Fotogrāfiju kolekcija Ukrainas karoga krāsās
Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā publicēta fotogrāfiju kolekcija “Ukrainas atbalsta zīmes Latvijā”. Kolekcija tapusi, dokumentējot simbolisko atbalstu, ko Latvijas sabiedrība paudusi Ukrainai kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma tās teritorijā 2022. gada 24. februārī. Jau no pirmajām kara dienām pilsētvide Rīgā, īpaši galvaspilsētas centrā, mainījās: paužot solidaritāti, Ukrainas karoga krāsās tika izgaismotas ēkas un pieminekļi un izkārti Ukrainas karogi. Par protestu un Ukrainas atbalsta dominanti kļuvis Kalpaka bulvāris – iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai,iepretim Ukrainas vēstniecībai, kā arī laukumā pie Kongresu nama. Taču atbalsta zīmes rodamas visās Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās, tāpat mazāk apdzīvotās vietās. Ukrainas karogi pie ēku fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, veikalu un kafejnīcu skatlogi, grafiti, zīmējumi, uzlīmes, plakāti, zilās un dzeltenās krāsas salikums apģērbā, aksesuāros, solidaritātes vēstījumi T-kreklu apdrukās, un pat apstādījumi – zili un dzelteni ziedi, saulespuķes – šai laikā pauduši simbolisku atbalstu Ukrainai. Lielais Ukrainas karogu skaits, ko redzam, ir, no vienas puses, organizēts oficiālo sabiedrības pārstāvniecības institūciju veikums (pie valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajā transportā), no otras, neformāla iedzīvotāju iniciatīva. Nosodot Krievijas militāro agresiju, cilvēki demokrātiskajās pasaules valstīs turpina paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karotājiem un karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās, paužot nostāju publiskajā telpā.
Pētījuma poētika. Uzstāsies Dace Bula un Inguna Daukste-Silasproģe
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 6. martā, plkst. 11.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Dace Bula (plkst. 11.00) un Inguna Daukste-Silasproģe (plkst. 13.00).
Jānis Ozoliņš piedalījies Paradžanovam veltītā konferencē
No 22. līdz 24. februārim Dienvidkalifornijas Universitātē, Losandželosā notika starptautiska zinātniska konference, kas veltīta armēņu izcelsmes kino klasiķim – režisoram Sergejam Paradžanovam (1924–1990), kurš atstājis būtisku mantojumu ukraiņu, gruzīnu un armēņu kinematogrāfijā. Konferencē bija aicināts piedalīties arī LU LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, kas savā referātā aplūkoja līdzības Sergeja Paradžanova, Gunāra Pieša un Pjēra Paolo Pazolīni mākslas filmās arhaiskā modernisma un kempa estētikas kontekstā. Konferenci papildināja plaša Paradžanova restaurēto filmu retrospekcija. Jāatzīmē arī ASV armēņu kopienas plašā interese par šo akadēmisko pasākumu, jo Losandželosā vēsturiski ir lielākā armēņu populācija ārpus dzimtās Armēnijas.
Dalība konferencē notika ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.
Inguna Daukste-Silasproģe piedalīsies pasākumā Jāņa Akuratera muzejā
29. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks pasākums "Pagātnes ūdeņos. Divas grāmatas par Gunaru Janovski", kurā piedalīsies rakstnieks Osvalds Zebris un LU LFMI pētniece Inguna Daukste-Silasproģe.
Izdots Leksikons par avangarda teātri
Ir izdots Leksikons par avangardu Centrāleiropas un Austrumeiropas starpkaru teātros (A Lexicon of the Central-Eastern European Interwar Theatre Avant-garde). Nodaļas par Latviju rakstījusi LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere (nodaļas "The Latvian Theatre Avant-garde: From the celebration of the 1st of May to The Song of Rebirth", "Migrations to and from Latvia", "Latvian Magazine: "Laikmets"", "Anna Lācis: A Latvian transit from Russia to Western Europe", "Form in Latvian Avant-garde Theatre").
"Tieši pirms 10 gadiem, poļu kolēģu rosināti, mēs, bijušo sociālisma valstu pētnieki, uzsākām kopēju projektu "Reclaimed Avant-garde". Mūsu mērķis bija atgādināt pašiem sev un Rietumu kolēģiem, cik lielu ieguldījumu avangarda kultūrā ir snieguši mūsu mākslinieki, kuru vārdi pasaulei ir mazzināmi vai gluži nepazīstami. Tas izvērtās par aizraujošu pētniecisko ceļojumu, kurā ieraudzījām 20. gadsimta sākuma mākslas dzīvi kā milzīgu, verdošu kausējamo katlu: tik daudz mirklīgu ierosmju, ideju, kas virmo gaisā, tik daudz kopēju iezīmju un unikālu impulsu. Un mūsu šķietami "perifērie" mākslinieki šajā biezajā ideju gaisā bijuši pilnīgi līdzvērtīgi impulsu devēji un ideju tālākattīstītāji.
