EN in English

No 16. līdz 18. martam Kalmārā (Zviedrijā) norisināsies Linneja Universitātes un Kalmāras Mākslas muzeja rīkota starpnozaru konference “Ārkārtas situācijas vides jomā mediju telpā” (Environmental Emergencies Across Media), kurā piedalīsies arī LU LFMI pārstāve Kitija Balcare ar referātu “Arboreālā bioperformativitāte ekoteātra spēles laukumos Latvijā” (Arboreal Bioperformativity Staged in Ecotheatre in Latvia).

Vairāk par konferenci un programma: šeit



31. martā no plkst. 11 līdz 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkās Draugu telpā aicinām svinēt LU LFMI apgāda 15. jubileju.

Grāmatas par iedvesmojoši zemām cenām* (izdevumi par 1, 3 vai 5 eiro).

Pilns grāmatu saraksts ar cenām šeit.

Loterija tikai ar pilnām lozēm.

Iespēja satikt grāmatu autorus.

Būs nopērkami arī LU LFMI drauga Latvijas Nacionālās bibliotēkas senāki un jaunāki izdevumi par pievilcīgām cenām!

Maksājumus varēs veikt ar bankas kartēm un/vai norēķinoties ar skaidru naudu.

Pasākums šeit.

* Izpārdošana par fiksētajām cenu kategorijām neattiecas uz jaunākajām grāmatām.


Autogrāfu stundas

14.00–15.00 Toms Ķencis

15.00–16.00 Inguna Daukste-Silasproģe, Māra Grudule, Ieva Kalniņa

16.00–17.00 Arnolds Klotiņš, Ieva Vīvere

17.00–18.00 Dace Bula, Jānis Daugavietis


3. martā tika izziņotas nominācijas 8 grāmatu kategorijās dizaina konkursā "Zelta Ābele 2022". Priecājamies par LU LFMI apgāda paspārnē izdoto grāmatu "Dzīve līdzās ostai", kas nominēta zinātniskās literatūras kategorijā. Izdevuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Viss nominantu saraksts pieejams šeit.

Vairāk par izdevumu: http://lulfmi.lv/Dzive-lidzas-ostai-2022



LU LFMI iesaistījies Eiropas Komisijas programmas “Erasmus+” projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (GreenHeritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage, 2022–2025) īstenošanā. Projekta mērķis ir izstrādāt holistisku, inovatīvu un iekļaujošu pieeju, lai izprastu klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz nemateriālo kultūras mantojumu. Ar pētījuma rezultātiem un tēmu, kurai Eiropā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, plānots iepazīstināt gan plašāku sabiedrību, gan īpaši akadēmisko vidi – studentus un pētniekus. Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas problēmas klimata pārmaiņu kontekstā tiks diskutētas ar dažāda līmeņa politiku veidotājiem un sabiedrisko sektoru. Projektu koordinē Itālijas Republikas Nacionālā pētniecības padome (Consiglio Nazionale delle Ricerche), projekta konsorcijā iesaistītas arī citas partnerinstitūcijas no Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Beļģijas.

Lasīt vairāk...

2023. gadā LU Literatūras, folkloras un mākslas intitūts uzsāk jauna Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta īstenošanu “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” (“Walking Through Time: Flânerie and Modernity in Latvian Interwar Culture”, abreviatūra – WALK) (lzp-2022/1-0505).

Pētnieku komandu veido literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Artis Ostups, mākslas zinātnieces Aija Brasliņa un Sanita Duka, bet projektu vada literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Projekta uzmanības centrā literatūras un modernās pilsētas attiecības starpkaru periodā. Projekta ietvaros tiks izstrādāti akadēmiski un populārzinātniski raksti, tā noslēgumā sabiedrībai būs pieejama izstāde, kas iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem starpdisciplinārā veidā. Tāpat projekta īstenošanas periodā pētnieki veidos lekcijas un citus pasākumus plašākai sabiedrībai.

Lasīt vairāk...

22. un 23. februārī Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notiks sekcija "Daba: starpdisciplinārā perspektīva".

Tajā piedalīsies pētnieki, kurus interesē cilvēku un vides mijiedarbības tēmas un kuri dabu, vidi, dzīvību, dzīvniekus, augus u. c. skata starpdisciplinārā perspektīvā.

Ar priekšlasījumu "Metaplazmiskās dabkultūras: Regīnas Ezeras zoonoveles" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula, savukārt referātu "Cilvēks un ārpus cilvēka esošais ekoteātra ainavā: sugu teātris Latvijā" nolasīs LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare.

Programma un Zoom pieejas sekcijai: https://conferences.lu.lv/event/214/

No 2023. gada 13. līdz 15. septembrim Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century". Kopš 2010. gada konferences pamīšus ir notikušas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, 2022. gadā pirmo reizi notika Somijā. Tā pulcē reģiona jaunos jomas zinātniekus.

Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem. Lūdzam līdz 1. maijam iesūtīt tēmas pieteikumu un priekšlasījuma kopsavilkumu (līdz 350 vārdiem) uz e-pasta adresi rigayofo@gmail.com

Konferences darba valoda: angļu.

