EN in English

No 21. līdz 24. septembrim Polijas pilsētā Bjalistokā notiek metaforpētnieku asociācijas RaAM (The Association for Researching and Applying Metaphor) 15. gadskārtējā konference. Šogad konferences tematika fokusēta uz metaforas sociālajiem aspektiem.

Konferencē piedalīsies LU LFMI zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis ar lasījumu "Metaphors in the Soviet-Latvian and Diaspora-Latvian musical thought. A comparative analysis".

Vairāk informācijas par konferenci gūstams: https://raam15.uwb.edu.pl

22. septembrī Talsu Galvenajā bibliotēkā notiks konference "Talsos pēta, raksta un lasa", kurā ar priekšlasījumu "Aspazijas brāļa meita Virēna Rozenberga un Talsi" piedalīsies LU LFMI pētniece Gundega Grīnuma.

Pasākums būs klausāms arī Talsu Galvenās bibliotēkas Facebook lapā.

Reģionālās norises programma veidota no divām daļām. Pirmajā daļā izskanēs Latvijas Universitātes mācībspēku un pētnieku ziņojumi, kuri atspoguļo ar Talsu reģionu saistītu literātu daiļradei veltītus pētījumus, novada kultūrvēsturi vai ziņojumu autoriem ir Talsu novada izcelsme. Norises pirmās daļas moderatore būs Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Ieva Kalniņa, ziņojumu autori – Latvijas Universitātes docenti, pētnieki, lektori un studenti (Gundega Grīnuma, Zane Radzobe, Anete Ozola, Līna Oliņa).

Lasīt vairāk...

23. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes “PURVĪTIS” ietvaros notiks LU LFMI pētnieka Benedikta Kalnača lekcija “Reālisma ainavas 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā”, iepazīstot tuvāk norises literārajā laukā Vilhelma Purvīša dzīves un darbības laikā un tematiskās sasauces starp abām kultūras jomām.

19. gadsimta otrajā pusē, līdz ar nacionālās pašapziņas pieaugumu, arvien lielāka vērība latviešu kultūrā tiek veltīta nācijas identitātes nostiprināšanai, kas izpaužas arī kā interese par apkārtējās dzīves vērojumu un tās detalizētu atspoguļojumu. Vilhelms Purvītis uzskatāms par nacionālās ainavu glezniecības izveidotāju un modernizētāju, iesaistoties ainavas žanra jaunajās pārmaiņās.

Lasīt vairāk...

Klajā laista Zitas Kārklas monogrāfija "Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā".

Šajā darbā aplūkoto sieviešu rakstītās literatūras vēsturi no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām vairāk nekā 50 gadu garumā iespējams nosacīti iedalīt trīs posmos, reizē robežas starp šiem posmiem nav stingri noteiktas, bet gan plūstošas, jo dažādos gadu desmitos tapušajiem tekstiem ir daudz līdzību. Trimdas un padomju rakstniecībā atsevišķas tēmas bieži vien parādās aizplīvurotāk, bet, sākot ar 80. un 90. gadu prozu, – daudz atklātāk, atklātības pakāpei arvien pieaugot. Kopīgie motīvi sievišķās subjektivitātes izpētē rāda, ka iespējams runāt par sieviešu rakstniecības ģenealoģiju, aktualizējot femīnās subjektivitātes klātbūtni latviešu literārajā procesā un tradīcijā kā nozīmīgu un reizē veidojot stāstu par atšķirībām un pārmaiņām sieviešu rakstniecībā.

Lasīt vairāk...

23. septembrī plkst. 13:00 Smiltenes Kultūras centra Mazajā zālē tiks atklātas divas izstādes –

Smiltenes novada muzeja veidotā izstāde “Smiltene 18. gadsimtā un Jakobs Lange” un LU Akadēmiskās bibliotēkas ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija LU Akadēmiskajā bibliotēkā”.

Izstādes atklāšanā ar lekciju “Viena lappuse Smiltenes draudzes vēstures grāmatā, 18. gs. rakstīta” uzstāsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle, kā arī LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere ar stāstījumu par J. K. Broces devumu Latvijas novadpētniecībā.

Vairāk info šeit.


21. septembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā "Retumu pasaule" (5. stāvā) Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros notiks LU LFMI vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones lekcija "Einbergu dzimtas sievietes: autobiogrāfisko dokumentu šarms". Dalība bez maksas.

Einbergu dzimtas sievietes (Katrīna Einberga, Elza Jende, Magda Perlbacha, Lilija Perlbacha, Katrīna Granta, Alma Neiburga, Andra Neiburga, Katrīna Neiburga) vairākās paaudzēs atpazīstamas ar veikumu labdarībā, pedagoģiskajā darbā, rakstniecībā, etnogrāfijā un mākslā.
Lasīt vairāk...

LU LFMI un LFK sadarbībā ar ISFNR (The International Society for Folk Narrative Research) buramvārdu pētnieku grupu “Committee on Charms, Charmers and Charming” 2022. gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās rīkoja konferenci “Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs” (Canonical and Non-canonical in Charming Texts and Practices).

Konference bija veltīta kanona un tautas reliģijā un tradīcijās balstītiem tekstiem un praksēm, to līdzāspastāvēšanai un savstarpējai ietekmei. Lasīt vairāk...


