Eva Eglāja-Kristsone piedalīsies 4. Skaitļojošās literatūras pētniecības ikgadējā konferencē
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāju Andu Baklāni attālināti piedalīsies 4. Skaitļojošās literatūras pētniecības ikgadējā konferencē (4th Annual Conference of Computational Literary Studies), kas norisināsies 3.–4. jūlijā Krakovā, Polijā.
Pētījums veikts ar Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (DHELI, Nr.VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu.
Ieva Vīvere nominēta Gada balvai Sievietei līderei
Kopš 1997. gada tiek pasniegta balva sievietēm līderēm, kuru šobrīd organizē Sieviešu sadarbības tīkls. Šī gada 27. jūnijā AS “Rīgas starptautiskā autoosta” zālē “Ozols” notika Gada balvas Sievietei līderei pasniegšana. Tika pasniegtas kopumā septiņas balvas – piecas Latvijas reģionos (Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē), viena sievietei līderei diasporā un viena par ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
Vairāk pieejams šeit.
Iznācis Aigara Lielbārža sastādīts pētnieciskā žurnāla Incantatio numurs
Incantatio ir buramvārdu tematikai veltīts pētniecisks žurnāls, kas iznāk reizi gadā kopš 2011. gada. Žurnālu izdod ISFNR (The International Society for Folk Narrative Research) buramvārdu un vārdošanas pētnieku komiteja (Committee on Charms, Charmers and Charming) sadarbībā ar Igaunijas Literatūras muzeju, galvenā redaktore Mare Koiva.
A. Lielbārža sastādītais numurs lielā mērā balstās konferences “Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs” (The Canonical and Non-Canonical in Charming Texts and Practices) tematikā. Konferenci organizēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuve un ISFNR buramvārdu un vārdošanas pētnieku komiteja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā 2022. gadā. Konferences mērķis bija atklāt kanoniskās un nekanoniskās vērtības un aspektus buramvārdu tekstos un praksēs caur personīgām, sociālām, reliģiskām, politiskām un pat ekonomiskām saitēm un kontekstiem, jo dažādos laikos un dažādās sabiedrībās un kultūrās līdzās zinātnes un reliģijas kanonos balstītiem tekstiem un praksēm ir pastāvējušas oficiāli neapstiprinātas, neatzītas, taču plaši praktizētas tradīcijas.
Žurnālā ir iekļauti pieci pētnieciskie raksti, viena intervija un vairāku grāmatu un konferenču apskati. Tas lasāms arī brīvpieejā šeit.
Žurnāla numurs sagatavots ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” un Igaunijas Literatūras muzeja pētnieciskā granta EKM 8-2/20/3 atbalstu.
Zaiga Pleiko ieguvusi maģistra grādu
Sirsnīgi sveicam LU LFMI zinātnisko asistenti Zaigu Pleiko ar nozīmīgu akadēmisku sasniegumu – iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds antropoloģijā Latvijas Universitātes programmā “Kultūras un sociālā antropoloģija”.
Elīza Paula Graudiņa ieguvusi maģistra grādu
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā asistente Elīza Paula Graudiņa veiksmīgi pabeigusi maģistra studijas Viļņas Universitātē!
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām (18.06.2025.)
Noslēdzies konkurss uz akadēmisko amata vietām LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. LU LFMI Zinātniskā padome 2025. gada 18. jūnijā aizklātās vēlēšanās balsoja par amata pretendentiem:
Iespēja iesniegt rakstus žurnāla LETONICA speciālnumuram
Ar prieku izziņojam atklāto aicinājumu iesniegt rakstus žurnāla LETONICA īpašajam izdevumam – recenzētam, starpdisciplināram žurnālam, kas veltīts sabiedrības un kultūras izpētei Latvijā un Baltijas reģionā.
Žurnāla īpašais izdevums veltīts 19. un 20. gadsimta pirmās puses filozofijas un zinātņu attīstībai Baltijā, ar uzsvaru uz vāciski runājošo tradīciju, kā arī personībām, notikumiem, institūcijām un procesiem, kas ietekmējuši filozofijas un zinātnes attīstību līdz pat mūsdienām.
Lasīt vairāk...Kitija Balcare piedalīsies Starptautiskās kultūrvēstures biedrības konferencē Somijā
No 16. līdz 19. jūnijam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare piedalīsies Starptautiskās kultūrvēstures biedrības (International Society for Cultural History) konferencē "Human/Nature – Entanglements in Cultural History", kas notiks Lapzemes universitātē, Rovaniemi, Somijā.
