Jānis Daugavietis piedalās konferencē Ļubļanā

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.

Jāņa Daugavieša referāts pieejams šeit.

Uzsākts projekts “Data4UA”, lai uzlabotu kultūras mantojuma pārvaldību Ukrainā

2023. gada 1. novembrī sākta projekta “Data4UA” īstenošana, kura mērķis ir uzlabot datos balstītu kultūras mantojuma pārvaldību Ukrainā. Projekts ilgs no 2023. gada 1. novembra līdz 2025. gada 30. aprīlim un tas apvieno starptautisku partneru konsorciju – Ļvivas Politehnisko nacionālo universitāti (Ukraina), Space4CC (Grieķija/Norvēģija), Ļubļanas Universitāti (Slovēnija) un kā projekta koordinatori darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki. Projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Erasmus+.

Projekta galvenie mērķi ir novērtēt augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības veiktos pasākumus, reaģējot uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā Ukrainā, uzlabot augstākās izglītības darbinieku un studentu zināšanas un prasmes kultūras mantojuma aizsardzībā, kā arī izpētīt augstākās izglītības iestāžu lomu sabiedrības reaģēšanas veicināšanā uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā.

Ņemot vērā Ukrainā notiekošo karu, projekts ir paredzēts, lai atbalstītu un stiprinātu kultūras mantojuma datu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma izglītības un apmācības sistēmām. Tā kā karš un bruņoti konflikti turpina apdraudēt kultūras mantojumu pasaules mērogā, digitālajām tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme šo nenovērtējamo vērtību saglabāšanā un aizsardzībā. UNESCO ir uzsvērusi šo faktu dokumentā “Kultūras daudzveidības aizsardzība un saglabāšana digitālajā laikmetā”. “Data4UA” pievēršas Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbiniekiem un studentiem, sniedzot viņiem iespējas paplašināt savas kompetences, jo īpaši iedzīvotāju radīto digitālo kultūras mantojuma datu jomā un digitālās pārvaldības apmācībā. Projekts ietver virkni interaktīvu mācību aktivitāšu, kas balstītas uz prototipa modeli kultūras mantojuma datu ekosistēmu bagātināšanai, kur nozīmīgs arī sabiedrības ieguldījums.

Agita Misāne piedalās konferencē Portlendā

Šī gada 1.–4. novembrī Portlandā (Oregona, ASV) notika Amerikas Folkloras biedrības ikgadējais kongress, kas šogad tika veltīts sociālo sakņu un iesakņošanās tematikai. Tas pulcēja 850 dalībniekus.

LU LFMI pētniece Agita Misāne piedalījās sekcijas "Vernakulārā reliģija Eiropā: Vietustāsti, pārstāstītas vietas un apstrīdētās telpas" darbā. Sekcija bija veltīta pāragri mirušā amerikāņu reliģijpētnieka, vernakulārās reliģijas teorētiķa Leonarda Primiano akadēmiskajam mantojumam un tā ietekmei folkloristikā, un tika organizēta Baltijas pētniecības programmas projekta "Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalītā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums" ietvarā.

Izdots Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējums

Izdots Gunara Saliņa “Rakstu” 2. sējums. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Kārlis Vērdiņš.

G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”. Šos dzejoļus papildina vēlāku periodu dzeja, gan publicēta, gan arī nepublicēta, sākot no 40. gadu sākumā rakstītajiem agrīnajiem darbiem līdz pat atsevišķiem 21. gadsimtā pabeigtiem tekstiem. Lielākā daļa dzejoļu šajā sējumā rāda dzejnieka izaugsmi agrīnajā posmā, kā arī papildina 1. sējumā atrodamo dzeju ar atsevišķiem spožiem tekstiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši ārpus līdz šim izdotajām grāmatām.

Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi. Līdz šim viņš bija zināms galvenokārt kā talantīgs R. M. Rilkes atdzejotājs, tomēr līdz šim viņa atdzejojumi nebija iekļauti nevienā no Latvijā izdotajām Rilkes dzejas izlasēm. Šis sējums uzrāda G. Saliņa atdzejotāja interešu spektru – tie ir autori, kas spilgti reprezentējuši modernismu, kā arī dzejnieki, kas piedzīvojuši karu, ieslodzījumu vai bēgļu gaitas. Sējumu papildina arī G. Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.

LU LFMI pētnieces "Kultūras krustpunktos"

Nākamnedēļ ar plašu programmu turpināsies Latvijas Kultūras akadēmijas ikgadējā konference "Kultūras krustpunkti", kura šogad piedāvā vairāku konferenču sēriju.

Programma šeit.