Vairāk šeit.
Izdots pētījums "The Politics of Literary History"
Apgādā "Palgrave Macmillan Cham" izdots vairākus gadus tapis pētījums "The Politics of Literary History" ("Literatūras vēstures politika"), kas pievēršas literatūras historiogrāfijai Latvijā, Čehijā, Somijā un Krievijā pēc 1990. gada.
Benedikts Kalnačs par izdevumu:
"Vairāku gadu garumā veiktais pētījums ļāvis tā autoriem rast apstiprinājumu ciešajai saiknei starp ideoloģijas un kultūras parādībām, kas uzskatāmi atklājas literatūras vēstures rakstīšanas tendencēs četrās savstarpēji principiāli atšķirīgās valstīs. Darbs iecerēts un īstenots kā kolektīva monogrāfija, kas parāda ne tikai metodoloģiska rakstura izmaiņas literatūras vēstures rakstīšanā, bet atklāj arī to, cik noturīga ir bijusi impēriskā vēlme kultūras un zinātnes vēstījumus pakļaut politiskām idejām, padarot rakstniecības procesu analīzi par vienu no varas realizēšanas instrumentiem. Īpaša uzmanība savukārt pievērsta tiem apstākļiem, kas demokrātisku valstu kontekstā literatūras vēstures pētījumus veido kā forumu, kas pamato rakstniecības tekstu korpusa kā identitātes veidošanās pamata izpratni mijiedarbē un dialogā ar citu kultūru procesiem un laikmetīgām pētnieciskajām tendencēm, stiprinot atvērtību un toleranci kā pilsoniskas sabiedrības pamatvērtības."
Grāmatas tapšanā piedalījušies septiņi literatūrzinātnieki, aktualizējot un parādot literatūras vēstures paradigmas savā valstī. Nodaļa "Latvian Literature as an Ideologically and Politically Contested Terrain: Literary Historiography Between Foreign Rule, Nationalism, and Comparative Perspectives" ir tapusi, sadarbojoties LU LFMI pētniekiem Benediktam Kalnačam un Mārai Grudulei. Tās fokusā ir Latvijas literatūras vēstures rakstīšanas tradīcija no 1812. gada līdz pat 21. gadsimta sākumam.
Vairāk par izdevumu šeit.
Inguna Daukste-Silasproģe un Kārlis Vērdiņš LALIGABA garajā sarakstā
Priecājamies un lepojamies ar kolēģiem – Latvijas Literatūras gada balvas garā saraksta nominantiem. Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" (Dienas Grāmata) iekļauta starp spilgtākajiem darbiem literatūrzinātnē, savukārt Kārļa Vērdiņa krājums "Lībiešu balādes" (Neputns) iekļauts labākā dzejas autordarbs kategorijā un krājums "Jandāliņš" (liels un mazs) starp labākajiem literatūras autordarbiem bērniem.
Visi nominanti pieejami:
https://laligaba.lv/index.php/lv/laligaba/laligaba-jaunumi/560-noskaidroti-latvijas-literaturas-gada-balvai-pirmaja-karta-nominetie-darbi-un-muza-balvas-ieguveja
Ginta Pērle-Sīle Smiltenes novadpētniecības muzeja konferencē
Šī gada 20. februārī pulksten 11.00 Smiltenes vidusskolas bibliotēkā notiks Smiltenes novadpētniecības muzeja organizēta konference, kas veltīta Smiltenes un tās apkārtnes vēsturiski svarīgiem notikumiem un vietām dažādos laika posmos. Konference apkopos Smiltenes novadpētniecības muzeja iesākto un jau paveikto pētniecības darbu 2023. gadā, kā arī ieskicēs paredzētos pētniecības projektus šim un nākamajiem gadiem.
Konferencē ar priekšlasījumu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle, stāstot par Palsmanes un Aumestaru draudžu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa veikumu 18./19. gadsimtu mijas kultūrvēsturiskā kontekstā.
Jāņa Rozes grāmatnīcā līdz 17. martam akcija grāmatām par īpašām cenām
Jāņa Rozes grāmatnīcā līdz 17. martam akcija grāmatām par īpašām cenām (5 cenas – 1, 2, 3, 5 vai 7 EUR).
Griezīgo šķautņu romantiķis Jānis Rokpelnis (1.00 EUR)
Par akciju šeit.
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 4. epizode “Sabiedriskā zinātne un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar LU LFMI vadošo pētnieci un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni.
Ceturtā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta sabiedriskajai zinātnei – gan tās vispārīgam definējumam, gan raksturojumam Latvijas kontekstā. Raidieraksta vadītājs Haralds Matulis iztaujā digitālo humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni par šobrīd aktuālo sabiedriskās zinātnes akciju “Balsu talka”, kopīgi atsedzot līdzstrādnieku un pētnieku profilus, kā arī ievākto vai interpretēto datu kvalitātes nozīmi sabiedriskajā zinātnē. Tāpat raidieraksta gaitā abi sarunu biedri pieskaras jautājumam par digitālo humanitāro zinātņu un atvērtās zinātnes saistību ar sabiedrisko zinātni un aktualizē arī vairākas citas pētnieku iniciētas sabiedriskās zinātnes akcijas, kurās iesaistīties un atrast sev piemērotāko nodarbi aicināts ikviens.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.
Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
Norisināsies konference "Sabiedriskā zinātne Latvijā"
82. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 14. martā norisināsies konference "Sabiedriskā zinātne Latvijā".
➡️ Reģistrēšanās klausītājiem šeit.
Tiek izsludināts konkurss uz akadēmisko amatu vietām (pieteikšanās līdz 01.03.2024.)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz šādām akadēmisko amatu vietām:
* vadošā pētnieka vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē ar specializāciju trimdas un pēctrimdas kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē;
* vadošā pētnieka amata vietu humanitārajās un mākslas zinātnēs nozarē “Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes” ar specializāciju ekokritikā un vides humanitārajās zinātnē.
Vadošā pētnieka darba samaksa, sākot no 800 EUR mēnesī (bruto).
LU LFMI amatu nolikumi un apraksti pieejami LU LFMI mājaslapas (www.lulfmi.lv) sadaļā “Dokumenti”. Pretendentiem jāiesniedz: iesniegums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, zinātnisko publikāciju saraksts (2018–2024) un perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam (6 gadiem). Dokumenti iesniedzami līdz š. g. 1. martam LU LFMI sekretariātā, Mūkusalas ielā 3, 510. kabinetā (elektroniskā kopija nosūtāma uz e-pastu: janis.oga@lulfmi.lv) vai, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, līdz minētajam termiņam nosūtāmi uz e-pasta adresi: info@lulfmi.lv (kopija: janis.oga@lulfmi.lv). Tālrunis uzziņām 29174515.
Sanita Reinsone prezentē plenārreferātu "Janvāra lasījumos"
25. un 26. janvārī notiek Daugavpils Universitātes humanitāro zinātņu ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference "Janvāra lasījumi".
Programma pieejama:
Pārdaugavas iedzīvotāju devums Latviešu folkloras krātuvei
Ir noslēdzies LU LFMI īstenots projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”, kura laikā Latviešu folkloras krātuve ir papildināta ar vairākām kolekcijām. Kolekciju “Pārdaugavas stāsti” veido 74 intervijas ar Pārdaugavas iemītniekiem, tostarp stāstu vakaru ieraksti Zasulaukā, Āgenskalnā, Bieriņos un Lucavsalā, kā arī 486 fotogrāfijas no lauka pētījumiem un Pārdaugavas iedzīvotāju personiskajiem arhīviem. Attēli un interviju metadati atrodas brīvpieejā Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šo kolekciju papildina digitālās aptaujas “Pārdaugavas stāsti” anketas, kurās fiksēti 60 Pārdaugavas vietu stāsti. Aptauja arī turpmāk būs pieejama aizpildīšanai. Arhīvā nonākušas arī lucavsalinieces Zelmas Indriksones (1906–1990) dienasgrāmatas (brīvi lasāmas) un viņas dēla Gunāra Indriksona (1940–2023) memuāri, kuros fiksēta Lucavsalas vēsture un salas iedzīvotāju ikdiena kopš 20. gadsimta 50. gadiem un atmiņās vēl senāki laiki. Sociālajos tīklos ar tēmturiem #apsleptaPardaugava un #hiddenPardaugava iniciēta digitālas Pārdaugavas fotogrāfiju kopas tapšana. Pētījumā iegūtie dati jau prezentēti 15 starptautiskās konferencēs un 6 publiskās lekcijās, analizēti vairākās publikācijās, sagatavošanā ir urbānajai folkloristikai un pilsētpētniecībai veltīts žurnāla “Letonica” numurs un “Rīgas nostāstu” grāmata. Visiem interesentiem bija iespēja no 2023. gada 13. jūnija līdz 13. oktobrim apmeklēt ārtelpas izstādi “Apslēptā Pārdaugava” Jaunatnes dārzā Āgenskalnā.
Zita Kārkla piedalās konferencē, kas veltīta mātbūšanai
Zita Kārkla piedalās konferencē "Thinking through Motherhood: Images, Experiences and Narratives Across Time" (Pārdomājot mātbūšanu: tēli, pieredzes un stāstījumi cauri laikiem).
No 23. līdz 25. janvārim Viļņā (Lietuvā) notiek starptautiska konference, kas veltīta mātbūšanai. Tajā piedalās arī LU LFMI pētniece Zita Kārkla ar referātu “Vulnerability and Interdependence: Matrifocal Narratives in Contemporary Latvian Literature” (Neaizsargātība un savstarpējā atkarība: matrifokālie stāstījumi mūsdienu latviešu literatūrā).
Konferences programma pieejama šeit.
Dalība konferencē notiek ar projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.
