EN in English

LU LFMI pētnieks Ivars Šteinbergs 2024. gada 9. aprīlī tiešsaistē piedalījās starptautiskā zinātnisko priekšlasījumu ciklā “Coloniality and Decoloniality in Translation” (“Kolonialitāte un dekolonialitāte tulkojumā”), ko rīko Freiburgas Universitāte Vācijā.

Šteinbergs uzstājās ar priekšlasījumu “Translating Poetry into Latvian: Decoloniality, Global Modernism, and the Pitfalls of Representation”, kurā vēstīts par dzejas tulkošanu latviešu valodā 20. gadsimta nogalē un mūsdienās.

Nākamie cikla priekšlasījumi norisināsies 7. maijā plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika), kad uzstāsies Džoanna Pinka (Johanna Pink), un 21. maijā, kad uzstāsies Džošua M. Praiss (Joshua M. Price). Reģistrēties iespējams šeit.

Ivara Šteinberga priekšlasījuma video ierakstu iespējams noskatīties šeit.


Priekšlasījums izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta "Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā" (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.



Daudz laimes Arnoldam Klotiņam 90. dzimšanas dienā!

Interviju ar Dr. Art Arnoldu Klotiņu var lasīt šeit.

Par profesionālajām gaitām šeit.


Izskanot Alfrēda Kalniņa klaviermūzikai,

Pievienojās varenais Roberta Zuikas vīru koris,

Balsis, mūzikas skaņas plūda pāri jūrām un okeāniem,

Lai suminātu un sveiktu gaviļnieku!

Tomēr reizēm ir tik labi būt divatā ar tautasdziesmu,

Lai izdzīvotu folkloru latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos

Un nekad vairs nepiedzīvotu mūziku okupācijā, bēgļu gaitās un pēckara staļinismā.

Lasīt vairāk...

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. aprīlī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Aigars Lielbārdis.

Priekšlasījuma anotācija:

Debesu grāmatas: no debesīm kabatā un no Rīgas līdz Pensilvānijai

Debesu grāmatām, to glabāšanas un pārrakstīšanas tradīcijai, ir nozīmīga loma folkloras žanru saturiskajā piepildījumā, rokrakstu un literatūras procesu attīstībā, tautas un vernakulārās reliģijas kontekstā. Tās latviešu tradicionālo kultūru saista un sakņo plašākos kultūrvēsturiskos procesos Eiropā un pasaulē.

Debesu grāmatas ierasti ir neliela kabatas formāta pašdarināti iesējumi vai arī uz atsevišķām lapām ar roku rakstīti teksti, kam tiek piedēvēts pārdabisks un dievišķs spēks tās īpašnieku pasargāt no ievainojumiem, īpašumu no zagļiem; tā spēj apturēt asiņošanu un palīdz dzemdētājām. Savukārt, glabāta mājās, tā pasargā no uguns nelaimes, pērkona un zibens postījumiem, ūdens plūdiem. Debesu grāmatas saturs vēsta par tās dievišķo izcelsmi – to no debesīm nonesis eņģelis Miķelis, tā parādījusies kādā baznīcā Londonā vai Olšteinā. Debesu grāmatām izdalāmi vairāki tipi – Londonas, Miķeļa, Grāfa Filipa u. c. Līdzās Debesu grāmatas tekstam nelielajos iesējumos ir pierakstīti arī buramvārdi, kas, domājams, kalpojuši praktiskiem tautas medicīnas mērķiem – apvārdot cilvēku un mājdzīvnieku slimības.

Debesu grāmatas ir ne tikai vēsturiskas liecības par aktīviem dažādu sabiedrību un kopienu kūltūrmigrācijas procesiem Eiropā un pasaulē 17.–19. gadsimtā un garāk, bet arī izgaismo šo grāmatu lomu Latvijas ļaužu individuālajā ticībā vēl 20. gadsimtā. To dievišķo spēju dēļ – pasargāt no ievainojumiem un vardarbīgas nāves – tās ņemtas līdzi Pirmā un Otrā pasaules kara raisīto emigrāciju gaitās, kā arī pārrakstītas dotas līdzi latviešu karavīriem, piedaloties lielvaru karos.


