Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 22.08.2022.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju, izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
- vadošā pētnieka amata vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;
- vadošā pētnieka amata vieta literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās;
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs;
- vadošā pētnieka amata vieta folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs. Lasīt vairāk...
Karstums un konference Londonā
Lielbritānijas galvaspilsēta šonedēļ piedzīvo karstuma rekordus un Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) konferenci. Konferences priekšvakarā Londonā uz ielas ir 39 grādi. Iekštelpu temperatūra nav daudz zemāka, kālab daudzas kafejnīcas un restorāni ir slēgti “ekstrēmo laikapstākļu dēļ”. Šī ir ISFNR starpposma konference, kas notiek pa vidu diviem biedrības kongresiem. To šogad rīko Londonas Mākslu universitātes Modes koledža (London College of Fashion, University of the Arts London). Tāpēc likumsakarīga šķiet tēmas izvēle, kas mudina apcerēt sakarības starp naratīvu un materiālo kultūru – “Tautas stāstījums un vizuālā māksla: mode, dizains un mediji” (Folk Narrative and the Visual Arts: Fashion, Design, Materials and Media). Izmantojot abas rīkotāju piedāvātās dalības formas (klātbūtnes un attālinātu), LU LFMI konferencē pārstāv divas dalībnieces. Latviešu folkloras krātuves pētniece Digne Ūdre referēs par interpretācijām, kas latviešu tradicionālajā ornamentā saskata mītisku priekšstatu vizualizāciju. Savukārt Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece, runās par Rīgas apkaimju ainavas attiecībām ar žogiem, kā arī šo vides objektu radošu izmantojumu vietas apropriācijas naratīvā.
Dalību konferencē atbalsta projekts "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) .
Jānis Daugavietis piedalās subkultūru konferencē
LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalās lielākajā subkultūru (pamatā mūzikas, bet ne tikai) konferencē Keep It Simple, Make It Fast, kas noris Porto Universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē reizi divos gados. Jānis uzstājās ar referāu "Subculture 2022: birth of the Riga’s new scene" (Subkultūra 2022: Rīgas jaunās scēnas dzimšana), kurā mēģināja atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tagad parādījusies tik aktīva un vienota pagrīdes mūzikas kopiena, kāda līdz šim nav bijusi, kā arī referēja, ar kādām metodēm tiek veikta scēnas izpēte un dokumentēšana.
Referāta prezentācija pieejama: https://tinyurl.com/Rigascene
Ir noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2022. gada 20. jūnijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.
Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē uz 6 gadiem ievēlēts Toms Ķencis.
Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Sanita Reinsone.
Vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē uz 6 gadiem ievēlēta Rita Grīnvalde.
Apsveicam kolēģus!
Zitas Kārklas pētījuma blogā – Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksts par Austrumāziju
.jpg)
"Tālie austrumi dažiem mācītiem eiropiešiem jau sen vairs nav tā nepazīstamā pasaku zeme, par kādu viņu vēl palaikam tur vispārīgi. Eiropas zinātniskā literatūra var uzrādīt ne mazumu biezu biezo sējumu par šejienes vēsturi, ģeogrāfiju, etnogrāfiju u.t.j.pr., bet šādi raksti diemžēl ir sastopami gandrīz tikai speciālās bibliotēkas. Nespeciālisti turpretī smeļ savas zināšanas par šīm zemēm no ceļotāju jeb tā saukto – pasaules minēju – ja tā varētu tulkot angļu vārdu "globetrotter" – aprakstiem, kuri pa laikam mēdz būt ne vien ļoti pavirši, bet arī ar tīšiem meliem un rupjiem pārpratumiem pildīti. Ir tiešām jābrīnās, ar kādu nebēdību šie nelūgtie pētītāji plātās pie pašām lielākajām kultūras tautām," raksta Marija Šmite (arī Marija Jēgere–Šmite, 1872–1950), profesora, valodnieka, etnogrāfa, folklorista un sinologa Pētera Šmita pirmā sieva, kura pavadīja vīru uz Pekinu, Ķīnā, kur viņš no 1896. līdz 1899. gadam devās stažēties. Šajā laikā Marija Šmite kopā ar vīru ceļoja pa Austrumāziju un “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1900. un 1901. gadā turpinājumos tika publicēts viņas ceļojumu apraksts “Pa tālajiem Austrumiem”.
Attēls: M. Pālevičas fonds, RXA363, 62, 2 lp.
Vairāk: Pa Tālajiem Austrumiem. Marijas Jēgeres–Šmites ceļojumu apraksti
Iznācis žurnāla "Letonica'' 44. numurs
Jūlijā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 44. numurs angļu valodā un iepazīstina ar vides humanitāro zinātņu paradigmu un tās saistību ar Latvijas vēsturi un šodienas izaicinājumiem.
