Jānis Daugavietis piedalījās Latvijas Universitātes 83. konferences Socioloģijas panelī
2024. gada 7. februārī LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis piedalījās Latvijas Universitātes 83. konferences Socioloģijas panelī ar referātu "‘Scēna’ – viens no mūzikas dzīves konceptualizācijas jēdzienu variantiem".
Tiešsaistes lekcijas par kultūras mantojumu kara apstākļos
Pagājušā gada izskaņā projekta “Kapacitātes stiprināšana datos balstītai kultūras mantojuma pārvaldībai Ukrainā” (“Capacity building for data-driven cultural heritage management in Ukraine”, Data4UA) ietvaros notika sešas tiešsaistes lekcijas par militāri apdraudēta kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un atjaunošanu. Tās vadīja pētnieki un profesori no Ļvivas Politehniskās nacionālās universitātes (Ukraina), Space4CC (Grieķija/Norvēģija), Ļubļanas Universitātes (Slovēnija) un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.
Klajā nāk Māra Čaklā Rakstu 3. sējums
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdots Māra Čaklā (1940–2003) Rakstu trešais sējums. Tas aptver laika posmu no 1979. līdz 1984. gadam. Sējumu sakārtojuši literatūrzinātnieki Dzidra Vārdaune un Jānis Oga.
Sējumā aptvertajā laika posmā klajā nāk Māra Čaklā dzejoļu krājumi “Pulksteņu ezers” (1979),
“Kurzemes klade” (1982), “Cilvēksauciena attālumā” (1984), dzejoļu krājums bērniem “Ķocis” (1984), atceru, apceru un eseju grāmata “Nozagtā gliemežnīca” (1980). “Māra Čaklā portretesejās jūtama rakstnieku brālības garīgā vienotība, jo savu varoni autors vienmēr iekļauj plašā kopsakarību kontekstā, kur galvenā ir doma par literatūras uzdevumu, kas saliedē vārda māksliniekus pāri laikiem visā pasaulē. Dzīvi un savdabīgi ir Māra Čaklā zīmētie rakstnieku portreti – esejas par Elzu Stērsti, Ausekli, Raini, Anatolu Imermani, Olgu Lisovsku, Jāni Peteru, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Imantu Auziņu un daudziem citiem,” tā Dzidra Vārdaune.
Sējumā iekļautas arī Māra Čaklā publikācijas periodikā un vēstules Lalitai Muižniecei, Aleksandram Pelēcim un Veltai Tomai.
Māra Čaklā Raksti ir literatūrzinātnieces Dzidras Vārdaunes (1928–2023) mūža nogalē izlolota un izdota iecere.
Lasīt vairāk...Aicinām pieteikties feminisma konferencei
Aicinām piedalīties starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Lokālais feminisms Baltijas reģionā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē): Paralēles, atšķirības un ietekmes", kas norisināsies 2025. gada 24.–25. oktobrī Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā. Konferences līdzorganizētājas ir arī LU LFMI vadošās pētnieces Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla.
Klajā nāk Beatrises Reidzānes monogrāfija “Meža putnu kāzas “Latvju dainās””
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotajā monogrāfijā Beatrise Reidzāne turpina pētījumus par latviešu tautasdziesmu semantiku. Darbs veltīts “Latvju dainu” tipā LD 2686 tēloto “meža putnu kāzās” iesaistīto 44 putnu un dzīvnieku semantikai.
“Laika ritējumā ugunskurs un pajumte pie tā nošķīra cilvēku no pārējiem meža vai stepes iemītniekiem – gan lidojošiem, gan rāpojošiem, gan uz četrām kājām skrejošiem. Tomēr putni un meža dzīvnieki joprojām palika saistībā ar cilvēka sadzīvi un vienu no šīs sadzīves aspektiem – personificēto putnu un dzīvnieku, t.i., meža putnu, tēlu izmantošanu cilvēku bērnus mācot dažādiem sadzīves un darba veidiem. Izvēlētā tēma kāzas ir ģimenes svētku veids, te katrs no precību pāra tiek iesaistīts apzinīgā vecumā, tāpēc patur rituālu atmiņā un spēj un vēlas nodot to tālāk, arī izmantojot procesa atveidei personificētu meža putnu kāzu tēlojumu,” tā autore.
Grāmatai ir trīs nodaļas, kur pirmajā analizēti tautasdziesmu tipa LD 2686 pieraksti – garā dziesma (pieraksti satur 7–32 strofas), aptverot gan strofu struktūru veidošanos, gan strofas saistījumu ar kāzu norises epizodi un darbojošamies tēliem. Otrajā nodaļā apskatīts darbojošamies tēlu biežums, to raksturojums un funkcijas kāzu procesā. Trešā nodaļa veltīta 232 īsajām dziesmām – četrrindēm, kas ir bērnu dziesmu apkaimes teksti, un kuros ar ģimenes izveidi – lūkošanos, kāzām un bērnu aprūpi nodarbojas arī LD 2686 neminēti putnu kāzu dalībnieki.