12. starptautisko jauno folkloristu konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latviešu folkloras krātuve.

Vairāk lasāms: šeit.

Lasīt vairāk...

16. februārī tika sveikti Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursa laureāti par nozīmīgākajiem 2022. gada sasniegumiem zinātnē. Priecājamies, ka to starpā tika sumināti arī grāmatas "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" veidotāji.

Grāmatas sastādītāji un redaktori ir literatūras zinātnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs, tās tapšanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti – mākslas zinātniece Kristiāna Ābele (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas Vēstures institūts), literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālā bibliotēka), folkloras pētniece Ginta Pērle-Sīle (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) un ģermāniste Aiga Šemeta (Latvijas Universitāte).

Priecājamies kopā ar grāmatas veidotājiem par šo panākumu!

Foto no apbalvošanas (c) Jānis Brencis.

Šogad Latvijas Literatūras gada balvā ir ieviesta kategorija "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē", kurā nominēti arī divi LU LFMI izdevumi: Zitas Kārklas monogrāfija "Iemiesošanās" un Benedikta Kalnača pētījums "Pavērsiens".

Starp nominētajiem ir arī LU LFMI pētnieces Anitas Rožkalnes pētījums "Brīvie Vektori" (izdots "Dienas Grāmata").

Par kategorijas ieviešanas nepieciešamību izsakās ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ingmāra Balode:

"Laikā, kad tika apstiprināts šī gada balvas nolikums, vairums apjomīgo pētījumu, kuri pašlaik silda gan interesi par literatūru, gan lasītāju prātus, vēl nebija izdoti. Paturot prātā, ka šādi literatūras pētniecības “bagātie gadi” drīzāk ir retums, eksperti nolēma tos izvērtēt un godināt par spožāko veikumu. Cerams, ka tas pozitīvi atbalsosies arī humanitāro zinātņu pamanītībā un novērtējumā."

Priecājamies arī par LU LFMI kolēģu radošajiem veikumiem: Ivara Šteinberga krājuma "Jaunība" un Arta Ostupa dzejas krājuma "Variācijas par mēness tēmu" iekļūšanu labāko dzejas darbu sarakstā, savukārt Kārļa Vērdiņa atdzejotas T. S. Eliota krājums un Erika Naivo dzejoļi ir iekļauti starp labākajiem 2022. gada tulkojumiem.

Priecājamies arī, ka LU LFMI zinātniskās asistentes Ievas Melgalves kopdarbs ar Elizabeti Luško-Ražinsku "Emī un Rū. Draudzības kods" ir starp labākajiem bērnu oriģinalliteratūras darbiem.

Sirsnīgi sveicam!
Pilns Latvijas Literatūras gada balvas nominatu saraksts pieejams šeit.



LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina piedalīties 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latviešu literatūras vēstures sekcijā “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā”.

Konference notiks 2023. gada 24. un 25. aprīlī, tā veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja – Visvaldim Lāmam (1923–1992), Bruno Saulītim (1922–1970) un Ēvaldam Vilkam (1923–1976). Viņu rakstniecības laiks pagāja padomju laikā, viņi bija šī laikmeta izteicēji, sociālistiskā reālisma robežu ievērotāji un pārkāpēji.

Galvenie konferences tēmu loki: cenzūra un pašcenzūra; literatūras kodu maiņa; Rīga rakstnieku darbos; valoda rakstnieku darbos; folklora un mitoloģija; romāns, stāsts, eseja – žanrs, naratīvs, laiktelpa, tematika; dzeja un tās poētika; recepcijas jautājumi; pārejošais un paliekošais.

Pieteikumi referātiem tiek gaidīti līdz 31. martam (https://ej.uz/dwq3). Par referāta iekļaušanu konferencē tiks paziņots līdz 5. aprīlim, konferences programma tiks precizēta līdz 10. aprīlim.

Uzstāšanās ilgums – 25 minūtes ar diskusiju. Dalība konferencē bez maksas.

Konferences akadēmiskā organizatoriskā komiteja: Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, Dr. philol. Ieva Kalniņa, Dr. philol. Ojārs Lāms, Dr. philol. Jānis Oga.

Konferences sekcija tiek rīkota valsts pētījumu programmas projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.



Apkopojot vairāk nekā 10 iestāžu izstrādātos latviešu valodas korpusus, izveidota Nacionālā korpusu kolekcija (NKK) ar vienotu meklēšanas sistēmu, kas pieejama platformā Korpuss.lv.

Valodas korpuss ir strukturēts rakstītu tekstu, transkribētu runas vai video ierakstu kopums, kas paredzēts lingvistiskai analīzei un valodas tehnoloģiju izstrādei. Bez šādiem jau iepriekš apkopotiem lieliem valodas resursiem mūsdienās vairs nav iedomājamas studijas un pētniecība digitālajās humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt šādi apjomīgi un daudzveidīgi korpusi tiek izmantoti mākslīgā intelekta modeļu apmācībai. Arī pēdējos mēnešos popularitāti ieguvušais ChatGPT ir apmācīts, izmantojot ļoti lielu daudzvalodu tekstu korpusu, un ilustrē valodas korpusu lielo nozīmi – jo kvalitatīvāks korpuss, jo kvalitatīvākas virtuālā sarunu biedra atbildes.

