Starptautiskā konferencē "Kas veido literatūru?" pētnieki literatūru skatīs starpdisciplināri
No 16. līdz 18. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīgā rīkos starptautisku zinātnisku konferenci “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”. Konference ir viens no centrālajiem notikumiem LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 80. jubilejas gadā.
"Laikā, kad literatūras radīšanu, izplatīšanu un lasīšanu būtiski ietekmē digitālie mediji, mākslīgais intelekts, politiskie satricinājumi, migrācija un jaunas sabiedriskās komunikācijas formas, konference aktualizēs literatūras spēju radīt, atspoguļot un apšaubīt priekšstatus par realitāti, identitāti un piederību," uzsver LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone. "Konferencē piedalīsies literatūras, kultūras, mākslas, mediju, atmiņas un identitātes procesu pētnieki. Šāds starpdisciplinārs skatījums ļaus literatūru aplūkot gan kā estētisku parādību, gan arī kā sabiedrisku un kultūras praksi, kas mijiedarbojas ar vēsturi, politiku, tehnoloģijām, kolektīvo atmiņu un mainīgām piederības formām."
Trīs dienu garumā konference pulcēs ap 70 literatūras un kultūras procesu pētnieku no Eiropas un citām pasaules daļām, veidojot starpdisciplināru dialogu starp literatūrzinātni, kultūras studijām, atmiņas un identitātes pētniecību, digitālajām humanitārajām zinātnēm, mākslas un mediju studijām. Tās dalībnieki no dažādām teorētiskajām un metodoloģiskajām perspektīvām pievērsīsies šķietami vienkāršam, tomēr fundamentālam jautājumam – kas veido literatūru.
Programmā: reālisms, poētika, piederība un digitālā kultūra
Konferences programma veidota četros savstarpēji saistītos tematiskajos virzienos: reālisma kartēšana; poētika un literārās formas; piederība un identitāte; digitālā literatūra un lasīšanas kultūras. Referātos reālisms tiks aplūkots no 19. gadsimta līdz mūsdienām, analizējot tā saikni ar naturālismu, modernismu, sociālistisko reālismu, postkoloniālo un postpadomju pieredzi, ekoloģisko domāšanu, atmiņas studijām, daudzvalodību un digitālo kultūru.
Dalībnieki diskutēs par literatūras lomu individuālās un kolektīvās identitātes veidošanā, nacionālā un kultūras kanona tapšanā, atmiņas saglabāšanā un pārveidošanā, kā arī par literatūras attiecībām ar ideoloģiju, vēsturiskām traumām, diasporu, migrāciju un sabiedriskajām pārmaiņām.
Programmā iekļauti arī jautājumi par literatūras nākotni digitālajā laikmetā: lasītāju priekšstatiem par mākslīgā intelekta autorību, literatūras reprezentāciju un interpretāciju videospēlēs, ekrāna pastarpinātām lasīšanas praksēm un izmaiņām mūsdienu izdevējdarbībā.
Konferences ģeogrāfiskais un intelektuālais tvērums ļaus Latvijas un Baltijas literāro pieredzi aplūkot plašākā salīdzinošā kontekstā. Referātos tiks sastatītas Ziemeļvalstu, Baltijas, Centrāleiropas un Austrumeiropas, Latīņamerikas un citas literārās tradīcijas.
Konferencē piedalīsies starptautiski pazīstami salīdzinošās literatūrzinātnes, reālisma, daudzvalodības, kultūras atmiņas un literatūras teorijas pētnieki no Helsinku Universitātes, Londonas Universitātes koledžas, Notingemas Universitātes, Orhūsas Universitātes, Luksemburgas Universitātes, Kopenhāgenas Universitātes, Gēteborgas Universitātes, Upsālas Universitātes, Tallinas Universitātes, Tartu Universitātes, Viļņas Universitātes, Varšavas Universitātes, Kārļa Universitātes Prāgā, Štutgartes Universitātes, Bīlefeldes Universitātes, Freiburgas Universitātes, Redžainas Universitātes Kanādā, Maranjaunas Federālās universitātes Brazīlijā un citām zinātniskajām institūcijām.
Trīs plenārlekcijas
Konferences plenārlekcijas Rīgā sniegs trīs starptautiski atzīti pētnieki, kuru darbs pārstāv savstarpēji papildinošos skatījumus uz reālismu, salīdzinošo literatūrzinātni, valodu un kultūras atmiņu.
