EN in English

2. martā LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs ar priekšlasījumu "Māras Zālītes dramaturģija: kopskats un tuvplāni" piedalīsies rakstnieces daiļradei veltītā pasākumā Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā, ko rīko Latviešu literatūras pulciņš Vācijā. Paredzēti priekšlasījumi un diskusijas, kurās iesaistīsies arī autore Māra Zālīte.

Vairāk šeit.

Šajā gadā savu pēcdoktorantūras projektu "Gender Patterns in Late Soviet Estonian Girls’ Novellas" (01.01.2024 -31.12.2024, PUTJD1207) uzsākusi igauņu pētniece Johanna Rosa. Projekts tiek realizēts Tallinas Universitātē un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, projekta zinātniskā konsultante Eva Eglāja-Kristsone.

Latvijā intensīvāk paredzēts veikt pētniecisko darbu otrajā pusgadā, kad Johanna prezentēs savu pētījumu arī semināru ciklā "Pētījumu poētika". Johanna par sevi raksta:
"Manas interešu jomas ir sieviešu rakstniecība, padomju literatūra, Igaunijas literatūras vēsture un literatūras kritikas vēsture. 2018. gadā aizstāvēju doktora disertāciju par padomju igauņu sieviešu Bildungsromānu un tā lasīšanas veidiem. Mans pašreizējais pēcdoktorantūras projekts ir vērsts uz padomju Baltijas valstu meiteņu literatūru. 20. gadsimta 60.-70. gados igauņu jaunatnes literatūrā parādījās izteikts "meiteņu" daiļliteratūras virziens, kura galvenā tēma bija meitenes kā galvenās varones, viņu iekšējā dzīve un personiskās attiecības. Tās bieži vien sentimentālā un sapņainā poētika izcēlās uz agrākās, dominējošās vīrišķīgās, pārgalvīgās un piedzīvojumiem bagātās padomju bērnu literatūras fona. Mans mērķis ir raksturot šo virzienu mūsdienu kontekstā un meklēt paralēles tā laika latviešu jaunatnes literatūrā.
Esmu arī žurnāla "Keel ja Kirjandus" ("Valoda un literatūra") galvenā redaktore."

Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā publicēta fotogrāfiju kolekcija “Ukrainas atbalsta zīmes Latvijā”. Kolekcija tapusi, dokumentējot simbolisko atbalstu, ko Latvijas sabiedrība paudusi Ukrainai kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma tās teritorijā 2022. gada 24. februārī. Jau no pirmajām kara dienām pilsētvide Rīgā, īpaši galvaspilsētas centrā, mainījās: paužot solidaritāti, Ukrainas karoga krāsās tika izgaismotas ēkas un pieminekļi un izkārti Ukrainas karogi. Par protestu un Ukrainas atbalsta dominanti kļuvis Kalpaka bulvāris – iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai,iepretim Ukrainas vēstniecībai, kā arī laukumā pie Kongresu nama. Taču atbalsta zīmes rodamas visās Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās, tāpat mazāk apdzīvotās vietās. Ukrainas karogi pie ēku fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, veikalu un kafejnīcu skatlogi, grafiti, zīmējumi, uzlīmes, plakāti, zilās un dzeltenās krāsas salikums apģērbā, aksesuāros, solidaritātes vēstījumi T-kreklu apdrukās, un pat apstādījumi – zili un dzelteni ziedi, saulespuķes – šai laikā pauduši simbolisku atbalstu Ukrainai. Lielais Ukrainas karogu skaits, ko redzam, ir, no vienas puses, organizēts oficiālo sabiedrības pārstāvniecības institūciju veikums (pie valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajā transportā), no otras, neformāla iedzīvotāju iniciatīva. Nosodot Krievijas militāro agresiju, cilvēki demokrātiskajās pasaules valstīs turpina paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karotājiem un karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās, paužot nostāju publiskajā telpā.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 6. martā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Dace Bula (plkst. 11.00) un Inguna Daukste-Silasproģe (plkst. 13.00).

Lasīt vairāk...

No 22. līdz 24. februārim Dienvidkalifornijas Universitātē, Losandželosā notika starptautiska zinātniska konference, kas veltīta armēņu izcelsmes kino klasiķim – režisoram Sergejam Paradžanovam (1924–1990), kurš atstājis būtisku mantojumu ukraiņu, gruzīnu un armēņu kinematogrāfijā. Konferencē bija aicināts piedalīties arī LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, kas savā referātā aplūkoja līdzības Sergeja Paradžanova, Gunāra Pieša un Pjēra Paolo Pazolīni mākslas filmās arhaiskā modernisma un kempa estētikas kontekstā. Konferenci papildināja plaša Paradžanova restaurēto filmu retrospekcija. Jāatzīmē arī ASV armēņu kopienas plašā interese par šo akadēmisko pasākumu, jo Losandželosā vēsturiski ir lielākā armēņu populācija ārpus dzimtās Armēnijas.

