EN in English

Ceturtdien, 1. jūnijā, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā viesojās Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel). Vēstniece tika iepazīstināta ar institūta un Latviešu folkloras krātuves darbības galvenajiem virzieniem. Tika stāstīts par tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu Krišjāņa Barona laikā un mūsdienās. Tika salīdzinātas mūsdienu tradīcijas Īrijā un Latvijā un runāts par latviešu un īru kultūras saiknēm tagad un laikā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, par Īrijas literatūru, Blūma dienu, Astrīdi Ivasku, dejošanu un lielākajiem sporta notikumiem. Jau iepriekš institūta pētnieki ir piedalījušies Īrijas vēstniecības rīkotajos kultūras pasākumos un tika apspriestas arī turpmākās sadarbības iespējas.


Kopš 1997. gada tiek pasniegta balva sievietēm līderēm, kuru šobrīd organizē Sieviešu sadarbības tīkls. Šī gada 2. jūnijā RTU Vēstures muzejā notika Gada balvas Sievietei līderei pasniegšana. Tika pasniegtas kopumā septiņas balvas – piecas Latvijas reģionos (Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē), viena sievietei līderei diasporā un viena par ieguldījumu Ukrainas atbalstam.

Priecājamies vēstīt, ka Rīgas reģionā galveno balvu Liesmu ieguvusi LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone!

Paldies Latvijas Jauno zinātnieku apvienībai par Sanitas nominēšanu šim nozīmīgajam apbalvojumam un lepojamies ar viņas panākumiem!

Foto: Sanita Reinsone un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Matīss Reinfelds.

Vairāk par nominantēm šeit.



Žurnāla Narrative Culture 2023. gada pavasara numurā publicēts LU LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošās pētnieces Daces Bulas raksts “Plūdu stāsti: ūdens aģence un naratīvu saikņotība” (Flood Stories: Agency of Water and Relationality of Narrative).

Balstoties uz intervijām Daugavas lejteces apkaimēs, raksts aplūko vides pieredzes stāstu spēju atklāt un veidot cilvēka saiknes ar apkārtējo pasauli. Raksta centrā jautājums par to, kā cilvēks pieredz matērijas (šai gadījumā — plūdu ūdens) spēju raisīt pārvērtības un pārņemt kontroli pār notiekošo. Tādējādi raksts atbalso posthumānisma un jaunā materiālisma paspārnē dzimušas idejas, vienlaikus uzsverot mutvārdu stāstījumu vērti postfenomenoloģiskai ikdienas ontoloģiju izziņai.

Saite uz žurnālu: Narrative Culture | Wayne State University Press


2023. gada 2. jūnijā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros notiks Memoriālo muzeju apvienības organizētā konference "Sociālā atmiņa", kas aicinājusi atmiņu institūciju jomas profesionāļus reflektēt par dažādiem problēmjautājumiem un dalīties pieredzē.

Konferencē piedalās arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone ar priekšlasījumu "Dzimtu dokumentārais mantojums. Digitālā līdzdalība to sagatavošanā".

2023. gada 20. jūnijā apritēs 120 gadi, kopš dzimis ievērojamais latviešu grāmatizdevējs Helmars Rudzītis (1903–2001). Lai godinātu izcilā latviešu grāmatizdevēja Helmara Rudzīša piemiņu un atgādinātu sabiedrībai par viņa ieguldījumu latviešu grāmatniecībā, Rīgas Centrālā bibliotēka 2023. gadā 6. jūnijā plkst. 10.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" (Rīgā Amatu ielā 5) organizēs konferenci "Helmaram Rudzītim 120".

Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētniece Inguna Daukste-Silasproģe ar priekšlasījumu "Izdevējs Helmars Rudzītis un viņa autori trimdā. Konteksts un daži piemēri".

Pilna programma šeit.



No 29. līdz 30. maijam Viļņā notiek starptautiskā akadēmiskā konference "International academic conference Urban Cultural Space: The Baltic Narratives", kas šoreiz veltīta Viļņas 700. jubilejai.

Tajā piedalās arī LU LFMI pētnieki – Eva Eglāja-Kristsone ar referātu "Flâneuse: Women’s Interactions with the City", Zita Kārkla ar priekšlasījumu "Embodied Appropriation of Urban Space: A Reading of Alija Baumane’s Short Stories" un Gatis Ozoliņš ar referātu "Urban Folklore Narratives: Riga Pardaugava Case Study".

Pilna konferences programma šeit.


Photo by Jovydas Pinkevicius: https://www.pexels.com/photo/brown-castle-under-blue-and-pink-sky-3113867/


Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (24. maijā)

Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2023. gada 24. maijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.

Apsveicam kolēģus!


Greifsvaldes universitātē 25.–27. maijā notiek Starptautiska konference – "Peripetiju apcere: pārmaiņas un to naratīvi" ("Negotiating Peripeties: Change and Its Narratives").

