EN in English

2024. gada 25. un 26. aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Toronto Metropoles universitātes Valodu, literatūru un kultūru katedras un Anžē un Lemānas universitāšu laboratorijas 3L.AM rīkota starptautiska zinātniska bilingvāla konference "Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka" (La francité: une mosaïque d’emblèmes esthétiques et culturels).

Atvērtības un viedokļu apmaiņas gaisotnē konference aicina pētīt polisēmisko franciskuma jēdzienu, pievēršoties franciskuma emblēmu un mītu reprezentācijai un recepcijai mākslā, filozofijā, pieaugušo, bērnu un jauniešu literatūrā un citās radošās jomās. Nepretendējot uz izsmeļošu definīciju šim mainīgajam jēdzienam, ko pastāvīgi konstruē, dekonstruē un rekonstruē vēsturnieki, sociologi, mākslinieki, rakstnieki un citas radošas personības, jautājums ir par to, kas bija un ir franciskums, kā arī par to, kā tas tika un tiek iztēlots, reprezentēts un uztverts un kā tas joprojām mainās un top perspektīvās globalizācijas kā transnacionālo identitāšu valorizācijas kontekstā.
Lasīt vairāk...

Šī gada 26.– 27. maijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks konference "Jauno Pētnieku diena 3".

Programma aplūkojama šeit.

26. maijā konference tiks atklāta ar Ph. D. Janas Kukaines plenārreferātu "Ja nevari patverties no neveiksmes, patveries neveiksmē".
Tam sekos trīs konferences sēdes, kurā būs klausāmi referāti socioloģijā, antropoloģijā, valodniecībā, folkloristikā un tradicionālās kultūras izpētē, literatūrzinātnē, mākslas zinātnēs, muzikoloģijā.

Lasīt vairāk...

17. maijā pirmatskaņojumu Latvijas radio 6 – LU Radio NABA programmā piedzīvos jauns raidījumu cikls “Dziesmusvētku tīklos”, kas aplūkos Dziesmu un deju svētkus neierastākā šķērsgriezumā. Raidījums ēterā būs dzirdams katru trešdienu plkst. 17.00 un to vadīs LU LFMI pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis.

Nosaukums “Dziesmusvētku tīklos” radies, domājot par tīklu dažādajām nozīmēm. Vai tie ir komunikāciju un sadarbības tīkli, romantizēti dziesmu šūpuļtīkli vai arī zvejnieku tīkli kāda sagūstīšanai – par to lai spriež raidījuma klausītāji paši. Skaidrs ir viens, ka teju katrs tieši vai ne tik tieši ir iesaistīts Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku procesā un noskaņā vismaz reizi piecos gados. Gribot vai negribot – katrs nonāk šajos tīklos.

Raidījums piedāvās klausītājiem diskusiju, kur katrā sarunā tiks aicināti viesi, kas pārstāv gan pašu Dziesmu un deju svētku kopienu (diriģenti, komponisti, kolektīvu vadītāji), gan pētnieki un citu jomu profesionāļi (ierēdņi, politiķi, uzņēmēji). Sarunā brīvā formātā pētīs un vētīs Dziesmu un deju svētku kustību, skatot to caur savu pieredzes prizmu no zinātnes, ikdienas, svētku un citiem rakursiem. Katrā raidījuma reizē uzmanības lokā būs cita tēma – problēma, kuru viesi ar vadītāja palīdzību mēģinās šķetināt.

Vairāk: https://www.naba.lv/par/naba-zinas/zina/t/77919/


LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 24. maijā plkst. 12.00 notiks pirmā saruna ar etnomuzikologu Mārtiņu Boiko par viņa nupat iznākušo grāmatu Senā daudzbalsība un etniskā vēsture. Rakstu izlase I (Musica Baltica, 2023). Pasākums notiks Latviešu folkloras krātuves lasītavā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā, ar iespēju pieslēgties Zoom tiešraidei.

