EN in English

9. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) “Retumu pasaules” telpā (5. stāvā) notiks pasākums “Divi skatupunkti. Gunāra Janovska korespondence”. Lai dalītos pieredzē par darbu ar trimdas rakstnieka Gunara Janovska arhīvu LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, pasākumā satiksies literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe un rakstnieks Osvalds Zebris. Dalība pasākumā bez maksas.

Inguna Daukste-Silasproģe priekšlasījumā atklās, kā Gunara Janovska korespondence ļauj iepazīt rakstnieka ikdienu, radošo procesu un tā intensitāti, ceļošanu un apkārtni, arī pārdomas, šaubas un ilgas pēc mājām un Latvijas. Kas bija Gunara Janovska vēstuļu draugi, kādas saiknes starp viņiem veidojās un vai viņi maz kādreiz bija dzīvē satikušies? Īpaša uzmanība priekšlasījumā tiks pievērsta sarakstei ar tulkotāju Ievu Lasi un grāmatizdevējiem Jāni Abuču un Helmaru Rudzīti.

Savukārt Osvalds Zebris, Gunaram Janovskim veltītā romāna “Mežakaija” (“Dienas grāmata”, 2022) autors, pasākumā stāstīs par vēstuļu izmantojumu darba radīšanas procesā un Gunara Janovska vēstuli Anšlavam Eglītim kā romāna sižeta pamatlīnijas ierosinātāju. “Kāpēc “Mežakaija” no parasta teksta pārtapa par Gunara vēstuli? Ko savā vēstulē cenšas notvert tās rakstītājs? Kāpēc šī vēstule tiek rakstīta tieši Anšlavam Eglītim? No viņu sarakstes, kuru lasīju gatavojoties lēcienam “Es esmu…” tekstā, tapa ideja par šī romāna formu. “Mežakaijā” šī sarakste turpinās manā interpretācijā,” stāsta rakstnieks. Romāns “Mežakaija” saņēmis “Latvijas Literatūras gada balvu 2023” kategorijā “Labākais prozas darbs”.

Lasīt vairāk...

28. aprīlī Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijā tika sumināti labākie 2022. gada literārie veikumi.

Lepojamies ar LU LFMI pētnieku Benediktu Kalnaču, kura monogrāfija "Pavērsiens" tika atzīta par spilgtāko darbu literatūrzinātnē, kā arī ar Ivaru Šteinbergu, kura krājums "Jaunība" ieguva balvu kā labākais dzejas darbs.

Sveicam arī pārējos laureātus un nominantus!

Vairāk šeit.

Foto (c) Gints Ivuškāns.


Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, mūsu valsts iedzīvotāji ir aicināti piedalīties iniciatīvā “Balsu talka”. Veltot vien dažas minūtes sava laika, ikvienam ir iespēja dot vērtīgu ieguldījumu, lai modernās tehnoloģijas, piemēram, virtuālie asistenti (“Siri”, “Google Assistant”), un mākslīgais intelekts pēc iespējas drīzāk kvalitatīvi apgūtu latviešu valodu.

Lai piedalītos šajā sociāli un tehnoloģiski nozīmīgajā projektā, interesentiem ir jādodas uz tīmekļa vietni balsutalka.lv, jāizvēlas teikums un tas jāierunā. Ierunāšanai tiek piedāvāti dažādi teksti, taču par godu 4. maijam dalībniekiem būs iespēja pa teikumam ierunāt arī labi pazīstamo Annas Brigaderes pasaku lugu “Sprīdītis”. “Balsu talkas” mērķis ir apkopot daudzveidīgus latviešu valodas runas paraugus un to transkripcijas, izveidojot atvērtu un brīvi pieejamu latviešu valodas runas datu kopu vismaz 100 stundu apjomā.

“Lielākā daļa latviešu valodas runas datu, ko pašlaik izmanto valodu tehnoloģiju uzņēmumi, nav brīvi pieejami. Tas kavē īstenot plašākus pētījumus un inovācijas. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk un daudzveidīgākus runas datus, mums ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste. Ja jums ir mirklis brīva laika – nāciet uz balsutalka.lv un saglabājiet savu balsi latviešu valodas nākotnei,“ aicina LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa.

Lasīt vairāk...

LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas šoreiz veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi. Lai aktualizētu Sūnas devumu un darbības lauku, kas aptver dažādus skatījumus uz deju, kustību un arī cilvēka ķermeni, proti, etnohoreoloģijas nozari Latvijā, šī gada konferencei izvēlēta tēma “Kustība un deja”.

