Izdots Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējums
.jpg)
Izdots Gunara Saliņa “Rakstu” 2. sējums. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Kārlis Vērdiņš.
G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”. Šos dzejoļus papildina vēlāku periodu dzeja, gan publicēta, gan arī nepublicēta, sākot no 40. gadu sākumā rakstītajiem agrīnajiem darbiem līdz pat atsevišķiem 21. gadsimtā pabeigtiem tekstiem. Lielākā daļa dzejoļu šajā sējumā rāda dzejnieka izaugsmi agrīnajā posmā, kā arī papildina 1. sējumā atrodamo dzeju ar atsevišķiem spožiem tekstiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši ārpus līdz šim izdotajām grāmatām.
Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi. Līdz šim viņš bija zināms galvenokārt kā talantīgs R. M. Rilkes atdzejotājs, tomēr līdz šim viņa atdzejojumi nebija iekļauti nevienā no Latvijā izdotajām Rilkes dzejas izlasēm. Šis sējums uzrāda G. Saliņa atdzejotāja interešu spektru – tie ir autori, kas spilgti reprezentējuši modernismu, kā arī dzejnieki, kas piedzīvojuši karu, ieslodzījumu vai bēgļu gaitas. Sējumu papildina arī G. Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieces "Kultūras krustpunktos"
Nākamnedēļ ar plašu programmu turpināsies Latvijas Kultūras akadēmijas ikgadējā konference "Kultūras krustpunkti", kura šogad piedāvā vairāku konferenču sēriju.
Programma šeit.
9. novembrī notiks konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā būs dzirdams LU LFMI pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas priekšlasījums "Dziesmu svētku priekšvēsture: agrīnais latviešu koru repertuārs un tā nozīme kopienu integrācijā".
Programma šeit.
Savukārt noslēdzošajā dienā notiks tematisko sekciju konference, kurā citu starpā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente un LKA doktorante Elvīra Žvarte ar referātu "Kultūras gerontoloģija: novecošanās pieredžu kaleidoskops".
Programma šeit.
Vairāk par "Kultūras krustpunktiem" šeit.
Kitija Balcare piedalīsies Baltijas Drāmas Foruma nedēļas konferencē
aa.jpg)
Baltijas Drāmas Foruma nedēļas ietvaros 3. un 4. novembrī sadarbībā ar Ziemeļvalstu Teātra Studiju Asociāciju (ANTS/Association of Nordic Theatre Studies) notiks starptautiskā zinātniskā konferencē “Acting. Reacting. Enacting. Theory and Practice in Performing Arts”. Zirgu Pastā tiksies teātra pētnieki no Baltijas, Skandināvijas un citām valstīm.
Programma pieejama: https://ltds.lv/lv/bdf-23/bdfants-konference/
Referāts ir tapis kā viena no aktivitātēm projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Benedikts Kalnačs konferencē Ļubļanā
2023. gada 3. un 4. novembrī Ļubļanā (Slovēnijā) norisinās starptautiska konference "Lielie dati, mazās literatūras" (Big Data, Small Literatures), ko rīko Slovēnijas Zinātņu akadēmijas Slovēņu literatūras un literāro studiju institūts, Slovēnijas Salīdzināmās literatūras asociācija un Nova Goricas Universitātes Humanitāro pētījumu centrs.
Pētnieku uzmanības lokā ir jautājumi par t. s. mazo literatūru pētniecības iespējām, izmantojot gan digitālo humanitāru zinātņu resursus, gan mūsdienīgu pētniecisko metodoloģiju. Konferences ietvaros LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalīsies apaļā galda diskusijā, kuras temats ir saistīts ar mazo literatūru definēšanas un to izpētes problēmām.
Konferences programma pieejama šeit.
Dalība konferencē notiek Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.
Foto (c) Greenvalley Pictures on Unsplash
Ilze Ļaksa-Timinska piedalās konferencē Portlendā
No 25. līdz 29. oktobrim Portlendā (ASV) notiek Vašingtonas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas un Portlendas Universitātes Mākslas un zinātņu koledžas rīkotā humanitāro zinātņu konference, kuras Kultūras vēstures panelī piedalās arī LU LFMI pētniece Ilze Ļaksa-Timinska ar referātu "Latvian Writers in the USSR in the 1920s-1930s: The Historical Trap" ("Latviešu rakstnieki PSRS 20.–30. gados: vēsturiskais slazds").
https://pamla.ballastacademic.com/Webforms/Schedul...
Aicinām pieteikties konferencei “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”
Raiņa un Aspazijas muzejs sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”.
Konference norisināsies 2024. gada 26. un 27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.
Aicinām pieteikt referātus latviešu un angļu valodā par šādām tēmām:
- Raiņa un Aspazijas idejas laikmeta kontekstā, abu dzejnieku saistība ar nozīmīgām personībām 19./20. gs. mijā, viņu idejām un darbiem;
- idejiskie strāvojumi Raiņa un Aspazijas laikā Latvijā un citviet Eiropā, to saskare un attīstība;
- rakstnieces un sieviešu tiesību problemātika;
- personību paštēls un tēls sabiedrībā cauri laikiem;
- mūsdienīga personības muzeja loma personības piemiņas saglabāšanā un tālāknodošanā;
- radošās partnerattiecības Eiropas valstīs (piemēram, Ārne un Hulda Gārborgi (Norvēģija), Marija Undere un Arturs Adsons (Igaunija)).
