietne: http://www.digitalhumanities.lv/baltic-dh-forum-2024

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir kļuvušas par neatņemamu daļu Baltijas humanitārajās un ar tām saistītajās zinātņu jomās. Pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties aktīvām un entuziastiskām DH kopienām, jaunām pētniecības grupām un centriem, kā arī DH studiju kursu un programmu pieaugošai klātbūtnei augstākas izglītības programmās – digitālās humanitārās zinātnes ir piedzīvojušas spēju uzplaukumu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai trīs Baltijas valstu DH kopienas sanāktu kopā, aplūkotu, kā un kādos virzienos DH attīstās, pārdomātu, kas ir aktuāls šodien, un prognozētu, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē.

Lasīt vairāk...

Literatūrzinātnieces, LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā pie lasītāja nonāk Roberta Mūka eseju krājums "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst" (izdevējs "Latvijas Mediji"), kurā apkopotas plašā laika posmā sarakstītas esejas, to vidū – līdz šim grāmatās nepublicēti darbi.

Tematiski grāmatā apkopotās esejas aptver trīs izziņas laukus, kas Mūkam vienmēr bijuši aktuāli, – dzīves jēgas meklējumus, literatūru un reliģiju. Robertam Mūkam domāšana ir ceļš – ceļš pie sevis, meklējot dažādu uzskatu, pārliecību bezkonflikta līdzāspastāvēšanu.

Esejās risinātie jautājumi noteikti ir būtiski arī šolaiku digitālā, tehnoloģiju laikmeta steidzīgajam cilvēkam, kuram šajā straujajā skrējienā ik dienu jāmeklē veidi, kā norimt un piestāt; domāt – tātad dzīvot. Sarežģītie jautājumi, kurus Roberts Mūks risina esejās, nebūt nav ietērpti sarežģītā izteiksmē. Pārdomās, kurās autors dalās ar lasītāju, neatrast atbildes uz tiem visiem, bet tās dod iespēju ieraudzīt arvien jaunus virzienus, kuros meklēt.

Vairāk šeit.

100. jubilejas gadā Latviešu folkloras krātuve (1924) sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu rīko un aicina piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē, kas būs veltīta tradicionālās kultūras arhīvu tagadnes un nākotnes jautājumiem. Simtgade ir labs iemesls atskatīties atpakaļ un izvērtēt, kā dažādās valstīs ir attīstījusies arhīvu vēsture. Taču jo vairāk konferences organizētāji mudina izvērtēt pašreizējo situāciju un paraudzīties nākotnē, piemēram, uz tuvākajiem 10 gadiem.

Kāds ir pašreizējais stāvoklis nemateriālā kultūras mantojuma arhīvu arhivēšanā un uzturēšanā (Eiropā un citur)? Kāda varētu būt tradīciju arhīvu tuvākā nākotne? Kādi lieli pētniecības un infrastruktūras projekti arhīvos tiek plānoti? Vai tuvākie gadi rādās optimistiski arhīviem un to sadarbības tīkliem? Kādi izaicinājumi mūs sagaida (juridiskie, ētiskie, tehnoloģiskie, vērtību)? Kādus jaunus arhivēšanas risinājumus iespējams piedāvāt? Ko mēs varam mācīties no pagātnes?

Konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” notiks nākamgad no 29. līdz 31. oktobrim Rīgā. Konferences darba valoda – angļu, pieteikšanās līdz 2024. gada 31. janvārim. Uzsaukums PDF.


No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) VPP projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros notika Rudens kritikas skola, kurā piedalījās vairāk nekā divdesmit humanitāro zinātņu maģistra un doktora programmu studentu no Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas.

Kritikas skola notika sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”. Meistarklases tajā vadīja literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda – Rudīte Kalpiņa, Jānis Vādons, Mārtiņš Mintaurs – , kā arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.

Ivars Šteinbergs pastāstīja, ka meistardarbnīcā studentu uzdevums bija formulēt kāda dzejoļa lasījumu un ka dalībnieku lasījumi izvērtušies ne tikai idejiski daudzveidīgi, liekot uzsvarus uz atšķirīgiem teksta līmeņiem, bet arī stilistiski dažādi.

“Par to biju ļoti gandarīts un priecīgs, jo uzskatu, ka laba kritika – tostarp arī kritikas apgūšana – ir gan demokrātijas veicinātāja, gan viens no demokrātijas iemiesojumiem,” atzina Šteinbergs.

Lasīt vairāk...

2023. gada decembrī, apritot dzejnieces Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienai un pirmajai gadskārtai kopš viņas došanās mūžībā, klajā nāk rakstu un veltījumu krājums “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100”. Grāmatā apkopota daļa no pētījumiem un veltījumiem, kas izskanēja zinātniskajā un radošajā konferencē dzejnieces simtgadē.

“Krājuma mērķis ir parādīt gan azartu un cieņu, ar kādu pētnieki un laikabiedri svinēja dzejnieces dzīvi, gan Veltas Sniķeres unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā,” tā krājuma sastādītāji literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.