1989. gadā Amerikas Folkloras biedrība ieviesa jēdzienu bodylore, tajā apvienojot vārdus ķermenis un folklora, lai aktualizētu ķermeņa valodas, kustību, dažādu ķermeņa diskursu, rituālu, ticējumu un vēstures jautājumu nozīmi folkloristikā. Arī pēc vairākām desmitgadēm šis jēdziens nav zaudējis aktualitāti, tāpēc šādā plašā tvērumā šoreiz aicinām lūkoties uz konferences tēmu.

Lasīt vairāk...

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina apmeklēt 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latvistikas plenārsēdi “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā” 2023. gada 24. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 25. aprīlī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Konference veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja, – Visvaldim Lāmam, Bruno Saulītim un Ēvaldam Vilkam. Viņu rakstniecības laiks pagāja padomju laikā, viņi bija šī laikmeta izteicēji, sociālistiskā reālisma robežu ievērotāji un pārkāpēji.

Konferences programma pieejama šeit.

Rakstnieks un publicists Visvaldis Lāms (1923–1992) ir sešpadsmit romānu un vairāku garstāstu autors. Bijis iesaukts latviešu leģionā, šai tēmai veltījis vairākus darbus. Par darbiem “Baltā ūdensroze” (1958) un “Kāvu blāzmā” (1958) nonācis ideoloģizētās kritikas uzmanības centrā, kuras rezultātā rakstniekam uz septiņiem gadiem tika liegta publicēšanās iespēja un romāns “Kāvu blāzmā” tika pilnībā izdots tikai pēc vairāk nekā 30 gadiem. Vairāku Visvalža Lāmu darbu centrā ir cilvēks – cilvēks un darbs, cilvēks un laiks, cilvēks un vēsture, dzīvi un cilvēkus neidealizējot.

Lasīt vairāk...

13. un 14. aprīlī Bristolē norisinās subkultūru pētniecībai veltīta konference "Subcultures Network International Conference".

Tajā piedalās arī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar priekšlasījumu "Communication with Internet memes as an essential part of the local scene (at least in Riga)".

Vairāk par konferenci un programma pieejama šeit.

Sadarbībā ar ClarinLV un Dariah tiek aizsākts jauns digitālo humanitāro zinātņu semināru cikls. Pirmajā seminārā būs iespēja noklausīties LNB digitālās pētniecības vadītājas Andas Baklānes priekšlasījumu "Dzejas un prozas leksikas digitālā pētniecība: no atslēgvārda līdz semantiskajam laukam". Pasākumu moderēs LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Haralds Matulis.

Pasākums notiks 12. aprīlī plkst. 11 LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 5. stāvs), būs iespēja semināru vērot arī tiešsaistē.
Pieteikšanās ZOOM linkam šeit.

Pasākumu cikls notiek projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvaros, kas tiek īstenots ar Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" atbalstu.



Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Lasīt vairāk...

Šodien tika paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti.

Kā spilgtākais 2022. gada darbs literatūrzinātnē nominēts LU LFMI izdotais Benedikta Kalnača pētījums par Rūdolfu Blaumani "Pavērsiens", kā arī LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes "Dienas Grāmata" izdotā monogrāfija "Brīvie vektori".

Priecājamies arī par LU LFMI pētnieku radošajjiem panākumiem: Ivara Šteinberga dzejas krājums "Jaunība" un Arta Ostupa krājums "Variācijas par mēness tēmu" starp labākajiem dzejas veikumiem 2022. gadā, savukārt Kārļa Vērdiņa un Ievas Lešinskas T. S. Eliota "Dzejas izlases" starp labākajiem atdzejas darbiem.

LU LFMI zinātniskās asistentes Ievas Melgalves kopdarbs ar Elizabeti Lukšo-Ražinsku "Emī un Rū. Draudzības kods" atzīts par vienu no labākajiem oriģināldarbiem bērniem.

Priecājamies par kolēģu veikumiem!

Pilnais nominantu saraksts šeit.

30. marta vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apbalvoti grāmatu dizaina konkursa "Zelta ābele 2022" uzvarētāji astoņās kategorijās.

Kategorijā "Zinātniskā literatūra" uzvarējusi LU LFMI apgādā izdotā grāmata "Dzīve līdzās ostai", īpaši sveicieni izdevuma dizaina veidotājam Aleksejam Muraško. Lepojamies!

