Madara Eversone ieguvusi zinātnes doktora grādu

Priecājamies vēstīt, ka 13. jūnijā Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē LU LFMI pētniece Madara Eversone ir veiksmīgi aizstāvējusi disertāciju "Latvijas Padomju rakstnieku savienība: stratēģija, taktika un opozicionālas prakses (1940–1965)" un ieguvusi zinātnes doktora grādu (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Darba recenzenti:
1) Benedikts Kalnačs, Dr. habil. philol., profesors, Latvijas Universitāte;
2) Maija Burima, Dr. philol., profesore, Daugavpils Universitāte;
3) Jānis Ozoliņš, Ph.D., docents, Latvijas Mākslas akadēmija.

Izdots žurnāla "Letonica" 49. numurs

Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs angļu valodā veltīts sieviešu ieguldījumam Latvijas kultūrā un sabiedrībā, aplūkojot to no vēstures, mākslas vēstures un literatūrzinātnes skatpunkta. Numurs veidots Latvijas Zinātnes padomes fundamentālajā pētījumu projektā Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) (Nr. Lzp-2020/1-0215), kura mērķis ir pārdomāt sieviešu devumu caur biogrāfisko pētījumu prizmu, tādējādi panākot dziļāku un niansētāku vēstures izpratni.

Numura ievadā un deviņos zinātniskajos rakstos uzsvars likts uz aģenci (agency), kuru numura viesredaktores literatūrzinātnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla kopā ar angļu valodas redaktori Terēzi Svilani latviskojušas kā rīcībspēku un piedāvā šo terminu izmantot zinātniskajā un populārzinātniskajā diskusijā. Sievietes ir ne vien aktīvi, racionāli domājoši subjekti, kas vēlas autonomiju un pašrealizāciju, cīnoties pret dominējošām normām un institūcijām, kas tās apspiež un sistemātiski ierobežo viņu iespējas, bet vienlaikus arī pieņem šīs normas. Tādējādi atklājas daudzšķautņainas, sarežģītas un pretrunīgas sieviešu rīcībspēka iezīmes, ko nevar iztēloties ārpus iedibinātās dzimumu hierarhijas un institucionālā un strukturālā konteksta, jo spēju vai nespēju rīkoties nodrošina arī vēsturiski specifiskas attiecības.

Tiek izdota Ilzes Šarkovskas-Liepiņas grāmata par Aizkraukles kori

2023. gada 2. jūnijā Aizkrauklē notika grāmatas "Jauktais koris Aizkraukle: pēc kaut kā cēla, nezināma..." atklāšana.

Jānis Daugavietes piedalās DARIAH konferencē

No 7. līdz 9. jūnijam Budapeštā (Ungārijā) notiek DARIAH* ikgadējā tikšanās un konference, kura tēma šogad ir "Cultural Heritage Data as Humanities Research Data?" ("Kultūras mantojuma dati kā pētniecības dati?"). LU LFMI konferencē pārstāv Jānis Daugavietis ar plakātreferātu "Cultural Collections as Challenging Research Data in Small States: the Case of Latvia" ("Kultūras mantojuma kolekcijas kā izaicinoši pētniecības dati mazās valstīs: Latvijas gadījums"), kas sagatavots kopā ar Sanitu Reinsoni.

Attēls no:

Bargmann, Monika. (2023). Pioneering Data Stewardship in the Humanities: One Year of Experience at the University of Vienna. DARIAH Annual Event 2023: Cultural Heritage Data as Humanities Research Data?, Budapest, Hungary. [https://doi.org/10.5281/zenodo.8004958]

Kitija Balcare un Ieva Melgalve piedalīsies konferencē "Konflikts kā procesu katalizators"

15.–16. jūnijā notiek LMA Doktorantūras nodaļas starptautiskā konference “Konflikts kā procesu katalizators”, kurā piedalās arī LU LFMI zinātniskās asistentes Kitija Balcare ar priekšlasījumu “Kurš kuru? Cilvēks un/kā dabas teātra spēles laukumos” un Ieva Melgalve ar referātu “The agency of absence in photography and art”.

Konference tiks translēta arī tiešsaistē, pilna programma pieejama šeit.

Konferences dalībnieki rosināti radošām domām par to, ko būtisku viņa pētnieciskajā laukā ir spējis ienest konflikts, kolīzija, sadursme; kā konflikts ir spējis ierosināt inovatīvu formu, satura vai izteiksmes līdzekļu rašanos un to izmantojumu jaunas mākslinieciskās kvalitātes radīšanai.