Dalība konferencē notiks ar projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) atbalstu.
Arta Krūze piedalās NEFK2025
No 11. līdz 14. jūnijam Turku, Somijā notiek 36. Starptautiskā Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konference NEFK2025 “Nordic 2.0 and beyond”.
Vairāk: https://nefk2025.fi/
Klajā nācis žurnāla “Letonica” 55. un 56. numurs
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākie numuri apkopo pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs latviešu un angļu valodā.
Žurnāla numuri elektroniski pieejami šeit: https://lulfmi.lv/zurnals-letonica-numuri
“Letonica” 55. numurā Arnolds Klotiņš (LU LFMI) aplūko 20. gadsimta modernisma attīstību Baltijas valstu mūzikā un tā lomu sovetiskās normatīvās estētikas pārvarēšanā (1940–1990), Benedikts Kalnačs (LU LFMI) rakstā angļu valodā vēsta par lokālo identitāti un salīdzināmajiem aspektiem 19. gadsimta latviešu literatūrā, savukārt Sanita Duka (Latvijas Mākslas akadēmija) publicējusi rakstu “Politiskā teātra skatuve par sieviešu tiesībām: Rīgas Strādnieku teātra iestudējumi un diskusijas par abortu paragrāfu izmaiņām Sodu likumā Latvijā 1930.–1932. gadā”.
Ārvalstu pētnieku devumu angļu valodā pārstāv Alfijs Hovards (Alfie Howard, Līdsas universitāte, Lielbritānija) ar rakstu par koloniālismu, pretošanos un (anti)nacionālismu igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”, Vitālija Truskauskaite (Vitalija Truskauskaitė, Vītauta Dižā Universitāte, Lietuva) ar pētījumu par lietuviešu rakstnieka Baļa Srogas skatījumu uz teātra nākotni no nacistu koncentrācijas nometnes Štuthofā, Roma Bončkute (Roma Bončkutė, Klaipēdas Universitāte, Lietuva) ar pētījumu par Herdera ‘Frieden Frau’ un Simona Daukanta “lietuviešu sievas” jēdzienu, Panajotis G. Krimpass (Panagiotis G. Krimpas, Trāķijas Dēmokrita Universitāte, Grieķija) ar rakstu ““Māmiņ’ vaicā sav’ dēliņu”: latviešu kara tautasdziesmas atdzejošana mūsdienu grieķu valodā” saistībā ar Grieķijas revolūcijas 200. gadadienu un Gonsalo Presiado-Azansa (Gonzalo Preciado-Azanza, Saragosas Universitāte, Spānija) ar rakstu “Spāņu ietekme latviešu baletā (1923–1941): eksotika, identitāte un propaganda”.
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika 11. jūnijā
.jpg)
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka un pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 11. jūnijā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Plkst. 15.00 ar priekšlasījumu “Etnogrāfiskais kemps un kvīrais jūtīgums Gunāra Pieša spēlfilmā “Pūt, vējiņi!”” uzstāsies Jānis Ozoliņš, savukārt plkst. 16.00 būs dzirdams Arta Ostupa priekšlasījums “Multitemporalitāte mūsdienu latviešu prozā: teorētiskās un salīdzinošās perspektīvas”.
