EN in English

No 11. līdz 13. oktobrim Viļņā (Lietuvā) notiek 14. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konference, kas šoreiz veltīta tēmai "Literatūra un impērija".

Konferencē piedalās arī LU LFMI pētnieki:

* Benedikts Kalnačs "Imperial Subalterns, National Poets: A Comparative Perspective on Rūdolfs Blaumanis, Ivan Franko, and Vydūnas" ("Impērijas padotie, nacionālie dzejnieki: Rūdolfa Blaumaņa, Ivana Franko un Vīdūna salīdzinošā perspektīva");

* Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga "Enthusiastic promoters of cultural relations with the Soviet Empire: the case of German Latvian youth in the 1970s" ("Entuziastiski kultūras sakaru veicinātāji ar padomju impēriju: Vācijas latviešu jaunatnes gadījums 20. gadsimta 70. gados");

* Ivars Šteinbergs ""World" Literature? Notes on Coloniality and Books of Translated Poetry in Late Soviet Latvia" (""Pasaules" literatūra? Piezīmes par koloniālismu un tulkotās dzejas grāmatas vēlīnajā padomju Latvijā");

* Zita Kārkla "Traveling governesses in Russian Empire: Minna Freimane's “From the Caucasus” (1878) and Piliņu Katrīna's “A Voyage Round the Asian Part of the World” (1892)" ("Ceļojošās guvernantes Krievijas impērijā: Minnas Freimanes "Iz Kaukāzijas" (1878) un Piliņu Katrīnas "Brauciens ap Āzijas pasaules daļu" (1892)");

* Madara Eversone "The Latvian Soviet Writers as Part of the “Great Empire” Literary Process during the Late Stalinism Period" ("Latviešu padomju rakstnieki kā daļa no "lielās impērijas" literārā procesa vēlīnā staļinisma periodā").

Konferences programma pieejama: https://www.llti.lt/failai/Literature%20And%20Empi...

Referātu anotācijas lasāmas: https://www.llti.lt/failai/tezes-1-16.pdf

Tiešsaistē skatāma: https://us02web.zoom.us/j/89514701689?pwd=VnlFQTFv...


Benedikta, Evas, Ivara un Jāņa dalība konferencē notiek ar projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros.

Zitas dalība konferencē notiek ar pēcdoktorantūras projekta "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" (Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430) atbalstu/

Madaras dalība konferencē notiek ar projekta "LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā" (Nr. 8.2.2.0/20/I/006) atbalstu.



LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts FLPP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" (lzp-2022/1-0505) īstenošanai meklē zinātnisko asistentu studējošā slodzes izpildei 2023./2024. mācību gadā!

Darba uzdevums: izstrādāt un sekmīgi aizstāvēt maģistra darbu 2024. gada vasarā kādā no sekojošajām tēmām (latviešu modernisma vēsture starptautiskā modernisma kontekstā; modernisms latviešu literatūrā, vizuālajā mākslā, teātrī, kino; pilsētas attēlojums modernisma mākslā; modernisma māksla dzimtes studiju kontekstā).
Prasības pretendentam:
Piedāvājam:

Piektdien, 6. oktobrī, Saeimā, vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma šī gada balvu zinātnē piešķirt mākslas zinātņu doktoram Arnoldam Laimonim Klotiņam par monogrāfijām ”Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953” un “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951”.

Žūrija lēma BA balvu literatūrā piešķirt tulkotājam un dzejniekam Antanam Jonīnam (Antanas A. Jonynas) par sonetu krājumu “Naujieji sonetai” (“Jaunie soneti”).

Savukārt balvu mākslā saņems mākslinieks Pēters Lauritss (Peeter Laurits) par izcilu un daudzpusīgu mākslinieka darbu un projektu “Biotoopia” (“Biotopija”).

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās plānots pasniegt gadskārtējās BA sesijas ietvaros 23. novembrī Tallinā.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Ilze Jansone, Valdis Muktupāvels un Orests Silabriedis.

No sirds sveicam Arnoldu un pārējos balvas ieguvējus!


11. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks ikgadējie zinātniskie lasījumi, kuru tēma šogad ir “No mītiem un folkloras līdz Aspazijas lugai “Zalša līgava””.

Kopš šī gada jūnija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā aplūkojama izstāde “Divas pasaules. Uz robežas. Aspazijas luga “Zalša līgava””, kurā lugas tapšanas, mitoloģisko slāņu un idejas par pasaules atjaunošanos pētniecība Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieces Astrīdas Cīrules un scenogrāfa Reiņa Suhanova sadarbībā rezultējusies daudzšķautņainā mākslinieciskā interpretācijā.

