EN in English

Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.

Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.


82. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 14. martā norisināsies konference "Sabiedriskā zinātne Latvijā".

To organizē Latvijas Universitātes Bibliotēka, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.
Šīs konferences mērķis ir aktualizēt sabiedriskās zinātnes (citizen science) pieejas pētniecībā, dalīties pieredzē un pavēstīt par jaunākajām iniciatīvām!

➡️ Programma šeit.

Ikviens laipni aicināts!

➡️ Reģistrēšanās klausītājiem šeit.


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

* vadošā pētnieka vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē ar specializāciju trimdas un pēctrimdas kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;

* vadošā pētnieka amata vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs nozarē “Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes” ar specializāciju ekokritikā un vides humanitārajās zinātnē.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 1. martam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.


25. un 26. janvārī notiek Daugavpils Universitātes humanitāro zinātņu ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference "Janvāra lasījumi".

Tajā ar plenārreferātu "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā: jaunākās norises, tendences, perspektīvas" piedalās LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Programma pieejama:

https://lasijumi.du.lv/lv/Programma



Ir noslēdzies LU LFMI īstenots projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”, kura laikā Latviešu folkloras krātuve ir papildināta ar vairākām kolekcijām. Kolekciju “Pārdaugavas stāsti” veido 74 intervijas ar Pārdaugavas iemītniekiem, tostarp stāstu vakaru ieraksti Zasulaukā, Āgenskalnā, Bieriņos un Lucavsalā, kā arī 486 fotogrāfijas no lauka pētījumiem un Pārdaugavas iedzīvotāju personiskajiem arhīviem. Attēli un interviju metadati atrodas brīvpieejā Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šo kolekciju papildina digitālās aptaujas “Pārdaugavas stāsti” anketas, kurās fiksēti 60 Pārdaugavas vietu stāsti. Aptauja arī turpmāk būs pieejama aizpildīšanai. Arhīvā nonākušas arī lucavsalinieces Zelmas Indriksones (1906–1990) dienasgrāmatas (brīvi lasāmas) un viņas dēla Gunāra Indriksona (1940–2023) memuāri, kuros fiksēta Lucavsalas vēsture un salas iedzīvotāju ikdiena kopš 20. gadsimta 50. gadiem un atmiņās vēl senāki laiki. Sociālajos tīklos ar tēmturiem #apsleptaPardaugava un #hiddenPardaugava iniciēta digitālas Pārdaugavas fotogrāfiju kopas tapšana. Pētījumā iegūtie dati jau prezentēti 15 starptautiskās konferencēs un 6 publiskās lekcijās, analizēti vairākās publikācijās, sagatavošanā ir urbānajai folkloristikai un pilsētpētniecībai veltīts žurnāla “Letonica” numurs un “Rīgas nostāstu” grāmata. Visiem interesentiem bija iespēja no 2023. gada 13. jūnija līdz 13. oktobrim apmeklēt ārtelpas izstādi “Apslēptā Pārdaugava” Jaunatnes dārzā Āgenskalnā.

Lasīt vairāk...

Zita Kārkla piedalās konferencē "Thinking through Motherhood: Images, Experiences and Narratives Across Time" (Pārdomājot mātbūšanu: tēli, pieredzes un stāstījumi cauri laikiem).

No 23. līdz 25. janvārim Viļņā (Lietuvā) notiek starptautiska konference, kas veltīta mātbūšanai. Tajā piedalās arī LU LFMI pētniece Zita Kārkla ar referātu “Vulnerability and Interdependence: Matrifocal Narratives in Contemporary Latvian Literature” (Neaizsargātība un savstarpējā atkarība: matrifokālie stāstījumi mūsdienu latviešu literatūrā).

Konferences programma pieejama šeit.

Dalība konferencē notiek ar projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.



Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” divi jaunākie tematiskie numuri – nr. 51 un 52 – angļu valodā ar kopīgu tēmu “Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm” (“Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma”) apkopo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas literatūrzinātnieku rakstus, kuru pamatā ir LU LFMI rīkotās 13. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konferences referāti.

Žurnāla numuri veltīti literatūras, mūzikas, teātra, operas, baleta un kino procesam stagnācijā (1964–1985) – laikmetā ar saviem unikālajiem noteikumiem un vietu padomju perioda vēsturē – un prezentē jaunus Baltijas literatūrai un grāmatniecībai veltītus pētījumus, kas publicēti starptautiski atzītā un citētā starpdisciplinārā zinātniskā žurnālā, veicinot pētnieku un jomas profesionāļu diskusiju par rakstos skartajām tēmām. Ar žurnāla numuru iznākšanu turpinās Baltijas literatūras un grāmatniecības nozīmīgāko notikumu un izcilāko personību daiļrades, sabiedriskās un politiskās darbības izpēte, padziļinot zināšanas par Baltijas rakstnieku un kultūras darbinieku darbību un savstarpējiem kontaktiem padomju okupācijas laikā, kā arī dažādu paaudžu literatūrzinātnieku un citu pētniecības jomu profesionāļu intereses veicināšana par Baltijas literatūras un grāmatniecības neizpētītiem vai mazāk zināmiem aspektiem.

Lasīt vairāk...

Rucavas tradīciju klubs un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ielūdz uz Rucavas pēcpusdienu – 26. janvārī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā sastapsies tradīciju kopēji, pētnieki un interesenti.