9. novembrī notiks konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā būs dzirdams LU LFMI pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas priekšlasījums "Dziesmu svētku priekšvēsture: agrīnais latviešu koru repertuārs un tā nozīme kopienu integrācijā".

Programma šeit.

Savukārt noslēdzošajā dienā notiks tematisko sekciju konference, kurā citu starpā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente un LKA doktorante Elvīra Žvarte ar referātu "Kultūras gerontoloģija: novecošanās pieredžu kaleidoskops".

Programma šeit.

Vairāk par "Kultūras krustpunktiem" šeit.

Kitija Balcare piedalīsies Baltijas Drāmas Foruma nedēļas konferencē

Baltijas Drāmas Foruma nedēļas ietvaros 3. un 4. novembrī sadarbībā ar Ziemeļvalstu Teātra Studiju Asociāciju (ANTS/Association of Nordic Theatre Studies) notiks starptautiskā zinātniskā konferencē “Acting. Reacting. Enacting. Theory and Practice in Performing Arts”. Zirgu Pastā tiksies teātra pētnieki no Baltijas, Skandināvijas un citām valstīm.

Programma pieejama: https://ltds.lv/lv/bdf-23/bdfants-konference/

Referāts ir tapis kā viena no aktivitātēm projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Benedikts Kalnačs konferencē Ļubļanā

2023. gada 3. un 4. novembrī Ļubļanā (Slovēnijā) norisinās starptautiska konference "Lielie dati, mazās literatūras" (Big Data, Small Literatures), ko rīko Slovēnijas Zinātņu akadēmijas Slovēņu literatūras un literāro studiju institūts, Slovēnijas Salīdzināmās literatūras asociācija un Nova Goricas Universitātes Humanitāro pētījumu centrs.

Pētnieku uzmanības lokā ir jautājumi par t. s. mazo literatūru pētniecības iespējām, izmantojot gan digitālo humanitāru zinātņu resursus, gan mūsdienīgu pētniecisko metodoloģiju. Konferences ietvaros LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalīsies apaļā galda diskusijā, kuras temats ir saistīts ar mazo literatūru definēšanas un to izpētes problēmām.

Konferences programma pieejama šeit.

Dalība konferencē notiek Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.

Foto (c) Greenvalley Pictures on Unsplash

Ilze Ļaksa-Timinska piedalās konferencē Portlendā

No 25. līdz 29. oktobrim Portlendā (ASV) notiek Vašingtonas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas un Portlendas Universitātes Mākslas un zinātņu koledžas rīkotā humanitāro zinātņu konference, kuras Kultūras vēstures panelī piedalās arī LU LFMI pētniece Ilze Ļaksa-Timinska ar referātu "Latvian Writers in the USSR in the 1920s-1930s: The Historical Trap" ("Latviešu rakstnieki PSRS 20.–30. gados: vēsturiskais slazds").

Aicinām pieteikties konferencei “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”

Raiņa un Aspazijas muzejs sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”.

Konference norisināsies 2024. gada 26. un 27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.

Aicinām pieteikt referātus latviešu un angļu valodā par šādām tēmām:

• Raiņa un Aspazijas idejas laikmeta kontekstā, abu dzejnieku saistība ar nozīmīgām personībām 19./20. gs. mijā, viņu idejām un darbiem;
• idejiskie strāvojumi Raiņa un Aspazijas laikā Latvijā un citviet Eiropā, to saskare un attīstība;
• rakstnieces un sieviešu tiesību problemātika;
• personību paštēls un tēls sabiedrībā cauri laikiem;
• mūsdienīga personības muzeja loma personības piemiņas saglabāšanā un tālāknodošanā;
• radošās partnerattiecības Eiropas valstīs (piemēram, Ārne un Hulda Gārborgi (Norvēģija), Marija Undere un Arturs Adsons (Igaunija)).

Dalība konferencē ir bez maksas.

2025. gada rudenī LU LFMI plāno izdot recenzētu zinātnisko rakstu krājumu, kas balstīts konferences referātos.

Pieteikumus konferencei gaidīsim uz e-pastu rainis.maja@memorialiemuzeji.lv līdz 2023. gada 20. decembrim. Dalība konferencē tiks apstiprināta līdz 2024. gada 20. janvārim.

Uzsaukums angļu valodā pieejams šeit.

Foto: Rainis un Aspazija Dīķa ielas dzīvoklī Torņakalnā, 1925. gads. Foto autors Gustavs Vilciņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Mūžībā devusies literatūrzinātniece DZIDRA VĀRDAUNE (06.06.1928.–23.10.2023.)