Lasīt vairāk...Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (29.01.2025.)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2025. gada 29. janvārī aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentiem:
Tiek izdots zīns "Mākonis 2.0"
2024. gada 2. decembrī tika svinēta Latviešu folkloras krātuves (LFK) simtgade. Simt gadu garumā LFK ir vākti, apkopoti un pētīti dažādi kultūras mantojuma materiāli. Ieskatoties LFK vēstures sākumposmā, redzam, ka pirmais krātuves gads tika ieskandināts laikrakstā “Valdības Vēstnesis”. Savukārt otrās simtgades sākumu ievada zīns – neperiodisks izdevums, vienreizēja avīzes formāta publikācija – ar nosaukumu “Mākonis 2.0”. Šis izdevums vienlaikus gan atsaucas uz vēstures norisēm, gan ir šī laikmeta refleksija. Tā veidota, saglabājot avīzes tradicionālo sleju formātu, ar tādiem atvērumiem, kā “Atmiņu klade”, “Četrrinde”, “Lauka pētījumus” un citām. Papildus tam izdevums bagātināts ar dažādiem citiem materiāliem un pārsteiguma elementiem.
No vienas puses, “Mākonis 2.0” pārstāv avīzes formātu ar aktuālu saturu un vizuālajām iezīmēm. No otras puses, tas ir svinīga un radoša procesa rezultāts, kur satura veidošanā piedalījās LFK Simtgades svinībās klātesošie, tādējādi iemūžinot gan laiku, gan kopradīšanas procesu, kas turpinās arī pēc simtgades.
Šis izdevums ir arī pateicība tiem, kas devuši savu ieguldījumu krātuves darbībā un atbalstījuši tās attīstību. Īpaša pateicība Ivaram Šteinbergam par LFK veltīto dzejoli, kas 2. decembrī tika nolasīts Kārļa Vērdiņa balsī, kā arī visiem, kas arvien bijuši tuvi krātuves darbībai. Pateicība arī pašai Latviešu folkloras krātuvei par tās nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūras un vēstures saglabāšanā!
Aicinām ienirt “Mākonis 2.0” lasīšanā un izbaudīt tā daudzveidīgo saturu!
Dzīves pierakstīšanas pētnieki tiekas Rīgā
Šonedēļ – 23. un 24. janvārī – Latvijas Universitātē viesojas dzīves pierakstīšanas pētnieku grupa no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. LU Humanitāro zinātņu fakultātē viesus uzņem asociētā tenūrprofesore Sanita Reinsone, kura ir iesaistīta projekta NordPlus finansētajā projektā par dzīves pierakstīšanas pētniecību un praksēm Ziemeļvalstīs un Baltijā. Šīs tikšanās mērķis ir izstrādāt starptautisku studiju kursu dzīves pierakstīšanas jomā, kurā jau šī gada aprīlī piedalīsies bakalaura un maģistrantūras studenti no Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas. Pasākumā piedalās arī LU LFMI pētnieces Zita Kārkla un Ilze Ļaksa-Timinska.
Pētījumu poētika 22. janvārī
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieku amatos aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru 22. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Plkst. 13.00 ar priekšlasījumu ""Sitam, kaujam mazos ežus": vardarbības atspoguļojums ucināmajās dziesmās" uzstāsies Una Smilgaine, savukārt plkst. 14.00 būs dzirdams Mārtiņa Boiko priekšlasījums "Herdera saskarsme ar tautasdziesmu (tautas dziedāšanas praksēm) viņa Rīgas laikā (1764-1769) – jauns skatījums".
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 8. epizode “Valodu tehnoloģijas un DH”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 8. epizode “Valodu tehnoloģijas un DH”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci un profesori, Dr. sc. comp. Ingunu Skadiņu.
Šajā sērijā aplūkojam valodu tehnoloģiju vēsturi Latvijā un kas bija pirmais digitālais resurss latviešu valodā. Kā aizsākās LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija (AiLab)? Ar ko atšķiras darbs pētnieciskā institūcijā un industrijā? Kā humanitāro jomu studenti var nokļūt valodu tehnoloģiju nozarē? Kā arī vienmēr aktuālais jautājums, vai ir jāmāk programmēt, lai strādātu šajā nozarē, un vai chatGPT ir mainījis to, kā cilvēki programmē un mācās programmēt. Epizodē arī atbildam uz jautājumu par lielo valodu modeļu attīstību latviešu valodā, noderīgiem studiju kursiem projekta Valodu tehnoloģiju iniciatīvas (VTI) ietvaros un valodas resursiem pētniecības infrastruktūras CLARIN repozitorijā.
