LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam – 80: cieņa pret pagātni un mūsdienīgums
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ir Latvijas Universitātes aģentūra, zinātniskās pētniecības un kultūras mantojuma saglabāšanas organizācija. 2026. gada jūnijā Institūts svin 80 gadu jubileju.
Institūts savā pašreizējā statusā kā publiska atvasināta persona pastāv kopš 2006. gada. Tajā iekļautā Latviešu folkloras krātuve dibināta jau 1924. gadā. Padomju okupācijas laikā Institūta struktūrvienības attīstījās dažādu LPSR Zinātņu akadēmijas pētniecisko institūtu sastāvā. 1992. gadā ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūts reorganizēts, LU LFMI uzsākot darboties ar savu pašreizējo nosaukumu Latvijas Universitātes paspārnē. LU LFMI galvenās pētniecības nozares ir literatūrzinātne, folkloristika, mūzikas un teātra mākslas, digitālālās un vides humanitārās zinātnes.
LU LFMI pārziņā ir viens no nacionālās kultūras simboliem un lielākajiem folkloras materiālu krājumiem pasaulē – Latviešu folkloras krātuves kolekcija. Kopš 2021. gada institūta direktore ir vadošā pētniece, Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone. 2026. gadā starptautiskajā Latvijas zinātnisko institūciju novērtējumā LU LFMI kopvērtējumā saņēma augstāko atzīmi – 5, tādējādi LU LFMI atkārtoti novērtēts kā izcilākais humanitāro un mākslas zinātņu institūciju vidū.
LU LFMI pētniecības virzieni
LU LFMI pamatstruktūru veido četras nodaļas: Latviešu folkloras krātuve, Literatūras nodaļa, Mākslas zinātņu nodaļa, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa. Nodaļu pārstāvji apvienoti arī Digitālo humanitāro zinātņu grupā, kas atbildīga par LU LFMI digitālo resursu attīstību un zinātnisko izpēti. LU LFMI Zinātnisko padomi kopš 2025. gada vada Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga.
Galvenie pētnieciskā darba virzieni pēdējos gados: LU LFMI digitālās infrastruktūras attīstība (Humanitāro un mākslas zinātņu digitālā platforma humma.lv, Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv, tajā skaitā Autobiogrāfiju krājums, literatūras nozares digitālā platforma literatura.lv, digitālais resurss sieviešu vēsturē womage.lv un uzsākta teātra nozares datu platformas izveide), ka arī digitālo un vides humanitāro zinātņu attīstība, nemateriālā kultūras mantojuma izpēte, latviešu tautas dziesmu akadēmiskā izdevuma noslēdzošo sējumu sagatavošana, latviešu literatūras un folkloristikas vēstures izpēte, latviešu teātra, mūzikas, dejas un performances izpēte, pētījumi literatūras un folkloras teorijā un salīdzināmajā literatūrā.
LU LFMI līdzdalība dažādos nacionālajos un starptautiskajos pētniecības projektos ilustrē, kā tiek līdzsvarota vēsturisko tradīciju izpēte un mūsdienu problēmu risinājumi, izceļot gan kultūras mantojuma saglabāšanas, gan sabiedrības attīstības un atbildības aspektus.
No 2019. līdz 2024. gadam LU LFMI pētījumi publicēti 112 “Scopus” publikācijās, no tām 35% Q1 žurnālos. 39% publikāciju tiek citētas virs pasaules vidējā līmeņa (FWCI 1,39). Regulāri klajā nāk LU LFMI pētnieku monogrāfijas un kolektīvās monogrāfijas.
LU LFMI komanda
LU LFMI strādā 52 akadēmiskajos amatos vēlētie un administratīvie darbinieki, no tiem 30 ar zinātņu doktora grādu. Īpašu uzmanību mūsu komandā pievēršam jauno zinātnieku un starptautisku pētnieku iesaistei. LU LFMI vadošie pētnieki un pētnieki pasniedz lekciju kursus literatūrzinātnē, folkloristikā, antropoloģijā, valodniecībā, mākslas un digitālajās humanitārajās zinātnēs, kultūras menedžmentā astoņās Latvijas augstākajās mācību iestādēs: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Mākslas akadēmijā, Rīgas Tehniskajā universitātē, RTU Liepājas akadēmijā, RTU Rīgas biznesa skolā un Rīgas Stradiņa universitātē. LFMI pētnieki piedalās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču apmācības centra organizētajā izglītības programmā.
Izdevējdarbība
Kopš 2008. gada darbojas LU LFMI apgāds, kas izdod institūta pētnieku sagatavotās monogrāfijas, rakstu krājumus, žurnālu “Letonica” un citus izdevumus, kas regulāri tiek nominēti un apbalvoti konkursos, kā “Latvijas Literatūras gada balva”, grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele” un citi. Apgāda vadītāja ir Dace Krecere-Vule.
Kopš 1998. gada LU LFMI izdod starpdisciplināru zinātnisku žurnālu “Letonica”, kurā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs - oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Datubāzē “Scopus” žurnāls indeksēts piecās jomās – literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q1); mūzika (Q1) un kultūras studijas (Q2) –, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū. Žurnāls indeksēts arī ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs. Žurnāla galvenais redaktors ir LU LFMI pētnieks Dr. philol. Jānis Oga.
LU LFMI zināšanu pārnese īstenojas arī dialogā ar plašāku sabiedrību, izmantojot daudzveidīgas saziņas formas un līdzekļus – populārzinātniskas publikācijas, konferences, seminārus, publiskas lekcijas un diskusijas, konsultācijas, sociālos tīklus, interneta vietnes un citus informatīvos resursus, gan iesaistoties aktuālos kultūras notikumos un piedaloties publiskajos izglītošanas pasākumos.