Pētījuma poētika 11. februārī – Jānis Oga

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 11. februārī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Ar priekšlasījumu “Rakstnieka un varas attiecības 70. gadu īsprozā” uzstāsies Jānis Oga.

Priekšlasījuma nosaukumā minētais “rakstnieks” interpretējams vismaz divējādi: rakstnieks kā protagonists, un rakstnieks kā profesija. Aplūkošu paralēles un atšķirības Zigmunda Skujiņa (1926–2022), Jāņa Kalniņa (1923–2000) un Jāna Krosa (Jaan Kross, 1920–2007) īsprozas darbos, kas veltīti vēsturei un sarakstīti 20. gs. 70. gados, Baltijas rakstniekiem meklējot vēsturē sakņotu identitāti.

20. gs. 70. gadu īsproza, salīdzinot ar romāniem, arī tieši rezonēja ar vēsturisku notikumu un personību jubilejām, izceļot un reabilitējot gan notikumus, gan tajos iesaistītās personības. Piemēram, latviešu Dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumi Dziesmu svētku simtgadē tika sasaistīti ar mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu (1826–1868), kurš ir galvenais varonis Skujiņa stāstā “Neikens iet uz Roperbeķiem” (1973), savukārt Igaunijas Dziesmu svētku simtgade un viens no to rīkotājiem, žurnālists un dzejnieks Johans Voldemārs Jansens (Johann Voldemar Jannsen, 1819–1890), ir Krosa stāsta “Stunda grozāmkrēslā” (1971) centrā. Daudzslāņains ir Kalniņa stāsts “Turaidas pagastskrīveris” (1979), kurā rakstnieka Pērsieša (1862–1901) liktenī, nespējot izšķirties starp administratora maizes darbu un rakstnieka aicinājumu, tēlota paša Kalniņa emocionālā dilemma, ieņemot institūta direktora posteni un cīnoties par daiļliteratūrai atlicināmo laiku ikdienas birokrātisko pienākumu pārsvarā.

Aplūkotie autori iesaistās dialogā ar saviem varoņiem, aicinot viņus atbildēt uz jautājumiem, kas skar arī pašus autorus: mākslinieka identitāti koloniālā situācijā, kompromisus un konformismu, attiecības ar laikabiedriem un varas struktūrām, godaprātu, pusmūža krīzi un novecošanu.