Aicinām pieteikties mācībām programmā “Sestā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola: lielie valodas modeļi un mazās valodas” (Sixth Baltic Summer School of Digital Humanities: Large Language Models and Small Languages), kas norisināsies 2024. gada 22.–26. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) klātienē un tiešsaistē Zoom platformā.

Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola ir starptautiska intensīva tālākizglītības programma, kas humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī arhīvu, bibliotēku un muzeju profesionāļiem piedāvā apgūt dažādas digitālās pētniecības prasmes – sākot ar iemaņām, kas nepieciešamas darbam ar digitāliem datiem, līdz pētniecības rezultātu vizualizācijas prasmēm.

Skolas fokusa tēma ir lielie valodas modeļi un to izmantojums pētniecībā. Tallinas Universitātes CUDAN laboratorijas datorlingvistikas un kultūras analītikas pētnieks Andres Karjus (Andres Karjus) demonstrēs, kādas teksta anotēšanas un analīzes darbības lielie valodas modeļi spēj veikt efektīvi un nesalīdzināmi ātrāk nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas, savukārt Latvijas Universitātes pasniedzēja filozofe Līva Rotkale dalīsies pieredzē par to, kā ChatGPT lietotni izmantot atbalstam pētījumos. Kā katru gadu, dalībniekiem būs iespēja apgūt teksta apstrādi un datu vizualizāciju, izmantojot Python programmēšanas valodu, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēku, LNB pētnieku Ulda Bojāra un Valda Saulespurēna vadībā.

Lasīt vairāk...

Vācu valodas mēneša Latvijā ietvaros Baltijas-Vācijas augstskolu birojs sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti 4. aprīlī rīko zinātnisku vakaru "Ceļojums kā literatūras temats un literatūra kā ceļojums starp tradīcijām un inovācijām". Pasākums notiks LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4 un platformā Zoom vācu valodā ar sinhronu tulkojumu angļu valodā. Ar prezentāciju "Tradīcija un inovācija: Rūdolfa Blaumaņa noveles vācu literatūras spogulī" tajā piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs.

Vairāk šeit.


No 2. aprīļa līdz pat gada beigām katru nedēļu Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs lasāmas tematiskas tautasdziesmu izlases. Akciju nodrošina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Rīgas satiksme”.

Atzīmējot akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" publicēšanas noslēgumu un Latviešu folkloras krātuves 100. dzimšanas dienu, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar a/s "Rīgas satiksme" aicina godināt latviešu tautasdziesmas. Tās gadsimtiem ilgi pavadījušas latviešus ikdienas gaitās un svētku brīžos, vienojušas ļaudis no 19. gadsimta nācijas pašnoteikšanās centienos līdz Trešajai atmodai.

Akcijas nolūks ir rādīt latviešu tautasdziesmu bagātību, aptverot dažādus tematus, tos pieskaņojot svētkiem, piemiņas dienām vai arī dažādām sabiedrībā aktuālām norisēm. Tā kā akcijas sākums ir 1. aprīlī – Starptautiskajā joku dienā –, šajā nedēļā aicinām pasmaidīt un pazoboties, izmantojot tautasdziesmu rindas. Turpmākajās nedēļās plānotas dziesmas par pavasari, par darba tikumu, dziesmas, kas noderēs Mātes dienai u. tml. Vēršot uzmanību uz latviešu valodas bagātību, izvēlētas dažādu izlokšņu dziesmas.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pateicas pašvaldības kapitālsabiedrībai “Rīgas satiksme” par sadarbību latviešu tradicionālās kultūras popularizēšanā.

