EN in English

Šī gada 10.–11. novembrī Viļņā notiek Lietuvas salīdzināmās zinātnes asociācijas (Lietuvos lyginamosios literatūros asociacija) un Lietuvas Literatūras un folkloras institūta (Lietuvių Literatūros ir tautosakos institutas) rīkotā starptautiska zinātniska konference "ATMINTIES GAIVINIMAS IR UŽMARŠTIES ĮVEIKA: LYGINAMIEJI ASPEKTAI" (Atmiņu atdzīvināšana un aizmirstības pārvarēšana: salīdzinošie aspekti), kurā ar referātu “Between Biography and Literary Text: Childhood Topography in the Life of Latvian Writer Gunars Janovskis” (Starp biogrāfiju un literāro tekstu: bērnības topogrāfija latviešu rakstnieka Gunāra Janovska dzīvē) piedalās LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.

Konferences programma pieejama šeit.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Lasīt vairāk...

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šogad guvusi vērtīgu papildinājumu – rakstnieka un amatnieka Alfrēda Stinkula krāsaino fotogrāfiju kolekciju, kurā dokumentēta folkloras kustības vēsture 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados. Aicinām uz kolekcijas atklāšanas pasākumu (16. novembrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 15.00) – neformālu fotogrāfiju skatīšanos, kuru ar atmiņu stāstiem papildinās Alfrēds Stinkuls un mūziķe Ilga Reizniece.

Fotostāstu pēcpusdiena tiks filmēta.

Lūdzam reģistrēties pasākumam šeit.

Vietu skaits ierobežots.

Pasākums notiek pētījuma “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (projekta nr. lzp-2021/1-0243) ietvarā.


LU Literatūras folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi grāmata “Dzīve līdzās ostai”. Grāmatas tēma ir cilvēka attiecības ar vidi. Tā no vairāku nozaru — vēstures, vides zinātnes, naratīvu studiju, socioloģijas un aktīvisma antropoloģijas — skatpunkta aplūko iedzīvotāju vietas pieredzi piecās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī. Visām apkaimēm daudz kopīgā, — tā ir atrašanās ārpus pilsētas centra un kaimiņos ostai, kas nozīmē telpiskus ierobežojumus un vides kvalitātes riskus. Tā ir arī spēcīga iedzīvotāju vietas piesaiste un apkaimju aktīvisms, rūpes par vietas rakstura un vides vērtību saglabāšanu. Attīstot jaunu pētniecisku virzienu — vides cilvēkzinātni, grāmata interpretē iedzīvotāju mājošanas pieredzi un vēršas pie visām Daugavas lejteces vides kultūras veidošanā iesaistītajām pusēm.

Grāmatas autori: Kristīne Āboliņa, Dace Bula, Jānis Daugavietis, Agita Pusvilka, Guntis Vāveris, Agnese Zīle-Veisberga.

Dizaina autors: Aleksejs Muraško.

No 18. līdz 22. oktobrim Beļģijā notika Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) Vēsturisko avotu grupas konference. Tās norises vietas bija Briseles Mūzikas instrumentu muzejs, Lēvenas Universitāte un Āfrikas muzejs Tervurenā. Konferencē piedalījās (tradicionālās) mūzikas un skaņu ierakstu arhīvu darbinieki un arhīvu materiālu lietotāji – gan pētnieki, gan mūziķi. Latviešu folkloras krātuvi konferencē pārstāvēja etnomuzikoloģe Ieva Vīvere. Viņas referāts bija par folkloras kustības ietekmi uz arhivēšanas praksēm – par Latviešu folkloras krātuves un folkloras kustības dalībnieku sadarbību un tās traucēkļiem, par tradicionālās mūzikas dokumentēšanu folkloras kustības veidošanās laikā, un par tradicionālo mūziku un jaunām tās interpretācijām folkloras kustībā. Konference deva iespēju iepazīstināt ar Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva attīstību un iepazīt citu arhīvu situāciju Vīnē, Berlīnē, Francijā, Anglijā, Polijā, Slovēnijā, Portugālē un citur. Atklājums Latvijai – Francijas Etnomuzikoloģijas pētījumu centra (CREM) digitālajā arhīvā glabājas senākais šobrīd zināmais latviešu tautas mūzikas ieraksts. Tas datēts ar 1900. gadu un tajā kāds jelgavnieks dzied rotaļu “Zvejnieks mani aicināja”.

Foto – Eduardo Falcão


Aktivitāte norit ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu. Projekts “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (Nr. lzp-2021/1-0243).

Šodien tika pasniegtas Ministru kabineta balvas un Atzinības raksti. Izglītības un zinātnes ministrijā starp apbalvotajiem arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, kura saņēma Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.

Foto (c) Eva Eglāja-Kristsone



Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 17. oktobrī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem teātra zinātnieci un teātra kritiķi, LU LFMI pētnieci Edīti Tišheizeri un literatūrzinātnieku, LU LFMI pētnieku, Liepājas Universitātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. philol. Benediktu Kalnaču.

Apsveicam!

Vairāk: https://www.president.lv/lv/jaunakie-pieskirtie-apbalvojumi


2022. gada 26.–28. oktobrī Helsinkos notiek ikgadējā Jauno folkloristu konference (YOFO), kura šogad vēlas izpētīt folkloras studiju sarežģītās attiecības ar materialitāti, salīdzinot tās ar neseno pārorientēšanos uz medijiem un (re)mediāciju.