Krājuma pirmo daļu “Pieredze” veido LU LFMI pētnieku un citu literatūrzinātnieku raksti, to autori ir Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis un Ausma Cimdiņa. No konferences otrās daļas “Redzējumi” krājumā iekļauti Zigmunda Skujiņa, Ingmāras Balodes, Noras Ikstenas, Agra Krūmiņa, Ivara Šteinberga, Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes radošie veltījumi. Grāmatu noslēdz Kristiānas Kuzminas pārskats par konferences norises laikā plašāko pieejamo dzejnieces fondu Latvijas krātuvēs – Veltas Sniķeres kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Lasīt vairāk...

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" atklāšanu 16. decembrī plkst. 13.00 kafejnīcā "Miers" (Audupes iela 15/17, Rīga).

Vairāk par izdevumu šeit.

13. decembrī plkst. 12.00 Zoom platformā notiks trešais digitalhumanities.lv cikla seminārs "DARIAH Campus platforma: Kas tajā noderīgs!", kuru vadīs dr. Vikija Gārneta (Vicky Garnett). Semināri tiek organizēti sadarbībā ar ClarinLV un DARIAH EU.

Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.

Visi laipni aicināti pievienoties!

Darba valoda – angļu.

Iepriekšēja reģistrācija pasākumam obligāta:
https://us06web.zoom.us/meeting/register/tZUkfuCurTgoGNE0PYACrAdB8VKDr4zknarp
Meeting ID: 819 9963 3225

Kad būsiet reģistrējies, saņemsiet apstiprinājuma e-pastu ar aktīvu zoom saiti pasākuma apmeklēšanai.

Par gaidāmo seminārā:

Šajā prezentācijā Vikija Gārneta, DARIAH-EU mācību un izglītības speciāliste, apspriedīs plašo tiešsaistes mācību un apmācības piedāvājumu digitālo humanitāro zinātņu jomā. Pēc tam semināra vadītāja pievērsīs īpašu uzmanību DARIAH Campus platformai un tam, kā tā atbilst dažādu lietotāju tipu vajadzībām Eiropas digitālo mākslu un humanitāro zinātņu kopienā.


Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode “Latgaliešu valoda un digitālā vide”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesori, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētnieci Sanitu Martenu.

Trešā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta latgaliešu valodas tekstu (MuLa) un latgaliešu valodas runas korpusu (MuLaR) raksturojumam, izveidei un darbībai, rakstiskās un mutvārdu latgaliešu valodas atšķirībām un rakstu valodas hegemonijai. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis sarunā ar sociolingvisti Sanitu Martenu meklē atbildi uz jautājumiem, vai latviešiem ir jāmāk runāt arī latgaliski, vai latgaliešu valoda galvenokārt funkcionē kā mutvārdu valoda, un kā latgaliešu valoda parādās publiskajā telpā Latgalē.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.


2023. gada 14. decembrī plkst. 18.30 bārā/grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29, Rīga) notiks pasākums "Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens".

Šā gada pavasarī LU LFMI tika uzsākts cikls “(Etno)muzikoloģiskas sarunas”, lai regulāri tiktos un apspriestu muzikologiem un mūzikas pētniecības interesentiem svarīgas tēmas un notikumus. Ceturtdien, 14. decembrī notiks cikla trešā saruna. Neformālākai sarunu noskaņai mainīta tikšanās vieta, iekļaujošākai pieejai – cikla nosaukums. Sarunas tēma šoreiz – tradicionālās mūzikas jēdziens.

Pēdējā laikā pasaules etnomuzikoloģijā manāma tradicionālās mūzikas jēdziena kritika. Nesens pavērsiens ir vadošās etnomuzikologu organizācijas – Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes – nosaukuma maiņa 2023. gada vasarā. 1983. gadā šis nosaukums aizstāja sākotnējo – Starptautiskā tautas mūzikas padome, reaģējot uz tautas mūzikas jēdziena kritiku. Šogad organizācija pārdēvēta par Starptautisko mūzikas un dejas tradīciju padomi (International Council for Traditions of Music and Dance). Nosaukuma maiņa un citas diskusijas liecina, ka ir laiks sarunai par šī jēdziena mūsdienu nozīmēm, priekšrocībām un ierobežojumiem. Saruna notiks semināra formā. Dalībnieki aicināti lasīt un apspriest austriešu etnomuzikologa Ulriha Morgenšterna rakstu “Tradicionālās mūzikas jēdziena un koncepcijas aizstāvībai” (2021), kam sekos dalīšanās pieredzē par jēdziena lietošanu un ar to saistītajiem jautājumiem.

Raksts pieejams šeit.

Attēls: mākslīgā intelekta versija par tēmu “Latvijas muzikologi bārā “Bolderāja” diskutē par tradicionālās mūzikas jēdzienu.”


6. decembrī kultūras ministre Agnese Logina pasniedza Atzinības rakstus deviņām kultūras nozares personībām, godinot viņu radošo ieguldījumu un mūža darbu. Priecājamies ziņot, ka starp viņām bija arī LU LFMI pētniece Gundega Grīnuma, kura saņēma atzinības rakstu par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu literatūrpētniecībā, aktualizējot Latvijas dižgaru Raiņa un Aspazijas devumu Latvijas kultūrā.

