Konferencē spriež par protestiem performancē, mākslā un aktīvismā
2026. gada 28.-29.maijā norisinājās starptautiska zinātniskā konference “Protesta estētika un tiesiskā mobilizācija”. Konference pulcēja pētniekus, māksliniekus, tiesību zinātniekus, kultūras profesionāļus un studentus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas, Irānas, Argentīnas, Meksikas un Apvienotās Karalistes. Konferenci rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Performances mākslas centru.
Konferences mērķis bija analizēt protesta kultūras, māksliniecisko prakšu, tiesiskās mobilizācijas un politiskās rīcības krustpunktus, veicinot starpdisciplināru dialogu starp mākslas, humanitāro un sociālo zinātņu jomām.
Konferenci atklāja tās organizatori Laine Kristberga (LU LFMI) un Mihals Stambulskis (Roterdamas Universitāte), iezīmējot konferences tematisko ietvaru un uzsverot nepieciešamību veicināt dialogu starp performances un performativitātes studijām, māksliniecisko pētniecību, tiesību zinātni, socioloģiju un politikas teoriju. Divu dienu laikā konferences dalībnieki analizēja protestu kā estētisku, sociālu un juridisku fenomenu, pievēršoties gan vēsturiskām, gan mūsdienu protesta formām dažādos ģeogrāfiskos un politiskos kontekstos.
Pirmajā dienā īpaša uzmanība tika pievērsta performatīvajiem žestiem un ķermeniskajām praksēm kā politiskās izteiksmes formām. Referātos tika analizēta performances, teātra un aktīvisma mijiedarbība, aplūkojot, kā ķermeniska darbība un publiska klātbūtne var radīt politisku nozīmi un ietekmēt sabiedriskos procesus. Tika diskutēts arī par ilgstošo performanci kā protestu formu un par mākslas spēju radīt alternatīvas publiskās telpas un līdzdalības modeļus.
Turpmākajās sesijās uzmanības centrā nonāca tiesiskās mobilizācijas jautājumi, analizējot tiesu un juridisko institūciju lomu politisko konfliktu un protestu kontekstā. Diskusijās tika aplūkotas attiecības starp māksliniecisku provokāciju, juridisku regulējumu un sabiedrības reakcijām, kā arī tiesu procesi kā publiskas un performatīvas telpas, kurās tiek risināti sociāli un politiski jautājumi.
Nozīmīga konferences tēma bija arī protesta vizuālās un medializētās formas. Referāti pievērsās digitālajam protestam, sociālo mediju lomai politiskajā mobilizācijā, emocionālajiem aspektiem protestu kultūrā un afektu nozīmei kolektīvās pretošanās praksēs. Diskusijās tika uzsvērta arvien pieaugošā digitālo tehnoloģiju ietekme uz publiskās telpas veidošanos un politiskās līdzdalības iespējām.
Otrajā konferences dienā uzmanība tika pievērsta mākslas institūciju, kultūras organizāciju un kopienās balstītu mākslas prakšu lomai protestu kultūrā. Tika analizēti piemēri no Baltijas valstīm un citām Eiropas valstīm, aplūkojot mākslas potenciālu veicināt sociālo iesaisti, stiprināt kopienu noturību un reaģēt uz aktuāliem politiskiem un sabiedriskiem izaicinājumiem. Atsevišķa sesija bija veltīta politiskajai performativitātei laikmetīgajā mākslā, aktualizējot jautājumus par mākslas spēju reflektēt un veidot politiskus procesus.
Konferences noslēgumā notika apaļā galda diskusija “Protesta estētika šodien: starp mākslu, tiesībām un politisko rīcībspēju”, kurā dalībnieki apkopoja galvenās atziņas un diskutēja par protesta estētikas nākotnes attīstības virzieniem. Diskusijas apliecināja, ka protestu kultūra kļūst arvien daudzveidīgāka un ka mākslas, tiesību un sociālo kustību mijiedarbība ir būtiska demokrātisku sabiedrību attīstībā.
Konferences rezultātā ir nostiprināti starptautiski sadarbības tīkli starp pētniekiem, māksliniekiem un tiesību zinātniekiem, kā arī aizsākta turpmāka sadarbība publikāciju jomā. Balstoties uz konferences referātiem un diskusijām, tiek plānota starptautiska recenzēta atvērtās piekļuves (open access) zinātniskā izdevuma sagatavošana, kas ļaus plašākai auditorijai iepazīties ar konferences laikā aktualizētajām tēmām un sekmēs turpmāku pētniecību.
Konferences rīkotāji izsaka pateicību Latvijas Mākslas akadēmijai par atsaucību un iespēju organizēt konferenci akadēmijas telpās, tādējādi nodrošinot augstvērtīgu vidi starpdisciplinārai zinātniskajai diskusijai un starptautiskai sadarbībai.
Foto: Elīza Eikerte.