Jāņa Daugavieša lekcija par sociālajiem tīkliem
2023. gada 6. decembrī plkst. 11.30 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālajās un humanitārajās zinātnēs izmantoto jēdzienu ‘sociālais tīkls’ un ar to saistītajām teorijām.
Priekšlasījuma un tam sekojošās diskusijas temati:
Attēlā: Etnomūzikas kopienas tīkla vizualizācijas fragments no https://grupusaites.lv/
Kitija Balcare piedalīsies konferencē "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem"
8. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Bibliotēkā (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) notiks konference "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem".
Minētais citāts ir intepretēts dažādos vārdu salikumos, taču lai gan teiciens mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl pētot dažādus rakstītos avotus, neizdevās noskaidrot tā izcelsmi. Viens no intuitīviem minējumiem bija, ka šis raksturojums ņemts no kāda 18. vai 19. gs. autoru darbiem. Bija versija, ka latvieši to paši izdomājuši par sevi, bet tomēr ir arī uzskats, ka tas minēts kādā enciklopēdijā vai vēstures grāmatā, kura datēta aptuveni ar 18. gs. Tajā pašā laikā, ļoti iespējams, ka tas ir jaunlaiku mīts.
Konferencē piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente Kitija Balcare ar priekšlasījumu "Kur sēnes, tur latvieši. Sēņotnes bioperformativitāte izrādē "Sēņošanas čempionāts 2021"".
Programma pieejama šeit.
LU LFMI pētnieki konferencē "Izdevējdarbība un nācija"
7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja 150 gadu jubilejai un rosinās diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
Savukārt diskusijā "Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms" piedalās LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Bet diskusijā "Publikas piesaiste 20. gs. sākumā. Izdevējdarbības sekošana sabiedrības tendencēm un iespēja šīs tendences veidot" piedalās Signe Raudive, to moderē Eva Eglāja-Kristsone.
Dalība bez maksas, bet līdz 5. decembrim ir jāreģistrējas šeit: https://reg2.lnb.lv
Ivars Šteinbergs ieguvis zinātniskā doktora grādu
27. novembrī, atklātā sēdē Latvijas Kultūras akadēmijā LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" un ieguva zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) mākslas zinātnē.
Recenzenti: Dr. art. Līga Ulberte; Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule; Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs.
Apsveicam Ivaru!
27. novembrī notiks Ivara Šteinberga promocijas darba aizstāvēšana
2023. gada 27. novembrī plkst. 13.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Ludzas ielā 24, 25. auditorijā, LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai mākslas zinātnē.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā Ludzas ielā 24, Rīgā un šeit.
Guntis Pakalns piedalīsies Anša Gulbja jubilejas konferencē
24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".
Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.
Lekcija par “pilsētas folkloru” Latvijas Universitātes studentiem
2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.
Lekcija un seminārs norisinājās LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) ietvaros.
Foto (c) Una Smilgaine
Inguna Daukse-Silasproģe un Arnolds Klotiņš piedalās konferencē “Akti. Fakti. Artefakti”
23. un 24. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) rīko gadskārtējo zinātnisko konferenci. Šogad muzejs aizsāk jaunu konferenču un rakstu krājumu sēriju "Akti. Fakti. Artefakti", kurā runāt par aktualitātēm muzeoloģijas jomā Latvijā, kā arī iepazīt dažādu Latvijas muzeju krājumu.
Programma pieejama šeit.
Konference notiks RMM kultūrtelpā "Tintnīca", bet tās tiešraidi varēs vērot muzeja mājaslapā rmm.lv, kā arī RMM lapā sociālā tīmekļa vietnēs Facebook un Youtube, kur būs iespējams uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās.
Rīgā notiks ISFNR 19. kongress
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.
ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.
Benedikts Kalnačs konferencē Brno
2023. gada 15. un 16. novembrī Brno Masarika Universitātē norisinās starptautiska zinātniska konference "Literatūra un totalitārisms" (Literature and Totalitarianism). Pēc konferences rīkotāju uzaicinājuma tās plenārsēdē piedalās LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs. Referāta temats ir "Brīnišķīgā jaunā (padomju) pasaule un tās alternatīvas: totalitārisms un cīņa par kultūras daudzveidību 20. gadsimta latviešu literatūrā" (The Brave New (Soviet) World and Its Alternatives: Totalitarianism and the Struggle for Cultural Diversity in 20th-century Latvian Literature). Temata izpēti atbalsta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).
Jānis Daugavietis piedalās konferencē Ļubļanā
LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.
Jāņa Daugavieša referāts pieejams šeit.
Uzsākts projekts “Data4UA”, lai uzlabotu kultūras mantojuma pārvaldību Ukrainā
2023. gada 1. novembrī sākta projekta “Data4UA” īstenošana, kura mērķis ir uzlabot datos balstītu kultūras mantojuma pārvaldību Ukrainā. Projekts ilgs no 2023. gada 1. novembra līdz 2025. gada 30. aprīlim un tas apvieno starptautisku partneru konsorciju – Ļvivas Politehnisko nacionālo universitāti (Ukraina), Space4CC (Grieķija/Norvēģija), Ļubļanas Universitāti (Slovēnija) un kā projekta koordinatori darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki. Projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Erasmus+.