Konferenci organizē Greifsvaldes universitātes starptautiskā Baltijas studiju grupa, un, grupas uzaicināta, konferencē piedalās LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece Dace Bula. Viņas vēstīs par mitināšanās stāstiem, kuros Rīgas pieostas apkaimju iedzīvotāji ietērpj savas bažas un līdzšinējo pārmaiņu pieredzi.

Konferences programma: https://peripeties.uni-greifswald.de/events/


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) nesen ir kļuvis par sadarbības partneri Digitālajai pētniecības infrastruktūrai mākslā un humanitārajās zinātnēs (DARIAH-EU). Šī partnerība iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu LU LFMI kā pirmajai pētniecības organizācijai Baltijas valstīs, kas pievienojusies DARIAH.

DARIAH ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC). DARIAH ir 20 dalībvalstis un viena novērotājvalsts, un DARIAH ir izveidojis arī sadarbības partneru tīklu valstīs, kuras nav tā dalībvalstis. LU LFMI tagad ir šī tīkla papildinājums.

LU LFMI ir pazīstams ar inovatīviem pētījumiem un sadarbības tīkliem kultūras un humanitāro zinātņu jomā. Turklāt LU LFMI attīsta digitālos resursus humanitārajām zinātnēm un mākslas studijām un aktīvi popularizē digitālās humanitārās zinātnes Latvijā. LU LFMI sadarbība ar DARIAH nodrošinās piekļuvi vērtīgiem datiem un instrumentiem humanitāro zinātņu pētniecībai, stiprinās līdzdalību starptautiskajos digitālo humanitāro zinātņu tīklos un veicinās digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā.

Sadarbojoties ar DARIAH, LU LFMI mērķis ir turpināt stiprināt savas pētniecības iespējas, paplašināt starptautisko sadarbību un veicināt digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā. Savukārt DARIAH novērtē LU LFMI pieredzi sabiedrības iesaistē (crowdsourcing) un cer izmantot šo pieredzi savām iniciatīvām. Sadarbība ir izdevīga ne tikai LU LFMI un DARIAH, bet arī uzlabo digitālo humanitāro zinātņu vidi plašākā Baltijas reģionā.

Uzziniet vairāk par LU LFMI kā sadarbības partnera dalību DARIAH tīmekļa vietnē.


2024. gada 25. un 26. aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Toronto Metropoles universitātes Valodu, literatūru un kultūru katedras un Anžē un Lemānas universitāšu laboratorijas 3L.AM rīkota starptautiska zinātniska bilingvāla konference "Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka" (La francité: une mosaïque d’emblèmes esthétiques et culturels).

Atvērtības un viedokļu apmaiņas gaisotnē konference aicina pētīt polisēmisko franciskuma jēdzienu, pievēršoties franciskuma emblēmu un mītu reprezentācijai un recepcijai mākslā, filozofijā, pieaugušo, bērnu un jauniešu literatūrā un citās radošās jomās. Nepretendējot uz izsmeļošu definīciju šim mainīgajam jēdzienam, ko pastāvīgi konstruē, dekonstruē un rekonstruē vēsturnieki, sociologi, mākslinieki, rakstnieki un citas radošas personības, jautājums ir par to, kas bija un ir franciskums, kā arī par to, kā tas tika un tiek iztēlots, reprezentēts un uztverts un kā tas joprojām mainās un top perspektīvās globalizācijas kā transnacionālo identitāšu valorizācijas kontekstā.
Lasīt vairāk...

Šī gada 26.– 27. maijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks konference "Jauno Pētnieku diena 3".

Programma aplūkojama šeit.

26. maijā konference tiks atklāta ar Ph. D. Janas Kukaines plenārreferātu "Ja nevari patverties no neveiksmes, patveries neveiksmē".
Tam sekos trīs konferences sēdes, kurā būs klausāmi referāti socioloģijā, antropoloģijā, valodniecībā, folkloristikā un tradicionālās kultūras izpētē, literatūrzinātnē, mākslas zinātnēs, muzikoloģijā.

Lasīt vairāk...

17. maijā pirmatskaņojumu Latvijas radio 6 – LU Radio NABA programmā piedzīvos jauns raidījumu cikls “Dziesmusvētku tīklos”, kas aplūkos Dziesmu un deju svētkus neierastākā šķērsgriezumā. Raidījums ēterā būs dzirdams katru trešdienu plkst. 17.00 un to vadīs LU LFMI pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis.

Nosaukums “Dziesmusvētku tīklos” radies, domājot par tīklu dažādajām nozīmēm. Vai tie ir komunikāciju un sadarbības tīkli, romantizēti dziesmu šūpuļtīkli vai arī zvejnieku tīkli kāda sagūstīšanai – par to lai spriež raidījuma klausītāji paši. Skaidrs ir viens, ka teju katrs tieši vai ne tik tieši ir iesaistīts Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku procesā un noskaņā vismaz reizi piecos gados. Gribot vai negribot – katrs nonāk šajos tīklos.