Sarunu cikla mērķis ir Latvijas etnomuzikoloģijas (un arī muzikoloģijas plašā izpratnē) izaugsme un nozares popularizēšana. Cikls ietvers lekcijas un sarunas par aktuālajiem un topošajiem pētījumiem un publikācijām, diskusijas par nozarei svarīgiem jautājumiem, jaunākās zinātniskās literatūras apspriešanu, ārzemju viesu piedalīšanos un nozīmīgu notikumu apskatus. Iecerēts iepazīstināt arī jaunākajiem un topošajiem (etno)muzikologiem. Tikšanās būs atvērtas un publiskas.

Lasīt vairāk...

17. maijā plkst. 13.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks pilsētvides vēstures pētnieces Loisas Kalbas (Lois Kalb) vieslekcija “Uncommonly Modern: Property, Intimacy and Mass Housing in Late and post-Soviet Riga (1970-2000)” (“Neparasti moderni: īpašums, intimitāte un masu mājokļi vēlīnajā padomju un postpadomju Rīgā (1970–2000)).

Loisa Kalba ir Vēstures nodaļas doktorantūras pētniece Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Viņu interesē pilsētvides politika un ekonomika un jo īpaši vēlīnā padomju perioda masu mājokļu apkaimes. Viņas pašreizējā pētnieciskajā projektā saskaras vēstures un antropoloģijas pieejas, aplūkojot mainīgās attiecības starp īpašuma formām, intimitāti un sociālo dzīvi Rīgas mikrorajonos padomju perioda pēdējās desmitgadēs un pārejas posmā 20. gadsimta 90. gados.

Lektore iepazīstinās ar atsevišķām daļām no sava doktorantūras projekta par masu mājokļiem un pilsētvides sociālajām pārmaiņām vēlīnajā sociālismā un postpadomju Rīgā 20. gadsimta 70., 80. un 90. gados. Viņa aplūkos transformējošo dinamiku starp plaša mēroga politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, pilsētvides apbūvi un ikdienas sociālo dzīvi. Analizējot dažādus masu dzīvojamo ēku rajonu aspektus, piemēram, mājokļu uzturēšana un remonts, dzīvokļu sadale un ģimenes dzīve, pētniece meklēs agrīnās īpašuma attiecības. Lekcijā tiek izvirzīti daži provizoriski secinājumi par to, ko šādas īpašuma attiecības var pastāstīt par postsociālisma pāreju Rīgā, par mājokļu privatizāciju un cilvēku ikdienas dzīvi, kas laika gaitā kļuvusi aizvien privātāka.

Lasīt vairāk...

Humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts mākslas pētniecībai un radies Latvijas Mākslas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sadarbībā.

Numura veidošana aizsākās pirms trim gadiem, kad Latvijas Mākslas akadēmijā ar tās rektora prof. Ph. D. Kristapa Zariņa atbalstu un iniciatīvu aizsākās zinātniskās doktorantūras studiju programmas pilnveide – tika ieviesti jauni studiju kursi, kuros piesaistīti gan Latvijas humanitāro zinātņu pētnieki, gan starptautiski atzīti profesori. Notika arī padziļināta pievēršanās pētījumu izstrādāšanas metodikai, kuru doktorantūras studentiem iespējams apgūt akadēmiskās rakstīšanas praktikumā. Šajā žurnāla numurā lasāmas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantu un akadēmiskā personāla publikācijas, kas atklāj pētniecisko tēmu daudzveidību šībrīža mākslas zinātnē un ļauj ieskatīties šīs pētniecības nākotnē – gan topošajās disertācijās, gan citu pētījumu tematos, kas, cerams, pilnībā tiks izstrādāti nākamo gadu laikā. Rakstu tematiskā daudzveidība apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas nozīmīgo pienesumu kultūras un mākslas pētniecībā, kurā tradicionālo, apjomīgās arhīvu studijās balstīto pētniecību papildina mūsdienīga metodoloģija, kas sakņojas kritiskās teorijas izmantojumā un saistībā ar aktuālām sava laika sabiedriskajām problēmām.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās un pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. maijā, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Gatis Ozoliņš (pretendents uz vadošā pētnieka amatu) un Jānis Daugavietis (pretendents uz pētnieka amatu).

Lasīt vairāk...

