EN in English

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalās lielākajā subkultūru (pamatā mūzikas, bet ne tikai) konferencē Keep It Simple, Make It Fast, kas noris Porto Universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē reizi divos gados. Jānis uzstājās ar referāu "Subculture 2022: birth of the Riga’s new scene" (Subkultūra 2022: Rīgas jaunās scēnas dzimšana), kurā mēģināja atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tagad parādījusies tik aktīva un vienota pagrīdes mūzikas kopiena, kāda līdz šim nav bijusi, kā arī referēja, ar kādām metodēm tiek veikta scēnas izpēte un dokumentēšana.

Referāta prezentācija pieejama: https://tinyurl.com/Rigascene


Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 20. jūnijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.

Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē uz 6 gadiem ievēlēts Toms Ķencis.

Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Sanita Reinsone.

Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Rita Grīnvalde.

Apsveicam kolēģus!


"Tālie austrumi dažiem mācītiem eiropiešiem jau sen vairs nav tā nepazīstamā pasaku zeme, par kādu viņu vēl palaikam tur vispārīgi. Eiropas zinātniskā literatūra var uzrādīt ne mazumu biezu biezo sējumu par šejienes vēsturi, ģeogrāfiju, etnogrāfiju u.t.j.pr., bet šādi raksti diemžēl ir sastopami gandrīz tikai speciālās bibliotēkas. Nespeciālisti turpretī smeļ savas zināšanas par šīm zemēm no ceļotāju jeb tā saukto – pasaules minēju – ja tā varētu tulkot angļu vārdu "globetrotter" – aprakstiem, kuri pa laikam mēdz būt ne vien ļoti pavirši, bet arī ar tīšiem meliem un rupjiem pārpratumiem pildīti. Ir tiešām jābrīnās, ar kādu nebēdību šie nelūgtie pētītāji plātās pie pašām lielākajām kultūras tautām," raksta Marija Šmite (arī Marija Jēgere–Šmite, 1872–1950), profesora, valodnieka, etnogrāfa, folklorista un sinologa Pētera Šmita pirmā sieva, kura pavadīja vīru uz Pekinu, Ķīnā, kur viņš no 1896. līdz 1899. gadam devās stažēties. Šajā laikā Marija Šmite kopā ar vīru ceļoja pa Austrumāziju un “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1900. un 1901. gadā turpinājumos tika publicēts viņas ceļojumu apraksts “Pa tālajiem Austrumiem”.

Attēls: M. Pālevičas fonds, RXA363, 62, 2 lp.

Vairāk: Pa Tālajiem Austrumiem. Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksti


Jūlijā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 44. numurs angļu valodā un iepazīstina ar vides humanitāro zinātņu paradigmu un tās saistību ar Latvijas vēsturi un šodienas izaicinājumiem.

Numura sastādītāji vides ģeogrāfe Anita Zariņa (Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), filozofs Artis Svece (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) un vides ģeogrāfs Ivo Vinogradovs (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) numura ievadā piesaka vides humanitāro zinātņu aktualitāti globālā perspektīvā, kā arī iezīmē latviešu pētnieku pienesumu.

Lasīt vairāk...

2. jūlijā, no plkst. 11.00 sarunu festivālā LAMPA pie Valsts mājas telts būs aplūkojama Izglītības un zinātnes ministrijas veidota instalācija “Iekarsti par zinātnes vērtībām”, tas ir masīvs ledus "Zinātne Latvijai" sešstūris, kura pamatnē atradīsi 6 nozīmīgas zinātnes vērtības. Objekts piedāvās ikvienam festivāla apmeklētājam nobalsot par sev tīkamāko zinātnes vērtību, ar plaukstas pieskārienu kausējot ledu tajā sešstūra sadaļā, kur iesaldēta attiecīgā zinātnes vērtība. Tas būs pieejams līdz festivāla beigām.

Līdztekus apmeklētāji varēs iepazīsties ar pieciem interesantiem Latvijas sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) projektiem un noskaidrot, kā sadarboties ar zinātniekiem, lai kopā mainītu pasauli un padarītu to labāku.