Numura sastādītāji vides ģeogrāfe Anita Zariņa (Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), filozofs Artis Svece (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) un vides ģeogrāfs Ivo Vinogradovs (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) numura ievadā piesaka vides humanitāro zinātņu aktualitāti globālā perspektīvā, kā arī iezīmē latviešu pētnieku pienesumu.
Lasīt vairāk...Pētnieks Sandis Laime prezentēs resursu iesaisties.lv sarunu festivālā LAMPA
2. jūlijā, no plkst. 11.00 sarunu festivālā LAMPA pie Valsts mājas telts būs aplūkojama Izglītības un zinātnes ministrijas veidota instalācija “Iekarsti par zinātnes vērtībām”, tas ir masīvs ledus "Zinātne Latvijai" sešstūris, kura pamatnē atradīsi 6 nozīmīgas zinātnes vērtības. Objekts piedāvās ikvienam festivāla apmeklētājam nobalsot par sev tīkamāko zinātnes vērtību, ar plaukstas pieskārienu kausējot ledu tajā sešstūra sadaļā, kur iesaldēta attiecīgā zinātnes vērtība. Tas būs pieejams līdz festivāla beigām.
Līdztekus apmeklētāji varēs iepazīsties ar pieciem interesantiem Latvijas sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) projektiem un noskaidrot, kā sadarboties ar zinātniekiem, lai kopā mainītu pasauli un padarītu to labāku.
No 13.30 institūta pētnieks Sandis Laime prezentēs un vēstīs par LU LFMI digitālajiem resursiem, sabiedrisko zinātni un platformu: http://iesaisties.lv
Pētnieks Jānis Daugavietis sarunu festivālā LAMPA vadīs diskusiju
2. jūlijā Sarunu festivāls LAMPA Cēsīs notiks saruna "Zinātnes kafejnīca "Panki nemirst (bet turpina vairoties)! Kā interpretēt subkultūru eksistenci mūsdienu Latvijā?", kuru vadīs institūta pētnieks Jānis Daugavietis. Piedalīsies arī mākslas zinātniece Līva Zolneroviča, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs un pētnieks Ņikita Bezborodovs un pankgrupa ŠŅK.
Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kā mūsdienās atšķiras vai neatšķiras mūsdienu subkultūras no 40-50 gadu senas pagātnes citās vietās? Cik labi klasiskās subkultūru un scēnu teorijas izskaidro situāciju mazas Centrāl/Ziemeļeiropas valsts galvaspilsētā (valstī, kurā vēl jūtams pēcpadomju laiku gars un konstanta lielā kaimiņa elpa)? Vai tiešām pēdējos gados Rīgā parādījusies tik liela un homogēna jauno pagrīdes grupu scēna, kāda līdz šim Latvijā navbijusi. Kādas ir faktiskās un žanriskās robežas? Kādas ir individuālās tipiskās gaitas, kas vēl gados jaunos mūziķus un scēnas aktīvistus ir aizvedušas līdz attiecīgo subkulturālo prakšu īstenošanai, un kādas nozīmes viņi tajās ieliek?
Pētnieks Artis Ostups piedalās konferencē "International Society for the Study of Narrative"
LU LFMI pētnieks Artis Ostups devies uz Čičesteras Universitāti Lielbritānijā, lai piedalītos "International Society for the Study of Narrative" konferencē (28.06.–30.06.). Viņa referāts balstīts nesen izstrādātajā rakstā par metonīmijas lomu divos trešās paaudzes traumas naratīvos – Andras Manfeldes prozas darbā "Zemnīcas bērni" un Katjas Petrovskajas romānā "Varbūt Estere". Referāts aktualizē mūsdienu vēstures filozofijas izpratni par metonīmiju kā pagātnes klātbūtnes nesēju un sasaista to ar iztēles un ētikas jautājumiem. Šī tēma ir daļa no Ostupa topošās doktora disertācijas.
Bieriņu stāstu vakars
Svelmainā 27. jūnija pēcpusdienā neliela LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa folklorista Gata Ozoliņa vadībā devās uz savdabīgu un līdz šim maz iepazītu Pārdaugavas daļu – Bieriņiem. Galvaspilsētas dienvidrietumu apkaime veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap kādreizējo Bieriņu muižu. Mārupītes krastos daba un kultūra draudzīgi sadzīvo līdzās: te atrodas tēlnieka Induļa Rankas veidotais akmens skulptūru dārzs, pilsētvidē brīvi apskatāmi Igora Dobičina un citu tēlnieku darbi, starp mazajām ieliņām un privātmājām ir daudz koku un putnu, Codes ielā pagaidām vēl apskatāma Šēnberģu muižiņa, savukārt Budas muiža Pampāļu ielā priecē ar koka pūķi, Budas skulptūru un citiem ekstravagantiem mākslas darbiem.
