Dzīves pierakstīšanas pētnieki tiekas Rīgā

Šonedēļ – 23. un 24. janvārī – Latvijas Universitātē viesojas dzīves pierakstīšanas pētnieku grupa no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. LU Humanitāro zinātņu fakultātē viesus uzņem asociētā tenūrprofesore Sanita Reinsone, kura ir iesaistīta projekta NordPlus finansētajā projektā par dzīves pierakstīšanas pētniecību un praksēm Ziemeļvalstīs un Baltijā. Šīs tikšanās mērķis ir izstrādāt starptautisku studiju kursu dzīves pierakstīšanas jomā, kurā jau šī gada aprīlī piedalīsies bakalaura un maģistrantūras studenti no Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas. Pasākumā piedalās arī LU LFMI pētnieces Zita Kārkla un Ilze Ļaksa-Timinska.

Pētījumu poētika 22. janvārī

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieku amatos aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru 22. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Plkst. 13.00 ar priekšlasījumu ""Sitam, kaujam mazos ežus": vardarbības atspoguļojums ucināmajās dziesmās" uzstāsies Una Smilgaine, savukārt plkst. 14.00 būs dzirdams Mārtiņa Boiko priekšlasījums "Herdera saskarsme ar tautasdziesmu (tautas dziedāšanas praksēm) viņa Rīgas laikā (1764-1769) – jauns skatījums".

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 8. epizode “Valodu tehnoloģijas un DH”

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 8. epizode “Valodu tehnoloģijas un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci un profesori, Dr. sc. comp. Ingunu Skadiņu.

Šajā sērijā aplūkojam valodu tehnoloģiju vēsturi Latvijā un kas bija pirmais digitālais resurss latviešu valodā. Kā aizsākās LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija (AiLab)? Ar ko atšķiras darbs pētnieciskā institūcijā un industrijā? Kā humanitāro jomu studenti var nokļūt valodu tehnoloģiju nozarē? Kā arī vienmēr aktuālais jautājums, vai ir jāmāk programmēt, lai strādātu šajā nozarē, un vai chatGPT ir mainījis to, kā cilvēki programmē un mācās programmēt. Epizodē arī atbildam uz jautājumu par lielo valodu modeļu attīstību latviešu valodā, noderīgiem studiju kursiem projekta Valodu tehnoloģiju iniciatīvas (VTI) ietvaros un valodas resursiem pētniecības infrastruktūras CLARIN repozitorijā.

Mini mīklas, braucot Rīgas sabiedriskajā transportā!

No 2025. gada 6. janvāra visa gada garumā Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs lasāmas tematiskas mīklu izlases. Akciju nodrošina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Rīgas satiksme”.

Lai popularizētu latviešu tradicionālo kultūru, 2024. gada decembrī pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” sociālo tīklu kontos bija iespējams piedalīties aptaujā, kuru folkloras žanru pasažieri vēlētos redzēt uz ekrāniem nākamajā gadā. Izvēlē starp ticējumiem, sakāmvārdiem, mīklām un tautasdziesmām visvairāk dalībnieku nobalsoja par mīklām.

Akcijas nolūks ir lepoties ar latviešu folkloras bagātību. Visa gada garumā Rīgas sabiedriskajā transportā būs iespēja minētno Latviešu folkloras krātuves materiāliem tematiski atlasītas mīklas. Tās tēlaini raksturos dažādas norises, lietas, dabas objektus. Dažkārt mīklas draiski un nenopietni liks palūkoties uz nopietniem jautājumiem. Rādot latviešu valodas bagātību, izvēlētajās mīklās būs atrodamas arī senākas valodas parādības, izloksnēs lietotas formas, vārdi, kas mūsdienās piemirsti vai aizstāti ar aizguvumiem.

Izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā

Aicinām apmeklēt divas LU LFMI pētnieku sagatavotas izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā!

