EN in English

Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode “Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktori Marinu Platonovu.

Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē. Dr., prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām. Tāpat sarunas gaitā tiek noskaidroti trīs biežākie studentu profili, kuri izvēlas un kuriem noderīga šī studiju programma, un meklēta atbilde uz provokatīvu jautājumu, vai, beidzot šo programmu, studentam ir garantēts labi apmaksāts darbs DH / IT nozarē, kā arī raksturota reālistisku studentu prakses iespēju aina ar potenciālajiem darba devējiem. Raidieraksta noslēgumā izskan vairāki vērtīgi padomi ikvienam, kurš apver iespēju studēt Rīgas Tehniskās universitātes digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmā.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.



Turpinot tradīciju martā tikties ar saviem lasītājiem, arī šogad LU LFMI apgāds rīko "Grāmatu dienu", piedāvājot izpārdošanu, lieliskas atlaides un ekskluzīvu iespēju iegūt arī svaigākos apgāda izdevumus (piemēram, Aigara Lielbārža "Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti" solās būt pieejami pavisam svaigi no tipogrāfijas).

Tiekamies 22. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpa (1. stāvā), plkst. 11.00-18.00.



2024. gada 8. martā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātniskos lasījumus “Meklējot Džo”, kas notiek saistībā ar šobrīd muzeja Lielajā zālē skatāmo izstādi ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920”.

Zinātniskie lasījumi tiek organizēti, lai dalītos jaunākajos pētījumos par Jāzepu Grosvaldu, viņa daiļradi, mantojumu un laikabiedriem, iekļaujot arī pētniecisko darbu izstādes ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920” sagatavošanā. Pasākums sniegs padziļinātu ieskatu Grosvalda mākslas un biogrāfijas aspektos, pievēršoties gan daiļrades savdabībai, gan mākslinieka publiskajam tēlam un darbībai, gan laikmeta kultūras un vēsturiskajam kontekstam, gan Grosvalda kolekciju veidošanai un nozīmīgumam, kā arī mantojuma interpretācijām.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone ar priekšlasījumu “Grosvaldes: autobiogrāfisko liecību loma sieviešu vēstures tīklojuma kartēšanā”.

Programma pieejama šeit.


8. un 9. martā notiks vairāki Bauskas muzeja un Viļa Plūdoņa muzeja rīkoti dzejnieka Viļa Plūdoņa jubilejas piemiņas pasākumi. Starp tiem arī populārzinātniska konference 8. martā Bauskas rātsnamā (Rātslaukums 1, Bauska), kurā ar referātu "Plūdoņa 1917. gada dzejolis "Latvju himna" mūzikā un mainīgajā politiskajā vidē" piedalīsies LU LFMI pētnieks Arnolds Klotiņš.

Vairāk šeit.

2024. gada 7.–8.martā notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkotā konference ““Atraitnes dēla” un “Eža kažociņa” autoram – 150”, kas veltīta Viļa Plūdoņa 150. dzimšanas dienai. Konference norisinās LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros.

Konferencē 12 referātos tiks skatīta Plūdoņa darbība dažādos aspektos, tostarp LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule piedalīsies ar referātu "Viļa Plūdoņa izstrādātās literatūras mācību grāmatas".

Konferences pirmās dienas izskaņā notiks Liegas Piešiņas saruna ar režisoru Viesturu Roziņu par poēmas “Atraitnes dēls” iestudējumu. Interesentiem konferences gaitā būs iespēja piedalīties HZF bakalaura studiju programmas “Latvistika” veidotajā spēlē “Ko Tu zini par Vili Plūdoni?”. Savukārt 8. martā plkst. 11.00 LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā (Rīgā, Visvalža ielā 4a) tiks atklāta izstāde “Caur puķēm. Vilis Plūdons – 150”. Izstādē būs aplūkojams arī LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārijs, kas papildināts ar fragmentiem no Viļa Plūdoņa darbiem.

Vairāk: šeit.



2024. gada 8. martā Timišoarā (Rumānijā) notiks seminārs "Challenges in Open Science & Education", kurā LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone prezentēs referātu "Experiences from the Digital Humanities in Open science projects".

Sanita piedalīsies arī paneļdiskusijā par atvērtās zinātnes nozīmi universitātēs.
Pilna programma pieejama šeit .