Konferences programma pieejama: https://lulfmi.lv/files/Parajanov_conf.pdf

Dalība konferencē notika ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.


29. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks pasākums "Pagātnes ūdeņos. Divas grāmatas par Gunaru Janovski", kurā piedalīsies rakstnieks Osvalds Zebris un LU LFMI pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.


Ir izdots Leksikons par avangardu Centrāleiropas un Austrumeiropas starpkaru teātros (A Lexicon of the Central-Eastern European Interwar Theatre Avant-garde). Nodaļas par Latviju rakstījusi LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere (nodaļas "The Latvian Theatre Avant-garde: From the celebration of the 1st of May to The Song of Rebirth", "Migrations to and from Latvia", "Latvian Magazine: "Laikmets"", "Anna Lācis: A Latvian transit from Russia to Western Europe", "Form in Latvian Avant-garde Theatre").

Edīte Tišheizere par izdevumu:

"Tieši pirms 10 gadiem, poļu kolēģu rosināti, mēs, bijušo sociālisma valstu pētnieki, uzsākām kopēju projektu "Reclaimed Avant-garde". Mūsu mērķis bija atgādināt pašiem sev un Rietumu kolēģiem, cik lielu ieguldījumu avangarda kultūrā ir snieguši mūsu mākslinieki, kuru vārdi pasaulei ir mazzināmi vai gluži nepazīstami. Tas izvērtās par aizraujošu pētniecisko ceļojumu, kurā ieraudzījām 20. gadsimta sākuma mākslas dzīvi kā milzīgu, verdošu kausējamo katlu: tik daudz mirklīgu ierosmju, ideju, kas virmo gaisā, tik daudz kopēju iezīmju un unikālu impulsu. Un mūsu šķietami "perifērie" mākslinieki šajā biezajā ideju gaisā bijuši pilnīgi līdzvērtīgi impulsu devēji un ideju tālākattīstītāji.

Esam centušies to pierādīt vairākos secīgos izdevumos. Pirmais – Centrālās un Austrumeiropas avangarda teātra antoloģija (2017) – diemžēl iznāca tikai poļu valodā, toties nākamais solis – krājums, kas veltīts avangarda teātra telpai "Reclaimed Avant-garde: Spaces and Stages of Avant-garde Theatre in Central-Eastern Europe" (2018) jau izdots angļu valodā un plaši starptautiski prezentēts. Nule iznākušais Leksikons ir mūsu kopējais mēģinājums ne tikai saprast, ko avangarda kultūra nozīmēja katrā no 1918. gadā neatkarību ieguvušajām valstīm, bet arī iezīmēt ideju migrācijas ceļus, starptautiskos mākslas attīstības tīklus, izcelt personības un teorijas. Šo izdevumu redaktori Darjušs Kosiņskis (Polija), Zoltans Imre (Ungārija) ir paveikuši nepārvērtējamu darbu, apvienojot un iedvesmojot vairāk nekā desmit pētniekus aizvien dziļākiem "urbumiem". Mans vislielākais gandarījums, protams, ir ieraudzīt uz Leksikona vāka latvieša Jāņa Munča fantastisko skici Dailes teātra izrādei "Ligatūra"."

Vairāk šeit.


Apgādā "Palgrave Macmillan Cham" izdots vairākus gadus tapis pētījums "The Politics of Literary History" ("Literatūras vēstures politika"), kas pievēršas literatūras historiogrāfijai Latvijā, Čehijā, Somijā un Krievijā pēc 1990. gada.

Grāmatu veidojis starptautisks autoru kolektīvs. Sastādītāji ir Līsa Stainbū (Liisa Steinby), Mihails Ošukovs (Mikhail Oshukov), Viola Parente-Čapkova (Viola Parente-Čapková) un LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs.