LU LFMI pētnieki 16. SIEF kongresā Brno

No 7. līdz 10. jūnijam Brno (Čehijā) notiek 16. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Living Uncertainty" ("Dzīves nenoteiktība"). LU LFMI kongresā pārstāv vairāki pētnieki:

Ilga Vālodze Ābele "International folklore festival "Baltica": turning point in the Latvian Folklore Movement" ("Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica": pagrieziena punkts Latvijas folkloras kustībā");

Dace Bula "Uncertainty and solastalgia in the Riga Port neighbourhoods" ("Nenoteiktība un solastalģija Rīgas ostas apkaimēs");

Elīna Gailīte "Documentation of Latvian folk dance in the city" ("Latviešu tautas dejas dokumentācija pilsētā");

Ieva Garda Rozenberga "Latvian Roma textures of belonging and home in migration" ("Latvijas romu piederības un mājvietu tekstūra migrācijā");

Rita Grīnvalde "Cityscape fluctuations: Riga since February 24, 2022" ("Pilsētas ainavas svārstības: Rīga kopš 2022. gada 24. februāra");

Justīne Jaudzema "Developing and performing traditional singing repertoire in the city" ("Tradicionālā dziedāšanas repertuāra attīstīšana un izpildīšana pilsētā");

Aigars Lielbārdis "The role of ethnographic ensembles in the maintenance, transmission, and revival of folklore traditions during the Soviet period in Latvia" ("Etnogrāfisko ansambļu loma folkloras tradīciju uzturēšanā, nodošanā un atdzimšanā padomju laikā Latvijā");

Valdis Muktupāvels "The power of simplicity: some tendencies in the revival of traditional instruments in Latvia in the 1980s" ("Vienkāršības spēks: dažas tendences tradicionālo instrumentu atdzimšanā Latvijā 20. gadsimta 80. gados");

Digne Ūdre "Visualizing cultural opposition: symbols of the folklore revival movement in Latvia during the Singing Revolution" ("Kultūras opozīcijas vizualizēšana: folkloras atdzimšanas kustības simboli Latvijā Dziesmotās revolūcijas laikā");

Ieva Vīvere (Weaever) "Between protest, control, and unattainable ideal: the concept of authenticity in the Latvian folklore movement" ("Starp protestu, kontroli un nesasniedzamu ideālu: autentiskuma jēdziens latviešu folkloras kustībā").

Simpozijs "Sadarbībā balstīta autorība performatīvajās mākslās"

Trešdien 14. jūnijā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļa aicina uz starptautisku zinātnisku simpoziju “Sadarbībā balstīta autorība performatīvajās mākslās”, kas risināsies “ISSP” galerijā Berga bazārā. Padziļinātu ieskatu tēmā sniegs profesori un pētnieki no Somijas, Dānijas, Lielbritānijas un Latvijas. Simpozijā reflektēs ne tikai akadēmiķi, bet arī mākslinieki-praktiķi, piemēram, Kira Orailija (Kira O'Reilly), Mārtins Obraiens (Martin O'Brien), Oraiens Maksteds (Orion Maxted), LindaBoļšakova, Baņuta Rubess.

Saite uz simpozija programmu šeit.

Pasākums notiek Rīgas Performances festivāla “Starptelpa” ietvaros. Šī gada festivāla tēma ir “Kolaboratīvā autorība”. Sakņojoties performances mākslas vēsturē, sadarbībai ir konstatējamas ievērojamas tradīcijas un iestrādes. Sadarbību var attīstīt gan kā stratēģisku, gan estētisku rīku dažādos performatīvos virzienos, rezultējoties kolektīvā līdzdalībā un iesaistē. Visbiežāk gan kolaboratīva autorība attiecas uz mākslinieciski konstruētiem notikumiem/situācijām, kad mākslinieks vai mākslinieki interaktīvi sadarbojas ar skatītāju vai skatītājiem, veicinot un iedrošinot skatītāja līdzdalību tiktāl, ka skatītājs kļūst par performances līdzautoru. Šajā sinerģijā rīcībspējas un afektīvas dinamikas, kā arī konstruētā pieredzes modeļa jautājums kļūst izšķiroši svarīgs. Māksliniekam sadarbojoties ar skatītāju, tiek radīts procesā un sadarbībā balstīts mākslas darbs, kam var būt arī nemateriāla forma – process, pieredze, līdzpārdzīvojums.

Ilzes Liepiņas-Šarkovskas priekšlasījums par Dziesmu svētkiem

9. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā "Retumu pasaule" (5. stāvā) ar LU LFMI pētnieces, muzikoloģes Ilzes Šarkovskas-Liepiņas priekšlasījumu par Dziesmu svētku priekšvēsturi un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kora dziesmām tiks atklātas izstādes "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", "Krājot Dziesmu svētkus" un krājuma izlase "Skaņu puķes, dziesmu dārzi", kas vēsta par Dziesmu svētku vērtībām no pirmsākumiem līdz trimdai.

