Konferences “Augšanas testaments. Imantam Ziedonim 90” video
Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs rīkoja Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci “Augšanas testaments. Imantam Ziedonim 90”, kas notika 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.
Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runāja par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tika aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās.
Programma pieejama: https://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf
Liels paldies ikvienam par iesaisti šī pasākuma tapšanā!
LU LFMI pārstāvji piedalās Norvēģijā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" pasākumos
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošās pētnieces – Rita Grīnvalde un Sanita Reinsone, kā arī LU LFMI vecākais programmētājs Uldis Ķirsis šonedēļ viesojas Norvēģijas Kultūrvēstures muzeja Etnoloģijas pētniecības centrā, kur norisinās Ziemeļvalstu kultūras fonda finansētā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" darba grupu tikšanās un pieredzes apmaiņa par sadarbību ar vietējām kopienām un sabiedrības iesaistīšanu kultūras mantojuma digitālo resursu papildināšanā un uzlabošanā.
21. septembrī norisinājās Norvēģijas etnoloģijas pētniecības centra organizēts "Arhīva festivāls", kur pētnieki un arhīvu profesionāļi sagaidīja viesos norvēģu brīvprātīgo kopienas dalībniekus, kuri aktīvi iesaistās pētniecības centra un folkloras arhīva organizētajās atmiņu saglabāšanas un rokraksta manuskriptu pārrakstīšanas iniciatīvās.
Raiņa muzejs aicina uz pasākumu “Sanāciet kāziņās!”
30. septembrī plkst. 15.00 Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz pasākumu “Sanāciet kāziņās!”, kurā piedalīsies Saunas folkloras kopa “Naktineica” un akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējuma “Kāzas. 2. daļa” veidotāji no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.
Iezīmējot rudeni kā precību un kāzu laiku latviešu tradīcijās, pasākums “Sanāciet kāziņās!” piedāvās daudzpusīgi izzināt kāzu tradīcijas: muzeja ekspozīcijas stāsts savīsies ar akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējuma “Kāzas. 2. daļa” ieskandināšanu. Ekspozīcijas objekti ieguls LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku stāstos par kāzu ieražām tautasdziesmās, īpašu uzmanību veltot Latgalē pierakstītajam folkloras materiālam. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažu kāzu ieražu izspēlē, piemēram, piedzīvot apdziedāšanās krustugunis, kopā apdomāt kāzu rituālu izmaiņas laika gaitā un dalīties ar saviem atmiņu stāstiem no kāzām.
Par muzikālo noskaņu pasākumā gādās Preiļu novada Saunas folkloras kopa “Naktineica”, kurš ir viens no Latvijā vecākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem. Ansambļa lielākā vērtība ir no paaudzes paaudzē saglabātās un pārmantotās dziesmas, kuras vēl aizvien tiek dziedātas godos, ieražās un sadzīvē.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki Ģentē
No 2023. gada 20. līdz 22. septembrim Beļģijas pilsētā Ģentē norisinās starptautiska zinātniskā konference "Uses of Modernism", kurā ar vienojošo sekcijas tēmu "Modernist Poetry in Latvia: Masculinity, Hybridity, Temporality" piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš un pētnieki Ivars Šteinbergs un Artis Ostups.
Madara Eversone un Edīte Tišheizere piedalīsies konferencē “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”
2023. gada 19. septembrī no plkst. 11.00 līdz 14.40 tiešsaistē, platformā “Zoom”, notiks ikgadējā konference “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”, kurā ar priekšlasījumu “Rakstnieks un laikmets: Gunārs Priede” piedalīsies LU LFMI pētniece Madara Eversone, savukārt ar referātu “Teātris: tradīcijas un novitātes” LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere.
Literatūras konferenci rīko sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļu, un konferences programmu pārsvarā nodrošina tās mācībspēki un pētnieki. Ziņojumus konferencei sagatavojuši arī LU LFMI pētnieki un latviešu literāti.
(Etno)muzikoloģiskas sarunas. Saruna ar Zani Šmiti
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 20. septembrī plkst. 17.00 notiks otrā saruna ar dziedātāju, vokālo pedagoģi un etnomuzikoloģi Zani Šmiti par balss pētniecību, apvienojot balss fizioloģijas zināšanas ar datormērījumu iespējām. Saruna notiks klātienē Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.