1) Klātienes izstāde “Trešā atmoda un folkloras kustība: spēki un notikumi” apskatāma LNB Draugu telpā līdz šā gada 1. martam. Tās kuratori ir Toms Ķencis un Aigars Lielbārdis, mākslinieks – Krišs Salmanis. Izstādē izcelti svarīgākie notikumi folkloras kustības vēsturē līdz 1990. gadam. Aplūkojams artefaktu stends no folkloras kustības dalībnieka, etnomuzikologa Valda Muktupāvela personīgā arhīva.

2) Virtuālajā izstādē “Folkloras kustība Latvijā” izveidots paplašināts folkloras kustības vēstures izklāsts trīs daļās. Pētnieku tekstos, folkloras kustības dalībnieku stāstītajā, fotogrāfijās, audio un video liecībās, laikmeta dokumentos un animētā kartē aptvertas dažādas tēmas: folkloras kustības pirmsākumi 20. gs. 70. gados, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vide, 1978. gada koncerts un Daugavas svētki, folkloras ansambļu rašanās hronoloģija, kustības stila veidošanās, tautas instrumentu atdzimšana, kustības vizualitāte, institucionalizācija un skates, Aizputes salidojums, neformālās norises, folkloras avoti un izglītība, Valsts drošības komitejas ietekme, vērienīgā Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinēšana, folkloras ansambļi Rietumos, starptautiskā folkloras festivālā “Baltica” norises un kustības dalībnieku iesaiste Dziesmotās revolūcijas politiskajos notikumos. Folkloras kustības notikumiem paralēli slīd ziņu lente ar tālaika notikumiem Latvijā un pasaulē.

2024. gads LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā

2024. gads ir bijis spilgts, nozīmīgs un notikumiem bagāts Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, un mēs ļoti priecājamies par izdarīto un ieplānoto, kā arī sakām milzīgu paldies ikvienam, kas šogad ar mums sastrādājies.

Haralds Matulis un Dāvis Eņģelis stāsta par DH Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā

2024. gada 12. decembrī LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieki Haralds Matulis un Dāvis Eņģelis viesojās Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kur tikās ar humanitārajās zinātnēs ieinteresētiem skolēniem. Seminārā tika vēstīts par to, kā digitālās metodes tiek izmantotas vēstures, literatūras, mūzikas un citu humanitāro zinātņu jomu pētniecībā, kā arī par institūta veidotajiem digitālajiem rīkiem un datubāzēm.

Seminārs īstenots projektu Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) un Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā (VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvarā.

Izsludina konkursu uz pētnieka akadēmiskā amata vietu (līdz 20.01.2025)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:

*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares etnomuzikoloģijas apakšnozarē;
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – kultūrprakšu pētniecībā un mantojuma studijās;
*zinātniskā asistenta amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – kultūrprakšu pētniecībā un mantojuma studijās;
*zinātniskā asistenta amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozares salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju postkoloniālisma un mūsdienu kultūras procesu izpētē literatūrā Baltijas un salīdzinošā kontekstā.

Folkloras kustības vēstures pētījuma noslēguma seminārs

Piektdien, 27. decembrī plkst. 13.00–14.00 Zoom platformā notiks projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” seminārs. Tas noslēgs trīs gadu ilgu pētījumu par latviešu folkloras kustības vēsturi 20. gs. 70.–80. gados – Padomju Savienības kontekstā līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Pētnieki sniegs kopsavilkumu par projekta norisi, pavērsieniem, secinājumiem un turpmākajām iecerēm, kā arī izveidotajiem resursiem un zinātniskajiem un populārzinātniskajiem rezultātiem. Aicinām pievienoties!

Pieslēgšanās saite pieejama šeit.

Projekts “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu (projekta nr. lzp-2021/1-0243).

Projekta anotācija šeit.

Attēlā: gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Alfrēda Stinkula kolekcija, LFK 2264, 183

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (18.12.2024.)

