
Pētniecisks nomadisms
Pasaule nemitīgi piedāvā pētāmas lietas, savukārt zinātne — aizvien jaunus skatpunktus. Ļaujos gan tematiskam, gan teorētiskam nomadismam, ar ko aizbildinu nespēju palikt pie viena izpētes priekšmeta, to izdibinot līdz sīkākai detaļai.
Pētnieces gaitas uzsāku folkloristikā, pētot tradicionālās kultūras izmantojumu nacionālās identitātes diskursā. Labu laiku manā interešu lokā bijusi folkloristikas teorija un vēsture, arī tradīciju dinamika politisko pārmaiņu kontekstā.
Etnogrāfisks pētījums piepilsētas zvejnieku kopienā lika saprast, cik svarīgas cilvēkam ir attiecības ar savu vietu un vidi. Tā nonācu pie mitināšanās stāstiem un emocijām, ko raisa vides pārmaiņas. Nostalģija un solastalģija priekšpilsētu sajūtu ainavā ir tēmas, kas nodarbina vēl šobrīd.
Pētot mutvārdu vides pieredzes stāstus, esmu daudz smēlusies no ekokritikas un vides humanitārajām zinātnēm. Tas savukārt mudinājis pievērsties arī literatūrai, īpaši — 20. gs. 70.–80. gadu rakstniecībai Latvijā, kas uzlūkojama par literāro ekoatmodu, kad rakstnieki iestājās par dabas aizsardzību, raudzīja definēt cilvēka identitāti citu sugu kontekstā, kā arī piešķirt balsi citbūtnēm un materiālajai pasaulei.
Specializācijas jomas
Ekokritika
Vides humanitārās zinātnes
Naratīvu studijas
Folkloristikas teorija un vēsture
Folklora un nacionālisms
Tradīcijas pēcsociālismā
Projekti
Publikācijas
Grāmatas