Garamantu darbnīca
15. jūnijā Ventspils augstskolas bibliotēkā notiks "Garamantu darbnīca".
Pasākums īstenots projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvarā.
LU LFMI viesojas Īrijas vēstniece Īmera Frīla
Ceturtdien, 1. jūnijā, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā viesojās Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel). Vēstniece tika iepazīstināta ar institūta un Latviešu folkloras krātuves darbības galvenajiem virzieniem. Tika stāstīts par tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu Krišjāņa Barona laikā un mūsdienās. Tika salīdzinātas mūsdienu tradīcijas Īrijā un Latvijā un runāts par latviešu un īru kultūras saiknēm tagad un laikā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, par Īrijas literatūru, Blūma dienu, Astrīdi Ivasku, dejošanu un lielākajiem sporta notikumiem. Jau iepriekš institūta pētnieki ir piedalījušies Īrijas vēstniecības rīkotajos kultūras pasākumos un tika apspriestas arī turpmākās sadarbības iespējas.
Sanita Reinsone ieguvusi Liesmas balvu
.jpg)
Kopš 1997. gada tiek pasniegta balva sievietēm līderēm, kuru šobrīd organizē Sieviešu sadarbības tīkls. Šī gada 2. jūnijā RTU Vēstures muzejā notika Gada balvas Sievietei līderei pasniegšana. Tika pasniegtas kopumā septiņas balvas – piecas Latvijas reģionos (Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē), viena sievietei līderei diasporā un viena par ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
Raksts par plūdu stāstiem
Žurnāla Narrative Culture 2023. gada pavasara numurā publicēts LU LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošās pētnieces Daces Bulas raksts “Plūdu stāsti: ūdens aģence un naratīvu saikņotība” (Flood Stories: Agency of Water and Relationality of Narrative).
Balstoties uz intervijām Daugavas lejteces apkaimēs, raksts aplūko vides pieredzes stāstu spēju atklāt un veidot cilvēka saiknes ar apkārtējo pasauli. Raksta centrā jautājums par to, kā cilvēks pieredz matērijas (šai gadījumā — plūdu ūdens) spēju raisīt pārvērtības un pārņemt kontroli pār notiekošo. Tādējādi raksts atbalso posthumānisma un jaunā materiālisma paspārnē dzimušas idejas, vienlaikus uzsverot mutvārdu stāstījumu vērti postfenomenoloģiskai ikdienas ontoloģiju izziņai.
Saite uz žurnālu: Narrative Culture | Wayne State University Press
Sanita Reinsone piedalās konferencē "Sociālā atmiņa"
.jpg)
2023. gada 2. jūnijā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros notiks Memoriālo muzeju apvienības organizētā konference "Sociālā atmiņa", kas aicinājusi atmiņu institūciju jomas profesionāļus reflektēt par dažādiem problēmjautājumiem un dalīties pieredzē.
Inguna Daukste-Silasproģe piedalās Helmaram Rudzītim veltītā konferencē
2023. gada 20. jūnijā apritēs 120 gadi, kopš dzimis ievērojamais latviešu grāmatizdevējs Helmars Rudzītis (1903–2001). Lai godinātu izcilā latviešu grāmatizdevēja Helmara Rudzīša piemiņu un atgādinātu sabiedrībai par viņa ieguldījumu latviešu grāmatniecībā, Rīgas Centrālā bibliotēka 2023. gadā 6. jūnijā plkst. 10.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" (Rīgā Amatu ielā 5) organizēs konferenci "Helmaram Rudzītim 120".
LU LFMI pētnieki piedalās konferencē Viļņā
No 29. līdz 30. maijam Viļņā notiek starptautiskā akadēmiskā konference "International academic conference Urban Cultural Space: The Baltic Narratives", kas šoreiz veltīta Viļņas 700. jubilejai.
Tajā piedalās arī LU LFMI pētnieki – Eva Eglāja-Kristsone ar referātu "Flâneuse: Women’s Interactions with the City", Zita Kārkla ar priekšlasījumu "Embodied Appropriation of Urban Space: A Reading of Alija Baumane’s Short Stories" un Gatis Ozoliņš ar referātu "Urban Folklore Narratives: Riga Pardaugava Case Study".
Pilna konferences programma šeit.
Photo by Jovydas Pinkevicius: https://www.pexels.com/photo/brown-castle-under-blue-and-pink-sky-3113867/
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (24. maijā)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām (24. maijā)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2023. gada 24. maijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
- Vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās ievēlēts Gatis Ozoliņš.
- Pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā ievēlēts Jānis Daugavietis.
Apsveicam kolēģus!
Dace Bula piedalās konferencē Greifsvaldes universitātē
.jpg)
Greifsvaldes universitātē 25.–27. maijā notiek Starptautiska konference – "Peripetiju apcere: pārmaiņas un to naratīvi" ("Negotiating Peripeties: Change and Its Narratives").
Konferenci organizē Greifsvaldes universitātes starptautiskā Baltijas studiju grupa, un, grupas uzaicināta, konferencē piedalās LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece Dace Bula. Viņas vēstīs par mitināšanās stāstiem, kuros Rīgas pieostas apkaimju iedzīvotāji ietērpj savas bažas un līdzšinējo pārmaiņu pieredzi.
Konferences programma: https://peripeties.uni-
LU LFMI pievienojas DARIAH kā sadarbības partneris
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) nesen ir kļuvis par sadarbības partneri Digitālajai pētniecības infrastruktūrai mākslā un humanitārajās zinātnēs (DARIAH-EU). Šī partnerība iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu LU LFMI kā pirmajai pētniecības organizācijai Baltijas valstīs, kas pievienojusies DARIAH.