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 18. decembrī aizklātās vēlēšanās par pētnieci humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares teātra un kino vēstures un teorijas apakšnozarē ar specializāciju ekokritikā un papildu specializāciju posthumānisma pētniecībā ievēlēja Kitiju Balcari.

Noslēgusies IDEUM konference

2024. gada 5. un 6. decembrī Latvijas Mākslas akadēmijā noritēja Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” noslēguma konference

Konferencē projekta pētnieki vēstīja gan par paveikto pētījuma teorētiskās un metodoloģiskās vides jomā, gan iepazīstināja ar daudzveidīgiem pētniecības datiem: veikti arheoloģiskie un lauka pētījumi Latvijā un ārpus tās; īstenotas aptaujas, piemēram, par sakārtotu vidi Latvijā. Intervēti arī nozares eksperti, veikti novērojumi un apsekojumi ebreju kapos un Baltinavas apkārtnes ezeru apkaimē; īstenotas arī arhīvu studijas, analizēta latgaliešu prese (1920–1934) un trimdas latgaliešu publicistika. Šie un citi dati kļuvuši par pamatu pētījumiem par vides, ainavas un telpisko prakšu un identitātes mijiedarbību arhitektūrā, mākslā un fotogrāfijā gan vēlīnā sociālisma periodā, gan mūsdienās. Tie izmantoti, izzinot un rekonstruējot Baltinavas seno ainavu, raksturojot apdzīvotības struktūru senatnē, kā arī gūstot izpratni par pilskalnu vietu ainavā no tā aktīvās izmantošanas laika līdz mūsdienām; skaidrojot eko-teatrālās un literārās ainavas veidošanās/paplašināšanās procesus; piemēram, pētot telpas mainīgās reprezentācijas 20. gs. literatūrā Latvijā un trimdā. Uzmanības centrā bija arī dažādas Latgales kultūras ainavas formas; kā arī jautājumi par mājām, piederību un liminalitāti starp dažādām paaudzēm, sociālajām un etniskajām grupām.

Digne Ūdre-Lielbārde iegūst doktora grādu

Tartu Universitātē Senāta zālē šodien notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēšana. Sveicam ar promocijas darba “The Latvian Folk Ornament and Mythology Nexus as Revival: Contested Historical Layers, Visualized Ideologies, and Commodified Creativity” (Latviešu tautas ornamenta un mitoloģija saikne kā atjaunotā tradīcija: strīdīgi vēsturiskie slāņi, vizualizētas ideoloģijas un komercializēta jaunrade) lielisku aizstāvēšanu!

Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba aizstāvēšana

9. decembrī Tartu Universitātē Senāta zālē plkst. 12.00 notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēšana. Promocijas darbs “The Latvian Folk Ornament and Mythology Nexus as Revival: Contested Historical Layers, Visualized Ideologies, and Commodified Creativity” (Latviešu tautas ornamenta un mitoloģija saikne kā atjaunotā tradīcija: strīdīgi vēsturiskie slāņi, vizualizētas ideoloģijas un komercializēta jaunrade) veltīts latviskā tautas ornamenta mitoloģiskajai interpretācijai, kas arheoloģiskajā materiālā un tradicionālajā kultūrā balstītām, vizuālajām formām piešķir saturisku jēgu, to saistot ar mitoloģiju un folkloru. Pētījumā analizēta šīs pieejas vēsturiskā attīstība un izpausmes kultūrā un vernakulārajās kultūrpraksēs sākot no 20. gadsimta sākumā līdz pat mūsdienām.

Balstoties lauka pētījuma laikā veiktās intervijās, arhīvu materiālos un publicētos darbos, promocijas pētījumu veido četras publikācijas un tās apkopojoša nodaļa. Apkopojošā nodaļa sniedz padziļinātu ieskatu latviskā tautas ornamenta mitoloģiskās interpretācijas aizsākumos starpkaru perioda Latvijā un tās izveidotāja mākslinieka, dievtura, nacionālisma ideologa un pilskalnu pētnieka Ernesta Brastiņa (1892–1942) intelektuālajā biogrāfijā, kā arī iezīmē promocijas darba teorētiskās nostādnes un ar pētnieka pašrefleksiju saistītus jautājumus.

