LU LFMI

Dace Bula šogad žurnāla "Pastaiga" topā starp spilgtākajām šī gada sievietēm zinātnē un izglītībā

Katru gadu žurnāls "Pastaiga" veido Latvijas sieviešu sasniegumu topu Latvijas zinātnē un izglītībā. Redakcijas izveidota ekspertu komanda izceļ sievietes, kas ir spilgtas savas jomas pārstāves.

Šogad starp izcilākajām sievietēm zinātnē un izglītībā ir arī LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula.

Žūrijas eksperte, LU profesore Sanita Osipova par Daci raksta:

"Nāciju veido kultūra un vēsturiskā atmiņa, tāpēc svarīgi ir apzināt, publicēt un skaidrot informāciju par nācijas saknēm. Kas mēs esam? Tieši to nerimstoši dara Bulas kundze. Viņa nav kabineta pētniece, kas mūžu pavada pie darba galda, bet gan aktīva pilsoniskās sabiedrības locekle, kas publiski skaidro savu viedokli un pārdomas, prezentējot pētījumus vai publicējoties, piemēram, Satori. Interesanta, šarmanta sieviete ar dziļu un viedu prātu. Ausīs kā mūzika skan viņas skaistā, tīrā latviešu valoda, bez moderniem angļu vai franču valodas bagātinājumiem. Visu var pateikt latviski! To pašlaik prot tikai retais zinātnieks, jo valsts ar priekšrakstiem zinātni virza uz angļu valodas kuplināšanu, nevis latviešu valodas kopšanu. Tāpēc ir vitāli svarīgi, ka ir tādi cilvēki kā Bulas kundze."

Apsveicam Daci!

Ar pilnu 2022. gada izcilāko zinātnes un izglītības sieviešu sarakstu var iepazīties šeit.

Klajā laista Anitas Rožkalnes monogrāfija "Brīvie vektori"

Apgādā "Dienas Grāmata" klajā laista LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes monogrāfija "Brīvie vektori". Pētījums fokusējas Gundegas Repšes biogrāfijas un daiļrades izpētē.

“Anitas Rožkalnes monogrāfija aicina dažādu uzskatu lasītājus no mūsdienu perspektīvas izvērtēt Gundegas Repšes pieteiktās tēmas par “cilvēka izvēles nozīmi, spēju mainīties, labot izdarītās kļūdas un pāridarījumus un ar to mainīt pasauli un savu likteni””.

Dr. philol. Maija Burima

“Gundega Repše ir viena no nozīmīgākajām latviešu rakstniecēm, vairāku literāru prēmiju, tostarp Baltijas Asamblejas balvas literatūrā, laureāte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Viņas gandrīz trīsdesmit grāmatās — romānos, prozas krājumos, apjomīgās biogrāfiskās esejās, intervijās ar literatūras personībām, arī dienasgrāmatās un publicistikas sleju apkopojumos — atklājas dziļa pasaules izjūta, taču viņas mākslinieciskā izteiksme un uzsvērtie satura aspekti vienmēr ir spilgti un izaicinoši individuāli. Vektors ir virzība uz mērķi. Šīs grāmatas uzmanības centrā ir literāro darbu rašanās impulsi, ieceres ģenēze, darbu mākslinieciskā struktūra un recepcija: brīvie vektori, kas spēj būt paralēli sev jebkurā telpas punktā.”

Dr. philol. Anita Rožkalne

Monogrāfija tapusi ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu un grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Klajā laista zinātniskā monogrāfija "Iedomātās kopienas"

Apgādā Jānis Roze klajā laists Benedikta Andersona (1936–2015) zinātniskās monogrāfijas "Iedomātās kopienas" tulkojums latviešu valodā, turpinot LU LFMI gādību par fundamentālu teorētisko tekstu tulkošanu un izdošanu latviešu valodā sērijā "Theoria".

Šajā grāmatā Benedikts Andersons aplūko tautības “iedomāto kopienu” izveidi un globālo izplatību, pētot procesus, kas radīja šīs kopienas: reliģisko ticību teritorializāciju, monarhisma pagrimumu, kapitālisma un drukas mijiedarbību, valsts valodu attīstību un laika priekšstatu maiņu. Viņaprāt, kopiena kā ideja radusies Dienvidamerikā, nevis deviņpadsmitā gadsimta Eiropā. Andersons parāda, kā Amerikā dzimušo oriģinālo nacionālismu modulāri pārņēma tautas kustības Eiropā, imperiālistiskās varas un anti-imperiālisma pretošanās Āzijā un Āfrikā. Vēlāk šī piederības sajūta tika veidota un pārformulēta visos līmeņos, sākot no augstās politikas līdz populārajai kultūrai, izmantojot iespieddarbus, literatūru, kartes un muzejus. Lai parādītu, kā nacionālisms veidoja mūsdienu pasauli, Andersons izmanto piemērus no Dienvidaustrumāzijas, Latīņamerikas un Eiropas nesenās pagātnes, izsekojot nāciju uzplaukumam un konfliktiem un impēriju pagrimumam.