Raidījums piedāvās klausītājiem diskusiju, kur katrā sarunā tiks aicināti viesi, kas pārstāv gan pašu Dziesmu un deju svētku kopienu (diriģenti, komponisti, kolektīvu vadītāji), gan pētnieki un citu jomu profesionāļi (ierēdņi, politiķi, uzņēmēji). Sarunā brīvā formātā pētīs un vētīs Dziesmu un deju svētku kustību, skatot to caur savu pieredzes prizmu no zinātnes, ikdienas, svētku un citiem rakursiem. Katrā raidījuma reizē uzmanības lokā būs cita tēma – problēma, kuru viesi ar vadītāja palīdzību mēģinās šķetināt.

Vairāk: https://www.naba.lv/par/naba-zinas/zina/t/77919/


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 24. maijā plkst. 12.00 notiks pirmā saruna ar etnomuzikologu Mārtiņu Boiko par viņa nupat iznākušo grāmatu Senā daudzbalsība un etniskā vēsture. Rakstu izlase I (Musica Baltica, 2023). Pasākums notiks Latviešu folkloras krātuves lasītavā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, ar iespēju pieslēgties Zoom tiešraidei.

Sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās būs atvērtas un publiskas.

Lasīt vairāk...

17. maijā plkst. 13.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks pilsētvides vēstures pētnieces Loisas Kalbas (Lois Kalb) vieslekcija “Uncommonly Modern: Property, Intimacy and Mass Housing in Late and post-Soviet Riga (1970-2000)” (“Neparasti moderni: īpašums, intimitāte un masu mājokļi vēlīnajā padomju un postpadomju Rīgā (1970–2000)).

Loisa Kalba ir Vēstures nodaļas doktorantūras pētniece Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Viņu interesē pilsētvides politika un ekonomika un jo īpaši vēlīnā padomju perioda masu mājokļu apkaimes. Viņas pašreizējā pētnieciskajā projektā saskaras vēstures un antropoloģijas pieejas, aplūkojot mainīgās attiecības starp īpašuma formām, intimitāti un sociālo dzīvi Rīgas mikrorajonos padomju perioda pēdējās desmitgadēs un pārejas posmā 20. gadsimta 90. gados.

Lektore iepazīstinās ar atsevišķām daļām no sava doktorantūras projekta par masu mājokļiem un pilsētvides sociālajām pārmaiņām vēlīnajā sociālismā un postpadomju Rīgā 20. gadsimta 70., 80. un 90. gados. Viņa aplūkos transformējošo dinamiku starp plaša mēroga politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, pilsētvides apbūvi un ikdienas sociālo dzīvi. Analizējot dažādus masu dzīvojamo ēku rajonu aspektus, piemēram, mājokļu uzturēšana un remonts, dzīvokļu sadale un ģimenes dzīve, pētniece meklēs agrīnās īpašuma attiecības. Lekcijā tiek izvirzīti daži provizoriski secinājumi par to, ko šādas īpašuma attiecības var pastāstīt par postsociālisma pāreju Rīgā, par mājokļu privatizāciju un cilvēku ikdienas dzīvi, kas laika gaitā kļuvusi aizvien privātāka.

Lasīt vairāk...

Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts mākslas pētniecībai un radies Latvijas Mākslas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sadarbībā.

Numura veidošana aizsākās pirms trim gadiem, kad Latvijas Mākslas akadēmijā ar tās rektora prof. Ph. D. Kristapa Zariņa atbalstu un iniciatīvu aizsākās zinātniskās doktorantūras studiju programmas pilnveide – tika ieviesti jauni studiju kursi, kuros piesaistīti gan Latvijas humanitāro zinātņu pētnieki, gan starptautiski atzīti profesori. Notika arī padziļināta pievēršanās pētījumu izstrādāšanas metodikai, kuru doktorantūras studentiem iespējams apgūt akadēmiskās rakstīšanas praktikumā. Šajā žurnāla numurā lasāmas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantu un akadēmiskā personāla publikācijas, kas atklāj pētniecisko tēmu daudzveidību šībrīža mākslas zinātnē un ļauj ieskatīties šīs pētniecības nākotnē – gan topošajās disertācijās, gan citu pētījumu tematos, kas, cerams, pilnībā tiks izstrādāti nākamo gadu laikā. Rakstu tematiskā daudzveidība apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas nozīmīgo pienesumu kultūras un mākslas pētniecībā, kurā tradicionālo, apjomīgās arhīvu studijās balstīto pētniecību papildina mūsdienīga metodoloģija, kas sakņojas kritiskās teorijas izmantojumā un saistībā ar aktuālām sava laika sabiedriskajām problēmām.

Lasīt vairāk...