EN in English

Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs rīkoja Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci “Augšanas testaments. Imantam Ziedonim 90”, kas notika 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.

Šobrīd konferences ieraksts pieejams LU LFMI YouTube kanālā.

Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runāja par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tika aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās.

Programma pieejama: https://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf

Liels paldies ikvienam par iesaisti šī pasākuma tapšanā!

Lasīt vairāk...

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošās pētnieces – Rita Grīnvalde un Sanita Reinsone, kā arī LU LFMI vecākais programmētājs Uldis Ķirsis šonedēļ viesojas Norvēģijas Kultūrvēstures muzeja Etnoloģijas pētniecības centrā, kur norisinās Ziemeļvalstu kultūras fonda finansētā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" darba grupu tikšanās un pieredzes apmaiņa par sadarbību ar vietējām kopienām un sabiedrības iesaistīšanu kultūras mantojuma digitālo resursu papildināšanā un uzlabošanā.

21. septembrī norisinājās Norvēģijas etnoloģijas pētniecības centra organizēts "Arhīva festivāls", kur pētnieki un arhīvu profesionāļi sagaidīja viesos norvēģu brīvprātīgo kopienas dalībniekus, kuri aktīvi iesaistās pētniecības centra un folkloras arhīva organizētajās atmiņu saglabāšanas un rokraksta manuskriptu pārrakstīšanas iniciatīvās.


30. septembrī plkst. 15.00 Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz pasākumu “Sanāciet kāziņās!”, kurā piedalīsies Saunas folkloras kopa “Naktineica” un akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējuma “Kāzas. 2. daļa” veidotāji no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Iezīmējot rudeni kā precību un kāzu laiku latviešu tradīcijās, pasākums “Sanāciet kāziņās!” piedāvās daudzpusīgi izzināt kāzu tradīcijas: muzeja ekspozīcijas stāsts savīsies ar akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējuma “Kāzas. 2. daļa” ieskandināšanu. Ekspozīcijas objekti ieguls LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku stāstos par kāzu ieražām tautasdziesmās, īpašu uzmanību veltot Latgalē pierakstītajam folkloras materiālam. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažu kāzu ieražu izspēlē, piemēram, piedzīvot apdziedāšanās krustugunis, kopā apdomāt kāzu rituālu izmaiņas laika gaitā un dalīties ar saviem atmiņu stāstiem no kāzām.

Par muzikālo noskaņu pasākumā gādās Preiļu novada Saunas folkloras kopa “Naktineica”, kurš ir viens no Latvijā vecākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem. Ansambļa lielākā vērtība ir no paaudzes paaudzē saglabātās un pārmantotās dziesmas, kuras vēl aizvien tiek dziedātas godos, ieražās un sadzīvē.

Lasīt vairāk...

No 2023. gada 20. līdz 22. septembrim Beļģijas pilsētā Ģentē norisinās starptautiska zinātniskā konference "Uses of Modernism", kurā ar vienojošo sekcijas tēmu "Modernist Poetry in Latvia: Masculinity, Hybridity, Temporality" piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš un pētnieki Ivars Šteinbergs un Artis Ostups.

Kārlis Vērdiņš uzstājas ar referātu ""He Must Be a Magnificent Lover": Proletarian Bodies and Male Desire Aleksandrs Čaks's Early Poetry" (FLPP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" ietvaros, lzp-2022/1-0505 ietvaros), Ivars Šteinbergs – ar referātu "Modernism as Contraband? Some Aspects of Western Poetics in Soviet- Era Latvian Poetry" (projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros), bet Artis Ostups piedalās ar referātu "Presentist Approach to Post-Soviet Modernism: The Case of Arvis Viguls".

Paneļdiskusija seko trim dažādiem modernisma posmiem latviešu dzejā, kas atbilst trīs dažādiem sociālās kārtības periodiem. Kārlis Vērdiņš pēta maskulinitātes reprezentāciju straujās pārmaiņas Aleksandra Čaka dzejā, kas tapusi Latvijas Republikā. Ivars Šteinbergs analizē Rietumu modernisma klātbūtni padomju latviešu autoru dzejā. Artis Ostups pievēršas 21. gadsimta dzejai, kur modernisms uztverams kā joprojām nepabeigts projekts.

Pilna konferences programma pieejama: https://www.modernism.ugent.be/program/

2023. gada 19. septembrī no plkst. 11.00 līdz 14.40 tiešsaistē, platformā “Zoom”, notiks ikgadējā konference “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”, kurā ar priekšlasījumu “Rakstnieks un laikmets: Gunārs Priede” piedalīsies LU LFMI pētniece Madara Eversone, savukārt ar referātu “Teātris: tradīcijas un novitātes LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere.

Pieteikšanās anketa šeit.