DARIAH ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC). DARIAH ir 20 dalībvalstis un viena novērotājvalsts, un DARIAH ir izveidojis arī sadarbības partneru tīklu valstīs, kuras nav tā dalībvalstis. LU LFMI tagad ir šī tīkla papildinājums.
LU LFMI ir pazīstams ar inovatīviem pētījumiem un sadarbības tīkliem kultūras un humanitāro zinātņu jomā. Turklāt LU LFMI attīsta digitālos resursus humanitārajām zinātnēm un mākslas studijām un aktīvi popularizē digitālās humanitārās zinātnes Latvijā. LU LFMI sadarbība ar DARIAH nodrošinās piekļuvi vērtīgiem datiem un instrumentiem humanitāro zinātņu pētniecībai, stiprinās līdzdalību starptautiskajos digitālo humanitāro zinātņu tīklos un veicinās digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā.
Sadarbojoties ar DARIAH, LU LFMI mērķis ir turpināt stiprināt savas pētniecības iespējas, paplašināt starptautisko sadarbību un veicināt digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā. Savukārt DARIAH novērtē LU LFMI pieredzi sabiedrības iesaistē (crowdsourcing) un cer izmantot šo pieredzi savām iniciatīvām. Sadarbība ir izdevīga ne tikai LU LFMI un DARIAH, bet arī uzlabo digitālo humanitāro zinātņu vidi plašākā Baltijas reģionā.
Uzziniet vairāk par LU LFMI kā sadarbības partnera dalību DARIAH tīmekļa vietnē.
Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka
2024. gada 25. un 26. aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Toronto Metropoles universitātes Valodu, literatūru un kultūru katedras un Anžē un Lemānas universitāšu laboratorijas 3L.AM rīkota starptautiska zinātniska bilingvāla konference "Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka" (La francité: une mosaïque d’emblèmes esthétiques et culturels).
Izsludināta konferences "Jauno pētnieku diena 3" programma
Šī gada 26.– 27. maijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks konference "Jauno Pētnieku diena 3".
26. maijā konference tiks atklāta ar Ph. D. Janas Kukaines plenārreferātu "Ja nevari patverties no neveiksmes, patveries neveiksmē".
Tam sekos trīs konferences sēdes, kurā būs klausāmi referāti socioloģijā, antropoloģijā, valodniecībā, folkloristikā un tradicionālās kultūras izpētē, literatūrzinātnē, mākslas zinātnēs, muzikoloģijā.
Jānis Daugavietis vadīs raidījumu ciklu par Dziesmu un deju svētkiem
17. maijā pirmatskaņojumu Latvijas radio 6 – LU Radio NABA programmā piedzīvos jauns raidījumu cikls “Dziesmusvētku tīklos”, kas aplūkos Dziesmu un deju svētkus neierastākā šķērsgriezumā. Raidījums ēterā būs dzirdams katru trešdienu plkst. 17.00 un to vadīs LU LFMI pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis.
Vairāk: https://www.naba.lv/par/naba-zinas/zina/t/77919/
Tiek uzsākts publisku pasākumu cikls "(Etno)muzikoloģiskas sarunas"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 24. maijā plkst. 12.00 notiks pirmā saruna ar etnomuzikologu Mārtiņu Boiko par viņa nupat iznākušo grāmatu Senā daudzbalsība un etniskā vēsture. Rakstu izlase I (Musica Baltica, 2023). Pasākums notiks Latviešu folkloras krātuves lasītavā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, ar iespēju pieslēgties Zoom tiešraidei.
Sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās būs atvērtas un publiskas.
Lasīt vairāk...Loisas Kalbas lekcija par Rīgas mikrorajoniem
17. maijā plkst. 13.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks pilsētvides vēstures pētnieces Loisas Kalbas (Lois Kalb) vieslekcija “Uncommonly Modern: Property, Intimacy and Mass Housing in Late and post-Soviet Riga (1970-2000)” (“Neparasti moderni: īpašums, intimitāte un masu mājokļi vēlīnajā padomju un postpadomju Rīgā (1970–2000)).
Loisa Kalba ir Vēstures nodaļas doktorantūras pētniece Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Viņu interesē pilsētvides politika un ekonomika un jo īpaši vēlīnā padomju perioda masu mājokļu apkaimes. Viņas pašreizējā pētnieciskajā projektā saskaras vēstures un antropoloģijas pieejas, aplūkojot mainīgās attiecības starp īpašuma formām, intimitāti un sociālo dzīvi Rīgas mikrorajonos padomju perioda pēdējās desmitgadēs un pārejas posmā 20. gadsimta 90. gados.
Lektore iepazīstinās ar atsevišķām daļām no sava doktorantūras projekta par masu mājokļiem un pilsētvides sociālajām pārmaiņām vēlīnajā sociālismā un postpadomju Rīgā 20. gadsimta 70., 80. un 90. gados. Viņa aplūkos transformējošo dinamiku starp plaša mēroga politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, pilsētvides apbūvi un ikdienas sociālo dzīvi. Analizējot dažādus masu dzīvojamo ēku rajonu aspektus, piemēram, mājokļu uzturēšana un remonts, dzīvokļu sadale un ģimenes dzīve, pētniece meklēs agrīnās īpašuma attiecības. Lekcijā tiek izvirzīti daži provizoriski secinājumi par to, ko šādas īpašuma attiecības var pastāstīt par postsociālisma pāreju Rīgā, par mājokļu privatizāciju un cilvēku ikdienas dzīvi, kas laika gaitā kļuvusi aizvien privātāka.
Lasīt vairāk...