Pasākumu ievadīs folkloristes Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas lekcija par Rucavas garamantām (viņas sastādītie “Novadu folkloras” publicējumi izdoti 2019. un 2022. gadā). Pēcpusdienas turpinājumā – grāmatas “Rucavas sievu stāsti” atvēršanas svinības. Valodniece Dr. philol. Daiga Straupeniece sniegs īsu priekšlasījumu “Mūsdienu Rucavas izloksnes atspoguļojums grāmatā “Rucavas sievu stāsti””. Jaunais izdevums iepazīstina ar pastāvīgo rosību Rucavas kultūrtelpā – svētkiem, godiem, rokdarbiem, ēdieniem, jokiem, dziedāšanas tradīcijām utt. Klāt būs ne tikai grāmatas autores Māra, Dace un Inga Tapiņas, bet arī citi rucavnieki, kas krāšņos pasākumu ar stāstiem un muzicēšanu.

Rucavas pēcpusdiena ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” sarīkojums. Grāmatas “Rucavas sievu stāsti” sagatavošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Kurzemes kultūras programma 2023” ietvaros.


Šī gada 12. janvārī notiks četrpadsmitais starptautiskais seminārs "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas", kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem.

Starpdisciplinārajā seminārā piedalīsies valodnieki un literatūrzinātnieki, kas stāstīs par aktuālajiem pētījumiem un atradumiem. Tostarp LU LFMI pētnieces – Ginta Pērle-Sīle ar priekšlasījumu "Noteikumi par labības magazīnu izveidi Rauzas un Mēru muižās 1796. gadā: dokumenti, autori, tulks" un Māra Grudule ar referātu "Latviešu tautasdziesmu tulkojumi vāciski 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs".

Programma pieejama šeit.

Priecājamies vēstīt, ka 8. janvārī Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā saņēma LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs. Apsveicam!

Balvas tika pasniegtas sarīkojumā "NN Nakts" Jaunajā Rīgas teātrī.

Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu, augsti novērtējot viņu ieguldījumu kultūras notikumu vērtēšanā pagājušā gada laikā.

Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: "Ivara Šteinberga recenzijās apvienotas autora prasmes gan akadēmiskajā, gan radošajā rakstīšanā.

Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem.

Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta."

Vairāk šeit.



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Kārlis Vērdiņš un Laila Saliņa aicina uz Gunara Saliņa "Rakstu" 2., noslēdzošā, sējuma atvēršanu un Gonkas simtgades ieskandināšanu.

18. janvārī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30, Rīga).

Programmā: svinīgas runas, mūzika, LU LMFI grāmatu galds un meditācija ar vīnu.

G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”.

Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi, Saliņa raksti un recenzijas. Sējumu papildina Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.

Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, ALA Kultūras fonds, Saliņu ģimene

Vairāk par grāmatu: https://lulfmi.lv/Gunars-Salins-Raksti-2-sejums



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100” atvēršanas svētkiem 10. janvārī plkst. 18.00 muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” (Berga Bazārs, Dzirnavu iela 84, Rīga).

Grāmatas sastādītāji: Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga.

Autori: Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis, Ausma Cimdiņa, Zigmunds Skujiņš, Ingmāra Balode, Nora Ikstena, Agris Krūmiņš, Ivars Šteinbergs, Inga Gaile, Kristiāna Kuzmina.


LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā.

Par Ivara nominēšanu žūrijas eksperti:
"Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem. Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta." Ivars Šteinbergs ir nominēts par literatūras kritikām, kas publicētas interneta žurnālos "Satori" un "Punctum".

Uzvarētāji tiks paziņoti 8. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī "NN Nakts" sarīkojumā.

Vairāk par nominantiem un balvu šeit.



Apgādā "Lexington Books" izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands" LU LFMI vadošā pētnieka Toma Ķenča, kā arī Saimona J. Bronnera (Simon J. Bronner) un Elo-Hannas Seljamaas redakcijā.

Trīspadsmit pētnieki izvērtē padomju perioda ietekmi uz folkloras pētniecību, pielietojumu un izpildījumu. Pārstāvot paaudzes, kas dzīvojušas padomju okupācijas laikā un pēc tās, viņi reflektē par valsts atbalstītās tautas mākslas veicināšanas sekām Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Slovākijā, Baltkrievijā, Rumānijā un Ungārijā. Autori savā analīzē iepazīstina ar oriģināliem arhīvu materiāliem, kā arī etnogrāfiskiem datiem, lai izprastu koloniālisma ietekmi uz folkloras kustībām, kā arī pretošanos mehānismus padomju diktatūrai.

LU LFMI pētnieki iesaistījušies vairāku grāmatas nodaļu tapšanā – Toms Ķencis rakstījis ievadu "Introduction: The Analytics of 'Socialist in Form, National in Content' in the Soviet Western Borderlands" un nodaļu "Folklore and Nationalism in the Soviet Western Borderlands"; Digne Ūdre nodaļu "Ideological Tuning of Latvian Folk Ornament"; Gatis Ozoliņš "The Dievturi Movement under the Soviet Regime", savukārt Elīna Gailīte "The Influence of Soviet Authority on the Formation of Latvian Staged Folk Dance".

Grāmatas saturu var aplūkot un iegādāties šeit.