Jau iepriekš esam informējuši, ka 2024. gada rudenī iznāks akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 13. sējums, tādējādi noslēdzot teju 70 gadu ilgu vairāku paaudžu darbu. Tas ir Latviešu folkloras krātuvē sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums, un ar to sabiedrībai kļūs pieejams Latviešu folkloras krātuves arhīvos uzkrātais vairāk nekā miljonu lielais latviešu tautasdziesmu pūrs. Tas savākts pēc Krišjāņa Barona sakārtoto „Latvju dainu” (ap 219 000 tekstu) iznākšanas. Abi izdevumi kopā atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.

Šis ir viens no Latviešu folkloras krātuves simtgadei veltītajiem pasākumiem. Gada garumā plānoti dažādi latviešu folkloristikai veltīti pasākumi, aptverot gan institūcijas vēsturi, gan vēstot par plašo materiālu klāstu, ko Latviešu folkloras krātuve glabā.


Sirsnīgi sveicam LU LFMI pētniekus ar nominācijām Latvijas Literatūras gada balvā.

Inguna Daukste-Silasproģe nominēta kategorijā "spilgtākais darbs literatūrzinātnē"; Kārlis Vērdiņš ieguvis nominācijas kategorijās "labākais dzejas autodarbs" un "labākais literatūras autordarbs bērniem".
Lepojamies!

Vairāk šeit.

2024. gada 28. martā ZOOM platformā no plkst. 10.00 līdz 17.00 LU 82. starptautiskās konferences ietvaros notiks ikgadējā sekcija “Daba: starpdisciplinārā perspektīva". Šī sekcija ir satikšanās vieta tiem pētniekiem, kurus interesē cilvēku un viņu vides mijiedarbība humanitāro, sociālo zinātņu un starpdisciplinārā skatījumā.

Tajā piedalās arī LU LFMI pētnieki Dace Bula ar priekšlasījumu "Kā tas ir būt zilonim? Citbūtnes pieredze Ezeras zooprozā" un Artis Ostups ar referātu "Trauma un koki Knuta Skujenieka krājumā "Sēkla sniegā".

Vairāk: šeit.


Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amatu vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2024. gada 20. martā aizklātās vēlēšanās balsoja par amatu pretendentiem.

Vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē ar specializāciju trimdas un pēctrimdas kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē ievēlēja Ingunu Dauksti-Silasproģi.

Vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs nozarē “Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes” ar specializāciju ekokritikā un vides humanitārajās zinātnē ievēlēja Daci Bulu.

Apsveicam kolēģes!

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfiju, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti.

“Monogrāfijā aplūkoti galvenokārt tie jautājumi, kas gan man kā autoram personīgi bijuši saistoši vai arī neizzināti, gan arī raisījuši plašākas sabiedrības interesi, piemēram, buramvārdu senums, tekstu cilme, ietekmes un tekstu pārceļošana, baznīcas monopols un reliģiju ietekme uz tautas tradīcijām, pirmskristietības un kristietības tradīciju un tekstu attieksmes, tradīcijas sociālās un ekonomiskās robežas, padomju ideoloģijas ietekme uz vārdošanas tradīcijām un to pētniecību, dziedniecības popularitāte mūsdienās u. c.,” tā autors.

Buramvārdi ir rakstītas un verbālas formulas, tekstu kopas, kurām tiek piedēvēts neparasts, pārdabisks spēks kāda mērķa sasniegšanā (dziedināt, kaitēt, izlūgties, saistīt), ietekmēt dabas un sociālas parādības, savstarpējas attiecības, panākt labvēlīgu rezultātu utt. Buramvārdu tradīcija ir šo tekstu izmantojums, ko nosaka formulu pārmantojamība, to lietojuma konteksti, funkcionalitāte un iesaistītās personas (lietotāji). Savukārt buramvārdu tradīciju uztur vai tajā iekļaujas citas tradīcijas vai tradīciju kopas un saistītie žanri (tautas medicīna, ticējumi, teikas), kas, saturiski papildinot cita citu, veido vienotu pasaules uztveri un kultūrpieredzi kā ļaudīm pagātnē, tā arī mūsdienās. Lai arī individuālās pieredzes ir atšķirīgas un katra ir unikāla, tomēr tām ir vienojošas pazīmes, kas ļauj tās uzlūkot un analizēt kā vienotu tradīciju.

