Izdoti zinātniskā žurnāla “Letonica” numuri par literāro kultūru stagnācijas laikmetā
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” divi jaunākie tematiskie numuri – nr. 51 un 52 – angļu valodā ar kopīgu tēmu “Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm” (“Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma”) apkopo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas literatūrzinātnieku rakstus, kuru pamatā ir LU LFMI rīkotās 13. Starptautiskā Baltijas literatūrzinātnieku konferences referāti.
Žurnāla numuri veltīti literatūras, mūzikas, teātra, operas, baleta un kino procesam stagnācijā (1964–1985) – laikmetā ar saviem unikālajiem noteikumiem un vietu padomju perioda vēsturē – un prezentē jaunus Baltijas literatūrai un grāmatniecībai veltītus pētījumus, kas publicēti starptautiski atzītā un citētā starpdisciplinārā zinātniskā žurnālā, veicinot pētnieku un jomas profesionāļu diskusiju par rakstos skartajām tēmām. Ar žurnāla numuru iznākšanu turpinās Baltijas literatūras un grāmatniecības nozīmīgāko notikumu un izcilāko personību daiļrades, sabiedriskās un politiskās darbības izpēte, padziļinot zināšanas par Baltijas rakstnieku un kultūras darbinieku darbību un savstarpējiem kontaktiem padomju okupācijas laikā, kā arī dažādu paaudžu literatūrzinātnieku un citu pētniecības jomu profesionāļu intereses veicināšana par Baltijas literatūras un grāmatniecības neizpētītiem vai mazāk zināmiem aspektiem.
Lasīt vairāk...Rucavas pēcpusdiena
Rucavas tradīciju klubs un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ielūdz uz Rucavas pēcpusdienu – 26. janvārī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā sastapsies tradīciju kopēji, pētnieki un interesenti.
Pasākumu ievadīs folkloristes Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas lekcija par Rucavas garamantām (viņas sastādītie “Novadu folkloras” publicējumi izdoti 2019. un 2022. gadā). Pēcpusdienas turpinājumā – grāmatas “Rucavas sievu stāsti” atvēršanas svinības. Valodniece Dr. philol. Daiga Straupeniece sniegs īsu priekšlasījumu “Mūsdienu Rucavas izloksnes atspoguļojums grāmatā “Rucavas sievu stāsti””. Jaunais izdevums iepazīstina ar pastāvīgo rosību Rucavas kultūrtelpā – svētkiem, godiem, rokdarbiem, ēdieniem, jokiem, dziedāšanas tradīcijām utt. Klāt būs ne tikai grāmatas autores Māra, Dace un Inga Tapiņas, bet arī citi rucavnieki, kas krāšņos pasākumu ar stāstiem un muzicēšanu.
Rucavas pēcpusdiena ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” sarīkojums. Grāmatas “Rucavas sievu stāsti” sagatavošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Kurzemes kultūras programma 2023” ietvaros.
Māra Grudule un Ginta Pērle-Sīle piedalīses seminārā "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas"
Šī gada 12. janvārī notiks četrpadsmitais starptautiskais seminārs "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas", kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem.
Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā saņēma LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs
Priecājamies vēstīt, ka 8. janvārī Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā saņēma LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs. Apsveicam!
Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu, augsti novērtējot viņu ieguldījumu kultūras notikumu vērtēšanā pagājušā gada laikā.
Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: "Ivara Šteinberga recenzijās apvienotas autora prasmes gan akadēmiskajā, gan radošajā rakstīšanā.
Atsaukdamies uz literatūras un kultūras vēstures faktiem un tekstiem, stilizēdams un dažkārt arī provocēdams, viņš kļūst par aizraujošu sarunu biedru gan rakstniekiem, kuru darbus vērtē, gan arī lasītājiem.
Lai arī viņa recenzijas ir stilistiski valdzinošas un asprātīgas, to pamatā ir nopietnas zināšanas un interese par mūsdienu kultūras procesiem, kā arī asa sava laikmeta izjūta."
Vairāk šeit.
Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējuma atvēršana
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Kārlis Vērdiņš un Laila Saliņa aicina uz Gunara Saliņa "Rakstu" 2., noslēdzošā, sējuma atvēršanu un Gonkas simtgades ieskandināšanu.
Programmā: svinīgas runas, mūzika, LU LMFI grāmatu galds un meditācija ar vīnu.
G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”.
Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, ALA Kultūras fonds, Saliņu ģimene
Vairāk par grāmatu: https://lulfmi.lv/Gunars-Salins-Raksti-2-sejums
Grāmatas “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100” atvēršanas svētki
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100” atvēršanas svētkiem 10. janvārī plkst. 18.00 muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” (Berga Bazārs, Dzirnavu iela 84, Rīga).
Grāmatas sastādītāji: Eva Eglāja-Kristsone, Jānis Oga.
Autori: Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis, Ausma Cimdiņa, Zigmunds Skujiņš, Ingmāra Balode, Nora Ikstena, Agris Krūmiņš, Ivars Šteinbergs, Inga Gaile, Kristiāna Kuzmina.
Ivars Šteinbergs nominēts Gada balvai mākslas kritikā
LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā.
Uzvarētāji tiks paziņoti 8. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī "NN Nakts" sarīkojumā.
Vairāk par nominantiem un balvu šeit.
Gaišus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno 2024. gadu!
Izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands"
Apgādā "Lexington Books" izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands" LU LFMI vadošā pētnieka Toma Ķenča, kā arī Saimona J. Bronnera (Simon J. Bronner) un Elo-Hannas Seljamaas redakcijā.
LU LFMI pētnieki iesaistījušies vairāku grāmatas nodaļu tapšanā – Toms Ķencis rakstījis ievadu "Introduction: The Analytics of 'Socialist in Form, National in Content' in the Soviet Western Borderlands" un nodaļu "Folklore and Nationalism in the Soviet Western Borderlands"; Digne Ūdre nodaļu "Ideological Tuning of Latvian Folk Ornament"; Gatis Ozoliņš "The Dievturi Movement under the Soviet Regime", savukārt Elīna Gailīte "The Influence of Soviet Authority on the Formation of Latvian Staged Folk Dance".
Grāmatas saturu var aplūkot un iegādāties šeit.
Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forums aicina pieteikties dalībai
Digitālo humanitāro zinātņu pētnieki un praktiķi tiek aicināti pieteikties dalībai Baltijas Digitālo humanitāro zinātņu forumā, kas notiks 2024. gada 25.–26. aprīlī Rīgā.
Norises laiks: 2024. gada 25.–26. aprīlis
Norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga
Dalības maksa: Nav
Pieteikšanās termiņš: 2024. gada 25. janvāris
Pasākuma tīmekļa vietne: http://www.digitalhumanities.lv/baltic-dh-forum-2024
Digitālās humanitārās zinātnes (DH) ir kļuvušas par neatņemamu daļu Baltijas humanitārajās un ar tām saistītajās zinātņu jomās. Pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties aktīvām un entuziastiskām DH kopienām, jaunām pētniecības grupām un centriem, kā arī DH studiju kursu un programmu pieaugošai klātbūtnei augstākas izglītības programmās – digitālās humanitārās zinātnes ir piedzīvojušas spēju uzplaukumu. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai trīs Baltijas valstu DH kopienas sanāktu kopā, aplūkotu, kā un kādos virzienos DH attīstās, pārdomātu, kas ir aktuāls šodien, un prognozētu, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē.
Lasīt vairāk...Inguna Daukste-Silasproģe sakārtojusi Roberta Mūka esejas
Literatūrzinātnieces, LU LFMI vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā pie lasītāja nonāk Roberta Mūka eseju krājums "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst" (izdevējs "Latvijas Mediji"), kurā apkopotas plašā laika posmā sarakstītas esejas, to vidū – līdz šim grāmatās nepublicēti darbi.
Tematiski grāmatā apkopotās esejas aptver trīs izziņas laukus, kas Mūkam vienmēr bijuši aktuāli, – dzīves jēgas meklējumus, literatūru un reliģiju. Robertam Mūkam domāšana ir ceļš – ceļš pie sevis, meklējot dažādu uzskatu, pārliecību bezkonflikta līdzāspastāvēšanu.
Esejās risinātie jautājumi noteikti ir būtiski arī šolaiku digitālā, tehnoloģiju laikmeta steidzīgajam cilvēkam, kuram šajā straujajā skrējienā ik dienu jāmeklē veidi, kā norimt un piestāt; domāt – tātad dzīvot. Sarežģītie jautājumi, kurus Roberts Mūks risina esejās, nebūt nav ietērpti sarežģītā izteiksmē. Pārdomās, kurās autors dalās ar lasītāju, neatrast atbildes uz tiem visiem, bet tās dod iespēju ieraudzīt arvien jaunus virzienus, kuros meklēt.
