Atskats uz konferenci: literatūra kā satikšanās telpa
Noslēgusies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā starptautiskā konference “Kas veido literatūru? Pārskatot reālismu, poētiku un piederību” (What Makes Literature? Redefining Realism, Poetics, and Belonging), kas bija veltīta LU LFMI astoņdesmit gadu jubilejai un norisinājās Rīgā no 16. līdz 18. septembrim. Konferences programmā bija iekļauti 66 referāti, kurus bija sagatavojuši literatūras un kultūras pētnieki no Latvijas un septiņpadsmit ārvalstīm.
Konferences nosaukumā ietvertais jautājums – kas veido literatūru? – bija apzināti plašs. Tas mudināja pārskatīt gan literatūras tapšanas un interpretācijas nosacījumus, gan tās spēju veidot identitāti, kopienu un kultūras atmiņu. Konferences dalībnieki pievērsās valodas un formas lomai, rakstnieku un lasītāju attiecībām, literatūras institūcijām un vēsturiskajiem apstākļiem. Referātos un diskusijās literatūra atklājās kā veids, kas vienlaikus saglabā pieredzi, apšauba nostiprinātus priekšstatus un ļauj runāt par to, ko citādi ir grūti formulēt.
Atklājot konferenci, LU LFMI direktore un konferences līdzorganizatore Eva Eglāja-Kristsone raksturoja arī tās pamatā esošo ieceri:
“Sākot plānot šīs trīs dienas, mēs vēlējāmies radīt tikšanās vietu idejām, kuras ne vienmēr nonāk savstarpējā dialogā. Reālisms, poētika un piederība veido kopīgu pamatu jautājumiem par atmiņu, identitāti, koloniālo un postpadomju pieredzi, vidi, digitālo kultūru, lasīšanu un publisko telpu.”
Konferences dalībniekus atklāšanā uzrunāja arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, akcentējot LU LFMI īpašo vietu universitātes pētniecības vidē, institūta starptautisko novērtējumu un humanitāro zinātņu nozīmi Universitātes kopējā attīstībā. Savukārt Orhūsas Universitātes emeritētais profesors un Eiropas Zinātņu, humanitāro zinātņu un mākslas akadēmijas Academia Europaea pārstāvis Svends Ēriks Larsens (Svend Erik Larsen) uzsvēra starptautiskās zinātniskās sadarbības un ideju aprites nozīmi, kā arī literatūrzinātnes spēju pārsniegt valstu, valodu un atsevišķu pētniecības tradīciju robežas. Atklāšanas uzrunas iezīmēja konferences institucionālo un starptautisko ietvaru, kurā LU LFMI astoņdesmit gadu pieredze savienojās ar skatu uz nozares turpmāko attīstību.
No reālisma vēstures līdz digitālajām un vides humanitārajām zinātnēm
Konferences struktūru veidoja četras savstarpēji saistītas tematiskās strāvas. Tajās tika aplūkota reālisma attīstība literatūrā – no virziena priekšvēstures līdz tā modifikācijām 20. un 21. gadsimtā; piederības izpratne, akcentējot mūsdienu rakstniecības tendences un 20. gadsimta sarežģīto mantojumu; poētikas jautājumi, īpašu uzmanību veltot dzejas, prozas un dramaturģijas formai; kā arī digitālo metožu nozīme mūsdienu humanitāro zinātņu pētniecībā.
Konferences darbs bija centrēts literatūrzinātnē un tās metodoloģiskajā daudzveidībā, tomēr būtisku vietu ieņēma arī starpdisciplināras ievirzes pētījumi, kuros literatūra tika skatīta saistībā ar filozofiju, vēsturi, atmiņas studijām, vides humanitārajām zinātnēm, teātri, mūziku, digitālo kultūru un lasīšanas socioloģiju. Diskusiju centrā arvien no jauna izvirzījās jautājumi par humanitāro zinātņu vietu un lomu 21. gadsimta zinātnes kopainā, kā arī to spēju kritiski interpretēt sabiedrības, tehnoloģiju un vides pārmaiņu procesus.
Konferences plenārreferātos Rīka Rosi (Riikka Rossi) no Helsinku Universitātes analizēja reālisma, naturālisma un emociju attiecības Ziemeļvalstu literatūrā; Rosa Mučinjata (Rosa Mucignat) no Londonas Karaliskās koledžas pievērsās reālismam tā dēvētajās mazajās valodās, savukārt Dirks Gēče (Dirk Göttsche) no Notingemas Universitātes aplūkoja reālisma un atmiņas politikas attiecības vācu literatūrā, pētot konkurējošus Napoleona karu naratīvus divu gadsimtu garumā.