Grāmatas vāka noformējumam izmantots zīmējums krusta rozes apvārdošanai. "Rožu vārdi" ir viena no lielākajām tekstu grupām latviešu buramvārdu korpusā un saistāma gan ar rakstu, gan mutvārdu tradīciju.

Lasīt vairāk...

Šī gada 21.–22. martā Liepājas universitātē jau 30. reizi pulcēsies literatūras un kultūras pētnieki konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Ar referātiem konferencē piedalīsies arī vairāki LU LFMI pētnieki:

LZP projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" (lzp-2022/1-0505) ietvaros LU LFMI pārstāv arī pētnieces:

Pilna programma pieejama šeit.


Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 5. epizode “Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktori Marinu Platonovu.

Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē. Dr., prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām. Tāpat sarunas gaitā tiek noskaidroti trīs biežākie studentu profili, kuri izvēlas un kuriem noderīga šī studiju programma, un meklēta atbilde uz provokatīvu jautājumu, vai, beidzot šo programmu, studentam ir garantēts labi apmaksāts darbs DH / IT nozarē, kā arī raksturota reālistisku studentu prakses iespēju aina ar potenciālajiem darba devējiem. Raidieraksta noslēgumā izskan vairāki vērtīgi padomi ikvienam, kurš apver iespēju studēt Rīgas Tehniskās universitātes digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmā.

Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.



Turpinot tradīciju martā tikties ar saviem lasītājiem, arī šogad LU LFMI apgāds rīko "Grāmatu dienu", piedāvājot izpārdošanu, lieliskas atlaides un ekskluzīvu iespēju iegūt arī svaigākos apgāda izdevumus (piemēram, Aigara Lielbārža "Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti" solās būt pieejami pavisam svaigi no tipogrāfijas).

Tiekamies 22. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpa (1. stāvā), plkst. 11.00-18.00.



2024. gada 8. martā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātniskos lasījumus “Meklējot Džo”, kas notiek saistībā ar šobrīd muzeja Lielajā zālē skatāmo izstādi ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920”.

Zinātniskie lasījumi tiek organizēti, lai dalītos jaunākajos pētījumos par Jāzepu Grosvaldu, viņa daiļradi, mantojumu un laikabiedriem, iekļaujot arī pētniecisko darbu izstādes ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920” sagatavošanā. Pasākums sniegs padziļinātu ieskatu Grosvalda mākslas un biogrāfijas aspektos, pievēršoties gan daiļrades savdabībai, gan mākslinieka publiskajam tēlam un darbībai, gan laikmeta kultūras un vēsturiskajam kontekstam, gan Grosvalda kolekciju veidošanai un nozīmīgumam, kā arī mantojuma interpretācijām.

Konferencē piedalīsies arī LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone ar priekšlasījumu “Grosvaldes: autobiogrāfisko liecību loma sieviešu vēstures tīklojuma kartēšanā”.

Programma pieejama šeit.


8. un 9. martā notiks vairāki Bauskas muzeja un Viļa Plūdoņa muzeja rīkoti dzejnieka Viļa Plūdoņa jubilejas piemiņas pasākumi. Starp tiem arī populārzinātniska konference 8. martā Bauskas rātsnamā (Rātslaukums 1, Bauska), kurā ar referātu "Plūdoņa 1917. gada dzejolis "Latvju himna" mūzikā un mainīgajā politiskajā vidē" piedalīsies LU LFMI pētnieks Arnolds Klotiņš.

Vairāk šeit.