Programma pieejama šeit.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra organizētās konferences mērķis ir veicināt bibliotekāru interesi par Latvijas autoru veikumu daiļliteratūrā un saistītās nozarēs, aktualizēt arī citus ar šo nozaru pētniecību saistītus aspektus, tādējādi papildinot bibliotēku darbinieku zināšanas par jaunākajām, tajā skaitā, projekta “Rakstītāji un rakstu darbi: latviešu autori un literatūra Latvijas bibliotēkās” ietvaros iegādātajām grāmatām.

Literatūras konferenci rīko sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļu, un konferences programmu pārsvarā nodrošina tās mācībspēki un pētnieki. Ziņojumus konferencei sagatavojuši arī LU LFMI pētnieki un latviešu literāti.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 20. septembrī plkst. 17.00 notiks otrā saruna ar dziedātāju, vokālo pedagoģi un etnomuzikoloģi Zani Šmiti par balss pētniecību, apvienojot balss fizioloģijas zināšanas ar datormērījumu iespējām. Saruna notiks klātienē Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

Zane Šmite ir dziedātāja un etnomuzikoloģijas maģistre, kas apguvusi dažādus tradicionālās, akadēmiskās un populārās dziedāšanas stilus. Viņas pieredze veidojusies gan ilgstošā muzicēšanas praksē, gan pedagoģiskajā darbā, mācot dziedāšanu etnomuzikoloģijas studentiem, aktieriem un tradicionālās dziedāšanas entuziastiem. Pēdējo gadu laikā viņa aktīvi pievērsusies balss izpētei gan no fizioloģijas, gan datoranalīzes puses, apgūstot jaunākās balss zinātnē lietotās datorprogrammas un metodoloģiskās atziņas. Padziļināti viņa pētījusi Ziemeļlatgales tolku bolsa solistu stilu, ar dažādām datorprogrammām (Sonic Visualiser, VoceVista) mērot skaņveides un izpildījuma īpatnības. Sarunā Zane Šmite dalīsies domās par balss pētniecību mūsdienu vokālās daudzveidības un tehnoloģiju attīstības kontekstā. Viņas pētījumi iekļaujas digitālās muzikoloģijas attīstībā, kas pēdējā laikā notiek arī Latvijā.

(Etno)muzikoloģisko sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās ir atvērtas un publiskas.

Foto (c) Artūrs Kondrāts


Priecājamies vēstīt, ka izdevniecībā "Dienas grāmata" sērijā "Es esmu..." izdota LU LFMI pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis par jūru" – par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000).

Dr. philol. Zanda Gūtmane Zanda Gūtmane:

"Ar interesi lasāms pētījums, kas ne tikai padziļinās izpratni par Gunara Janovska biogrāfiju un daiļradi, par trimdas psiholoģisko situāciju un 20. gadsimta notikumiem, bet arī veidos tradicionālās latviešu literatūras un trimdas literatūras, Latvijas un Anglijas vides satuvinājumu."

Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe:

"Rakstnieks ne reizi vien atzinis, ka darbos ir izdzīvojis savu dzīvi dažādos variantos un iespējās, ka nav varējis uzrakstīt neko, kam pats nav bijis līdzdalībnieks vai vērotājs. Tā ir Janovska prozas būtiska iezīme, un tajā saskatāms arī viņa prozas spēks – dzīvot ar savu laiku un izdzīvot savu laiku, meistarīgi savas dzīves pavedienus saaužot ar literāro varoņu dzīvi."

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Pieejama šeit.



2023. gada 7. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) aicināja uz žurnāla “Letonica” 50. numura un 25. gadskārtas svētkiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

Sarīkojuma atklāšanā LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone atskatījās uz žurnāla pirmsākumiem un attīstību, uzsverot, ka pirmajā numurā pieteiktās tēmas – literatūra, folklora, māksla – nemainīgi palikušas žurnāla tematisko interešu vidū, laika gaitā iekļaujot arī vides un digitālās humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, vēsturi, tādējādi aptverot plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

Žurnāla galvenais redaktors Jānis Oga (kopš 2023) uzsvēra, ka žurnāla dibinātāja un izdevēja LU LFMI un veidotāju noietais ceļa posms ir nozīmīga daļa no Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu vēstures kopumā, par spīti mainīgiem un neparedzamiem, bieži vien minimāliem finanšu resursiem; žurnāls arī sekmējis LU LFMI saņemto augstāko atzīmi Latvijas zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā 2021. gadā.

Sarīkojumā piedalījās žurnāla iepriekšējie redaktori Elita Grosmane (1998–2002), Kārlis Vērdiņš (2011–2012), Artis Ostups (2019–2022), redkolēģijas locekļi un redakcijas darbinieki, autori, sadarbības partneri un lasītāji.