No 13.30 institūta pētnieks Sandis Laime prezentēs un vēstīs par LU LFMI digitālajiem resursiem, sabiedrisko zinātni un platformu: http://iesaisties.lv


2. jūlijā Sarunu festivāls LAMPA Cēsīs notiks saruna "Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?", kuru vadīs institūta pētnieks Jānis Daugavietis. Piedalīsies arī mākslas zinātniece Līva Zolneroviča, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs un pētnieks Ņikita Bezborodovs un pankgrupa ŠŅK.

Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kā mūsdienās atšķiras vai neatšķiras mūsdienu subkultūras no 40-50 gadu senas pagātnes citās vietās? Cik labi klasiskās subkultūru un scēnu teorijas izskaidro situāciju mazas Centrāl/Ziemeļeiropas valsts galvaspilsētā (valstī, kurā vēl jūtams pēcpadomju laiku gars un konstanta lielā kaimiņa elpa)? Vai tiešām pēdējos gados Rīgā parādījusies tik liela un homogēna jauno pagrīdes grupu scēna, kāda līdz šim Latvijā navbijusi. Kādas ir faktiskās un žanriskās robežas? Kādas ir individuālās tipiskās gaitas, kas vēl gados jaunos mūziķus un scēnas aktīvistus ir aizvedušas līdz attiecīgo subkulturālo prakšu īstenošanai, un kādas nozīmes viņi tajās ieliek?

Pasākums būs skatāms arī tiešsaistē: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/18...

LU LFMI pētnieks Artis Ostups devies uz Čičesteras Universitāti Lielbritānijā, lai piedalītos "International Society for the Study of Narrative" konferencē (28.06.–30.06.). Viņa referāts balstīts nesen izstrādātajā rakstā par metonīmijas lomu divos trešās paaudzes traumas naratīvos – Andras Manfeldes prozas darbā "Zemnīcas bērni" un Katjas Petrovskajas romānā "Varbūt Estere". Referāts aktualizē mūsdienu vēstures filozofijas izpratni par metonīmiju kā pagātnes klātbūtnes nesēju un sasaista to ar iztēles un ētikas jautājumiem. Šī tēma ir daļa no Ostupa topošās doktora disertācijas.


Svelmainā 27. jūnija pēcpusdienā neliela LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa folklorista Gata Ozoliņa vadībā devās uz savdabīgu un līdz šim maz iepazītu Pārdaugavas daļu – Bieriņiem. Galvaspilsētas dienvidrietumu apkaime veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap kādreizējo Bieriņu muižu. Mārupītes krastos daba un kultūra draudzīgi sadzīvo līdzās: te atrodas tēlnieka Induļa Rankas veidotais akmens skulptūru dārzs, pilsētvidē brīvi apskatāmi Igora Dobičina un citu tēlnieku darbi, starp mazajām ieliņām un privātmājām ir daudz koku un putnu, Codes ielā pagaidām vēl apskatāma Šēnberģu muižiņa, savukārt Budas muiža Pampāļu ielā priecē ar koka pūķi, Budas skulptūru un citiem ekstravagantiem mākslas darbiem.

Lasīt vairāk...

Institūta Jāņi – Jānis Oga, Jānis Daugavietis un Jānis Ozoliņš – un visu nozaru kolēģi vēl priecīgu līgošanu un veldzējošu atpūtu dabā!

Foto: Eva Eglāja-Kristsone



LU LFMI pētniece Zita Kārkla piedalās NORA (Nordic Journal of Feminist and Gender Research) rīkotajā starptautiskajā konferencē "Tensions and Potentials in Nordic Feminist and Gender Research" (20.06.–22.06.2022.) Oslo Universitātē Norvēģijā ar referātu "Intuitive Feminism in Contemporary Latvian Women's Writing", kurā no feminisma perspektīvas pievēršas ķermeniskumam un afektivitātei 1990. gadu latviešu sieviešu rakstniecībā. Ņemot vērā, ka sieviešu iesaiste mākslā, radot sieviešu pieredzes daudzbalsīgas interpretācijas, atdzīvina literāros procesus un uzsverot dzīvā ķermeņa materialitāti, juteklisko pieredzi, ikdienas dzīves ritmus, ķermeņa reakciju uz fizisko vidi un dzimtes lomām, referāts koncentrējas uz sievietes subjektivitāti un sevis pārdomāšanu afektīvi iemiesotā veidā kā piemēru skatot Andras Neiburgas tekstus.