Sirsnīgi sveicieni Gundegai!

Vairāk: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/pasniegti-atzinibas-raksti-par-radoso-ieguldijumu-un-muza-darbu-9-kulturas-nozares-personibam


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.

Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.

“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.

Grāmatas fotostāstu veido divu autoru darbi. Pirmais ir mangaļsalietis Viktors Bruno Krastiņš (1918–1984), kura vēsturiskās fotogrāfijas no 20. gs. 50. un 60. gadiem publicēšanai uzticējusi fotogrāfa meita Daina Vītola un mazdēls Ivars Krastiņš, vienlaikus daloties atmiņās par tēvu un vectēvu. Otrs attēlu autors ir Jānis Buls, kurš Mangaļsalā ar fotoaparātu viesojies 20. gs. 90. gados un mūsdienās, šīs grāmatas tapšanas gaitā.

Lasīt vairāk...

2023. gada 6. decembrī plkst. 11.30 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālajās un humanitārajās zinātnēs izmantoto jēdzienu ‘sociālais tīkls’ un ar to saistītajām teorijām.

Atklātās un publiskās lekcijas mērķis ir dot ieskatu sociālo tīklu teorētiskajā problemātikā, bet uzdevums – rosināt diskusiju par to, kā ‘tīklu teorija’ būtu izmantojama Latvijas ‘folkloras kustības’ (kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā) analīzē.

Priekšlasījuma un tam sekojošās diskusijas temati:

- jēdziena ‘sociālais tīkls’ (social network) ģenealoģija un vieta citu radniecīgu jēdzienu, kas apzīmē un konceptualizē sociālās kopības, tēzaurā;
- svarīgākās sociālo tīklu teorijas un pieejas, pieminot arī autorus, kas šo jēdzienu izmanto mūzikas analīzē;
- galvenās sociālo tīklu empīriskās izpētes pieejas un prakses;
- Latvijas folkloras kustības pētniecībā potenciāli izmantojamās sociālo tīklu teorijas un metodes.

Priekšlasījums un diskusija notiek FLPP projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (lzp-2021/1-0243) ietvarā.
Tā fokuss ir Latvijā 20. gs. 70. gados radušās ‘folkloras kustības’ vēstures izpēte.


Attēlā: Etnomūzikas kopienas tīkla vizualizācijas fragments no https://grupusaites.lv/


8. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Bibliotēkā (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) notiks konference "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem".

Gada nogalē Latvijas Universitātes Bibliotēkas telpās pulcēsies vairāku zinātņu nozaru speciālisti, lai ar tematiski bagātīgu un daudzpusīgu referātu klāstu, nopietni un nenopietni runātu par latviešiem. Ideja šādu konferenci organizēt radās pavasarī, kad uzvirmoja jautājums par citāta "Latvieši ir tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes" vēsturisko izcelsmi.

Minētais citāts ir intepretēts dažādos vārdu salikumos, taču lai gan teiciens mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl pētot dažādus rakstītos avotus, neizdevās noskaidrot tā izcelsmi. Viens no intuitīviem minējumiem bija, ka šis raksturojums ņemts no kāda 18. vai 19. gs. autoru darbiem. Bija versija, ka latvieši to paši izdomājuši par sevi, bet tomēr ir arī uzskats, ka tas minēts kādā enciklopēdijā vai vēstures grāmatā, kura datēta aptuveni ar 18. gs. Tajā pašā laikā, ļoti iespējams, ka tas ir jaunlaiku mīts.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu "Kur sēnes, tur latvieši. Sēņotnes bioperformativitāte izrādē "Sēņošanas čempionāts 2021"".

Programma pieejama šeit.


7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja 150 gadu jubilejai un rosinās diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.

Ar referātiem konferencē piedalās arī LU LFMI pētnieki – Signe Raudive ar priekšlasījumu "Grāmatu sludinājumu nozīme izdevēja publiskā tēla veidošanā un lasītāju piesaistē (1918–1940)" un Kārlis Vērdiņš – "Franču kosmopolītiskie bestselleri un latviešu grāmatniecība parlamentārās demokrātijas laikā".

Savukārt diskusijā "Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms" piedalās LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Bet diskusijā "Publikas piesaiste 20. gs. sākumā. Izdevējdarbības sekošana sabiedrības tendencēm un iespēja šīs tendences veidot" piedalās Signe Raudive, to moderē Eva Eglāja-Kristsone.

Iepazīsties ar konferences programmu var: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/35222618.pdf

Dalība bez maksas, bet līdz 5. decembrim ir jāreģistrējas šeit: https://reg2.lnb.lv



27. novembrī, atklātā sēdē Latvijas Kultūras akadēmijā LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" un ieguva zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) mākslas zinātnē.

Recenzenti: Dr. art. Līga Ulberte; Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule; Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs.

Apsveicam Ivaru!