Zane Šmite ir dziedātāja un etnomuzikoloģijas maģistre, kas apguvusi dažādus tradicionālās, akadēmiskās un populārās dziedāšanas stilus. Viņas pieredze veidojusies gan ilgstošā muzicēšanas praksē, gan pedagoģiskajā darbā, mācot dziedāšanu etnomuzikoloģijas studentiem, aktieriem un tradicionālās dziedāšanas entuziastiem. Pēdējo gadu laikā viņa aktīvi pievērsusies balss izpētei gan no fizioloģijas, gan datoranalīzes puses, apgūstot jaunākās balss zinātnē lietotās datorprogrammas un metodoloģiskās atziņas. Padziļināti viņa pētījusi Ziemeļlatgales tolku bolsa solistu stilu, ar dažādām datorprogrammām (Sonic Visualiser, VoceVista) mērot skaņveides un izpildījuma īpatnības. Sarunā Zane Šmite dalīsies domās par balss pētniecību mūsdienu vokālās daudzveidības un tehnoloģiju attīstības kontekstā. Viņas pētījumi iekļaujas digitālās muzikoloģijas attīstībā, kas pēdējā laikā notiek arī Latvijā.
(Etno)muzikoloģisko sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās ir atvērtas un publiskas.
Foto (c) Artūrs Kondrāts
Izdota Ingunas Daukstes-Silasproģes zinātniskā monogrāfija "Balsis par jūru"
Priecājamies vēstīt, ka izdevniecībā "Dienas grāmata" sērijā "Es esmu..." izdota LU LFMI pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis par jūru" – par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000).
Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe:
"Rakstnieks ne reizi vien atzinis, ka darbos ir izdzīvojis savu dzīvi dažādos variantos un iespējās, ka nav varējis uzrakstīt neko, kam pats nav bijis līdzdalībnieks vai vērotājs. Tā ir Janovska prozas būtiska iezīme, un tajā saskatāms arī viņa prozas spēks – dzīvot ar savu laiku un izdzīvot savu laiku, meistarīgi savas dzīves pavedienus saaužot ar literāro varoņu dzīvi."
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.
Pieejama šeit.
Žurnāla “Letonica” 50. numurs un 25. gadskārta
2023. gada 7. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) aicināja uz žurnāla “Letonica” 50. numura un 25. gadskārtas svētkiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.
Sarīkojuma atklāšanā LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone atskatījās uz žurnāla pirmsākumiem un attīstību, uzsverot, ka pirmajā numurā pieteiktās tēmas – literatūra, folklora, māksla – nemainīgi palikušas žurnāla tematisko interešu vidū, laika gaitā iekļaujot arī vides un digitālās humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, vēsturi, tādējādi aptverot plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.
Žurnāla galvenais redaktors Jānis Oga (kopš 2023) uzsvēra, ka žurnāla dibinātāja un izdevēja LU LFMI un veidotāju noietais ceļa posms ir nozīmīga daļa no Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu vēstures kopumā, par spīti mainīgiem un neparedzamiem, bieži vien minimāliem finanšu resursiem; žurnāls arī sekmējis LU LFMI saņemto augstāko atzīmi Latvijas zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā 2021. gadā.
Sarīkojumā piedalījās žurnāla iepriekšējie redaktori Elita Grosmane (1998–2002), Kārlis Vērdiņš (2011–2012), Artis Ostups (2019–2022), redkolēģijas locekļi un redakcijas darbinieki, autori, sadarbības partneri un lasītāji.
Svētku dalībnieki noklausījās Latvijas Universitātes prorektores humanitāro un sociālo zinātņu jomā Inas Druvietes apsveikumu: “Sveiciens jubilejā! Žurnāls “Letonica” ir spilgts apliecinājums latviešu zinātnes briedumam mūsu valsts pastāvēšanai svarīgā darbības laukā – humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Sadarbība dažādu nozaru speciālistu starpā, kopīgs Latvijas un ārvalstu kolēģu veikums, augsta zinātniskā kvalitāte un starptautisks novērtējums – tik daudz panākts 25 gadu laikā! Un žurnāls vizuāli ir tik skaists! Latvijas Universitāte pateicas žurnāla autoriem, rediģētājiem, izdevējiem un vēl veiksmīgu darba turpinājumu!”
