UNART: 18 mēneši atslēdzot Aizsauli

Velni, veļi, meža gari un raganas nav tikai pasaku un tautasdziesmu tēli. Tie arvien biežāk parādās mūsdienu Latvijas un Baltijas mākslā, tādēļ projekts “Laikmetīgā māksla un folklora: Atslēdzot aizsauli (UNART)” nu jau pusotru gadu pēta, kāpēc tas tā notiek. Projekta vidusposmā pētnieki ir pārliecinājušies, ka pēdējo piecu gadu laikā ir strauji pieaudzis atsauču skaits uz nāvi, aizsauli, tās būtnēm un citām “htoniskām” folkloras tēmām Latvijas mākslā.

Folklora un mitoloģija ir viens no veidiem, kā sabiedrība izprot un pārvar bailes, zaudējumu un pārmaiņas. Iespējams, htoniskās folkloras klātbūtne Latvijas laikmetīgajā mākslā atspoguļo gan mākslinieku vēlmi apstrādāt sarežģīto ģeopolitisko un ekoloģisko situāciju, gan arī atsaucas uz pasaulē arvien plašāk izplatīto vēlmi apgūt, izprast un izmantot tradicionālās zināšanas, interpretējot tās mūsdienīgās formās.

Pirmo projekta pusi pētnieku komanda veltīja datu vākšanai: tika pārskatītas akadēmiskās un populārās publikācijas, galeriju arhīvi, izstāžu katalogi, mākslinieku tiešsaistes profili un izmēģināti MI risinājumi. Šī darba rezultātā tika izveidota datu kopa ar vairāk nekā 300 attēliem 159 datu bāzes vienībās, kas atspoguļo 106 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mākslinieku darbību. Visi šie materiāli ir pieejami projekta galerijā LFMI tīmekļvietnē. Pēc sākotnējo rezultātu analīzes pētnieki ar veica padziļinātas intervijas desmit māksliniekiem etnogrāfisko pastaigu formā. Septiņas no šīm intervijām lasāmas platformā artteritory com.

Datu kopas analīzē iezīmējās četras saistītas tēmas: nāve un pēcnāves dzīve; velni un citas htoniskas būtnes; burvestības un rituāli; un daba, īpaši meži, purvi un ūdeņi. Šīs tēmas interpretētas ļoti daudzveidīgi – gan ironiski vai provokatīvi, gan sirsnīgi un apliecinoši. Daudzos mākslas darbos, šķiet, tieši baisajās tēmās ir atrasts jauns spēks. Htoniskajai mitoloģijai ir liela loma ne tikai vizuālajā mākslā un tēlniecībā, bet arī performances mākslā.

Pētnieciskās hipotēzes un sākotnējie rezultāti tika prezentēti četrās starptautiskās konferencēs, savukārt starptautiskais simpozijs, kas 2026. gada maijā notika Tallinā, Igaunijas Mākslas akadēmijā, pulcēja pētniekus, māksliniekus un kuratorus. Simpozija prezentācijās un darbnīcās tika aplūkota mitoloģija laikmetīgajā mākslā, feministiskas un kritiskas folkloras interpretācijas, tradicionālās zināšanas, performances un jaunas pieejas kuratoru praksei. Simpozijs nostiprināja starptautiskos sadarbības tīklus un radīja iespējas starpdisciplinārai pieredzes un ideju apmaiņai.

Projekta otrajā pusē komanda pievēršas rezultātu interpretācijai un izplatīšanai. Augustā Madonā jau norisinājās vasaras skola “Atburtās pasaules: laikmetīgās prakses un tradicionālās zināšanas”, kas tika organizēta sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, un pulcēja 25 studentus, jaunos māksliniekus un kuratorus no visas pasaules. Viņi kopīgi pētīja, kā folklora un tradicionālās zināšanas var iedvesmot jaunas mākslinieciskās prakses un sniegt nozīmīgas perspektīvas mūsdienu izaicinājumu izpratnei. Tagad projekta komanda gatavo pētnieciskos rakstus un monogrāfiju.

^{Foto: Toms Grīnbergs, LU.}