27. martā plkst. 11.00 tiešsaistē norisināsies pirmais seminārs digitalhumanities.lv sadarbībā ar CLARIN-LV un DARIAH-EU veidotajā ciklā, kur uzmanības centrā būs digitālās humanitārās zinātnes un vēstures pētniecība. Seminārā “Pētniecības dati, datu repozitoriji un datu sagatavošana publicēšanai” runās LU LFMI pētnieks Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis. Pirmā semināra uzdevums ir pētniekiem un studentiem dot vispārīgu ieskatu pētniecības datu (research data) politikā un praksē. Kopš ES zinātnes politikā dominē atvērtās zinātnes (open science) pieeja, līdzās zinātnisko publikāciju brīvpieejai (open access) un sabiedriskajai zinātnei (citizen science), trešais tās pīlārs ir pētniecības dati. Svarīgākais šīs politikas postulāts arī par pētniecības datiem saka to pašu – tiem jābūt publiski pieejamiem bez maksas un pēc iespējas drīz, ja vien to neierobežo personas datu aizsardzības vai citi svarīgi likumi. Ja nav iespējama brīvpieeja, tad vismaz metadatiem ir jābūt pieejamiem.

Seminārā tiks pārrunāti šādi galvenie jēdzieni un prakses: atvērtā zinātne, pētniecības dati; atvērtās zinātnes un atvērtās piekļuves politika (ES un LR); FAIR; pētniecības datu ekosistēma (infrastruktūra); metadati; datu anonimizēšana; DMP (pētniecības datu pārvaldība un datu pārvaldības plāni); datu repozitoriji; datu sagatavošana publicēšanai; piemērs no zinātniskās dzīves Latvijā.

Aicināti visi interesenti!

Zoom piekļuves saite tiks nosūtīta neilgi pirms semināra, lai to saņemtu, lūgums pieteikties, aizpildot reģistrēšanās formu: https://ej.uz/DH-seminars-270324

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmiskā amatu vietu:

vadošais pētnieks humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju vernakulāro kultūrprakšu izpētē un arhīva darba metodoloģijā.

Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).

LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 4. aprīlim LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.


2. martā LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs ar priekšlasījumu "Māras Zālītes dramaturģija: kopskats un tuvplāni" piedalīsies rakstnieces daiļradei veltītā pasākumā Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā, ko rīko Latviešu literatūras pulciņš Vācijā. Paredzēti priekšlasījumi un diskusijas, kurās iesaistīsies arī autore Māra Zālīte.

Vairāk šeit.

Šajā gadā savu pēcdoktorantūras projektu "Gender Patterns in Late Soviet Estonian Girls’ Novellas" (01.01.2024 -31.12.2024, PUTJD1207) uzsākusi igauņu pētniece Johanna Rosa. Projekts tiek realizēts Tallinas Universitātē un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, projekta zinātniskā konsultante Eva Eglāja-Kristsone.

Latvijā intensīvāk paredzēts veikt pētniecisko darbu otrajā pusgadā, kad Johanna prezentēs savu pētījumu arī semināru ciklā "Pētījumu poētika". Johanna par sevi raksta:
"Manas interešu jomas ir sieviešu rakstniecība, padomju literatūra, Igaunijas literatūras vēsture un literatūras kritikas vēsture. 2018. gadā aizstāvēju doktora disertāciju par padomju igauņu sieviešu Bildungsromānu un tā lasīšanas veidiem. Mans pašreizējais pēcdoktorantūras projekts ir vērsts uz padomju Baltijas valstu meiteņu literatūru. 20. gadsimta 60.-70. gados igauņu jaunatnes literatūrā parādījās izteikts "meiteņu" daiļliteratūras virziens, kura galvenā tēma bija meitenes kā galvenās varones, viņu iekšējā dzīve un personiskās attiecības. Tās bieži vien sentimentālā un sapņainā poētika izcēlās uz agrākās, dominējošās vīrišķīgās, pārgalvīgās un piedzīvojumiem bagātās padomju bērnu literatūras fona. Mans mērķis ir raksturot šo virzienu mūsdienu kontekstā un meklēt paralēles tā laika latviešu jaunatnes literatūrā.
Esmu arī žurnāla "Keel ja Kirjandus" ("Valoda un literatūra") galvenā redaktore."

Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā publicēta fotogrāfiju kolekcija “Ukrainas atbalsta zīmes Latvijā”. Kolekcija tapusi, dokumentējot simbolisko atbalstu, ko Latvijas sabiedrība paudusi Ukrainai kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma tās teritorijā 2022. gada 24. februārī. Jau no pirmajām kara dienām pilsētvide Rīgā, īpaši galvaspilsētas centrā, mainījās: paužot solidaritāti, Ukrainas karoga krāsās tika izgaismotas ēkas un pieminekļi un izkārti Ukrainas karogi. Par protestu un Ukrainas atbalsta dominanti kļuvis Kalpaka bulvāris – iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai,iepretim Ukrainas vēstniecībai, kā arī laukumā pie Kongresu nama. Taču atbalsta zīmes rodamas visās Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās, tāpat mazāk apdzīvotās vietās. Ukrainas karogi pie ēku fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, veikalu un kafejnīcu skatlogi, grafiti, zīmējumi, uzlīmes, plakāti, zilās un dzeltenās krāsas salikums apģērbā, aksesuāros, solidaritātes vēstījumi T-kreklu apdrukās, un pat apstādījumi – zili un dzelteni ziedi, saulespuķes – šai laikā pauduši simbolisku atbalstu Ukrainai. Lielais Ukrainas karogu skaits, ko redzam, ir, no vienas puses, organizēts oficiālo sabiedrības pārstāvniecības institūciju veikums (pie valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajā transportā), no otras, neformāla iedzīvotāju iniciatīva. Nosodot Krievijas militāro agresiju, cilvēki demokrātiskajās pasaules valstīs turpina paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karotājiem un karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās, paužot nostāju publiskajā telpā.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 6. martā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Dace Bula (plkst. 11.00) un Inguna Daukste-Silasproģe (plkst. 13.00).

