• 30-10-2026

Diskutē par rokmūziku padomju Latvijā kā kontrkultūras izpausmi

Latvijas Universitātes rīkotajā „Zinātnes kafejnīcas” diskusijā, kas norisinājās festivālā “Lampa 2026”, notika saruna par rokmūzikas lomu LPSR, kuru vadīja mūziķis un pētnieks Reinis Jaunais. Diskusijas centrā bija jautājums – vai rokmūzikas izpildīšana padomju laikā uzskatāma par apzinātu kontrkultūras izpausmi vai arī šai jauniešu vēlmei izpausties tomēr nebija saistības ar opozīciju varai.

Muzikologs, profesors Boriss Avramecs uzskata, ka rokmūzika viennozīmīgi bija kontrkultūras izpausme – laikā, kad mediju telpu pilnībā kontrolēja valsts, pat vienkārša Rietumu hitu atdarināšana (agrīnās Latvijas rokgrupas izpildīja rokenrola koverversijas, roka oriģinālmūzika nāca vēlāk) nesa brīvības ideju un darbojās kā alternatīva oficiālajai ideoloģijai. „Situācijā, kad mēs visi dzīvojām teju kā koncentrācijas nometnē, pati šī mūzika mums nesa kaut ko absolūti pretēju. Tā bija brīvība,” diskusijā uzsvēra B. Avramecs. Tajā pašā laikā profesors uzskata, ka „īstā” rokmūzika būtu nošķirama no oficiālo (valsts atzīto) „vokāli instrumentālo ansambļu” mūzikas.

Vēsturnieks Kaspars Zellis skaidro, ka sākotnēji vara jauniešu aizraušanos ar Rietumu populāro mūziku uztvēra kā pārejošu problēmu. Repertuāra kontroles institucionalizācija sasniedza kulmināciju 70. gados, kad tika ieviests diezgan visaptverošs un izsmalcināts kontroles mehānisms – t. s. tarifikācijas skates, bet 1983. gadā izveidota arī kontrolēta platforma kur uzstāties arī „netarificētajām” rokgrupām – t.s. ‘Rīgas Rokklubs’, kurš bija tiešā Rīgas komjaunatnes pakļautībā un netiešā VDK uzraudzībā. B. Aframecs piebilda, ka čekisti bija lieliski sapratuši – labāk, lai tas viss notiek labi zināmā vietā, kur gan mūziķus, gan klausītājus var nofotografēt vai nofilmēt.

Mūziķe, pasākumu rīkotāja un mākslas izstāžu kuratore Guna Kalnača no personīgās pieredzes pauž, ka 70. gados spēlēšana provinces ansambļos netika uztverta kā apzināta pretošanās – tā vienkārši bija jauniešu pašizpausme, kā arī veids kā kopā pavadīt brīvo laiku. Tomēr mūziķi bija spiesti iekļauties sistēmā, piedaloties tarifikācijas skatēs, kā arī ievērojot prasības par padomju komponistu mūzikas iekļaušanu repertuārā. Kalnača uzsver, ka ģimenēs tolaik bija iekodētas atmiņas par represijām: „Mēs visi tomēr bijām sagatavoti tam, ka mums ir jādzīvo, jāizdzīvo, jāpaliek dzīviem un nedod Dievs nokļūt tur, kur nokļuva mūsu vecāki vai vecvecāki. Tas mums bija ļoti dziļi iekšā.”

Mūzikas izdevējs, dīdžejs Raimonds Mežaks ieskicē grūtības veidojot agrīnās rokmūzikas ierakstu izlases – daudzi neatkarīgo grupu ieraksti nav saglabājušies, īpaši ja tās muzicēja agrāk par 80-to gadu vidu. Drošības iestādes turpināja pieskatīt un ietekmēt mūziķus vēl arī 80-to gadu otrajā pusē.

Iespējams, ka tas, kas vēlāk tiek dēvēts par kontrkultūru, ne vienmēr ir apzināts protests, bet sākās kā vēlme pēc normālas dzīves un brīvas pašizpausmes, kas autoritārā iekārtā automātiski kļūst par draudu valdošajam režīmam.

Lai arī padomju režīms gadu desmitiem sistemātiski centās ietekmēt jauniešu gaumi, salāgot pasaulē aktuālo populāro mūziku ar komunistisko ideoloģiju un izveidot paklausīgu „padomju mūziķi”, tieši mūzika kļuva par svarīgu, vienojošu elementu Atmodas laikā.

Arī mūsdienu sabiedrībā pastāv subkultūras un specifiski nišas mūzikas žanri (piemēram, smagais metāls, pankroks, noizs), kas estētisku un dažreiz arī politisku apsvērumu dēļ norobežojas no citas populārās kultūras un „meinstrīma”.

Diskusiju cikls “Aurora Nexus FM / Radio NABA studija” tika īstenots LU projektā “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” (proj. Nr. 101305570), ko finansē Eiropas Komisijas programma “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027”. 

“Logotipu ansamblis ar Eiropas Savienības, Marie Skłodowska-Curie Actions 30 gadu jubilejas, Latvijas Universitātes, Aurora Nexus un Research Latvia zīmoliem.”