Pasaules atburšana Madonā

No 2026. gada 6. līdz 10. augustam Madonā notika LU LFMI projekta UNART komandas un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā vasaras skola "Atburtās pasaules: laikmetīgās prakses un tradicionālās zināšanas.” Dalībnieki - mākslinieki, kuratori un tradīciju pārzinātāji no  dažādām pasaules malām - noklausījās teorētiskas lekcijas, piedalījās mākslinieku darbnīcās un patstāvīgi veidoja grupu darbus, iedzīvinot nometnē apskatītās idejas un bagātinot savas mākslinieciskās prakses.

Teorētiskajā aspektā vasaras skolu ievadīja LFMI pētnieku Toma Ķenča un Janas Kukaines lekcija "Atslēgas uz viņsauli", kurā tika aplūkoti līdšinējie UNART atklājumi. Filozofs Juhans Hellerma lekcijā "Sērkociņi, kas aizdedzināti tumsā: brīnums un rezonanse pasaulē, kurā vairs nav maģijas" un filozofe Anne Sauka lekcijā "Pasaules atkalatburšana: filozofiskie konteksti" pievērsās jēdziena “re-enchantment” dažādajām izpratnēm un potenciālam gan domāšanas, gan rīcības pārmaiņām. Kuratore Marta Kudelska iepazīstināja ar fiktīvu tēlu, Ernestu Totu un viņas inovatīvo pieeju mākslas vēstures pētniecībā, kamēr Vaim Sarv lekcijā "Mutvārdu frikcijas: atlikuma izskanēšana, klausīšanās pēc dziedināšanas" iztaujāja ikdienas tradicionālo zināšanu attiecības ar folkloristikas pieņēmumiem. Praktiskajās darbnīcās māksliniece Liene Rumpe, dejas un kustību terapeite Simona Orinska, kā arī mākslinieces Gundega Evelone un Eva Vēvere iezīmēja savu mākslniniecisko prakšu metodoloģiju un piedāvāja izmēģināt šīs pieejas praktiskā, iemiesotā veidā, atrodot gan saiknes starp idejām un skatpunktiem, gan ķermeni un sapņiem, kā arī iedzīvinot latviešu mitoloģijas tēlu pretrunīgo iedabu.

Vasaras skolā satikās dažādu dzīvesgājumu dalībnieki no Latvijas, dažādām Eiropas valstīm, kā arī Gruzijas, Argentīnas, Ķīnas un Taivānas, kas apliecina tēmas plašo rezonansi. Teorētiski bagātīgā un vienlaikus dzīvīgi eklektiskā pasaules skatījumu savijumā veidojās skolas mikrokosms, kuru caurstrāvoja savstarpēja cieņa, interese par kolēģu idejām un atvērtība dažādām pieredzēm. Vasaras skola atjaunoja interesi par nemateriālo kultūras mantojumu un folkloru, ļaujot to ieraudzīt arī ikdienas audumā. Tradicionālā kultūra atklājās kā pastāvīgi pārinterpretējama, iztēli rosinoša un laikmetīgās mākslas praksēm dāsna telpa, kuru iespējams pētīt gan akadēmiski, gan dziļi personiski un rotaļīgi.

UNART komanda ir pateicīga par sadarbību LLMC un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam. Projektu atbalsta Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025”, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonds.

Atbalsta: LZP FLPP projekts “Laikmetīgā māksla un folklora: Atslēdzot aizsauli (UNART)” (lzp-2024/1-0479).

^{Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Starptautiskā vasaras skola 2026. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs. Foto: Māris Stiprais}