Izstādes būs skatāmas LNB no 2023. gada 9. jūnija līdz 2. septembrim. Ieeja bez maksas.

Vairāk pieejams šeit.

Izstādes "Apslēptā Pārdaugava" atklāšana

Otrdien, 13. jūnijā, plkst. 18.00 Pārdaugavas radošā centra teritorijā Jaunatnes dārzā, Lapu ielā 24, notiks izstādes "Apslēptā Pārdaugava" atklāšana. Izstādi veidojuši LU LFMI pētnieki sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu. Tajā pētnieki dalījušies ar stāstiem un fotogrāfijām, kas tapušas pētījuma "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" gaitā. Izstāde Pārdaugavas radošā centra ārtelpā būs apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim. Atklāšanas pasākumā pētnieki iepazīstinās ar projektu, pašu izstādi un tapušo Pārdaugavas kolekciju Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Atklāšanā būs arī konkurss.

Fragments no izstādes: "Dzegužkalns, mīļākais Rīgas rajons. Ziemā šķita, ka tu esi nokļuvis kaut kādos Alpos, ar šo koka baznīcu un miljons tūristiem. Nāves trases uz slēpēm lejā uz šoseju, oh!" (LFK digitālā aptauja, Anonīms, 10.09.2021.)

#apslēptā_pārdaugava

Visi laipni aicināti!

Izstāde notiek sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un fondu "Initium".

Madaras Eversones disertācijas aizstāvēšana

2023. gada 13. jūnijā plkst. 15.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 402. auditorijā notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Madara Eversone. Temats "Latvijas Padomju rakstnieku savienība: stratēģija, taktika un opozicionālas prakses (1940–1965)".

Garamantu darbnīca

15. jūnijā Ventspils augstskolas bibliotēkā notiks "Garamantu darbnīca".

Pasākums īstenots projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvarā.

LU LFMI viesojas Īrijas vēstniece Īmera Frīla

Ceturtdien, 1. jūnijā, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā viesojās Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel). Vēstniece tika iepazīstināta ar institūta un Latviešu folkloras krātuves darbības galvenajiem virzieniem. Tika stāstīts par tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu Krišjāņa Barona laikā un mūsdienās. Tika salīdzinātas mūsdienu tradīcijas Īrijā un Latvijā un runāts par latviešu un īru kultūras saiknēm tagad un laikā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, par Īrijas literatūru, Blūma dienu, Astrīdi Ivasku, dejošanu un lielākajiem sporta notikumiem. Jau iepriekš institūta pētnieki ir piedalījušies Īrijas vēstniecības rīkotajos kultūras pasākumos un tika apspriestas arī turpmākās sadarbības iespējas.

Sanita Reinsone ieguvusi Liesmas balvu

Kopš 1997. gada tiek pasniegta balva sievietēm līderēm, kuru šobrīd organizē Sieviešu sadarbības tīkls. Šī gada 2. jūnijā RTU Vēstures muzejā notika Gada balvas Sievietei līderei pasniegšana. Tika pasniegtas kopumā septiņas balvas – piecas Latvijas reģionos (Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē), viena sievietei līderei diasporā un viena par ieguldījumu Ukrainas atbalstam.

Raksts par plūdu stāstiem

Žurnāla Narrative Culture 2023. gada pavasara numurā publicēts LU LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošās pētnieces Daces Bulas raksts “Plūdu stāsti: ūdens aģence un naratīvu saikņotība” (Flood Stories: Agency of Water and Relationality of Narrative).

Balstoties uz intervijām Daugavas lejteces apkaimēs, raksts aplūko vides pieredzes stāstu spēju atklāt un veidot cilvēka saiknes ar apkārtējo pasauli. Raksta centrā jautājums par to, kā cilvēks pieredz matērijas (šai gadījumā — plūdu ūdens) spēju raisīt pārvērtības un pārņemt kontroli pār notiekošo. Tādējādi raksts atbalso posthumānisma un jaunā materiālisma paspārnē dzimušas idejas, vienlaikus uzsverot mutvārdu stāstījumu vērti postfenomenoloģiskai ikdienas ontoloģiju izziņai.

Saite uz žurnālu: Narrative Culture | Wayne State University Press

Sanita Reinsone piedalās konferencē "Sociālā atmiņa"

2023. gada 2. jūnijā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros notiks Memoriālo muzeju apvienības organizētā konference "Sociālā atmiņa", kas aicinājusi atmiņu institūciju jomas profesionāļus reflektēt par dažādiem problēmjautājumiem un dalīties pieredzē.

• «
• 12
• 13
• 14
• 15
• 16
• 17
• 18
• 19
• 20
• 21
• »