Lasīt vairāk...

Dalība starptautiskajā vasaras skolā "Intimacy in Women's writing and reading"

No 22. līdz 27. augustam Ļubļanā (Slovēnijā) notiek starptautiskā vasaras skola "Intimacy in Women's writing and reading", kuras ietvaros norisinās arī pētnieciskā meistardarbnīca "Censoring Intimacy in Women's Writing and Reading in the Long Nineteenth Century". Tajā LU LFMI 24. augustā pārstāvēs Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla ar priekšlasījumu "Censorship and Self-censorship in Latvian Women's Writing: Reading Intimate in Anna Rūmane-Ķeniņa's Stories and Marija Eglīte's Diaries".

Pilna programma un priekšlasījumu anotācijas pieejamas: https://www.ung.si/documents/1260/Booklet11_8_V8Uo...

Tiek organizēta konference "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" (http://www.isfnr.org/committee-on-charms-charmers-and-charming.php) organizē starptautisku konferenci "KANONISKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS", kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Lasīt vairāk...

Āgenskalna stāstu vakars

2022. gada 11. augusta vakarā LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš vadīja Āgenskalna stāstu vakaru, kas norisinājās Latvijas Zinātnes padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un bija daļa no vasaras kultūras programmas pasākumu cikla Jaunatnes dārzā (Lapu ielā 24). Stāstu vakarā piedalījās arī Vides filmu studijas (VFS) režisors Uģis Olte un dalībniekiem bija iespēja nedaudz ieskatīties VFS veidotajā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas tapšanas aizkulisēs un noskatīties divus raidījumus. Stāstu vakaram sekoja brīnišķīgs baroka kamermūzikas koncerts No krēslas līdz rītausmai Jaunatnes dārzā, kalniņā pretim Lapu ielai 24. Muzicēja Ansis Bētiņš (tenors), Nora Kalniņa (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra) un Gertruda Jerjomenko (klavesīns).

Projektā "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju atmiņas, stāstus, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus. Tā ir nozīmīga pētnieciskā iniciatīva, jo stāstu radīšanas procesā aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Arī šis vakars nebija izņēmums. Sanākušies klausītāji (ap 30) ātri kļuva par aktīviem stāstīšanas procesa vadītājiem un dalījās ar savas dzīves zīmīgiem notikumiem. Lasīt vairāk...

Latvijas Universitāte izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu

Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu sesto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.

Lasīt vairāk...

Rucavas garamantas II

Apgādā “Zinātne” klajā nācis Māras Vīksnas sastādītais izdevums “Rucavas garamantas II” (560 lpp., il.). Sērijas “Novadu folklora”12. grāmata ir turpinājums 2019. gadā izdotajām “Rucavas garamantām I”. Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad paiet 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai. “Pēdējos 100 gados aizmirst savus tautiešus aizrobežā nav ļāvuši Emilis Melngailis, Daina Zemzare, Rita Drīzule, Renāte Siliņa (Mielava), Ilmārs Mežs un galvenokārt Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus. Viņš ir uzņēmis Latvijas puses cilvēkus, vadājis, rādījis, izglītojis, papildinājis un precizējis ziņas par Melngaiļa un Drīzules teicējiem.”

Līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. – grāmatā lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika “Sventājas vēsture”, kurā Miķeļa Balčus savāktos datus apkopojusi Renāte Siliņa, arī viņas stāsts par teicēju Ķērstu Balceri un fragmenti no Miķeļa Balčus pētījumiem, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Laimute Balode. Grāmatu papildina Beatrises Reidzānes sastādītā vārdnīca, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika, kā arī Antras Upenieces sagatavotais folkloras teicēju rādītājs.

Lasīt vairāk...

Starptautiskās Salīdzināmās literatūras asociācijas XXIII kongress

No 24. līdz 29. jūlijam Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi norisinās Starptautiskās Salīdzināmās literatūras asociācijas (International Comparative Literature Association, ICLA) XXIII kongress, kura tēma ir “Aktualizējot pasaules literatūras: globālais un lokālais, pamatstraumes un apkaimes” (Re-Imagining Literatures of the World: Global and Local, Mainstreams and Margins). Kongresa darbā piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Kopā ar Luksemburgas Universitātes profesori Žannu Gleseneru (Jeanne E. Glesener) organizētajā kongresa sekcijā “Mazās un minoritāšu literatūras un literārā historiogrāfija” (Small and minority literatures and literary historiography) iekļauts referāts “No metodoloģiskā nacionālisma uz reģionālu un salīdzināmu skatījumu: latviešu literatūras vēstures 20. un 21. gadsimtā” (From Methodological Nationalism to Regional and Comparative Perspectives: Histories of Latvian Literature in Twentieth and Twenty-First Centuries). Līdzdalību kongresā finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Plašāka informācija un programma pieejama: icla2022-tbilisi.ge

Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 22.08.2022.)