Lasīt vairāk...Sveicam Jāņos
Institūta Jāņi – Jānis Oga, Jānis Daugavietis un Jānis Ozoliņš – un visu nozaru kolēģi vēl priecīgu līgošanu un veldzējošu atpūtu dabā!
Foto: Eva Eglāja-Kristsone
Pētniece Zita Kārkla piedalās NORA konferencē "Tensions and Potentials in Nordic Feminist and Gender Research"
LU LFMI pētniece Zita Kārkla piedalās NORA (Nordic Journal of Feminist and Gender Research) rīkotajā starptautiskajā konferencē "Tensions and Potentials in Nordic Feminist and Gender Research" (20.06.–22.06.2022.) Oslo Universitātē Norvēģijā ar referātu "Intuitive Feminism in Contemporary Latvian Women's Writing", kurā no feminisma perspektīvas pievēršas ķermeniskumam un afektivitātei 1990. gadu latviešu sieviešu rakstniecībā. Ņemot vērā, ka sieviešu iesaiste mākslā, radot sieviešu pieredzes daudzbalsīgas interpretācijas, atdzīvina literāros procesus un uzsverot dzīvā ķermeņa materialitāti, juteklisko pieredzi, ikdienas dzīves ritmus, ķermeņa reakciju uz fizisko vidi un dzimtes lomām, referāts koncentrējas uz sievietes subjektivitāti un sevis pārdomāšanu afektīvi iemiesotā veidā kā piemēru skatot Andras Neiburgas tekstus.
20. jūnijā Irinas Pupurs priekšlasījums
.jpg)
Aicinām uz viespētnieces no Ukrainas – literatūrzinātnieces Irinas Pupurs priekšlasījumu "Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Tarasa Ševčenko Literatūras institūts: vēsture, struktūra, pētījumi" klātienē LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā pirmdien, 20. jūnijā plkst. 15.30.
Tarasa Ševčenko Literatūras institūts (http://www.ilnan.gov.ua) ir viena no vecākajām akadēmiskajām iestādēm Ukrainā. Vairāk nekā deviņdesmit gadu institūts ir bijusi vadošā pētniecības iestāde Ukrainā, tās galvenie mērķi: ukraiņu literatūras vēstures izpēte; mūsdienu literatūras procesa izpēte Ukrainā; tekstoloģija; salīdzināmā literatūrzinātne; ārzemju literatūras studijas; literatūras teorija un mūsdienu literatūras izpētes metodoloģija un citi. Institūtā ir deviņas nodaļas, bibliotēka un milzīgs manuskriptu arhīvs, tajā strādā apmēram 110 pētnieku.
Lasīt vairāk...Ilze Šarkovska-Liepiņa piedalās Eslingenes dziesmu svētku 75 gadu jubilejas pasākumā
LU LFMI pētniece, Dr. art. Ilze Šarkovska-Liepiņa 18. jūnijā piedalīsies ar priekšlasījumu "Pusotrs gadsimts koru balsīs: Dziesmu svētki" (Anderthalb Jahrhunderte in Chorstimmen: Liederfest) Eslingenes dziesmu svētku 75 gadu jubilejas pasākumā, kas notiek no 16. līdz 19. jūnijam Eslingenē (Esslingen am Neckar), Vācijā.
Šīgada Eslingenes Dziesmu svētkos piedalīsies nepilni 900 dalībnieki no 54 mākslinieciskās kopām: koriem, deju kolektīviem, folkloras kopām un teātriem no 14 valstīm.
Vairāk informācijas: https://www.latviesi.com/eslingena
Latviešu folkloras krātuves pētnieces piedalās Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konferencē
No 13. līdz 16. jūnijam Reikjavikā, Islandē notiek Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konference “Re:22”. To rīko vadošie Ziemeļvalstu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, lai pulcētu vienkop vairāk nekā 400 zinātniekus no visas pasaules. Tiks apskatīts plašs tēmu loks – veidi, kā cilvēki pārstrukturē idejas, ierauga no jauna, atjauno uzvedības modeļus, atjauno un lieto melodijas un paražas, atkārtoti izmanto priekšmetus un citas ar pārradīšanu saistītas tēmas. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu pārstāvēs LFK pētnieces – Rita Grīnvalde (“Located anxious experiences: Riga in folklore”), Ieva Vīvere (“Rural life in the city: informal allotment dwelling in Riga”), Ilze Ļaksa-Timinska (“The Latvian diaspora in the USSR 1920s-1930s and folklore: constructing Latvian vs Soviet identity”) un Elīna Gailīte (“Revisiting urban place through dancers eyes”).
Lasīt vairāk...