LU LFMI pētnieki 16. SIEF kongresā
No 3. līdz 6. jūnijam Aberdīnā, Skotijā norisināsies SIEF 2025 kongress – viens no nozīmīgākajiem tautas kultūras, antropoloģijas un etnoloģijas pētnieku pasākumiem Eiropā. Vairāk par kongresu: https://www.siefhome.org/congresses/sief2025/
* Elīna Gailīte – Digital data on Latvian folk dance in Latvia and exile [Latviešu tautas dejas digitālie dati Latvijā un trimdā]
* Ieva Garda-Rozenberga – Eco-nationalism in Latvia: the interplay of place identity and environmental activism [Ekoloģiskais nacionālisms Latvijā: vietas identitātes un vides aktīvisma mijiedarbība]
* Aigars Lielbārdis – Latvian traditions through the lens of Polish ethnographer Stefanie Uljanowska [Latviešu tradīcijas poļu etnogrāfes Stefanijas Uļjanovskas skatījumā]
* Ilze Ļaksa-Timinska, Sanita Reinsone, Haralds Matulis, Elvīra Žvarte – Archiving the Nonverbal in Pandemic Diaries [Neverbālā arhivēšana pandēmijas dienasgrāmatās]
* Ginta Pērle-Sīle – Unwriting and Misreading: a Key Study on Reactions Displaying Folk Songs in Public Transport [Neuzrakstīšana un pārpratumi: pētījums par reakcijām uz tautasdziesmu publicēšanu sabiedriskajā transportā]
* Rita Zara – Beyond the written: visualities in manuscript collections [Pāri rakstītajam: vizualitāte rokrakstu kolekcijās]
* Ieva Vīvere – Archival Literacy and Readings of Roma Photographs from pre-WWII Latvia [Arhīvu lasītprasme un romu fotogrāfiju interpretācijas pirmskara Latvijā]
* Digne Ūdre-Lielbārde – From Folkloresque Representations to Vernacular Creativity: Folk Ornament in Contemporary Latvia [No folkloriskām reprezentācijām līdz tautas radošumam: tautas ornamenti mūsdienu Latvijā]
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 10. epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”
Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 10. epizode “Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Dr. philol., LZA goda doktori Sarmu Kļaviņu.
Šajā epizodē atskatāmies uz datorlingvistikas pirmsākumiem Latvijā. Sarma Kļaviņa stāsta, kā viņa uzsāka studijas matemātiskajā lingvistikā, un kā lingvistikā ienāca datori un skaitļotāji. Runājam par agrīno mašīntulkošanu, tai skaitā bināro tulkošanu un starpniekvalodas paradigmu, kā arī vēlāk sekojošo atteikšanos no mašīntulkošanas sešdesmitajos gados. Galvenie Sarmas Kļaviņas pētījumi datorlingvistikā saistīti ar lingvistisko statistiku, kuras ietvaros tika veikts diplomdarbs par vārdšķiru analīzi, kā arī vēlāk izveidota latviešu publicistikas biežuma vārdnīca.
Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt www.digitalhumanities.lv mājaslapu.
Raidieraksts veidots ar projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstošas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, kuru finansē Latvijas Zinātnes padome.
Žurnāla "Letonica" speciālnumuram iespēja pieteikt rakstus
Cilvēki arvien biežāk izmanto sarunvalodas tehnoloģijas, piemēram, tērzēšanas robotus un citas mākslīgā intelekta formas. Šādas mijiedarbības raisa dziļus jautājumus par komunikāciju, identitāti, empātiju, ētiku un pašas cilvēku savstarpējās saskarsmes būtību. Žurnāla “Letonica” īpašais numurs aicina uz starpdisciplinārām zinātniskām publikācijām, kas pēta dažādus cilvēku mijiedarbības aspektus ar citbūtnēm — tehnoloģiskām, bioloģiskām, kultūras vai simboliskām.
Jānis Daugavietis piedalījās panku pētniecības konferencē
LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks Jānis Daugavietis š.g. 17. maijā konferencē "Diskusijas par dumpi: panks politisko pārmaiņu laikā" (Negotiating the Revolt: Punk in Times of Political Transformation) Prāgā uzstājās ar referātu "Vai viegli būt padomju panku pēdējai paaudzei?" (Is it easy to be the last generation of Soviet punks?).
Referāts pieejams – https://zenodo.org/records/15504675.
Referāts iezīmē sākumu gadījuma izpētei, kuras centrā ir pirmā (un pēdējā) Padomju Latvijas panku paaudze, kas citu jauniešu starpā dokumentēta arī 1986. gada dokumentālajā filmā “Vai viegli būt jaunam?” (rež. Juris Podnieks).
Konferenci rīkoja Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes Čehijas vēstures institūts, Panku pētnieku tīkls (www.punkscholarsnetwork.com), Čehijas un Slovākijas subkultūru arhīvs (https://ziny.info) un Populārās kultūras pētījumu centrs (en.cspk.eu).
Referāts un dalība konferencē īstenota projekta “‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakses autoritāras varas apstākļos” (lzp-2024/1-0059) ietvaros (https://lulfmi.lv/Primitiva-un-troksnaina-muzika-Padomju-Latvija-1956-1986-kontroles-mehanismi-un-izvairisanas-prakses-autoritaras-varas-apstaklos).