Strādājot Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1957–2000; laika gaitā institūtam bijuši dažādi nosaukumi), Dzidras Vārdaunes zinātnisko interešu lokā bijusi drāmas teorija (“Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā”, 1973), rakstījusi par monologu un dialogu drāmā, pievērsusies atsevišķu dramaturgu daiļradei (Jānis Jurkāns, Gunārs Priede). Pētījusi īsprozas žanrus – eseju un miniatūru (kopdarbā “Prozas žanri”, 1991). Izstrādājusi portretpētījumus par Māru Zālīti, Māru Misiņu, Andreju Eglīti, Māri Čaklo. Sastādījusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006) un Māra Čaklā Rakstus (1–2, 2017–2020; 3. sējums sagatavots izdošanai).

Atvadīšanās no Dzidras Vārdaunes sestdien, 28. oktobrī, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Notiks Rudens kritikas skola

No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” ietvaros Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē tiek organizēta Rudens kritikas skola. Kritikas skola notiek sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”, un meistarklases tajā vadīs literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, kā arī žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda. Nodarbības vadīs arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.

Rudens kritikas skolā īpaši aicināti piedalīties LU maģistrantūras studenti, Liepājas Universitātes maģistrantūras studenti, kā arī citu Latvijas augstskolu humanitāro zinātņu maģistrantūras studenti. Nodarbību gaitā studentiem būs jādarbojas arī praktiski un uz dažām jāsagatavojas atsevišķi. Nodarbības notiks attālināti Zoom platformā.

Lai saņemtu Zoom saiti nodarbībām, pieteikumu lūdzam sūtīt LU HZF pētniekam Ingum Barovskim: ingus.barovskis@lu.lv

31. oktobrī notiks ikgadējā K. Barona konference

Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, dejas praktiķus un citu nozaru pārstāvjus, piedāvājot noklausīties 16 dažādus referātus, kā arī noslēgumā iesaistīties dančos ar "Dandariem".

LU LFMI pētnieki piedalās 14. Starptautiskajā Baltijas literatūrzinātnieku konferencē

No 11. līdz 13. oktobrim Viļņā (Lietuvā) notiek 14. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference, kas šoreiz veltīta tēmai "Literatūra un impērija".

* Benedikts Kalnačs "Imperial Subalterns, National Poets: A Comparative Perspective on Rūdolfs Blaumanis, Ivan Franko, and Vydūnas" ("Impērijas padotie, nacionālie dzejnieki: Rūdolfa Blaumaņa, Ivana Franko un Vīdūna salīdzinošā perspektīva");

* Ivars Šteinbergs ""World" Literature? Notes on Coloniality and Books of Translated Poetry in Late Soviet Latvia" (""Pasaules" literatūra? Piezīmes par koloniālismu un tulkotās dzejas grāmatas vēlīnajā padomju Latvijā");

* Madara Eversone "The Latvian Soviet Writers as Part of the “Great Empire” Literary Process during the Late Stalinism Period" ("Latviešu padomju rakstnieki kā daļa no "lielās impērijas" literārā procesa vēlīnā staļinisma periodā").

Tiešsaistē skatāma: https://us02web.zoom.us/j/89514701689?pwd=VnlFQTFv...

Benedikta, Evas, Ivara un Jāņa dalība konferencē notiek ar projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros.

LU LFMI projekts meklē studentu ar interesi modernisma studijās

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts FLPP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" (lzp-2022/1-0505) īstenošanai meklē zinātnisko asistentu studējošā slodzes izpildei 2023./2024. mācību gadā!

• humanitāro zinātņu programmas maģistrantūras otrā kursa students kādā Latvijas augstskolā;
• interese par Latvijas kultūras vēsturi, kultūras, literatūras un mākslas teoriju, urbānajām un modernisma studijām;
• labas angļu valodas zināšanas, komunikabilitāte un spēja strādāt komandā.

• iesaistīties pētnieciskā projekta īstenošanā kopā ar LU LFMI vadošajiem pētniekiem;
• strādāt muzeju krājumos, iesaistīties pētniecības un zinātnes komunikācijas procesā;
• atalgojumu ar likmi 12 EUR/h, plānotā iesaiste 0,3 slodze.

Baltijas asamblejas balvu iegūst Arnolds Klotiņš

Piektdien, 6. oktobrī, Saeimā, vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma šī gada balvu zinātnē piešķirt mākslas zinātņu doktoram Arnoldam Laimonim Klotiņam par monogrāfijām ”Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953” un “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951”.

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās plānots pasniegt gadskārtējās BA sesijas ietvaros 23. novembrī Tallinā.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Ilze Jansone, Valdis Muktupāvels un Orests Silabriedis.

No sirds sveicam Arnoldu un pārējos balvas ieguvējus!

• «
• 9
• 10
• 11
• 12
• 13
• 14
• 15
• 16
• 17
• 18
• »