Latviešu valodai dažādās institūcijās ir izstrādāti daudzi valodas korpusi, taču līdz šim nebija pieejama vienota korpusu platforma un meklēšanas sistēma. Šobrīd, apkopojot vairāk nekā 10 iestāžu izstrādātos latviešu valodas korpusus, izveidota Nacionālā korpusu kolekcija (NKK) ar vienotu meklēšanas sistēmu, kas pieejama platformā Korpuss.lv.

Lielu daļu NKK korpusu ir izstrādājis LU MII, sadarbojoties ar citām pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti, LETA un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. NKK pieejami arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveidotie korpusi.

Lasīt vairāk...

Latvijas Zinātnes padomes īstenotajā valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada decembrim tiks īstenots projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā”.

Projekta mērķis ir veikt pētījumus par literatūrzinātnes, literatūras, kultūras un sabiedrības daudzdimensionālajām attiecībām vēsturiskā un mūsdienu kontekstā. Viens no centrālajiem pētnieciskajiem jautājumiem projektā ir literatūras loma sabiedriskās domas un politisko naratīvu veidošanā mūsdienu un vēsturiskā perspektīvā, ietverot literatūras kritiku un cenzūru. Tāpat tiks pētīta sabiedrības literārā gaume, grāmatu patēriņš un aprite, lasīšanas paradumu dinamika un pārnese uz citām radošajām industrijām, kultūras medijiem un izdevējdarbību. Pētījums ietvers arī savstarpēji cieši saistīto lasītprasmes un izglītības aspektu, izstrādājot un piedāvājot jaunus mācību līdzekļus un digitālos resursus lasītprasmes attīstīšanai dažādās Latvijas un diasporas iedzīvotāju grupās, ņemot vērā lasītāja dominējošā uztveres tipa vajadzības. Jaunās zināšanas un projekta rezultāti tiks integrēti Latvijas augstākajā izglītībā, pilnveidojot un attīstot studiju programmas un kursus un izstrādājot maģistra un doktora darbus.

Lasīt vairāk...

Ar mērķi stiprināt un attīstīt humanitārās zinātnes Latvijā šī gada sākumā tiek uzsākts jauns Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekts ar nosaukumu “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” jeb DHELI, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. Projektu koordinē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Dr. philol. Sanitas Reinsones vadībā, un tajā piedalās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Lībiešu institūta, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Rīgas Tehniskās Universitātes.

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir starpdisciplinārs fundamentālās un lietišķās pētniecības virziens, kurā humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu pētnieciskos jautājumus risina, pielietojot datormetodes un izmantojot digitālus resursus un rīkus datu apstrādei, analīzei un vizualizēšanai. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā DH tiek plaši lietotas gan pētniecībā, gan industrijā, ir valodu tehnoloģijas, kas uzskatāmi parāda, ka līdztekus pētniecībai svarīga ir arī digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūra – digitālie resursi un rīki, kas palīdz ne tikai pētniekiem, bet ir noderīgi arī daudziem citiem.

DHELI projekts turpina 2022. gada oktobrī veiksmīgi noslēgto Valsts pētījumu programmas projektu “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: attīstība un integrācija”. Tas bija pirmais starpinstitucionālais un starpdisciplinārais projekts Latvijā, kas veltīts digitālajām humanitārajām zinātnēm. Starptautisko ekspertu izvērtējumā projektā sasniegtie rezultāti saņēma izcilu novērtējumu.

Lasīt vairāk...

Drukātā un papildinātā veidā izdota grāmata “Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”, kas ir paredzēta ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei, rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (www.garamantas.lv) un JVLMA tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri.

Grāmatu papildina teikto dziesmu ierakstu izlase, ko aicinām klausīties Latviešu folkloras krātuves Bandcamp vietnē.

Albums dod ieskatu teikto dziesmu tradīcijā un pamato grāmatā aprakstītās teikto dziesmu pazīmes un nošu transkripcijas.

Starp izdevuma sastādītājām ir arī LU LFMI pētnieces Ieva Vīvere un Ilze Cepurniece.

Vairāk šeit.

Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2022. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Divpadsmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem. Konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.

Priecājamies, ka starp nozīmīgākajiem sasniegumiem 2022. gadā ierindojas arī LU LFMI pētnieka Benedikta Kalnača un Latvijas Nacionālās bilbiotēkas pētnieka Paula Daijas sastādītā kolektīvā monogrāfija "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century".
Apsveicam gan sastādītājus, gan visu autoru kolektīvu ar panākumu!

Par citiem sasniegumiem: šeit

Vairāk par izdevumu: šeit