Programmas ģeogrāfiskais un tematiskais plašums ļāva vienā sarunā sastapties Ziemeļvalstu, Baltijas, Centrāleiropas, Balkānu, Rietumeiropas, Latīņamerikas un Āzijas literatūras pētniecības perspektīvām. Referātos tika aplūkota gan Baltijas reālisma un sociālistiskā reālisma vēsture, gan iznīcības un ekoloģiskās krīzes naratīvi, migrantu literatūra, Gulaga atmiņas, nacionālās identitātes, animistiskais reālisms un literatūras pārtapšana digitālajā vidē.
Paaudžu un pieredžu dialogs
Konferences norisē būtiska bija dažādu paaudžu pētnieku klātbūtne, kas šo forumu padarīja par produktīvu un iedvesmojošu tikšanās vietu. Konferences līdzorganizators Benedikts Kalnačs atklāšanas uzrunā uzsvēra:
“Līdzās izciliem savas nozares speciālistiem ar ilggadīgu pētniecisko un administratīvo pieredzi konferencē bija pārstāvēti daudzi vidējās paaudzes zinātnieki, kuri ir savas karjeras augstākajā punktā un savu enerģiju un darbu velta jaunu, inovatīvu metožu izmantojumam un pētnieciskās telpas bagātināšanai, kā arī postdoktorantūras pētnieki un doktoranti, kuru pētnieciskās tēmas iezīmē rītdienas zinātnes aprises.”
Skatījumu daudzveidība padarīja konferences sekcijās un kuluāros risinātās sarunas īpaši piepildītas. Ārzemju viesi un Latvijas kolēģi uzteica arī pasākuma organizāciju, kā arī brīvo un radošo gaisotni.
Konferences starptautiskajā organizācijas komitejā darbojās Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs, Jānis Oga, Anda Baklāne, Jeanne E. Glesener, Zanda Gūtmane, Petra James, Mindaugas Kvietkauskas un Maris Saagpakk. Ikdienas organizatorisko un tehnisko darbu nodrošināja LU LFMI komanda. Konferences norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldības darījumu pasākumu līdzfinansēšanas programma “Live Riga” un Latvijas Universitāte.
LU LFMI konferencē ar referātiem pārstāvēja Kitija Balcare, Dace Bula, Pauls Daija, Inguna Daukste-Silasproģe, Elvis Friks, Elīza Paula Graudiņa, Māra Grudule, Ilze Jansone, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla, Paula Lāce, Ilze Ļaksa-Timinska, Agita Misāne, Jānis Oga, Artis Ostups, Ginta Pērle-Sīle un Madara Stāde. Institūta pētnieku referāti aptvēra plašu tematisko lauku – no latviešu reālisma pirmsākumiem, trimdas dzejas un vēlīnā padomju perioda kultūras līdz ekokritikai, dramaturģijai, digitālajai literatūrai, publiskajām humanitārajām zinātnēm un mūsdienu lasīšanas praksēm.
Divu pētniecības projektu sadarbība
Konference “Kas veido literatūru?” tika organizēta divu Latvijas Zinātnes padomes atbalstītu projektu sadarbībā. Tā bija daļa no valsts pētījumu programmas “Letonika” projekta “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa” (LITBEL, projekta Nr. VPP-IZM-Letonika-2025/1-0006), kuru vada filoloģijas doktore, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone, kā arī Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā atbalstītā projekta “Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi” (REALT, projekta Nr. lzp-2024/1-0341), kuru vada filoloģijas doktors Benedikts Kalnačs.
Abi projekti tiek īstenoti LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. To sadarbība ļāva latviešu un Baltijas literatūras pieredzi iekļaut plašākā starptautiskā diskusijā, vienlaikus parādot, ka reālisms, poētika un piederība nav savstarpēji nošķirti pētniecības lauki. Tie krustojas jautājumos par vēsturi un tagadni, estētiku un ideoloģiju, individuālo pieredzi un kopienu, nacionālo literatūru un pasaules literatūras apriti.
Konference apliecināja, ka literatūras pētniecības spēks rodas metodoloģiskā precizitātē, skatījumu daudzveidībā un gatavībā sarunāties pāri nozaru, valodu, valstu un paaudžu robežām. Iespējams, ka trīs Rīgā pavadītās dienas nesniedza vienu galīgu atbildi uz jautājumu, kas veido literatūru, taču tās deva ko vērtīgāku – jaunus veidus, kā šo jautājumu uzdot, un jaunus sarunu biedrus, ar kuriem turpināt meklēt atbildes.
- Konferences programma un kopsavilkumu krājums pieejams konferences tīmekļvietnē.
- Konferences fotogalerija pieejama šeit.