Dalība konferencē ir bez maksas.
2025. gada rudenī LU LFMI plāno izdot recenzētu zinātnisko rakstu krājumu, kas balstīts konferences referātos.
Pieteikumus konferencei gaidīsim uz e-pastu rainis.maja@memorialiemuzeji.lv līdz 2023. gada 20. decembrim. Dalība konferencē tiks apstiprināta līdz 2024. gada 20. janvārim.
Uzsaukums angļu valodā pieejams šeit.
Foto: Rainis un Aspazija Dīķa ielas dzīvoklī Torņakalnā, 1925. gads. Foto autors Gustavs Vilciņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
Mūžībā devusies literatūrzinātniece DZIDRA VĀRDAUNE (06.06.1928.–23.10.2023.)
Strādājot Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1957–2000; laika gaitā institūtam bijuši dažādi nosaukumi), Dzidras Vārdaunes zinātnisko interešu lokā bijusi drāmas teorija (“Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā”, 1973), rakstījusi par monologu un dialogu drāmā, pievērsusies atsevišķu dramaturgu daiļradei (Jānis Jurkāns, Gunārs Priede). Pētījusi īsprozas žanrus – eseju un miniatūru (kopdarbā “Prozas žanri”, 1991). Izstrādājusi portretpētījumus par Māru Zālīti, Māru Misiņu, Andreju Eglīti, Māri Čaklo. Sastādījusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006) un Māra Čaklā Rakstus (1–2, 2017–2020; 3. sējums sagatavots izdošanai).
Atvadīšanās no Dzidras Vārdaunes sestdien, 28. oktobrī, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.
Notiks Rudens kritikas skola
.jpg)
No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” ietvaros Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē tiek organizēta Rudens kritikas skola. Kritikas skola notiek sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”, un meistarklases tajā vadīs literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, kā arī žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda. Nodarbības vadīs arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.
Rudens kritikas skolā īpaši aicināti piedalīties LU maģistrantūras studenti, Liepājas Universitātes maģistrantūras studenti, kā arī citu Latvijas augstskolu humanitāro zinātņu maģistrantūras studenti. Nodarbību gaitā studentiem būs jādarbojas arī praktiski un uz dažām jāsagatavojas atsevišķi. Nodarbības notiks attālināti Zoom platformā.
Lai saņemtu Zoom saiti nodarbībām, pieteikumu lūdzam sūtīt LU HZF pētniekam Ingum Barovskim: ingus.barovskis@lu.lv
Lasīt vairāk...31. oktobrī notiks ikgadējā K. Barona konference
Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.
Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, dejas praktiķus un citu nozaru pārstāvjus, piedāvājot noklausīties 16 dažādus referātus, kā arī noslēgumā iesaistīties dančos ar "Dandariem".
LU LFMI pētnieki piedalās 14. Starptautiskajā Baltijas literatūrzinātnieku konferencē
No 11. līdz 13. oktobrim Viļņā (Lietuvā) notiek 14. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference, kas šoreiz veltīta tēmai "Literatūra un impērija".
* Benedikts Kalnačs "Imperial Subalterns, National Poets: A Comparative Perspective on Rūdolfs Blaumanis, Ivan Franko, and Vydūnas" ("Impērijas padotie, nacionālie dzejnieki: Rūdolfa Blaumaņa, Ivana Franko un Vīdūna salīdzinošā perspektīva");
* Ivars Šteinbergs ""World" Literature? Notes on Coloniality and Books of Translated Poetry in Late Soviet Latvia" (""Pasaules" literatūra? Piezīmes par koloniālismu un tulkotās dzejas grāmatas vēlīnajā padomju Latvijā");
* Madara Eversone "The Latvian Soviet Writers as Part of the “Great Empire” Literary Process during the Late Stalinism Period" ("Latviešu padomju rakstnieki kā daļa no "lielās impērijas" literārā procesa vēlīnā staļinisma periodā").
Tiešsaistē skatāma: https://us02web.zoom.us/j/89514701689?pwd=VnlFQTFv...
Benedikta, Evas, Ivara un Jāņa dalība konferencē notiek ar projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros.
LU LFMI projekts meklē studentu ar interesi modernisma studijās
.jpg)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts FLPP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" (lzp-2022/1-0505) īstenošanai meklē zinātnisko asistentu studējošā slodzes izpildei 2023./2024. mācību gadā!
- humanitāro zinātņu programmas maģistrantūras otrā kursa students kādā Latvijas augstskolā;
- interese par Latvijas kultūras vēsturi, kultūras, literatūras un mākslas teoriju, urbānajām un modernisma studijām;
- labas angļu valodas zināšanas, komunikabilitāte un spēja strādāt komandā.