Aicinām uz viespētnieces no Ukrainas – literatūrzinātnieces Irinas Pupurs priekšlasījumu "Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Tarasa Ševčenko Literatūras institūts: vēsture, struktūra, pētījumi" klātienē LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā pirmdien, 20. jūnijā plkst. 15.30.

Tarasa Ševčenko Literatūras institūts (http://www.ilnan.gov.ua) ir viena no vecākajām akadēmiskajām iestādēm Ukrainā. Vairāk nekā deviņdesmit gadu institūts ir bijusi vadošā pētniecības iestāde Ukrainā, tās galvenie mērķi: ukraiņu literatūras vēstures izpēte; mūsdienu literatūras procesa izpēte Ukrainā; tekstoloģija; salīdzināmā literatūrzinātne; ārzemju literatūras studijas; literatūras teorija un mūsdienu literatūras izpētes metodoloģija un citi. Institūtā ir deviņas nodaļas, bibliotēka un milzīgs manuskriptu arhīvs, tajā strādā apmēram 110 pētnieku.

Lasīt vairāk...

LU LFMI pētniece, Dr. art. Ilze Šarkovska-Liepiņa 18. jūnijā piedalīsies ar priekšlasījumu "Pusotrs gadsimts koru balsīs: Dziesmu svētki" (Anderthalb Jahrhunderte in Chorstimmen: Liederfest) Eslingenes dziesmu svētku 75 gadu jubilejas pasākumā, kas notiek no 16. līdz 19. jūnijam Eslingenē (Esslingen am Neckar), Vācijā.

Šīgada Eslingenes Dziesmu svētkos piedalīsies nepilni 900 dalībnieki no 54 mākslinieciskās kopām: koriem, deju kolektīviem, folkloras kopām un teātriem no 14 valstīm.

Vairāk informācijas: https://www.latviesi.com/eslingena



No 13. līdz 16. jūnijam Reikjavikā, Islandē notiek Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konference “Re:22”. To rīko vadošie Ziemeļvalstu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, lai pulcētu vienkop vairāk nekā 400 zinātniekus no visas pasaules. Tiks apskatīts plašs tēmu loks – veidi, kā cilvēki pārstrukturē idejas, ierauga no jauna, atjauno uzvedības modeļus, atjauno un lieto melodijas un paražas, atkārtoti izmanto priekšmetus un citas ar pārradīšanu saistītas tēmas. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu pārstāvēs LFK pētnieces – Rita Grīnvalde (“Located anxious experiences: Riga in folklore”), Ieva Vīvere (“Rural life in the city: informal allotment dwelling in Riga”), Ilze Ļaksa-Timinska (“The Latvian diaspora in the USSR 1920s-1930s and folklore: constructing Latvian vs Soviet identity”) un Elīna Gailīte (“Revisiting urban place through dancers eyes”).

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināriem trešdien, 8. jūnijā plkst. 15.00 un trešdien, 15. jūnijā plkst. 15.00 attālinātā vidē.

8. jūnijā ar priekšlasījumu uzstāsies Rita Grīnvalde, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, un Sanita Reinsone, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē, savukārt 15. jūnijāToms Ķencis, pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē.

Lasīt vairāk...

Šā gada 1.–4. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks konference "Komercija un tradīcijas" (Commercion and Traditions), ko rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve un Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupa (The Ritual Year working group).

Starptautiskā etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, ik gadus aicinot kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pētniekus.

Lasīt vairāk...