LITBEL pētnieki starptautiskā konferencē
LITBEL pētnieki starptautiskā konferencē aktualizē literatūras, piederības un digitālās kultūras mijiedarbību
No 2026. gada 16. līdz 18. septembrim Rīgā norisinājās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) organizētā starptautiskā zinātniskā konference “Kas veido literatūru? Pārskatot reālismu, poētiku un piederību” (What Makes Literature? Redefining Realism, Poetics, and Belonging). Konference, kas bija veltīta LU LFMI 80 gadu jubilejai, pulcēja literatūras un kultūras pētniekus no Latvijas un 17 ārvalstīm. Tās programmā bija iekļauti 66 referāti, tostarp septiņi valsts pētījumu programmas “Letonika” projekta LITBEL pētnieku referāti.
Konferences centrā bija jautājums par literatūras tapšanas, pastāvēšanas un interpretācijas nosacījumiem, kā arī literatūras lomu individuālās un kolektīvās identitātes, kultūras atmiņas un piederības veidošanā. Trīs dienu garumā pētnieki pievērsās reālisma un poētikas vēsturei, literatūras un politiskās varas attiecībām, kultūras robežām un migrācijai, kā arī literatūras radīšanas, izplatīšanas un uztveres pārmaiņām digitālajā laikmetā.
Konferences plenārreferātus sniedza Rīka Rosi (Riikka Rossi) no Helsinku Universitātes, Rosa Mučinjata (Rosa Mucignat) no Londonas Karaliskās koledžas un Dirks Gēče (Dirk Göttsche) no Notingemas Universitātes. Viņu referāti izgaismoja reālisma attiecības ar emocijām, valodu daudzveidību un atmiņas politiku, savukārt tematiskajās sekcijās Latvijas literatūras pētniecība tika iekļauta plašākā Eiropas un pasaules literatūras salīdzinošajā kontekstā.
Konference tika īstenota divu LU LFMI pētniecības projektu sadarbībā: Evas Eglājas-Kristsones vadītā valsts pētījumu programmas projekta “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa” (LITBEL) un Benedikta Kalnača vadītā fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi” (REALT).
LITBEL pētījumi: no literārās formas līdz digitālajai kultūrai
LITBEL pētnieki konferencē iepazīstināja ar pētījumiem trijos savstarpēji saistītos virzienos: literatūras poētika un kanona dinamika, periodika un publiskā kultūra, kā arī digitālā vide un literatūras ekosistēma.
Literatūras poētikas un kanona dinamikas pētniecības virzienu (WP2) pārstāvēja Sandra Meškova, Ilze Ļaksa-Timinska un Anda Baklāne.
Sandra Meškova referātā “Representation of Places of Memory in Anita Liepa’s and Māra Zālīte’s Life Writing” analizēja atmiņas vietu reprezentāciju Anitas Liepas un Māras Zālītes autobiogrāfiskajā rakstībā, pievēršoties telpas, individuālās pieredzes un kultūras atmiņas attiecībām. Pētījums aktualizēja dzīvesstāstu nozīmi personiskās un kolektīvās identitātes veidošanā.
Ilze Ļaksa-Timinska referātā “Everyday Stalinism in Latvian Short Prose of the 1920s–1930s USSR” pievērsās ikdienas staļinisma atveidojumam latviešu īsprozā Padomju Savienībā 20. gadsimta 20.–30. gados. Pētījums izgaismoja literārās formas un ideoloģiskā konteksta mijiedarbību, pievēršoties latviešu literatūras pieredzei ārpus Latvijas valsts robežām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Anda Baklāne referātā “Mapping Realism: Rural and Urban Space in Latvian Novels, 1879–1940” aplūkoja lauku un pilsētas telpas attēlojumu latviešu romānos no 1879. līdz 1940. gadam. Referāts sasaistīja reālisma poētikas, literārās modernitātes un telpiskās analīzes jautājumus, demonstrējot digitālo humanitāro zinātņu metožu iespējas literatūras vēstures pētniecībā.
Periodikas, publiskās kultūras un literārās līdzdalības pētniecības virzienā (WP3) ar referātiem piedalījās Paula Lāce un Jānis Oga.