Benedikts Kalnačs par izdevumu:

"Vairāku gadu garumā veiktais pētījums ļāvis tā autoriem rast apstiprinājumu ciešajai saiknei starp ideoloģijas un kultūras parādībām, kas uzskatāmi atklājas literatūras vēstures rakstīšanas tendencēs četrās savstarpēji principiāli atšķirīgās valstīs. Darbs iecerēts un īstenots kā kolektīva monogrāfija, kas parāda ne tikai metodoloģiska rakstura izmaiņas literatūras vēstures rakstīšanā, bet atklāj arī to, cik noturīga ir bijusi impēriskā vēlme kultūras un zinātnes vēstījumus pakļaut politiskām idejām, padarot rakstniecības procesu analīzi par vienu no varas realizēšanas instrumentiem. Īpaša uzmanība savukārt pievērsta tiem apstākļiem, kas demokrātisku valstu kontekstā literatūras vēstures pētījumus veido kā forumu, kas pamato rakstniecības tekstu korpusa kā identitātes veidošanās pamata izpratni mijiedarbē un dialogā ar citu kultūru procesiem un laikmetīgām pētnieciskajām tendencēm, stiprinot atvērtību un toleranci kā pilsoniskas sabiedrības pamatvērtības."

Grāmatas tapšanā piedalījušies septiņi literatūrzinātnieki, aktualizējot un parādot literatūras vēstures paradigmas savā valstī. Nodaļa "Latvian Literature as an Ideologically and Politically Contested Terrain: Literary Historiography Between Foreign Rule, Nationalism, and Comparative Perspectives" ir tapusi, sadarbojoties LU LFMI pētniekiem Benediktam Kalnačam un Mārai Grudulei. Tās fokusā ir Latvijas literatūras vēstures rakstīšanas tradīcija no 1812. gada līdz pat 21. gadsimta sākumam.

Vairāk par izdevumu šeit.


Priecājamies un lepojamies ar kolēģiem – Latvijas Literatūras gada balvas garā saraksta nominantiem. Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" (Dienas Grāmata) iekļauta starp spilgtākajiem darbiem literatūrzinātnē, savukārt Kārļa Vērdiņa krājums "Lībiešu balādes" (Neputns) iekļauts labākā dzejas autordarbs kategorijā un krājums "Jandāliņš" (liels un mazs) starp labākajiem literatūras autordarbiem bērniem.

Visi nominanti pieejami:
https://laligaba.lv/index.php/lv/laligaba/laligaba-jaunumi/560-noskaidroti-latvijas-literaturas-gada-balvai-pirmaja-karta-nominetie-darbi-un-muza-balvas-ieguveja


Šī gada 20. februārī pulksten 11.00 Smiltenes vidusskolas bibliotēkā notiks Smiltenes novadpētniecības muzeja organizēta konference, kas veltīta Smiltenes un tās apkārtnes vēsturiski svarīgiem notikumiem un vietām dažādos laika posmos. Konference apkopos Smiltenes novadpētniecības muzeja iesākto un jau paveikto pētniecības darbu 2023. gadā, kā arī ieskicēs paredzētos pētniecības projektus šim un nākamajiem gadiem.

Konferencē ar priekšlasījumu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle, stāstot par Palsmanes un Aumestaru draudžu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa veikumu 18./19. gadsimtu mijas kultūrvēsturiskā kontekstā.



Jāņa Rozes grāmatnīcā līdz 17. martam akcija grāmatām par īpašām cenām (5 cenas – 1, 2, 3, 5 vai 7 EUR).

Meklējiet Jāņa Rozes grāmatnīcā, kā arī LU LFMI apgādā mūsu grāmatas par īpašajām cenām:

Anita Rožkalne "Kārļa Zariņa burvju aplis" (3.00 EUR)

Griezīgo šķautņu romantiķis Jānis Rokpelnis (1.00 EUR)

Ilze Šarkovska-Liepiņa "Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti" (7.00 EUR)

Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti. (3.00 EUR)

Arnolds Klotiņš "Mūzika pēckara staļinismā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953" (7.00 EUR)

Eva Eglāja-Kristsone "Dzelzsgriezēji" (3.00 EUR)

Anšlava Eglīša lugas un to likteņi (7.00 EUR)

Par akciju šeit.


Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.

Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.


82. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 14. martā norisināsies konference "Sabiedriskā zinātne Latvijā".

To organizē Latvijas Universitātes Bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.
Šīs konferences mērķis ir aktualizēt sabiedriskās zinātnes (citizen science) pieejas pētniecībā, dalīties pieredzē un pavēstīt par jaunākajām iniciatīvām!

➡️ Programma šeit.

Ikviens laipni aicināts!

➡️ Reģistrēšanās klausītājiem šeit.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

* vadošā pētnieka vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē ar specializāciju trimdas un pēctrimdas kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;

* vadošā pētnieka amata vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs nozarē “Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes” ar specializāciju ekokritikā un vides humanitārajās zinātnē.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 1. martam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.


25. un 26. janvārī notiek Daugavpils Universitātes humanitāro zinātņu ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference "Janvāra lasījumi".

Tajā ar plenārreferātu "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā: jaunākās norises, tendences, perspektīvas" piedalās LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Programma pieejama:

https://lasijumi.du.lv/lv/Programma