18. maijā no plkst. 14:00 līdz 16:00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā) un tiešsaistē, Zoom platformā, notiks seminārs “Runas korpusu izveide un to izmantojums”. Šis ir jau otrais seminārs digitalhumanities.lv semināru ciklā, kas tiek organizēts sadarbībā ar valodas tehnoloģiju un digitālo humanitāro zinātņu Eiropas pētniecības infrastruktūrām ClarinLV un DARIAH-EU. Semināru ciklā aicināti uzstāties dažādi Latvijas un ārvalstu digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi, iepazīstinot ar saviem izstrādātajiem rīkiem un resursiem, kā arī diskutējot par metodoloģiskiem jautājumiem. Plašāk par semināru ciklu un citām digitālo humanitāro zinātņu aktualitātēm Latvijā lasiet digitalhumanities.lvjaslapas notikumu sadaļā.

Semināram aicinām reģistrēties, aizpildot pieteikšanās formu: https://ej.uz/runas-korpusu-izveides-seminars

Lasīt vairāk...

Diskusija “Runā (p)ar Ziedoni” norisināsies 10. maijā plkst. 18.00 RMM kultūrtelpā “Tintnīca” un ievadīs divu izstāžu atvēršanu. Diskusijas centrā būs jubileju svinēšanas, apsveikumu un dāvanu tradīcijas cauri laikiem. Izceļot Imanta Ziedoņa personību, sarunā tiks pievērsta uzmanība dāvanu vēstījumam, jubileju apsveikumu vizuālajam un saturiskajam aspektam, kā arī svinību daudzveidīgajām formām.

Piedalās: literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Andra Konste un Jānis Oga, vēsturnieks Kaspars Zellis, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Zanda Šumska, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite. Sarunu vadīs literatūrzinātniece, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone.
Lasīt vairāk...

9. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) “Retumu pasaules” telpā (5. stāvā) notiks pasākums “Divi skatupunkti. Gunāra Janovska korespondence”. Lai dalītos pieredzē par darbu ar trimdas rakstnieka Gunara Janovska arhīvu LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, pasākumā satiksies literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe un rakstnieks Osvalds Zebris. Dalība pasākumā bez maksas.

Inguna Daukste-Silasproģe priekšlasījumā atklās, kā Gunara Janovska korespondence ļauj iepazīt rakstnieka ikdienu, radošo procesu un tā intensitāti, ceļošanu un apkārtni, arī pārdomas, šaubas un ilgas pēc mājām un Latvijas. Kas bija Gunara Janovska vēstuļu draugi, kādas saiknes starp viņiem veidojās un vai viņi maz kādreiz bija dzīvē satikušies? Īpaša uzmanība priekšlasījumā tiks pievērsta sarakstei ar tulkotāju Ievu Lasi un grāmatizdevējiem Jāni Abuču un Helmaru Rudzīti.

Savukārt Osvalds Zebris, Gunaram Janovskim veltītā romāna “Mežakaija” (“Dienas grāmata”, 2022) autors, pasākumā stāstīs par vēstuļu izmantojumu darba radīšanas procesā un Gunara Janovska vēstuli Anšlavam Eglītim kā romāna sižeta pamatlīnijas ierosinātāju. “Kāpēc “Mežakaija” no parasta teksta pārtapa par Gunara vēstuli? Ko savā vēstulē cenšas notvert tās rakstītājs? Kāpēc šī vēstule tiek rakstīta tieši Anšlavam Eglītim? No viņu sarakstes, kuru lasīju gatavojoties lēcienam “Es esmu…” tekstā, tapa ideja par šī romāna formu. “Mežakaijā” šī sarakste turpinās manā interpretācijā,” stāsta rakstnieks. Romāns “Mežakaija” saņēmis “Latvijas Literatūras gada balvu 2023” kategorijā “Labākais prozas darbs”.

Lasīt vairāk...

28. aprīlī Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijā tika sumināti labākie 2022. gada literārie veikumi.

Lepojamies ar LU LFMI pētnieku Benediktu Kalnaču, kura monogrāfija "Pavērsiens" tika atzīta par spilgtāko darbu literatūrzinātnē, kā arī ar Ivaru Šteinbergu, kura krājums "Jaunība" ieguva balvu kā labākais dzejas darbs.

Sveicam arī pārējos laureātus un nominantus!