Konferences akadēmisko programmu trešdien, 16. septembrī, atklās Helsinku Universitātes profesore Rīka Rosi (Riikka Rossi) ar plenārlekciju “Reālisms, naturālisms un emocijas: izsekojot reālisma noskaņām”, kurā profesore pievērsīsies reālismam un naturālismam emociju un literāro noskaņu perspektīvā, paplašinot izpratni par to, kā literatūra veido un ļauj pieredzēt realitāti.
Ceturtdien, 17. septembrī, plenārlekciju “Dzimtās valodas un tautas valodas: reālisms ‘mazajās’ valodās” sniegs Londonas Universitātes koledžas pētniece Rosa Mučinjata (Rosa Mucignat), kura pievērsīsies valodu daudzveidībai, daudzvalodīgām literārajām kultūrām un reālisma attiecībām ar valodu un kopienu. Šie jautājumi ir īpaši nozīmīgi mazāku Eiropas literatūru un pārnacionālu kultūras procesu izpētē.
Piektdien, 18. septembrī, Notingemas Universitātes profesors Dirks Geče (Dirk Göttsche) lasīs plenārreferātu “Reālisms un atmiņas politika: konkurējoši vēstījumi par kariem pret Napoleonu vācu literatūrā, 1813–2013”, kurā aplūkos reālisma, vēstures interpretācijas un atmiņas politikas attiecības divu gadsimtu garumā.
Latviešu literatūra starptautiskā dialogā
Būtiska konferences programmas daļa būs veltīta latviešu literatūrai un tās saiknei ar plašākiem Eiropas un pasaules literārajiem procesiem. LU LFMI, Latvijas Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Daugavpils Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas pētnieki analizēs protoreālismu un 19. un 20. gadsimta mijas reālismu, sociālistisko reālismu, trimdas literatūru, postkoloniālo pieredzi, pilsētas un lauku telpas reprezentāciju, kultūras piederību, ekodramaturģiju, literatūras adaptācijas teātrī un mūsdienu lasīšanas prakses.
"Latviešu literatūra konferencē netiks aplūkota kā izolēta nacionāla tradīcija. Tā tiks iekļauta plašākā diskusijā par reālismu, estētisko inovāciju, ideoloģisko varu, kultūras atmiņu un piederību. Šāda salīdzinoša un starpdisciplināra pieeja ļauj izcelt gan latviešu literatūras savdabību, gan tās nozīmi starptautiskajā humanitāro zinātņu pētniecībā," stāsta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs.
Konference “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību” izaugusi no divu LU LFMI īstenotu un literatūras pētniecībai veltītu projektu sadarbības: no Dr. philol. Evas Eglājas-Kristsones vadītā projekta “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa” (LITBEL, projekta Nr. VPP-IZM-Letonika-2025/1-0006), kas pēta latviešu literatūru kā sabiedrisku un kultūras resursu, sasaistot poētikas, personību un kanona izpēti ar periodiku, publisko kultūru, mūsdienu lasīšanas paradumiem un digitālo vidi, un no Dr. habil. philol. Benedikta Kalnača vadītā projekta “Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi” (REALT, projekta Nr. lzp-2024/1-0341), kas no jauna izvērtē latviešu literāro reālismu tā saiknē ar estētisko inovāciju, identitātes veidošanos, postkoloniālo un postpadomju pieredzi, pretotiesspēju un sociālajām pārmaiņām. Īpaša uzmanība projektā pievērsta tā dēvēto perifēro reālismu daudzveidībai.
Konferencē abi pētnieki ir apvienojuši LITBEL un REALT pētnieciskās perspektīvas un starptautiskos akadēmiskos sadarbības tīklus, sasaistot reālisma un piederības jautājumus ar poētiku, identitāti, atmiņu, publisko kultūru un digitālajām pārmaiņām.
Konferences rīcībkomiteja
Konferences rīcībkomiteja: Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs un Jānis Oga no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Anda Baklāne no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Žanna E. Glezenera (Jeanne E. Glesener) no Luksemburgas Universitātes, Zanda Gūtmane no Rīgas Tehniskās universitātes, Petra Džeimsa (Petra James) no Briseles Brīvās universitātes; Mindaugs Kvietkausks (Mindaugas Kvietkauskas) no Viļņas Universitātes un Marisa Sāgpaka (Maris Saagpakk) no Tallinas Universitātes.
Praktiskā informācija
Konference “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību” (What Makes Literature? Redefining Realism, Poetics, and Belonging), ko interesenti ir aicināti apmeklēt klātienē, norisināsies no 16. līdz 18. septembrim Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, Rīgā. Konferences atklāšana notiks trešdien, 16. septembrī, plkst. 9.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā.
Konferences darba valoda – angļu.