Pētījumu poētika 11. decembrī

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 11. decembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu "Ķermenis un ekoteātris: no kustības līdz bioperformativitātei" uzstāsies Kitija Balcare.

Anotācija

Līdz ar bioloģiskās daudzveidības sarukumu, sugu attiecības aizvien biežāk ienāk arī mākslā, uzsverot, ka sugas, tostarp cilvēks un citbūtnes (non-human beings), dzīvo savstarpējā saikņotībā (interrelatedness), nevis izolēti. Sugu savstarpējībā jeb to mijiedarbīgo attiecību veidošanā un izprašanā liela nozīme ir ķermenim, tā izpausmēm un materialitātei. Skatuves mākslā fiziskums ir iezīmīgs ne tikai dejas un kustību izrādēm, bet arī postdramatiskajam teātrim, savukārt ekoteātrim, kas pievēršas arī starpsugu attiecībām, ir raksturīga bioperformativitāte (bioperformativity) un arī terioteatralitāte (terioteatrality).

Analizējot pēdējo gadu (2020-2024) ekoteātra piemērus Latvijā, kuri atbilst arī sugu teātra izpausmēm, ir novērojama tiecība no kustības nonākt bioperformativitātes laukā, kur sugas iemiesojošā kustība zaudē savu ilustratīvismu un vairs nenes simboliskās zīmes slogu, bet ir klātesoša kā apliecinājums iemiesotās citbūtnes eksistencei kopīgajā izrādes telpā. Kustība, kas izriet no izrādes dalībnieku – kā performantu, tā skatītāju – ķermeņiem, ir svarīga saikņotības izpratnes veidošanai ekoteātrī. Ekoteātrī bioperformativitāte ļauj nonākt apmeklētājam vidē, kas padziļina tā ekoloģisko apzinātību caur ķermenisku iesaisti un saskari ar ārpus cilvēka esošo pasauli (more-than-human world).

Priekšlasījumā tiks aplūkotas starpsugu attiecības ekoteātrī, analizējot mākslinieciskos paņēmienus šo attiecību iemiesošanā skatuviski. Kā teorētiskais pamats tiks izmantota teātra zinātnieces Unas Čauduri (Una Chaudhuri) sugu teātra teorija, teātra zinātnieces Lizas Vojnarskī (Lisa Woynarski) bioperformativitātes teorija, antropoloģes Annas Cingas (Ann Tsing) sugu savstarpējības idejas, bet metodoloģiski izrāžu analīzei tiks izmantots ekokritiskais tuvskatījums, balstoties teātra zinātnieces Terēzas Dž. Mejas (Theresa J. May) metodē.

LATE seminārs

Šī gada 19. decembrī notiks projekta #LATE noslēguma seminārs, kurā tiks stāstīts par projekta rezultātiem, kā arī būs iespēja izzināt vārdnīcu platformas tezaurs.lv funkcijas un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (mlvv.tezaurs.lv) papildināšanas principus. Tiks parādīts latviešu zīmju valodas korpuss un divi mūsdienīgi runas korpusi – LATE sarunu korpuss (korpuss.lv/id/LATE-sarunas) un LATE plašsaziņas līdzekļu korpuss (korpuss.lv/id/LATE-mediji), kas no jauna tapuši projekta laikā.

Semināra nobeigumā LU LFMI pētnieces Elīna Gailīte un Ilze Ļaksa-Timinska demonstrēs, kā LU MII radītais latviešu valodas runas atpazīšanas (transkribēšanas) rīks LATE (late.ailab.lv) tiek izmantots audio ierakstu atšifrēšanā un apstrādē.

Reģistrācija semināram: ej.uz/seminars_LATE

Vairāk: https://www.digitalhumanities.lv/notikumi/params/post/4710636/pecpusdienas-late

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »