Par darbinieku

Pētniecisks nomadisms

Pasaule nemitīgi piedāvā pētāmas lietas, savukārt zinātne — aizvien jaunus skatpunktus. Ļaujos gan tematiskam, gan teorētiskam nomadismam, ar ko aizbildinu nespēju palikt pie viena izpētes priekšmeta, to izdibinot līdz sīkākai detaļai. 

Pētnieces gaitas uzsāku folkloristikā, pētot tradicionālās kultūras izmantojumu nacionālās identitātes diskursā. Labu laiku manā interešu lokā bijusi folkloristikas teorija un vēsture, arī tradīciju dinamika politisko pārmaiņu kontekstā. 

Etnogrāfisks pētījums piepilsētas zvejnieku kopienā lika saprast, cik svarīgas cilvēkam ir attiecības ar savu vietu un vidi. Tā nonācu pie mitināšanās stāstiem un emocijām, ko raisa vides pārmaiņas. Nostalģija un solastalģija priekšpilsētu sajūtu ainavā ir tēmas, kas nodarbina vēl šobrīd. 

Pētot mutvārdu vides pieredzes stāstus, esmu daudz smēlusies no ekokritikas un vides humanitārajām zinātnēm. Tas savukārt mudinājis pievērsties arī literatūrai, īpaši — 20. gs. 70.–80. gadu rakstniecībai Latvijā, kas uzlūkojama par literāro ekoatmodu, kad rakstnieki iestājās par dabas aizsardzību, raudzīja definēt cilvēka identitāti citu sugu kontekstā, kā arī piešķirt balsi citbūtnēm un materiālajai pasaulei. 

Par pētniecības virzienu

Specializācijas jomas

Ekokritika
95%
Vides humanitārās zinātnes
90%
Naratīvu studijas
90%
Folkloristikas teorija un vēsture
95%
Folklora un nacionālisms
85%
Tradīcijas pēcsociālismā
80%
7

Projekti

31

Publikācijas

10

Grāmatas