EN in English

Izdota kolektīva monogrāfija "MONTA KROMA: DZEJA UN REFLEKSIJA".

Sastādītāji un zinātniskie redaktori: Artis Ostups, Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš.

Nodaļu autori: Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Ronalds Briedis, Anna Kisļicina, Artis Ostups, Jānis Ozoliņš, Auguste Petre, Signe Raudive, Ilva Skulte, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Māra Vīksna, Aleksandrs Zapoļs, Vita Zelče.

Literārā redaktore Sanda Rapa.

Dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.


Apgādā Jumava iznākusi Gata Ozoliņa grāmata “Kaives stāsti”. Pētījuma uzmanības centrā Cēsu novada Kaives pagasta kultūras procesi, folkloras vākumi un tradīcijas, sākot ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Sevišķa uzmanība veltīta vietējo nelielo muižiņu vietai vēstures notikumos, bijušajām skolām, skolotājiem un skolu folkloras vākumiem, Kaives komūnai 1919. gadā, kolhozu laika pretrunīgajiem procesiem un atmiņām par tiem. Nozīmīga grāmatas vērtība ir līdz šim plašākai publikai nepieejamu folkloras vākumu, atmiņu pierakstījumu un periodikas materiālu iekļāvums grāmatā caur plašāku vēstures un kultūras dzīves skatījumu, sniegtas precizētas un papildinātas ziņas kā par vietējās nozīmes ļaudīm (Augusts Galiņš, Romans Balodis, Alvīne Kļaviņa, Jēkabs Egle, Jānis Teodors Olte, Aina Steķe u. c.), tā arī par tiem, kas atstājuši iespaidu uz Latvijas vēstures un kultūras gaitu (Jēkabs Veismanis, Jānis Avens, Augusts Bračs, Eduards Dālmanis, Otomārs Oškalns, Jānis Stiprais, Arvīds un Rūdolfs Sniedzes, Jūlijs Ozols u. c.)

Grāmata sagatavota un publicēta ar Latvijas Zinātnes padomes projekta “Latviešu folkloristika (1945-1985)” (Nr. lzp-2018/2-0268), Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”, Vecpiebalgas novada un Cēsu pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” atbalstu.



6. decembrī no plkst. 10.00 līdz 17.00 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja organizēta konference un paneļdiskusija, kas veltītas laikraksta "Latviešu Avīzes" divsimtajai jubilejai. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runās gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēs preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.

Ar priekšlasījumu "Dzeja "Latviešu Avīzēs" (1869–1915)" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Māra Grudule.

Pilna programma pieejama šeit.

Šī gada 29. novembrī tiešsaites platformā zoom norisināsies Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja zinātniskie lasījumi “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”. Šogad ar referātu “Pilsētas naratīvi: par ko tie vēsta?” piedalīsies LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.

Konferencē piedalīsies pētnieki no Latvijas Kultūras akadēmijas, muzeju un bibliotēku vadošie speciālisti.
Pilna programma pieejama šeit.

Dalību lasījumos atbalsta LZP projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096).


Šī gada 24.–25. novembrī Liepājas Universitātē notiek 27. starptautiskā zinātniskā konference "Vārds un tā pētīšanas aspekti".

Šogad ar priekšlasījumu "Latviešu atdzejas teorijas pamatnostādņu meklējumos: Knuta Skujenieka mantojums" piedalās arī LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs.

Vairāk info un pilna programma: https://vards.liepu.lv/lv

25. novembrī LFMI pētniece Dr. philol. Simona Sofija Valke uzstājas ar piekšlasījumu "Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas pērles: 17. – 19. gadsimta franču valodas mācību līdzekļi Vecbibliotēkas fondā" Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Kurzemes bibliotekāru konferencē.


1910. gada 13. novembrī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” publicēts apraksts “Ceļojuma vēstules no Tonijas Melder. Vagonā no Cīrihes līdz Lugano”, kurā vēstīts par Ivandes Kaijas braucienu vilcienā: no iekāpšanas brīža Cīrihē, līdz vilciena pienākšanai Lugano stacijā. Publicētais apraksts ir neliela daļa no autores Eiropas ceļojuma. Tajā viņa īsi raksturo stacijas, kurās vilciens apstājas, apjūsmo aiz loga garāmslīdošo ainavu un izsaka kritiskas piezīmes par tehniskās modernizācijas lieciniekiem – tuneļiem un fabriku skursteņiem. Vēstītājas skats pievēršas arī citiem pasažieriem trešās klases vagonā, un vienkārši tvertie iespaidi pievilcīgi ar savu tiešumu un atklātību.

Vairāk: Vagonā no Cīrihes līdz Lugano. Ivandes Kaijas ceļojums

1911. gada martā un aprīlī laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” turpinājumos publicēts mākslinieces un skolotājas Lilijas Sērmūkšas ceļojumu apraksts “Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju”. Atšķirībā no Ivandes Kaijas apraksta, kurā koncentrēti tverts īss ceļojuma posms, Lilijas Sērmūkšas teksts aptver ceļojumu divu mēnešu garumā. Tas ir informatīvi bagāts vēstījums par daudzveidīgajiem iespaidiem, kurus autore guvusi 1909. gada vasarā dodoties Maskavas “Krievu Tehnisko Zinību izplatīšanas Biedrības” mācību nodaļas organizētā ekskursiju maršrutā, kas veidots ar mērķi, “lai par lētu maksu būtu iespējams skolotājiem, skolotājām, studentiem un feldšerienēm apskatīt vienu vai otru pusi”.

Vairāk: Lilijas Sērmūkšas ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju


Pasākums ticis atcelts un 26. novembrī nenotiks.


26. novembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm".

Visi mīļi gaidīti!
Par priekšlasījumu:
Pēc veiksmīgas Šveices sasniegšanas 1906. gada janvārī Rainis un Aspazija ir atraduši apmešanās vietu Cīrihes ārpilsētā. Tur, patvērušies klusā, gleznainā Cīrihberga ieliņā, abi dzejnieki mēģina atgūt iekšējo līdzsvaru, iejusties savā jauniegūtajā Artura Nagliņa un Amālijas Herkiras identitātē un atsākt pārtraukto radošo darbu.

Vai dzejniekpāris spēs pārliecināt Cīrihē nonākušos „Piektā gada ļaudis", ka tauta nav modusies velti un revolūcija par spīti tās upuru pārmēram ir nevis fatāla kļūda, bet gan neizbēgams etaps Latvijas ilgajā ceļā uz brīvību? Kāpēc Rainim kopā ar saviem likteņa biedriem tolaik neizdodas īstenot veiksmīgi aizsākto Piektā gada vēstures kolektīvās rakstīšanas lielprojektu? Kādi iemesli vien pēc diviem pilsētā pie Limmatas aizvadītiem mēnešiem dzejniekpārim liek izšķirties par aizbraukšanu no Cīrihes? Kaut gan atbildēt uz šiem jautājumiem ir mēģināts ne reizi vien, papildatradumi Latvijas un Šveices arhīvos, kā arī pētnieciskās ekspedīcijās uz Cīrihi iegūtais vizuālais materiāls klausītājiem ļaus palūkoties uz šķietami vispārzināmo neparastākā izgaismojumā.

Vairāk šeit.

Valsts prezidents Egils Levits 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām, to skaitā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem iecelti LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs un Edīte Tišheizere.

Vēlreiz sirsnīgi sveicam un lepojamies!

Foto (c) Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.


No šī gada 10. līdz 13. novembrim Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš Čikāgā piedalījās 54. ASEEES (Association of Slavic, East European, and Eurasian Studies) konferencē. Panelī "Writing and Screening Queer and Trans* Lives in Latvia and Russia". Jānis Ozoliņš nolasīja referātu "Everyone Wants to Be!: A Diary of the Latvian Film Director Gunārs Piesis" (Ikviens vēlas būt!: Latviešu kinorežisora Gunāra Pieša dienasgrāmata), savukārt Kārļa Vērdiņa tēma bija "Queer Domestic Space in Soviet Latvia: Director Pēteris Lūcis as the Symbol of the Past" (Kvīru mājas dzīve Padomju Latvijā: režisors Pēteris Lūcis kā pagātnes simbols).

Jānis Ozoliņš piedalījās arī apaļā galda diskusijā "New Research in Masculinity Studies" (Jauni pētījumi maskulinitātes studijās"), kurā iepazīstināja ar saviem pētījumiem.


Šī gada 14. novembrī Kārlis Vērdiņš Vašingtona Universitātē Sentluisā aizstāvēja promocijas darbu salīdzinošajā literatūrzinātnē "International Modernism and Queer Feeling: Small Literature in Interwar Latvia, 1918–1940" (Starptautiskais modernisms un kvīrās sajūtas: mazā literatūra starpkaru Latvijā, 1918–1940), vadītāja prof. Anka Parvulesku.

Attēlā: promocijas darba autors un komisija


Žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" rudens laidienā (A daļa, 2022, 76. sēj., Nr. 3) LU LFMI vadošā pētniece Māra Grudule recenzijā "Jauna literatūras vēsture: Sens laiks, jauns skatpunkts" (76.–82. lpp.) izvērtē grāmatu "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" (Berlin etc.: Peter Lang, 2022).

Tā tapa LU LFMI vadošā pētnieka Benedikta Kalnača un LNB pētnieka Paula Daijas sastādījumā un redakcijā.

Recenzija lasāma šeit.

2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā notika Krišjāņa Barona konference 2022 “Pieredze pilsētā”.

Tajā bija klausāmi 25 referāti par dažādām ar pilsētu saistītām tēmām – daudzveidīgām kultūras un mākslas parādībām, folkloru, arhitektūru, zīmēm pilsētā, kopienu dzīvi apkaimēs un citiem jautājumiem. Plenārlekciju “Urbānā solastalģija: Rīgas priekšpilsētu mitināšanās stāsti” lasīja LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula.
Liels paldies par izzinošajām un aizraujošajām divām dienām visiem referentiem un klausītājiem!
Lasīt vairāk...

Šī gada 10.–11. novembrī Viļņā notiek Lietuvas salīdzināmās zinātnes asociācijas (Lietuvos lyginamosios literatūros asociacija) un Lietuvas Literatūras un folkloras institūta (Lietuvių Literatūros ir tautosakos institutas) rīkotā starptautiska zinātniska konference "ATMINTIES GAIVINIMAS IR UŽMARŠTIES ĮVEIKA: LYGINAMIEJI ASPEKTAI" (Atmiņu atdzīvināšana un aizmirstības pārvarēšana: salīdzinošie aspekti), kurā ar referātu “Between Biography and Literary Text: Childhood Topography in the Life of Latvian Writer Gunars Janovskis” (Starp biogrāfiju un literāro tekstu: bērnības topogrāfija latviešu rakstnieka Gunāra Janovska dzīvē) piedalās LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.

Konferences programma pieejama šeit.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:

Lasīt vairāk...