Saistībā ar izstādi un lugu, kurai 2023. gadā aprit 95 gadi kopš izdošanas, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas ikgadējie zinātniskie lasījumi šogad veltīti tieši šai Aspazijas lugai. “Zalša līgava” ir balstīta latviešu un lietuviešu pasakās un antīkās pasaules mītos, turklāt lugas mitoloģiskie slāņi, simboli un ideja par pasaules atjaunošanos ir plašs pētniecības lauks, tā ir pateicīga daudzšķautņainai mākslinieciskai interpretācijai.

Zinātniskie lasījumi pulcēs folkloras un literatūras pētniekus, lai padziļināti pētītu lugas tapšanas ģenealoģiju, ierosmes avotus un kultūrvēsturiskos kontekstus. Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu “Pasaka Zalkša līgava Eiropas pasaku kontekstā”.

Programma pieejama šeit.


Kā Jūs parasti svinat dzimšanas dienu? Vai jubileju atzīmēšana gadu gaitā mainījusies? Varbūt mainījusies Jūsu attieksme? Ko Jūs patiesībā domājat par dzimšanas dienu svinēšanu? Palīdziet kultūras pētniekiem izprast dzimšanas dienu svinēšanas vēsturi, piedaloties tiešsaistes aptaujā “Daudz laimes dzimšanas dienā!”.

Ziņas par dzimšanas dienu paražām vienlaikus tiek vāktas Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Somijā. Kolekcijas veidošanai spēkus apvienojuši četri Baltijas un Ziemeļvalstu tradīciju arhīvi: Norvēģu etnoloģijas pētniecības institūts Oslo, Valodas un folkloras institūts Gēteborgā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve Rīgā un Somu literatūras biedrība Helsinkos. Starptautiskā pētnieku grupa plāno veikt vairākas tematiskas aptaujas, aicinot sabiedrību sniegt informāciju par to, kā cilvēki svin dažādus dzīves cikla notikumus – no šūpuļa līdz kapam. Tradīciju arhīvos ir savākti vērtīgi vecāki dokumenti par kristībām, kāzām, bēru ceremonijām u. c., taču paražas mainās, un šīs pārmaiņas mums daudz ko liecina par to, kā attīstās mūsu kultūra un sabiedrība.

Aptaujas aizpildīšana aizņems apmēram 20 minūtes. Paldies par atbildēm! Daudz laimes nākamajā dzimšanas dienā!

Foto: No Žvartu ģimenes albuma. Mājas ballīte Cēsīs 1999. gada 12. janvārī – Dāvis Krastiņš kopā ar Raimondu un Elvīru Žvartēm, svinot savu ceturto dzimšanas dienu.


29. septembrī vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – norisināsies pasākums "Zinātnieku nakts 2023", kuru koordinē Izglītības un zinātnes ministrija. Tā ietvaros institūcijas "atvērs savas durvis" un ikvienam interesentam piedāvās plašu bezmaksas pasākumu un aktivitāšu programmu visdažādākajās zinātnes nozarēs, sniedzot iespēju tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās.

Gaidām ikvienu 29. septembrī no plkst. 17 līdz 21 LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā (Jelgavas iela 3), kur cita starpā būs iespēja satikt arī LU LFMI pētniekus.

Pie 204. un 205. telpas vestibila būs "Zin-randiņš ar zinātnieku". Apsēdies pretī zinātniekam un uzdod savus urdošos jautājumus. Vienas sarunas maksimālais ilgums 10 minūtes.

Sarunu tēmas:
Rita Grīnvalde – pilsētas folklora;
Ieva Vīvere – Latvijas romi, etnomuzikoloģija, tautas mūzika;
Jānis Oga – padomju perioda latviešu literatūra;
Toms Ķencis – padomju folklora, nacionālisms;
Eva Eglāja-Kristsone – dienasgrāmatu pētniecība, sieviešu vēsture.

203. telpā "Apslēptā Pārdaugava" – LU LFMI pētnieki dalīsies ar pilsētvides stāstiem, piedāvājot arī interaktīvu iesaisti, viktorīnu un puzles par Pārdaugavas vietām, objektiem un simboliem.

Dalība pasākumā notiek LZP projektu "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (Projekta Nr.: lzp-2020/1-0096) un "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)" (Projekta Nr.: lzp-2020/1-0215) ietvaros, kā arī ar projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) atbalstu, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros.

Par visiem pasākumiem:

https://researchlatvia.gov.lv/lv/science-night


No 25. septembra līdz 27. septembrim Tbilisi (Gruzijā) norisinās Gruzijas Salīdzināmās literatūras asociācijas, Šotas Rustaveli Gruzīnu literatūras institūta un Ivana Javakišvili Gruzijas Valsts Universitātes organizēts starptautisks simpozijs "Sociālistiskais reālisms literatūrā un mākslā". Konferencē piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs ar plenārsēdes referātu "Imposed Transformations: Socialist Realism and the Changing Landscapes of Identities" ("Uzspiestās pārmaiņas: sociālistiskais reālisms un mainīgās identitāšu ainavas").