Lasīt vairāk...

No 22. līdz 24. februārim Dienvidkalifornijas Universitātē, Losandželosā notika starptautiska zinātniska konference, kas veltīta armēņu izcelsmes kino klasiķim – režisoram Sergejam Paradžanovam (1924–1990), kurš atstājis būtisku mantojumu ukraiņu, gruzīnu un armēņu kinematogrāfijā. Konferencē bija aicināts piedalīties arī LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, kas savā referātā aplūkoja līdzības Sergeja Paradžanova, Gunāra Pieša un Pjēra Paolo Pazolīni mākslas filmās arhaiskā modernisma un kempa estētikas kontekstā. Konferenci papildināja plaša Paradžanova restaurēto filmu retrospekcija. Jāatzīmē arī ASV armēņu kopienas plašā interese par šo akadēmisko pasākumu, jo Losandželosā vēsturiski ir lielākā armēņu populācija ārpus dzimtās Armēnijas.

Konferences programma pieejama: https://lulfmi.lv/files/Parajanov_conf.pdf

Dalība konferencē notika ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.


29. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks pasākums "Pagātnes ūdeņos. Divas grāmatas par Gunaru Janovski", kurā piedalīsies rakstnieks Osvalds Zebris un LU LFMI pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.


Ir izdots Leksikons par avangardu Centrāleiropas un Austrumeiropas starpkaru teātros (A Lexicon of the Central-Eastern European Interwar Theatre Avant-garde). Nodaļas par Latviju rakstījusi LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere (nodaļas "The Latvian Theatre Avant-garde: From the celebration of the 1st of May to The Song of Rebirth", "Migrations to and from Latvia", "Latvian Magazine: "Laikmets"", "Anna Lācis: A Latvian transit from Russia to Western Europe", "Form in Latvian Avant-garde Theatre").

Edīte Tišheizere par izdevumu:

"Tieši pirms 10 gadiem, poļu kolēģu rosināti, mēs, bijušo sociālisma valstu pētnieki, uzsākām kopēju projektu "Reclaimed Avant-garde". Mūsu mērķis bija atgādināt pašiem sev un Rietumu kolēģiem, cik lielu ieguldījumu avangarda kultūrā ir snieguši mūsu mākslinieki, kuru vārdi pasaulei ir mazzināmi vai gluži nepazīstami. Tas izvērtās par aizraujošu pētniecisko ceļojumu, kurā ieraudzījām 20. gadsimta sākuma mākslas dzīvi kā milzīgu, verdošu kausējamo katlu: tik daudz mirklīgu ierosmju, ideju, kas virmo gaisā, tik daudz kopēju iezīmju un unikālu impulsu. Un mūsu šķietami "perifērie" mākslinieki šajā biezajā ideju gaisā bijuši pilnīgi līdzvērtīgi impulsu devēji un ideju tālākattīstītāji.

Esam centušies to pierādīt vairākos secīgos izdevumos. Pirmais – Centrālās un Austrumeiropas avangarda teātra antoloģija (2017) – diemžēl iznāca tikai poļu valodā, toties nākamais solis – krājums, kas veltīts avangarda teātra telpai "Reclaimed Avant-garde: Spaces and Stages of Avant-garde Theatre in Central-Eastern Europe" (2018) jau izdots angļu valodā un plaši starptautiski prezentēts. Nule iznākušais Leksikons ir mūsu kopējais mēģinājums ne tikai saprast, ko avangarda kultūra nozīmēja katrā no 1918. gadā neatkarību ieguvušajām valstīm, bet arī iezīmēt ideju migrācijas ceļus, starptautiskos mākslas attīstības tīklus, izcelt personības un teorijas. Šo izdevumu redaktori Darjušs Kosiņskis (Polija), Zoltans Imre (Ungārija) ir paveikuši nepārvērtējamu darbu, apvienojot un iedvesmojot vairāk nekā desmit pētniekus aizvien dziļākiem "urbumiem". Mans vislielākais gandarījums, protams, ir ieraudzīt uz Leksikona vāka latvieša Jāņa Munča fantastisko skici Dailes teātra izrādei "Ligatūra"."

Vairāk šeit.