- iesaistīties pētnieciskā projekta īstenošanā kopā ar LU LFMI vadošajiem pētniekiem;
- strādāt muzeju krājumos, iesaistīties pētniecības un zinātnes komunikācijas procesā;
- atalgojumu ar likmi 12 EUR/h, plānotā iesaiste 0,3 slodze.
Baltijas asamblejas balvu iegūst Arnolds Klotiņš
Piektdien, 6. oktobrī, Saeimā, vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma šī gada balvu zinātnē piešķirt mākslas zinātņu doktoram Arnoldam Laimonim Klotiņam par monogrāfijām ”Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953” un “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951”.
Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās plānots pasniegt gadskārtējās BA sesijas ietvaros 23. novembrī Tallinā.
Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Ilze Jansone, Valdis Muktupāvels un Orests Silabriedis.
No sirds sveicam Arnoldu un pārējos balvas ieguvējus!
Guntis Pakalns piedalīsies konferencē Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
11. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks ikgadējie zinātniskie lasījumi, kuru tēma šogad ir “No mītiem un folkloras līdz Aspazijas lugai “Zalša līgava””.
Saistībā ar izstādi un lugu, kurai 2023. gadā aprit 95 gadi kopš izdošanas, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas ikgadējie zinātniskie lasījumi šogad veltīti tieši šai Aspazijas lugai. “Zalša līgava” ir balstīta latviešu un lietuviešu pasakās un antīkās pasaules mītos, turklāt lugas mitoloģiskie slāņi, simboli un ideja par pasaules atjaunošanos ir plašs pētniecības lauks, tā ir pateicīga daudzšķautņainai mākslinieciskai interpretācijai.
Zinātniskie lasījumi pulcēs folkloras un literatūras pētniekus, lai padziļināti pētītu lugas tapšanas ģenealoģiju, ierosmes avotus un kultūrvēsturiskos kontekstus. Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu “Pasaka Zalkša līgava Eiropas pasaku kontekstā”.
Programma pieejama šeit.
Starptautiska aptauja par dzimšanas dienu svinībām
Kā Jūs parasti svinat dzimšanas dienu? Vai jubileju atzīmēšana gadu gaitā mainījusies? Varbūt mainījusies Jūsu attieksme? Ko Jūs patiesībā domājat par dzimšanas dienu svinēšanu? Palīdziet kultūras pētniekiem izprast dzimšanas dienu svinēšanas vēsturi, piedaloties tiešsaistes aptaujā “Daudz laimes dzimšanas dienā!”.
Ziņas par dzimšanas dienu paražām vienlaikus tiek vāktas Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Somijā. Kolekcijas veidošanai spēkus apvienojuši četri Baltijas un Ziemeļvalstu tradīciju arhīvi: Norvēģu etnoloģijas pētniecības institūts Oslo, Valodas un folkloras institūts Gēteborgā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve Rīgā un Somu literatūras biedrība Helsinkos. Starptautiskā pētnieku grupa plāno veikt vairākas tematiskas aptaujas, aicinot sabiedrību sniegt informāciju par to, kā cilvēki svin dažādus dzīves cikla notikumus – no šūpuļa līdz kapam. Tradīciju arhīvos ir savākti vērtīgi vecāki dokumenti par kristībām, kāzām, bēru ceremonijām u. c., taču paražas mainās, un šīs pārmaiņas mums daudz ko liecina par to, kā attīstās mūsu kultūra un sabiedrība.
Aptaujas aizpildīšana aizņems apmēram 20 minūtes. Paldies par atbildēm! Daudz laimes nākamajā dzimšanas dienā!
Foto: No Žvartu ģimenes albuma. Mājas ballīte Cēsīs 1999. gada 12. janvārī – Dāvis Krastiņš kopā ar Raimondu un Elvīru Žvartēm, svinot savu ceturto dzimšanas dienu.
LU LFMI pētnieki pasākumā "Zinātnieku nakts 2023"
29. septembrī vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – norisināsies pasākums "Zinātnieku nakts 2023", kuru koordinē Izglītības un zinātnes ministrija. Tā ietvaros institūcijas "atvērs savas durvis" un ikvienam interesentam piedāvās plašu bezmaksas pasākumu un aktivitāšu programmu visdažādākajās zinātnes nozarēs, sniedzot iespēju tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās.
Pie 204. un 205. telpas vestibila būs "Zin-randiņš ar zinātnieku". Apsēdies pretī zinātniekam un uzdod savus urdošos jautājumus. Vienas sarunas maksimālais ilgums 10 minūtes.
Sarunu tēmas:
Rita Grīnvalde – pilsētas folklora;
Ieva Vīvere – Latvijas romi, etnomuzikoloģija, tautas mūzika;
Jānis Oga – padomju perioda latviešu literatūra;
Toms Ķencis – padomju folklora, nacionālisms;
Eva Eglāja-Kristsone – dienasgrāmatu pētniecība, sieviešu vēsture.
203. telpā "Apslēptā Pārdaugava" – LU LFMI pētnieki dalīsies ar pilsētvides stāstiem, piedāvājot arī interaktīvu iesaisti, viktorīnu un puzles par Pārdaugavas vietām, objektiem un simboliem.
Par visiem pasākumiem:
https://researchlatvia.gov.lv/lv/science-night