Konferences programma pieejama: www.litinstituti.ge/16-(16)progr.pdf

Pētījums un dalība konferencē īstenota ar zinātniskā projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) atbalstu.

26.–27. septembrī Vīnē (Austrijā) notiek autobiogrāfiju un digitālo humanitāro zinātņu starpdisciplinārā konference "Life Narrative and the Digital 2023: Interdisciplinary Conference and Workshop".

LU LFMI pētnieki Sanita Reinsone, Haralds Matulis un Ilze Ļaksa-Timinska piedalās ar referātu "Navigating the Methodological Complexities: Building a Diary Text Corpus" ("Metodoloģisko sarežģījumu pārvarēšana: Dienasgrāmatu tekstu korpusa veidošana").

Konferences programma pieejama šeit.



Ziedoņa muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) un Tukuma muzejs rīkoja Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienai veltīto zinātnisko konferenci “Augšanas testaments. Imantam Ziedonim 90”, kas notika 2023. gada 29. augustā Durbes pilī.

Šobrīd konferences ieraksts pieejams LU LFMI YouTube kanālā.

Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, kā arī atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runāja par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos tika aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti, analizēts dzejnieka veikums sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstātais mantojums muzeju kolekcijās, kā arī akcentēta Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās.

Programma pieejama: https://lulfmi.lv/files/ziedonis-konference-programma.pdf

Liels paldies ikvienam par iesaisti šī pasākuma tapšanā!

Lasīt vairāk...

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošās pētnieces – Rita Grīnvalde un Sanita Reinsone, kā arī LU LFMI vecākais programmētājs Uldis Ķirsis šonedēļ viesojas Norvēģijas Kultūrvēstures muzeja Etnoloģijas pētniecības centrā, kur norisinās Ziemeļvalstu kultūras fonda finansētā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" darba grupu tikšanās un pieredzes apmaiņa par sadarbību ar vietējām kopienām un sabiedrības iesaistīšanu kultūras mantojuma digitālo resursu papildināšanā un uzlabošanā.

21. septembrī norisinājās Norvēģijas etnoloģijas pētniecības centra organizēts "Arhīva festivāls", kur pētnieki un arhīvu profesionāļi sagaidīja viesos norvēģu brīvprātīgo kopienas dalībniekus, kuri aktīvi iesaistās pētniecības centra un folkloras arhīva organizētajās atmiņu saglabāšanas un rokraksta manuskriptu pārrakstīšanas iniciatīvās.


30. septembrī plkst. 15.00 Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz pasākumu “Sanāciet kāziņās!”, kurā piedalīsies Saunas folkloras kopa “Naktineica” un akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējuma “Kāzas. 2. daļa” veidotāji no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Iezīmējot rudeni kā precību un kāzu laiku latviešu tradīcijās, pasākums “Sanāciet kāziņās!” piedāvās daudzpusīgi izzināt kāzu tradīcijas: muzeja ekspozīcijas stāsts savīsies ar akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējuma “Kāzas. 2. daļa” ieskandināšanu. Ekspozīcijas objekti ieguls LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku stāstos par kāzu ieražām tautasdziesmās, īpašu uzmanību veltot Latgalē pierakstītajam folkloras materiālam. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažu kāzu ieražu izspēlē, piemēram, piedzīvot apdziedāšanās krustugunis, kopā apdomāt kāzu rituālu izmaiņas laika gaitā un dalīties ar saviem atmiņu stāstiem no kāzām.

Par muzikālo noskaņu pasākumā gādās Preiļu novada Saunas folkloras kopa “Naktineica”, kurš ir viens no Latvijā vecākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem. Ansambļa lielākā vērtība ir no paaudzes paaudzē saglabātās un pārmantotās dziesmas, kuras vēl aizvien tiek dziedātas godos, ieražās un sadzīvē.

Lasīt vairāk...

No 2023. gada 20. līdz 22. septembrim Beļģijas pilsētā Ģentē norisinās starptautiska zinātniskā konference "Uses of Modernism", kurā ar vienojošo sekcijas tēmu "Modernist Poetry in Latvia: Masculinity, Hybridity, Temporality" piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš un pētnieki Ivars Šteinbergs un Artis Ostups.

Kārlis Vērdiņš uzstājas ar referātu ""He Must Be a Magnificent Lover": Proletarian Bodies and Male Desire Aleksandrs Čaks's Early Poetry" (FLPP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" ietvaros, lzp-2022/1-0505 ietvaros), Ivars Šteinbergs – ar referātu "Modernism as Contraband? Some Aspects of Western Poetics in Soviet- Era Latvian Poetry" (projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros), bet Artis Ostups piedalās ar referātu "Presentist Approach to Post-Soviet Modernism: The Case of Arvis Viguls".

