REALT: 18 mēneši ar reālisma literatūru
Reālisma pētniecība ir izrādījusies par vienu no intriģējošākām tēmām pēdējo gadu literatūrzinātnē gan Latvijā, gan ārpus tās. Būtiski ir saprast autora un lasītāja attiecības ar realitāti, literārajos darbos izmantotos mākslinieciskos paņēmienus un tēlus, tāpat kā ievirzi un mērķi, kas ir konkrētā teksta veidošanas pamatā. Pēdējā desmitgadē literatūras pētniecībā aktualizējies jautājums par perifēro reālismu, kas latviešu literatūras gadījumā veido projekta pētniecisko jautājumu: kā reālisma daiļdarbos dažādos periodos atbalsojas latviešu sabiedrības vēstures sociālie pavērsieni, estētisko meklējumu refleksija, tostarp arī postkoloniālisma un postpadomju kultūras fokusā.
Balstoties teorētiskos vispārinājumos, kā arī gadījumu izpētē, projekta pētnieku veikums aptver plašu laika diapazonu: sākot no 19. gs. pirmās puses un protoreālisma izpētes latviešiem paredzētajā literatūrā līdz pat mūsdienu literatūras un reālisma attiecību izpētei. Izvēlētie tekstu piemēri izgaismo dažādas perspektīvas – sievietes lomu reālisma rakstniecībā, traumas klātesamību, sevis meklējumus un telpas dažādību nacionālās literatūras veidošanas procesos u.c.
Šo astoņpadsmit mēnešu laikā publicēti divi zinātniski raksti starptautiski atzītos izdevumos, kuru autori pievērsušies 19. gs. nogales latviešu reālisma vēsturiskajiem kontekstiem un autoru pašrefleksijai 19. gs. un Ēvalda Vilka īsprozas darbu nobeigumu estētiku atkušņa periodā (1956–1964), meklējot tipoloģiskas paralēles ar itāļu neoreālisma kino. Sagatavoti vēl vairāki raksti, divi no kuriem pieņemti publicēšanai.
Projekta ietvaros izpētītais prezentēts piecās starptautiskās konferencēs, tai skaitā Baltijas humanitārajām zinātnēm prestižajā 16. Baltijas studijām veltītajā konferencē Kembridžā, Lielbritānijā. Īpaši izceļams arī sagatavošanās darbs šoruden Rīgā organizētajai starptautiskā konference “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”, kas norisinājās septembrī un atsevišķā plūsmā pulcēja izcilus reālisma literatūras pētniekus no Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Rietumeiropas. Šī konference ir arī izcils piemērs, kā veicināt interesi par latviešu literatūru un tās izpratni plašākā literatūrzinātnieku auditorijā. Tāpat projekta pētnieki piedalījušies atsevišķiem konkrētiem tematiem veltītās konferencēs kas veltītas Baltijas feminisma studijām, dekadences un nacionālisma attiecībām un Ibsena daiļrades pētniecībai.
Plašāku, ne tikai akadēmisku auditoriju uzrunāja projekta pirmā gada pēdējā ceturksnī notikusī LNB krājuma izlases izstāde “Reālistes: latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā”. Līdz ar pavadošām diskusijām gan akadēmiskā lokā, gan arī iesaistot mūsdienu autores, izstāde aktualizēja jautājumu, ko reālisma literārajā ainavā ienes sievietes. Sarunu ieraksti klausāmi Soundcloud platformā (šeit un šeit).
Projekta sadarbība ar Latvijas sabiedrisko mediju ļāvusi tapt vairākām intervijām, kas skar gan reālisma pētīšanas aktualitāti, gan mainīgo skatu uz reālismu pētniecībā, gan arī komentēt iepriekšminētās izstādes tapšanu.
Populārzinātniskā ievirzē par projekta ietvaros izpētīto vēsta rakstu sērija literatūrai un kultūrai veltītajā tīmekļvietnē “Punctum”. Tajā jau publicēti Arta Ostupa, Zandas Gūtmanes, Paula Daijas, Gintas Pērles-Sīles un Ilzes Jansones vērojumi reālisma literatūras laukā.
Projekta nākamajā posmā paredzēts turpināt sagatavot zinātniskās publikācijas, ar referātiem piedalīties konferencēs, nolasīt publiskas lekcijas, kā arī sagatavot žurnāla "Letonica" īpašo numuru par reālismu ar projekta dalībnieku un uzaicinātu ārzemju autoru līdzdalību.
Viens no svarīgākajiem projekta pasākumiem gaidāms 2026. gada oktobrī, kad sadarbībā ar RTU Liepājas akadēmiju tiks organizētas urbānā reālisma rakstības meistarklases, ko veidos projekta dalībnieku priekšlasījumi un praktiskās nodarbības ar Rakstniecības maģistra programmas studentiem. Meistarklašu noslēgumā plānota iepazīšanās ar to laikā tapušajiem tekstiem.
Attēlā: Fēliksa Nadāra gaisa balona "Le Géant" pacelšanās Briselē 1864. gada septembrī.