Lasīt vairāk...Mini mīklas, braucot Rīgas sabiedriskajā transportā!
No 2025. gada 6. janvāra visa gada garumā Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs lasāmas tematiskas mīklu izlases. Akciju nodrošina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Rīgas satiksme”.
Lai popularizētu latviešu tradicionālo kultūru, 2024. gada decembrī pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” sociālo tīklu kontos bija iespējams piedalīties aptaujā, kuru folkloras žanru pasažieri vēlētos redzēt uz ekrāniem nākamajā gadā. Izvēlē starp ticējumiem, sakāmvārdiem, mīklām un tautasdziesmām visvairāk dalībnieku nobalsoja par mīklām.
Akcijas nolūks ir lepoties ar latviešu folkloras bagātību. Visa gada garumā Rīgas sabiedriskajā transportā būs iespēja minētno Latviešu folkloras krātuves materiāliem tematiski atlasītas mīklas. Tās tēlaini raksturos dažādas norises, lietas, dabas objektus. Dažkārt mīklas draiski un nenopietni liks palūkoties uz nopietniem jautājumiem. Rādot latviešu valodas bagātību, izvēlētajās mīklās būs atrodamas arī senākas valodas parādības, izloksnēs lietotas formas, vārdi, kas mūsdienās piemirsti vai aizstāti ar aizguvumiem.
Lasīt vairāk...Izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā
Aicinām apmeklēt divas LU LFMI pētnieku sagatavotas izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā!
1) Klātienes izstāde “Trešā atmoda un folkloras kustība: spēki un notikumi” apskatāma LNB Draugu telpā līdz šā gada 1. martam. Tās kuratori ir Toms Ķencis un Aigars Lielbārdis, mākslinieks – Krišs Salmanis. Izstādē izcelti svarīgākie notikumi folkloras kustības vēsturē līdz 1990. gadam. Aplūkojams artefaktu stends no folkloras kustības dalībnieka, etnomuzikologa Valda Muktupāvela personīgā arhīva.
2) Virtuālajā izstādē “Folkloras kustība Latvijā” izveidots paplašināts folkloras kustības vēstures izklāsts trīs daļās. Pētnieku tekstos, folkloras kustības dalībnieku stāstītajā, fotogrāfijās, audio un video liecībās, laikmeta dokumentos un animētā kartē aptvertas dažādas tēmas: folkloras kustības pirmsākumi 20. gs. 70. gados, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vide, 1978. gada koncerts un Daugavas svētki, folkloras ansambļu rašanās hronoloģija, kustības stila veidošanās, tautas instrumentu atdzimšana, kustības vizualitāte, institucionalizācija un skates, Aizputes salidojums, neformālās norises, folkloras avoti un izglītība, Valsts drošības komitejas ietekme, vērienīgā Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinēšana, folkloras ansambļi Rietumos, starptautiskā folkloras festivālā “Baltica” norises un kustības dalībnieku iesaiste Dziesmotās revolūcijas politiskajos notikumos. Folkloras kustības notikumiem paralēli slīd ziņu lente ar tālaika notikumiem Latvijā un pasaulē.
Lasīt vairāk...2024. gads LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā
2024. gads ir bijis spilgts, nozīmīgs un notikumiem bagāts Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, un mēs ļoti priecājamies par izdarīto un ieplānoto, kā arī sakām milzīgu paldies ikvienam, kas šogad ar mums sastrādājies.
Lasīt vairāk...Haralds Matulis un Dāvis Eņģelis stāsta par DH Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā
2024. gada 12. decembrī LU LFMI digitālo humanitāro zinātņu pētnieki Haralds Matulis un Dāvis Eņģelis viesojās Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kur tikās ar humanitārajās zinātnēs ieinteresētiem skolēniem. Seminārā tika vēstīts par to, kā digitālās metodes tiek izmantotas vēstures, literatūras, mūzikas un citu humanitāro zinātņu jomu pētniecībā, kā arī par institūta veidotajiem digitālajiem rīkiem un datubāzēm.
Seminārs īstenots projektu Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) un Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā (VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvarā.
Izsludina konkursu uz pētnieka akadēmiskā amata vietu (līdz 20.01.2025)
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), pamatojoties uz LU LFMI Stratēģiju (2022–2027), izsludina konkursu uz akadēmisko amatu vietām:
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares etnomuzikoloģijas apakšnozarē;
*pētnieka amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – kultūrprakšu pētniecībā un mantojuma studijās;
*zinātniskā asistenta amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozares latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju kultūras procesu pētniecībā – kultūrprakšu pētniecībā un mantojuma studijās;
*zinātniskā asistenta amata vieta (nepilna slodze) humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozares salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē ar specializāciju postkoloniālisma un mūsdienu kultūras procesu izpētē literatūrā Baltijas un salīdzinošā kontekstā.