Lasīt vairāk...Aigars Lielbārdis piedalījās buramvārdu konferencē
No šā gada 29. augusta līdz 1. septembrim Singapūrā notika Starptautiskās folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society of Folk Narrative Research, ISFNR) Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas [pētniecības] komitejas "Comittee on Charms, Charmers and Charming" rīkotā ikgadējā konference, kas bija veltīta buramvārdu performancei un to materialitātei "The Materiality and Performance of Charms". Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros konferencē piedalījās folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis ar referātu "Development of the Tradition: Distant Healing".
Konferences programmu pieejama: https://blogs.ntu.edu.
Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference (YoFo)
.jpg)
No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century", kurā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie jomas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Ungārijas, Bulgārijas un Indijas.
Konferences programma un referātu anotācijas atrodamas: https://lulfmi.lv/files/YoFo2023.pdf
Pasākumu apmeklēt aicināti visi interesenti!
Kitija Balcare piedalīsies simpozijā Norvēģijā
LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare 6. un 7. septembrī piedalīsies Ziemeļvalstu vides cilvēkzinātnes tīkla simpozijā (Nordic Network of Environmental Humanities Symposium) "Transdisciplinaritāte vides cilvēkzinātnē" ar referātu “Ekoteatrālās iedomātības: kopīgā vide kā kopīgā telpa “kā būtu, ja būtu” teātrim” (“Ecotheatrical Imaginaries: Shared Environment as Shared Space for “What If” Theatre”).
Aicinām piedalīties konferencē "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm"
2023. gada 12. septembrī plkst. 13.00–17.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29 notiks konference "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm".
Durbes pilī notiks zinātniska konference “Augšanas testaments. Imantam Ziedonim 90”
Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs aicina uz Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci, kas notiks otrdien, 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.
Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runās par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tiks aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās. To apliecina arī konferencei izraudzītais nosaukums – “Augšanas testaments”.
Konferences programma pieejama šeit: http://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf
Lasīt vairāk...Notiks diskusija “Liepāja: kūrorta vai kultūras pilsēta?” un vasaras skolas noslēguma prezentācijas
No 22. līdz 25. augustam Liepājā noritēs vasaras skola “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra
un vide”
, tiecoties radīt iespējami pilnīgu skatu uz dzīvi kūrortpilsētā. Trīs dienu laikā dažādu
Latvijas augstskolu studenti izzinās gan Liepājas vēsturisko un mūsdienu kūrortpilsētas ainavu,
gan pilsētvides ekosistēmu, kopienu un kultūru. Piektdien, 25. augustā plkst. 10.00 vasaras skolas
dalībnieki iepazīstinās visus interesentus ar pētniecības un radošo darbu rezultātiem, bet plkst.
11.30 pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties
diskusijā “Liepāja: kūrorta vai kultūras
pilsēta?”
.
Liepāja jau izsenis pazīstama kā populāra atpūtas vieta, un 2015. gadā tā ieguva kūrortpilsētas statusu. Te noris arī aktīva kultūras dzīve, un šobrīd pilsēta gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā šīs lomas un funkcijas pārklājas, viena otru papildina vai varbūt savā starpā konkurē? Ko tas nozīmē vietējo cilvēku ikdienai un identitātei? Kādas pilsētvides attīstības perspektīvas piedāvā abas šīs lomas? Par šiem un saistītiem jautājumiem diskutēs Liepājas pilsētvides, kultūras un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, aicinot iesaistīties arī citus apmeklētājus. Lasīt vairāk...
Jaunatnes dārza svētki
Aizvadītajā sestdienā, 29. jūlijā, Pārdaugavas radošā centra ārtelpā, Lapu ielā 24, norisinājās Jaunatnes dārza svētki. Dienas garumā bija iespēja izzināt apkaimes vēsturi, piedalīties radošajās darbnīcās, aplūkot izstādi “Apslēptā Pārdaugava” un baudīt mūziku. Svētkos piedalījās arī projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096) pētnieki Gatis Ozoliņš un Una Smilgaine, interesentiem vēstot par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām.
Izstāde “Apslēptā Pārdaugava” pie Pārdaugavas radošā centra ēkas apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.