Tradīciju arhīviem veltīta konference: aicinājums pieteikt referātus
100. jubilejas gadā Latviešu folkloras krātuve (1924) sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu rīko un aicina piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē, kas būs veltīta tradicionālās kultūras arhīvu tagadnes un nākotnes jautājumiem. Simtgade ir labs iemesls atskatīties atpakaļ un izvērtēt, kā dažādās valstīs ir attīstījusies arhīvu vēsture. Taču jo vairāk konferences organizētāji mudina izvērtēt pašreizējo situāciju un paraudzīties nākotnē, piemēram, uz tuvākajiem 10 gadiem.
Kāds ir pašreizējais stāvoklis nemateriālā kultūras mantojuma arhīvu arhivēšanā un uzturēšanā (Eiropā un citur)? Kāda varētu būt tradīciju arhīvu tuvākā nākotne? Kādi lieli pētniecības un infrastruktūras projekti arhīvos tiek plānoti? Vai tuvākie gadi rādās optimistiski arhīviem un to sadarbības tīkliem? Kādi izaicinājumi mūs sagaida (juridiskie, ētiskie, tehnoloģiskie, vērtību)? Kādus jaunus arhivēšanas risinājumus iespējams piedāvāt? Ko mēs varam mācīties no pagātnes?
Konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” notiks nākamgad no 29. līdz 31. oktobrim Rīgā. Konferences darba valoda – angļu, pieteikšanās līdz 2024. gada 31. janvārim. Uzsaukums PDF.
.jpg)
Atskats uz Rudens kritikas skolu LU Humanitāro zinātņu fakultātē
No 2023. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) VPP projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros notika Rudens kritikas skola, kurā piedalījās vairāk nekā divdesmit humanitāro zinātņu maģistra un doktora programmu studentu no Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas.
Kritikas skola notika sadarbībā ar žurnālu “Domuzīme”. Meistarklases tajā vadīja literatūrkritiķe Anda Baklāne, LU LFMI pētnieks, dzejnieks, Ivars Šteinbergs, žurnāla “Domuzīme” redakcijas komanda – Rudīte Kalpiņa, Jānis Vādons, Mārtiņš Mintaurs – , kā arī LU HZF profesore Janīna Kursīte un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova.
Ivars Šteinbergs pastāstīja, ka meistardarbnīcā studentu uzdevums bija formulēt kāda dzejoļa lasījumu un ka dalībnieku lasījumi izvērtušies ne tikai idejiski daudzveidīgi, liekot uzsvarus uz atšķirīgiem teksta līmeņiem, bet arī stilistiski dažādi.
“Par to biju ļoti gandarīts un priecīgs, jo uzskatu, ka laba kritika – tostarp arī kritikas apgūšana – ir gan demokrātijas veicinātāja, gan viens no demokrātijas iemiesojumiem,” atzina Šteinbergs.
Lasīt vairāk...LU LFMI apgāds izdod rakstu un veltījumu krājumu dzejniecei Veltai Sniķerei
2023. gada decembrī, apritot dzejnieces Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienai un pirmajai gadskārtai kopš viņas došanās mūžībā, klajā nāk rakstu un veltījumu krājums “Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100”. Grāmatā apkopota daļa no pētījumiem un veltījumiem, kas izskanēja zinātniskajā un radošajā konferencē dzejnieces simtgadē.
“Krājuma mērķis ir parādīt gan azartu un cieņu, ar kādu pētnieki un laikabiedri svinēja dzejnieces dzīvi, gan Veltas Sniķeres unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā,” tā krājuma sastādītāji literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.
Krājuma pirmo daļu “Pieredze” veido LU LFMI pētnieku un citu literatūrzinātnieku raksti, to autori ir Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne, Viesturs Vecgrāvis un Ausma Cimdiņa. No konferences otrās daļas “Redzējumi” krājumā iekļauti Zigmunda Skujiņa, Ingmāras Balodes, Noras Ikstenas, Agra Krūmiņa, Ivara Šteinberga, Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes radošie veltījumi. Grāmatu noslēdz Kristiānas Kuzminas pārskats par konferences norises laikā plašāko pieejamo dzejnieces fondu Latvijas krātuvēs – Veltas Sniķeres kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā.
Lasīt vairāk...Grāmatas "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" atklāšana
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina uz grāmatas "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" atklāšanu 16. decembrī plkst. 13.00 kafejnīcā "Miers" (Audupes iela 15/17, Rīga).