Vairāk šeit.

Foto (c) Gints Ivuškāns.


Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, mūsu valsts iedzīvotāji ir aicināti piedalīties iniciatīvā “Balsu talka”. Veltot vien dažas minūtes sava laika, ikvienam ir iespēja dot vērtīgu ieguldījumu, lai modernās tehnoloģijas, piemēram, virtuālie asistenti (“Siri”, “Google Assistant”), un mākslīgais intelekts pēc iespējas drīzāk kvalitatīvi apgūtu latviešu valodu.

Lai piedalītos šajā sociāli un tehnoloģiski nozīmīgajā projektā, interesentiem ir jādodas uz tīmekļa vietni balsutalka.lv, jāizvēlas teikums un tas jāierunā. Ierunāšanai tiek piedāvāti dažādi teksti, taču par godu 4. maijam dalībniekiem būs iespēja pa teikumam ierunāt arī labi pazīstamo Annas Brigaderes pasaku lugu “Sprīdītis”. “Balsu talkas” mērķis ir apkopot daudzveidīgus latviešu valodas runas paraugus un to transkripcijas, izveidojot atvērtu un brīvi pieejamu latviešu valodas runas datu kopu vismaz 100 stundu apjomā.

“Lielākā daļa latviešu valodas runas datu, ko pašlaik izmanto valodu tehnoloģiju uzņēmumi, nav brīvi pieejami. Tas kavē īstenot plašākus pētījumus un inovācijas. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk un daudzveidīgākus runas datus, mums ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste. Ja jums ir mirklis brīva laika – nāciet uz balsutalka.lv un saglabājiet savu balsi latviešu valodas nākotnei,“ aicina LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa.

Lasīt vairāk...

LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas šoreiz veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi. Lai aktualizētu Sūnas devumu un darbības lauku, kas aptver dažādus skatījumus uz deju, kustību un arī cilvēka ķermeni, proti, etnohoreoloģijas nozari Latvijā, šī gada konferencei izvēlēta tēma “Kustība un deja”.

1989. gadā Amerikas Folkloras biedrība ieviesa jēdzienu bodylore, tajā apvienojot vārdus ķermenis un folklora, lai aktualizētu ķermeņa valodas, kustību, dažādu ķermeņa diskursu, rituālu, ticējumu un vēstures jautājumu nozīmi folkloristikā. Arī pēc vairākām desmitgadēm šis jēdziens nav zaudējis aktualitāti, tāpēc šādā plašā tvērumā šoreiz aicinām lūkoties uz konferences tēmu.

Lasīt vairāk...

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina apmeklēt 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latvistikas plenārsēdi “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā” 2023. gada 24. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 25. aprīlī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Konference veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja, – Visvaldim Lāmam, Bruno Saulītim un Ēvaldam Vilkam. Viņu rakstniecības laiks pagāja padomju laikā, viņi bija šī laikmeta izteicēji, sociālistiskā reālisma robežu ievērotāji un pārkāpēji.

Konferences programma pieejama šeit.

Rakstnieks un publicists Visvaldis Lāms (1923–1992) ir sešpadsmit romānu un vairāku garstāstu autors. Bijis iesaukts latviešu leģionā, šai tēmai veltījis vairākus darbus. Par darbiem “Baltā ūdensroze” (1958) un “Kāvu blāzmā” (1958) nonācis ideoloģizētās kritikas uzmanības centrā, kuras rezultātā rakstniekam uz septiņiem gadiem tika liegta publicēšanās iespēja un romāns “Kāvu blāzmā” tika pilnībā izdots tikai pēc vairāk nekā 30 gadiem. Vairāku Visvalža Lāmu darbu centrā ir cilvēks – cilvēks un darbs, cilvēks un laiks, cilvēks un vēsture, dzīvi un cilvēkus neidealizējot.

Lasīt vairāk...

13. un 14. aprīlī Bristolē norisinās subkultūru pētniecībai veltīta konference "Subcultures Network International Conference".

Tajā piedalās arī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar priekšlasījumu "Communication with Internet memes as an essential part of the local scene (at least in Riga)".

Vairāk par konferenci un programma pieejama šeit.