Svētku dalībnieki noklausījās Latvijas Universitātes prorektores humanitāro un sociālo zinātņu jomā Inas Druvietes apsveikumu: “Sveiciens jubilejā! Žurnāls “Letonica” ir spilgts apliecinājums latviešu zinātnes briedumam mūsu valsts pastāvēšanai svarīgā darbības laukā – humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Sadarbība dažādu nozaru speciālistu starpā, kopīgs Latvijas un ārvalstu kolēģu veikums, augsta zinātniskā kvalitāte un starptautisks novērtējums – tik daudz panākts 25 gadu laikā! Un žurnāls vizuāli ir tik skaists! Latvijas Universitāte pateicas žurnāla autoriem, rediģētājiem, izdevējiem un vēl veiksmīgu darba turpinājumu!”

Lasīt vairāk...

No šā gada 29. augusta līdz 1. septembrim Singapūrā notika Starptautiskās folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society of Folk Narrative Research, ISFNR) Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas [pētniecības] komitejas "Comittee on Charms, Charmers and Charming" rīkotā ikgadējā konference, kas bija veltīta buramvārdu performancei un to materialitātei "The Materiality and Performance of Charms". Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros konferencē piedalījās folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis ar referātu "Development of the Tradition: Distant Healing".

Konferences programmu pieejama: https://blogs.ntu.edu.sg/charmssg/


No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century", kurā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie jomas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Ungārijas, Bulgārijas un Indijas.

Vieslekcijas lasīs Helsinku Universitātes lektore Ulla Savolainena (referātu "The Field of Memory Culture: Ingrian Finns’ Historical Experiences through Multiple Media and Times") un Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks (priekšlasījumu "In Search for Unknown Unknowns. Why Fieldwork is still the Way!").

Konferences programma un referātu anotācijas atrodamas: https://lulfmi.lv/files/YoFo2023.pdf

Pasākumu apmeklēt aicināti visi interesenti!

Lasīt vairāk...

LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare 6. un 7. septembrī piedalīsies Ziemeļvalstu vides cilvēkzinātnes tīkla simpozijā (Nordic Network of Environmental Humanities Symposium) "Transdisciplinaritāte vides cilvēkzinātnē" ar referātu “Ekoteatrālās iedomātības: kopīgā vide kā kopīgā telpa “kā būtu, ja būtu” teātrim” (“Ecotheatrical Imaginaries: Shared Environment as Shared Space for “What If” Theatre”).

Simpozija programma pieejama šeit.

2023. gada 12. septembrī plkst. 13.00–17.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29 notiks konference "Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm".

Ar priekšlasījumiem piedalīsies pārstāvji no LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Latviešu valodas institūta, LU Lībiešu institūta, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas, LR Izglītības un zinātnes ministrijas, CLARIN ERIC un DARIAH-EU.

Konferences programma pieejama šeit.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties, pirms tam reģistrējoties šeit.

Konference tiek rīkota ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" ietvaros.

Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs aicina uz Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci, kas notiks otrdien, 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.

Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runās par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tiks aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās. To apliecina arī konferencei izraudzītais nosaukums – “Augšanas testaments”.

Konferences programma pieejama šeit: http://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf

Lasīt vairāk...

No 22. līdz 25. augustam Liepājā noritēs vasaras skola “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra un vide” , tiecoties radīt iespējami pilnīgu skatu uz dzīvi kūrortpilsētā. Trīs dienu laikā dažādu Latvijas augstskolu studenti izzinās gan Liepājas vēsturisko un mūsdienu kūrortpilsētas ainavu, gan pilsētvides ekosistēmu, kopienu un kultūru. Piektdien, 25. augustā plkst. 10.00 vasaras skolas dalībnieki iepazīstinās visus interesentus ar pētniecības un radošo darbu rezultātiem, bet plkst. 11.30 pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti piedalīties diskusijā “Liepāja: kūrorta vai kultūras pilsēta?” .

Liepāja jau izsenis pazīstama kā populāra atpūtas vieta, un 2015. gadā tā ieguva kūrortpilsētas statusu. Te noris arī aktīva kultūras dzīve, un šobrīd pilsēta gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā šīs lomas un funkcijas pārklājas, viena otru papildina vai varbūt savā starpā konkurē? Ko tas nozīmē vietējo cilvēku ikdienai un identitātei? Kādas pilsētvides attīstības perspektīvas piedāvā abas šīs lomas? Par šiem un saistītiem jautājumiem diskutēs Liepājas pilsētvides, kultūras un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, aicinot iesaistīties arī citus apmeklētājus. Lasīt vairāk...


Aizvadītajā sestdienā, 29. jūlijā, Pārdaugavas radošā centra ārtelpā, Lapu ielā 24, norisinājās Jaunatnes dārza svētki. Dienas garumā bija iespēja izzināt apkaimes vēsturi, piedalīties radošajās darbnīcās, aplūkot izstādi “Apslēptā Pārdaugava” un baudīt mūziku. Svētkos piedalījās arī projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (Nr. lzp-2020/1-0096) pētnieki Gatis Ozoliņš un Una Smilgaine, interesentiem vēstot par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām.

Izstāde “Apslēptā Pārdaugava” pie Pārdaugavas radošā centra ēkas apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.