Ar priekšlasījumiem no LU LFMI piedalās Digne Ūdre "Folk Narratives and Vernacular Artefacts: Eight-pointed Star as the Symbol of the Singing Revolution in Latvia" un Arta Krūze "Singing of mocking songs in Latvian traditional wedding: what the texts of folk songs reveal about guest clothing".
Programma un referātu anotācijas pieejamas: https://www.helsinki.fi/en/conferences/internation...
Foto: Digne Ūdre, prezentējot savu referātu (c) Kikee Doma Bhutia

Aktivitāte norit ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu. Projekts “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (Nr. lzp-2021/1-0243).

Noslēdzies konkurss uz pētnieka amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 26. oktobrī aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.

Apsveicam kolēģus!


No 2. līdz 4. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija aicina apmeklēt starptautiskās zinātniskās konferences "Kultūras Krustpunkti XVI" notikumus, kuros vairāk nekā 80 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un Eiropas pievērsīsies mākslas, kultūras un mantojuma lomai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā un vērtēs to nozīmi sabiedrības izturētspējas veicināšanā.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētnieki: Ivars Šteinbergs ar priekšlasījumu "Rakstīšana kā izturētspējas avots? Autotematiska refleksija" un Laine Kristberga ar referātu "The Therapeutic Effects of Participatory Arts Methods".

Vairāk par konferenci pieejams šeit.


2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks Krišjāņa Barona konference “Pieredze pilsētā”. Tajā būs klausāmi 25 referāti par dažādām ar pilsētu saistītām tēmām – daudzveidīgām kultūras un mākslas parādībām, folkloru, arhitektūru, zīmēm pilsētā, kopienu dzīvi apkaimēs un citiem jautājumiem. Plenārlekciju “Urbānā solastalģija: Rīgas priekšpilsētu mitināšanās stāsti” lasīs LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Pirmās dienas noslēgumā notiks kolektīvās monogrāfijas “Dzīve līdzās ostai” (zin. red. Dace Bula) atvēršana, savukārt otrās dienas noslēgumā visi interesenti būs aicināti pievienoties pētniekiem nelielā pastaigā pa Pārdaugavu.

Konferences programma pieejama te.

Referātu kopsavilkumi pieejami te.

Lasīt vairāk...

29. oktobrī Raiņa un Aspazijas mājā plkst. 15.00 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Caur trīs impēriju robežsadures punktu uz brīvo Šveici".

Cikla "Cīrihe Aspazijas un Raiņa paralēlajos dzīvesstāstos" trešo priekšlasījumu ievadīs atskats uz politiskajiem nosacījumiem, kuri latviešu "lielajam dzejniekpārim" 1905./1906. gadu mijā lika slepus pamest dzimteni un doties uz demokrātisko Alpu republiku. Apkopojot jaunapgūtas dokumentāras liecības un unikālus materiālus, tiks iezīmētas galvenās pieturvietas šajā riskantajā ceļojumā un ieskicēts to cilvēku "personas kods", kuri iesaistījās dzejnieku dzīvības glābšanā.
Priekšlasījuma galvenā, intriģējošākā daļa būs stāsts par maz zināmo 1906. gada janvāra epizodi, kad Rainis un Aspazija ar jaunības drauga, inženiera Brenča Priedīša palīdzību šķērsoja trīs impēriju – Vācijas, Austroungārijas un Krievijas – robežu sadures punktu Dienvidpolijas rūpniecības pilsētas Sosnovecas pievārtē, lai turpinātu ceļu uz Cīrihi.

Vairāk informācijas: https://memorialiemuzeji.lv/events/priekslasijums-uz-brivo-sveici/


LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle saņēmusi šī gada Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā.

Balvu izsludināja Vācu biedrība Darmštatē un Baltijas vācu jaunatnes birojs Lineburgā, tā ir nosaukta vācbaltiešu tiesību zinātnieka Dītriha A. Lēbera (Loeber, 1923–2004) vārdā un tiek piešķirta studentiem un doktorantiem, kas nodarbojas ar Baltijas valstu vēsturisko, sociālo, kultūras vai sociālekonomisko un politisko aspektu izpēti pagātnē un mūsdienās.

Balva tiks pasniegta Darmštatē starptautisko Mare-Baltikum kultūras dienu ietvaros (11.11.–13.11.), kurās Gintai būs arī jāreprezentē savs pētījums.

LU Literatūras, folkloras un māksalas institūta Latviešu folkloras krātuve ir izstrādājusi digitālu, tiešsaistē spēlējamu spēli “Saliec tautasdziesmu!”. Spēle veidota pēc puzles principa, kur jāatjauno daļās “salūzis” tautasdziesmas teksts. Spēle reģistrējoties pieejama ikvienam saitē https://saliectautasdziesmu.garamantas.lv

Tautasdziesmas ir viens no latviešu kultūras stūrakmeņiem. Tās gadsimtiem ilgi uzskatītas par tautas priekšstatu, vēstures un vērtību atspoguļotājām. Folkloras, jo īpaši, tautasdziesmu vākšana 19. gs. uzskatāma ne tikai par tautas garamantu dokumentēšanas talku, bet par būtisku notikumu grūtajā nācijas apliecināšanās ceļā. 19. gs. otrās pusē savākto teju 219 tūkstošus lielo tautasdziesmu pūru sakrājis un sakārtojis K. Barons, izveidojot nu jau par latviešu tradicionālās kultūras simbolu kļuvušo Dainu skapi. Kopš 2001. gada Dainu skapis ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Lasīt vairāk...

2022. gada 18. oktobrī valdība atbalstīja Ministru kabineta Atzinības raksta saņēmējus, kuru starpā apbalvojums tiks piešķirts arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajai pētniecei, filoloģijas zinātņu doktorei Sanitai Reinsonei par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.

Vairāk šeit.