Pilns laureātu saraksts pieejams šeit.

Grāmatas tēma ir cilvēka attiecības ar vidi. Tā no vairāku nozaru — vēstures, vides zinātnes, naratīvu studiju, socioloģijas un aktīvisma antropoloģijas — skatpunkta aplūko iedzīvotāju vietas pieredzi piecās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī. Visām apkaimēm daudz kopīgā, — tā ir atrašanās ārpus pilsētas centra un kaimiņos ostai, kas nozīmē telpiskus ierobežojumus un vides kvalitātes riskus. Tā ir arī spēcīga iedzīvotāju vietas piesaiste un apkaimju aktīvisms, rūpes par vietas rakstura un vides vērtību saglabāšanu. Attīstot jaunu pētniecisku virzienu — vides cilvēkzinātni, grāmata interpretē iedzīvotāju mājošanas pieredzi un vēršas pie visām Daugavas lejteces vides kultūras veidošanā iesaistītajām pusēm.
Grāmatas autori: Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Agita Pusvilka, Guntis Vāveris, Agnese Zīle-Veisberga.

2023. gada 29. martā plkst. 12.00 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā notiks priekšlasījums, kurā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālo kustību izpētes akadēmisko tradīciju, kas turpināsies publiskā diskusijā par Latvijas ‘folkloras kustību’, kā tādas kustības gadījumu, kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā.

Priekšlasījuma teorētiskā daļa veltīta t. s. ‘jaunajām sociālajām kustībām’, par kurām sāka rakstīt pēc 1968. gada studentu nemieriem. Ja līdz tam sociālās kustības visbiežāk tika izprastas kā izpausme netaisnībām materiālo vērtību pārdales un nacionāli-etnisko attiecību sfērās, tad daudzas mūsdienu Rietumu pasaules sociālās kustības var uzskatīt par visdažādāko ētisko uzskatu, dzīvesstilu un pat gaumju aizstāvjiem (piemēram, vides aizsardzības, cilvēktiesību, LGTB+, tradicionālo vērtību, vegānisma un citas kustības). Tās dažādojušās un vairojušās skaitā, vienlaikus kļūstot skaitliski mazākām. Tai pat laikā mūsdienu masu komunikācijas līdzekļi tās var padarīt gan par globālām, gan par daudz ietekmīgākām arī konkrētā lokālā mērogā. Tas noteicis arī sociālo kustību teorētiskās un empīriskās izpētes diferenciēšanos. Ja sākotnēji sociālās kustības bija gandrīz vai ekskluzīvs makrosocioloģiskās teorijas intereses lauks, tad mūsdienās to izpratne nav iedomājama bez ieguldījuma, ko to izpētē sniedz tādas disciplīnas kā sociālā psiholoģija, sociālā antropoloģija, politikas un komunikācijas zinātnes.

Lasīt vairāk...

Šī gada 23.–24. martā Liepājas Universitātē jau tradicionāli pulcēsies literatūras un kultūras pētnieki uz 29. konferenci "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Ar referātiem konferencē piedalīsies arī plaša LU LFMI delegācija.

Plenārsēdē referātu "Latviešu literatūra Ukrainā: īss pārskats" sniegs LU LFMI viespētniece no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ševčenko Literatūras institūta Irina Pupurs.
Ar priekšlasījumiem piedalīsies LU LFMI pētnieki:
Simona Sofija Valke "Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskas bibliotēkas Vecbibliotēkas fonda 17.–19. gadsimta franču valodas un literatūras apguves līdzekļi";

Ilze Ļaksa-Timinska "Latviešu modernisms PSRS: Roberta Eidemaņa stāsti";

Madara Eversone "Nogaidīšanas stratēģija kā opozicionāra prakse Latvijas Padomju rakstnieku savienībā";

Jānis Oga "20. gs. 70. un 80. gadu latviešu romāni un to atkārtotie izdevumi pēc neatkarības atgūšanas";

Edīte Tišheizere "Divi "Brandi" – kritikas spogulī";

Una Smilgaine ""Sitam kaujam mazos ežus": latviešu ucināmās dziesmas un to saturs"

Ginta Pērle-Sīle "Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta 1. pusē";

Arta Krūze "Dziesmu virknes kāzu apdziedāšanās tradīcijas kontekstā: īpatnības un problemātika";
Ieva E. Kalniņa "Dzīves rakstīšana: Veronikas Strēlertes piemērs";

Benedikts Kalnačs "Reālisms 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā";

Inguna Daukste-Silasproģe "Meklējot piederību pēctrimdas laikā. Daži aspekti Indras Gubiņas un Gunara Janovska dzīvē un daiļradē";

Ivars Šteinbergs "Literārās mistifikācijas mazā renesanse? Pseidonīmi izdevumā "Avīzes nosaukums"".