Paula Lāce referātā “Taking Literature Outside: Literatura.lv, Literary Routes, and Public Humanities” pievērsās digitālā literatūras resursa Literatura.lv izmantošanai literārā mantojuma popularizēšanā, īpaši akcentējot literāro maršrutu un publisko humanitāro zinātņu iespējas. Referāts parādīja, kā digitālās infrastruktūras var savienot pētniecību, kultūras mantojumu un sabiedrības līdzdalību, padarot literatūras vēstures zināšanas pieejamas ārpus akadēmiskās vides.
Jānis Oga referātā “Authorial Activism and Cultural Belonging in Late Soviet Latvian Periodicals (1982–1985)” analizēja rakstnieku sabiedrisko aktivitāti un kultūras piederības diskursu vēlīnā padomju perioda latviešu presē. Pētījums aplūkoja periodiku ne tikai kā literāru tekstu publicēšanas vietu, bet arī kā publiskās komunikācijas telpu, kurā veidojās priekšstati par kultūru, identitāti un sabiedrisko līdzdalību.
Digitālās vides un literatūras ekosistēmas pētniecības virzienu (WP4) pārstāvēja Madara Stāde un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Anete Saulīte-Stačkune.
Madara Stāde referātā “Representation and Reinterpretation of Literature in Video Games: the Baltic Context” analizēja literatūras reprezentāciju un pārinterpretāciju videospēlēs Baltijas kontekstā. Pētījums pievērsās literārā satura transformācijai digitālajos medijos, aktualizējot jautājumus par literatūras robežām un tās jaunajām izpausmes un uztveres formām.
Anete Saulīte-Stačkune referātā “Digitalizing the Tangible Experience: Screen-Mediated Practices in the Contemporary Latvian Publishing Industry” aplūkoja digitālo tehnoloģiju un ekrānmediju ietekmi uz Latvijas mūsdienu izdevējdarbību. Referātā tika analizēta tradicionālās grāmatniecības pieredzes mijiedarbība ar digitālās komunikācijas un izplatīšanas praksēm, pievēršoties pārmaiņām literatūras aprites infrastruktūrā.
Starptautiskā sadarbība un projekta pētniecisko mērķu īstenošana
Konference kļuva par vienu no nozīmīgākajiem LITBEL pirmā darbības gada zinātniskajiem notikumiem. Tajā prezentētie pētījumi atspoguļoja projekta ieceri aplūkot latviešu literatūru kā vēsturiski mainīgu kultūras sistēmu, kurā literārās formas, autoru pieredze, periodika, publiskā telpa un digitālās tehnoloģijas mijiedarbojas ar identitātes un piederības veidošanās procesiem.
Konferences starptautiskais mērogs deva iespēju LITBEL pētnieciskos jautājumus apspriest salīdzinošā perspektīvā, sasaistot Latvijas literatūras vēstures un mūsdienu literārās kultūras izpēti ar aktuālajām diskusijām pasaules literatūrzinātnē. Vienlaikus tā stiprināja sadarbību starp projekta partnerinstitūcijām un starptautisko pētniecības kopienu.
Nozīmīgs bija arī LITBEL komandas ieguldījums konferences organizēšanā. Projekta vadītāja, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone kopā ar Benediktu Kalnaču bija viena no konferences galvenajām organizatorēm. Starptautiskajā konferences komitejā darbojās arī LITBEL pētnieki Jānis Oga un Anda Baklāne, piedaloties programmas zinātniskā satura veidošanā un starptautiskās pētniecības sadarbības stiprināšanā.
Konference apliecināja LITBEL pētnieciskās pieejas aktualitāti: latviešu literatūras izpratnei nepieciešams ne vien pētīt tekstus un to estētiskās īpašības, bet arī analizēt vēsturiskos, sociālos un tehnoloģiskos nosacījumus, kuros literatūra top, tiek izplatīta, lasīta un interpretēta.
Konferences programma un referātu kopsavilkumu krājums:
Konference īstenota valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa” (LITBEL, Nr. VPP-IZM-Letonika-2025/1-0006) un fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi” (REALT, Nr. lzp-2024/1-0341). LITBEL finansē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Konferences norisi atbalstīja arī Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldības programma “Live Riga” un Latvijas Universitāte.