2022. gada 20. septembrī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā norisināsies seminārs "Covid-19 liecību komplektēšana: pieredzes apmaiņa".

Tajā ar priekšlasījumu "Pandēmijas dienasgrāmatas: ikdienas dokumentēšana un digitālā arhivēšana" uzstāsies LU LFMI pētnieces Sanita Reinsone un Ilze Ļaksa-Timinska, kā arī Ilze piedalīsies diskusijā "Pandēmijas kolekcijas – polarizētas sabiedrības skats uz slimību".

Vairāk par konferenci šeit.

2022. gada 16. septembrī konferencē "Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram" piedalīsies arī LU LFMI pētniece Zita Kārkla ar priekšlasījumu "Latviešu sieviešu ceļojumu apraksti 20. gadsimta sākumā".

Pilna konferences programma pieejama šeit.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra organizētās konferences mērķis jau tradicionāli ir pilnveidot bibliotekāru zināšanas literatūras un grāmatniecības procesos, iezīmējot vērtīgākos pēdējā laika akcentus un popularizēšanas virzienus, izvērtējot latviešu un cittautu autoru aktuālo, kā arī agrāko gadu devumu, kā arī mērķtiecīgi piedāvājot Grāmatu iepirkuma programmas publiskajām bibliotēkām ietvaros iegādātos izdevumus bibliotēku lasītājiem.

14. septembrī plkst. 15.00 notiks "Pētījuma poētikas" seminārs, kurā priekšlasījumus sniegs Sandis Laime un Benedikts Kalnačs, taču neparedzētu apstākļu dēļ pasākums tiek pārcelts uz virtuālo vidi. Klausītāji var pieteikties, rakstot uz info@lulfmi.lv

Atgādinām, ka Benedikts Kalnačs ir pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, savukārt Sandis Laime ir pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs. Lasīt vairāk...


15. un 16. septembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs rīko konferenci "Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām".

Konferences mērķis ir divu dienu garumā iezīmēt cilvēka un meža/koka attiecības vēsturē, tās izgaismojot caur koksnes funkcionālo pielietojumu, koka un meža sakrālo un estētisko izpratni, vēsturisko ekoloģisko un vides perspektīvu, kur cilvēka dzīves telpa cieši saistās ar mežu kā ainavas un vides daļu.

Pasākumā piedalīsies arī LU LFMI pētnieki: Beatrise Reidzāne ar priekšlasījumu "Ozols un liepa dainās: pētīšanas gaita un atklājumi" un Ivars Šteinbergs ar referātu "Koki, dārzi un botāniskā tēlainība Arta Ostupa dzejā: ceļā uz ekokritisku lasījumu".

Vairāk par konferenci un pilna programma: http://lnvm.lv/?p=20106

Līdz 21. septembrim notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu septītajam grantu konkursam.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu septīto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Atbalsts doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” ir paredzēts ar mērķi sekmēt viņu akadēmisko darbību Latvijas Universitātē, pēc dalības projektā nodrošinot doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta akadēmiskās karjeras izaugsmi. Projekts paredz, ka granta saņēmēji pēc zinātniskā doktora grāda ieguves sešu mēnešu laikā pēc dalības projektā beigām var tikt ievēlēti akadēmiskā amatā un vismaz vienu gadu šajā amatā turpināt strādāt Latvijas Universitātē.

Lasīt vairāk...

2022. gada 16. septembrī notiks Rakstniecības un mūzikas muzeja iniciēts forums “Visi mūsu dziesmusvētki”, lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Forums notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide.

Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām (tiks parakstīts memorands starp Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Rakstniecības un mūzikas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo Kultūras centru, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Kultūras darbinieku biedrību) 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai sabiedrībai. Tāpat forumā iecerēts diskutēt par zināšanu pārnesi un jaunajām prasmēm digitālajā laikmetā. Būs iespēja iepazīt dziesmusvētku personību stāstus, kā arī uzzināt vairāk par datu vākšanas principiem dažādos Latvijas novados.

Pasākumā būs dzirdams arī LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones priekšlasījums "Kolektīvā atbildība par mantojumu / digitālās līdzdalības projekti".

Pasākuma programma: https://rmm.lv/programma.pdf


Šī gada 8.–9. septembrī notiks konference "RIGA LITERATA : HUMANISM AND NEO-LATIN ON THE NORTH-EAST FRONTIER OF RESPUBLICA LITERARIA", kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI pētniece Māra Grudule ar priekšlasījumu "History of the Baltics in the essays and prose of Friedrichs Wilhelm Dzirne (Dzirne, 1835–1872)".
Reģistrācija konferencei un pilna programma pieejama šeit.

No 5. līdz 9. septembrim LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs piedalās ESCL (European Society of Comparative Literature) kongresā Romā, kura tēma ir "Imagining Inclusive Communities in European Culture" ("Iztēlojoties iekļaujošas sabiedrības Eiropas kultūrā"). Kongresā Benedikts Kalnačs nolasīs referātu "The Unstable Inclusiveness: The 1819 Debates of the Courland Society of Literature and Arts on Germanisation of emancipated Serfs" ("Nestabilā iekļaušana: 1819. gada debates Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā par atbrīvoto dzimtcilvēku ģermanizāciju"), kas sagatavots kopīgi ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Paulu Daiju.


Pilna kongresa programma šeit.