CLARIN–DARIAH konferences fokusā – digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūru attīstība
2026. gada 5. martā notika CLARIN–DARIAH pavasara konference, kurā Latvijas un starptautiskie eksperti diskutēja par digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūrām, valodas tehnoloģijām un mākslīgā intelekta iespējām pētniecībā.
Konferenci atklāja LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns. Pirmajā sēdē, kuru vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais asistents Dāvis Eņģelis, tika aplūkota valodas resursu un digitālo infrastruktūru attīstība Eiropā un Latvijā. Andrius Utka iepazīstināja ar Lietuvas valodas resursiem mākslīgā intelekta laikmetā un CLARIN-LT pieredzi, savukārt Ahmads Kamals sniedza ieskatu DARIAH-SE darbībā un Zviedrijas mezgla attīstībā. Vadošā pētniece LU Matemātikas un informātikas institūtā un LU profesore Inguna Skadiņa atskatījās uz desmit gadiem ar CLARIN, izvērtējot sasniegto un nākotnes perspektīvas, bet Latvijas universitātes asociētā tenūrprofesore un Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja Sanita Reinsone iezīmēja paveikto un izaicinājumus, virzoties uz DARIAH-LV kontaktpunkta izveidi.
Kafijas pauzes laikā notika diskusijas un demonstrācijas, kurās tika prezentēti dažādi digitālie resursi un rīki, tostarp latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze, rediģējumu korpuss “Norma”, pētniecības datu repozitorijs DataverseLV, latviešu tautasdziesmu digitalizācijas un analīzes risinājumi, attēlu meklēšanas rīks Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, runas transkribēšanas rīks LATE, mākslīgā intelekta izmantošana grāmatu kataloģizēšanā un latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca.
Otrajā sēdē, kuru vadīja LU Digitālo humanitāro zinātņu doktorants Viesturs Vēveris, tika prezentēti aktuāli pētniecības projekti. LU Matemātikas un informātikas institūtā vadošā pētniece Ilze Auziņa iepazīstināja ar valsts pētījumu programmas projektu “Digitālie resursi un mākslīgā intelekta tehnoloģijas latviešu valodas ilgtspējai” (DigiLATE), LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa prezentēja projektu “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (LaTS), savukārt LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš stāstīja par LU lielās ietekmes projektu “Atvērtās zināšanu ekosistēmas sabiedriskās zinātnes attīstībai” (ȬPEN). Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Anda Baklāne iepazīstināja ar jaunumiem bibliotēkas datu apstrādes un pētniecības infrastruktūrā, īpaši akcentējot bibliogrāfiskos datus un mākslīgā intelekta izmantojumu.
Konference noslēdzās ar paneļdiskusiju “Humanitārās zinātnes MI laikmetā: ko sagaidām no infrastruktūrām?”, kuru moderēja Uldis Zariņš un kurā piedalījās LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis, Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra valdes priekšsēdētājs Iļja Afanasjevs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Vīvere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere un Kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Diskusijā tika uzsvērta digitālo pētniecības infrastruktūru nozīme humanitāro zinātņu attīstībā, kā arī nepieciešamība turpināt attīstīt valodas tehnoloģijas, atvērtus datus un starpinstitucionālu sadarbību, lai nodrošinātu humanitāro zinātņu konkurētspēju un iespējas pilnvērtīgi izmantot gan tehnoloģiju, gan mākslīgā intelekta potenciālu nākotnē.
Konference notika ar projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) atbalstu.