Projekta galvenie mērķi ir novērtēt augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības veiktos pasākumus, reaģējot uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā Ukrainā, uzlabot augstākās izglītības darbinieku un studentu zināšanas un prasmes kultūras mantojuma aizsardzībā, kā arī izpētīt augstākās izglītības iestāžu lomu sabiedrības reaģēšanas veicināšanā uz ārkārtas situācijām kultūras mantojuma jomā.
Ņemot vērā Ukrainā notiekošo karu, projekts ir paredzēts, lai atbalstītu un stiprinātu kultūras mantojuma datu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma izglītības un apmācības sistēmām. Tā kā karš un bruņoti konflikti turpina apdraudēt kultūras mantojumu pasaules mērogā, digitālajām tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme šo nenovērtējamo vērtību saglabāšanā un aizsardzībā. UNESCO ir uzsvērusi šo faktu dokumentā “Kultūras daudzveidības aizsardzība un saglabāšana digitālajā laikmetā”. “Data4UA” pievēršas Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbiniekiem un studentiem, sniedzot viņiem iespējas paplašināt savas kompetences, jo īpaši iedzīvotāju radīto digitālo kultūras mantojuma datu jomā un digitālās pārvaldības apmācībā. Projekts ietver virkni interaktīvu mācību aktivitāšu, kas balstītas uz prototipa modeli kultūras mantojuma datu ekosistēmu bagātināšanai, kur nozīmīgs arī sabiedrības ieguldījums.
Lasīt vairāk...Agita Misāne piedalās konferencē Portlendā
Šī gada 1.–4. novembrī Portlandā (Oregona, ASV) notika Amerikas Folkloras biedrības ikgadējais kongress, kas šogad tika veltīts sociālo sakņu un iesakņošanās tematikai. Tas pulcēja 850 dalībniekus.
LU LFMI pētniece Agita Misāne piedalījās sekcijas "Vernakulārā reliģija Eiropā: Vietustāsti, pārstāstītas vietas un apstrīdētās telpas" darbā. Sekcija bija veltīta pāragri mirušā amerikāņu reliģijpētnieka, vernakulārās reliģijas teorētiķa Leonarda Primiano akadēmiskajam mantojumam un tā ietekmei folkloristikā, un tika organizēta Baltijas pētniecības programmas projekta "Atkalizstāstītās svētvietas un svētceļnieku maršruti kā iekļaujošas telpas un vietas: līdzdalītā iztēle un daudzslāņu kultūras mantojums" ietvarā.
Izdots Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējums
.jpg)
Izdots Gunara Saliņa “Rakstu” 2. sējums. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Kārlis Vērdiņš.
G. Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”. Šos dzejoļus papildina vēlāku periodu dzeja, gan publicēta, gan arī nepublicēta, sākot no 40. gadu sākumā rakstītajiem agrīnajiem darbiem līdz pat atsevišķiem 21. gadsimtā pabeigtiem tekstiem. Lielākā daļa dzejoļu šajā sējumā rāda dzejnieka izaugsmi agrīnajā posmā, kā arī papildina 1. sējumā atrodamo dzeju ar atsevišķiem spožiem tekstiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši ārpus līdz šim izdotajām grāmatām.
Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī G. Saliņa atdzejojumi. Līdz šim viņš bija zināms galvenokārt kā talantīgs R. M. Rilkes atdzejotājs, tomēr līdz šim viņa atdzejojumi nebija iekļauti nevienā no Latvijā izdotajām Rilkes dzejas izlasēm. Šis sējums uzrāda G. Saliņa atdzejotāja interešu spektru – tie ir autori, kas spilgti reprezentējuši modernismu, kā arī dzejnieki, kas piedzīvojuši karu, ieslodzījumu vai bēgļu gaitas. Sējumu papildina arī G. Saliņa nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieces "Kultūras krustpunktos"
Nākamnedēļ ar plašu programmu turpināsies Latvijas Kultūras akadēmijas ikgadējā konference "Kultūras krustpunkti", kura šogad piedāvā vairāku konferenču sēriju.
Programma šeit.
9. novembrī notiks konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība", kurā būs dzirdams LU LFMI pētnieces Ilzes Šarkovskas-Liepiņas priekšlasījums "Dziesmu svētku priekšvēsture: agrīnais latviešu koru repertuārs un tā nozīme kopienu integrācijā".
Programma šeit.
Savukārt noslēdzošajā dienā notiks tematisko sekciju konference, kurā citu starpā piedalīsies arī LU LFMI zinātniskā asistente un LKA doktorante Elvīra Žvarte ar referātu "Kultūras gerontoloģija: novecošanās pieredžu kaleidoskops".
Programma šeit.
Vairāk par "Kultūras krustpunktiem" šeit.