Paneļdiskusija seko trim dažādiem modernisma posmiem latviešu dzejā, kas atbilst trīs dažādiem sociālās kārtības periodiem. Kārlis Vērdiņš pēta maskulinitātes reprezentāciju straujās pārmaiņas Aleksandra Čaka dzejā, kas tapusi Latvijas Republikā. Ivars Šteinbergs analizē Rietumu modernisma klātbūtni padomju latviešu autoru dzejā. Artis Ostups pievēršas 21. gadsimta dzejai, kur modernisms uztverams kā joprojām nepabeigts projekts.

Pilna konferences programma pieejama: https://www.modernism.ugent.be/program/

2023. gada 19. septembrī no plkst. 11.00 līdz 14.40 tiešsaistē, platformā “Zoom”, notiks ikgadējā konference “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”, kurā ar priekšlasījumu “Rakstnieks un laikmets: Gunārs Priede” piedalīsies LU LFMI pētniece Madara Eversone, savukārt ar referātu “Teātris: tradīcijas un novitātes LU LFMI vadošā pētniece Edīte Tišheizere.

Pieteikšanās anketa šeit.

Programma pieejama šeit.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra organizētās konferences mērķis ir veicināt bibliotekāru interesi par Latvijas autoru veikumu daiļliteratūrā un saistītās nozarēs, aktualizēt arī citus ar šo nozaru pētniecību saistītus aspektus, tādējādi papildinot bibliotēku darbinieku zināšanas par jaunākajām, tajā skaitā, projekta “Rakstītāji un rakstu darbi: latviešu autori un literatūra Latvijas bibliotēkās” ietvaros iegādātajām grāmatām.

Literatūras konferenci rīko sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļu, un konferences programmu pārsvarā nodrošina tās mācībspēki un pētnieki. Ziņojumus konferencei sagatavojuši arī LU LFMI pētnieki un latviešu literāti.


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 20. septembrī plkst. 17.00 notiks otrā saruna ar dziedātāju, vokālo pedagoģi un etnomuzikoloģi Zani Šmiti par balss pētniecību, apvienojot balss fizioloģijas zināšanas ar datormērījumu iespējām. Saruna notiks klātienē Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

Zane Šmite ir dziedātāja un etnomuzikoloģijas maģistre, kas apguvusi dažādus tradicionālās, akadēmiskās un populārās dziedāšanas stilus. Viņas pieredze veidojusies gan ilgstošā muzicēšanas praksē, gan pedagoģiskajā darbā, mācot dziedāšanu etnomuzikoloģijas studentiem, aktieriem un tradicionālās dziedāšanas entuziastiem. Pēdējo gadu laikā viņa aktīvi pievērsusies balss izpētei gan no fizioloģijas, gan datoranalīzes puses, apgūstot jaunākās balss zinātnē lietotās datorprogrammas un metodoloģiskās atziņas. Padziļināti viņa pētījusi Ziemeļlatgales tolku bolsa solistu stilu, ar dažādām datorprogrammām (Sonic Visualiser, VoceVista) mērot skaņveides un izpildījuma īpatnības. Sarunā Zane Šmite dalīsies domās par balss pētniecību mūsdienu vokālās daudzveidības un tehnoloģiju attīstības kontekstā. Viņas pētījumi iekļaujas digitālās muzikoloģijas attīstībā, kas pēdējā laikā notiek arī Latvijā.

(Etno)muzikoloģisko sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās ir atvērtas un publiskas.

Foto (c) Artūrs Kondrāts


Priecājamies vēstīt, ka izdevniecībā "Dienas grāmata" sērijā "Es esmu..." izdota LU LFMI pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis par jūru" – par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000).

Dr. philol. Zanda Gūtmane Zanda Gūtmane:

"Ar interesi lasāms pētījums, kas ne tikai padziļinās izpratni par Gunara Janovska biogrāfiju un daiļradi, par trimdas psiholoģisko situāciju un 20. gadsimta notikumiem, bet arī veidos tradicionālās latviešu literatūras un trimdas literatūras, Latvijas un Anglijas vides satuvinājumu."

Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe:

"Rakstnieks ne reizi vien atzinis, ka darbos ir izdzīvojis savu dzīvi dažādos variantos un iespējās, ka nav varējis uzrakstīt neko, kam pats nav bijis līdzdalībnieks vai vērotājs. Tā ir Janovska prozas būtiska iezīme, un tajā saskatāms arī viņa prozas spēks – dzīvot ar savu laiku un izdzīvot savu laiku, meistarīgi savas dzīves pavedienus saaužot ar literāro varoņu dzīvi."

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Pieejama šeit.