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju, izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

vadošā pētnieka amata vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;
vadošā pētnieka amata vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās;
vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs.

Lasīt vairāk...

Karstums un konference Londonā

Lielbritānijas galvaspilsēta šonedēļ piedzīvo karstuma rekordus un Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) konferenci. Konferences priekšvakarā Londonā uz ielas ir 39 grādi. Iekštelpu temperatūra nav daudz zemāka, kālab daudzas kafejnīcas un restorāni ir slēgti “ekstrēmo laikapstākļu dēļ”. Šī ir ISFNR starpposma konference, kas notiek pa vidu diviem biedrības kongresiem. To šogad rīko Londonas Mākslu universitātes Modes koledža (London College of Fashion, University of the Arts London). Tāpēc likumsakarīga šķiet tēmas izvēle, kas mudina apcerēt sakarības starp naratīvu un materiālo kultūru – “Tautas stāstījums un vizuālā māksla: mode, dizains un mediji” (Folk Narrative and the Visual Arts: Fashion, Design, Materials and Media). Izmantojot abas rīkotāju piedāvātās dalības formas (klātbūtnes un attālinātu), LU LFMI konferencē pārstāv divas dalībnieces. Latviešu folkloras krātuves pētniece Digne Ūdre referēs par interpretācijām, kas latviešu tradicionālajā ornamentā saskata mītisku priekšstatu vizualizāciju. Savukārt Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece, runās par Rīgas apkaimju ainavas attiecībām ar žogiem, kā arī šo vides objektu radošu izmantojumu vietas apropriācijas naratīvā.

Dalību konferencē atbalsta projekts "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) .

Jānis Daugavietis piedalās subkultūru konferencē

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalās lielākajā subkultūru (pamatā mūzikas, bet ne tikai) konferencē Keep It Simple, Make It Fast, kas noris Porto Universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē reizi divos gados. Jānis uzstājās ar referāu "Subculture 2022: birth of the Riga’s new scene" (Subkultūra 2022: Rīgas jaunās scēnas dzimšana), kurā mēģināja atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tagad parādījusies tik aktīva un vienota pagrīdes mūzikas kopiena, kāda līdz šim nav bijusi, kā arī referēja, ar kādām metodēm tiek veikta scēnas izpēte un dokumentēšana.

Referāta prezentācija pieejama: https://tinyurl.com/Rigascene

Ir noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 20. jūnijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.

Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē uz 6 gadiem ievēlēts Toms Ķencis.

Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Sanita Reinsone.

Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Rita Grīnvalde.

Apsveicam kolēģus!

Zitas Kārklas pētījuma blogā – Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksts par Austrumāziju

"Tālie austrumi dažiem mācītiem eiropiešiem jau sen vairs nav tā nepazīstamā pasaku zeme, par kādu viņu vēl palaikam tur vispārīgi. Eiropas zinātniskā literatūra var uzrādīt ne mazumu biezu biezo sējumu par šejienes vēsturi, ģeogrāfiju, etnogrāfiju u.t.j.pr., bet šādi raksti diemžēl ir sastopami gandrīz tikai speciālās bibliotēkas. Nespeciālisti turpretī smeļ savas zināšanas par šīm zemēm no ceļotāju jeb tā saukto – pasaules minēju – ja tā varētu tulkot angļu vārdu "globetrotter" – aprakstiem, kuri pa laikam mēdz būt ne vien ļoti pavirši, bet arī ar tīšiem meliem un rupjiem pārpratumiem pildīti. Ir tiešām jābrīnās, ar kādu nebēdību šie nelūgtie pētītāji plātās pie pašām lielākajām kultūras tautām," raksta Marija Šmite (arī Marija Jēgere–Šmite, 1872–1950), profesora, valodnieka, etnogrāfa, folklorista un sinologa Pētera Šmita pirmā sieva, kura pavadīja vīru uz Pekinu, Ķīnā, kur viņš no 1896. līdz 1899. gadam devās stažēties. Šajā laikā Marija Šmite kopā ar vīru ceļoja pa Austrumāziju un “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1900. un 1901. gadā turpinājumos tika publicēts viņas ceļojumu apraksts “Pa tālajiem Austrumiem”.

Attēls: M. Pālevičas fonds, RXA363, 62, 2 lp.

Vairāk: Pa Tālajiem Austrumiem. Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksti

Iznācis žurnāla "Letonica'' 44. numurs

Jūlijā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 44. numurs angļu valodā un iepazīstina ar vides humanitāro zinātņu paradigmu un tās saistību ar Latvijas vēsturi un šodienas izaicinājumiem.

Numura sastādītāji vides ģeogrāfe Anita Zariņa (Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), filozofs Artis Svece (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) un vides ģeogrāfs Ivo Vinogradovs (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) numura ievadā piesaka vides humanitāro zinātņu aktualitāti globālā perspektīvā, kā arī iezīmē latviešu pētnieku pienesumu.

Lasīt vairāk...