Pilna programma pieejama šeit.

Foto: Guntis Pakalns

Viktors Hausmanis

(06.12.1931.–18.03.2023.)

2023. gada 18. martā noslēdzās teātra un literatūras zinātnieka Viktora Hausmaņa dzīves gājums. V. Hausmaņa mūžs cieši saistīts ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kurā viņš sāka strādāt 1957. gadā un arvien izjuta to kā savas otrās mājas. Gadu desmitu laikā institūta nosaukums vairākkārt mainījās, taču nemainīga bija V. Hausmaņa aktīvā klātbūtne un ieinteresētā līdzdalība institūta akadēmiskajā un ikdienas dzīvē. Daudzi no mums ir izjutuši viņa prasīgumu un viņa rūpes, kas izpaudās attieksmē pret darbu, pret sevi un citiem. Pēdējo reizi plašākā lokā ar kolēģiem V. Hausmanis tikās institūta kopsapulcē, kas notika 2022. gada 29. jūnijā. Viņam bija svarīgi novēlēt kolēģiem tā darba sekmīgu turpinājumu, ko aizsākušas un veikušas iepriekšējās paaudzes.

Viktora Hausmaņa dzīve un akadēmiskā karjera veidojās sarežģītā un pretrunīgā vēsturiskā periodā, kas ierobežoja brīvas izteiksmes iespējas un it īpaši administratīvajā darbā iesaistītajiem uzspieda nepieciešamību rēķināties ar kompromisiem. V. Hausmaņa darbība tādējādi ir bijusi cieši saistīta ne tikai ar institūta panākumiem, bet dažkārt arī ar maldiem un neveiksmēm. Tomēr viņa piederības izjūta savai darbavietai ir paraugs, kam var vienīgi līdzināties.

Lasīt vairāk...

Trešo gadu humanitāro un sociālo zinātņu doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti tiek aicināti pieteikties zinātniskai un radošai konferencei “Jauno pētnieku diena”, kas pirmo reizi norisināsies hibrīdformā: referāti tiks lasīti klātienē, bet tiks nodrošināta interneta tiešraide, kā arī piedāvāta iespēja iesūtīt iepriekš ierakstītas plakātu prezentācijas.

Konferences mērķis ir veicināt topošo zinātnieku akadēmisko izaugsmi, atbalstot savstarpēju tīklošanos un solidaritāti. Atšķirībā no pagājušajiem gadiem, kad konferencei nebija vienojošas tematikas, šogad konferences tēma ir radošums pētniecībā.

Šāda tēma ļauj izcelt tieši radošas un starpdisciplināras pieejas pētnieciskajā darbā, tādējādi ne tikai radot telpu brīvai domu apmaiņai, bet arī atbalstot pētnieciskas novitātes. Referenti ir aicināti reflektēt par to, kādi ir galvenie negaidītie šķēršļi, ar kuriem saskārušies, izstrādājot disertācijas, un – kā šie šķēršļi pārvarēti, izmantojot starpdisciplināras, transdisciplināras vai eksperimentālas pieejas, sadarbības un/vai dažādus radošus risinājumus.

Konferences rīkotāji iedrošina konferencei pieteikt ne tikai zinātniskus ziņojumus, bet arī starpdisciplinārus un radošus priekšlasījumus. Veidojot konferences programmu, tiks izskatīti gan akadēmisku referātu, gan māksliniecisku priekšnesumu pieteikumi, kas tapuši gan individuāli, gan sadarbībā, gan pludinot robežu starp radošu pašizpausmi un pētniecību.

Lasīt vairāk...

No 16. līdz 18. martam Kalmārā (Zviedrijā) norisināsies Linneja Universitātes un Kalmāras Mākslas muzeja rīkota starpnozaru konference “Ārkārtas situācijas vides jomā mediju telpā” (Environmental Emergencies Across Media), kurā piedalīsies arī LU LFMI pārstāve Kitija Balcare ar referātu “Arboreālā bioperformativitāte ekoteātra spēles laukumos Latvijā” (Arboreal Bioperformativity Staged in Ecotheatre in Latvia).

Vairāk par konferenci un programma: šeit