Aizraujoši atklājumi Austra Graša arhīvā

LU LFMI zinātniskie asistenti Ilga Vālodze Ābelkina un Elvis Friks divos pētnieciskajos braucienos iepazinās ar Limbažu novada Ozolmuižā glabājošos latviešu trimdas kultūras aktīvista, valodnieka un folklorista Austra Graša (1942–2026) privāto arhīvu.

Austris arhīvu veidojis visa mūža garumā, 1980./1990. gadu mijā tas atradās latviešu īpašumā “Abrene” Francijā, bet, līdz ar Austra pārcelšanos uz Mazsalacas “Ģendertiem” 2007. gadā, arhīvs mājvietu atradis Latvijā. Pēdējo četru gadu laikā tas pārvests uz Ozolmuižas pili, un šovasar tika uzsākta tā izpēte.

Mūža laikā krātās liecības par latviešu kultūru Latvijā un Rietumu trimdā Austris glabāja neskaitāmās kastēs, un viens no pētniecisko braucienu mērķiem bija pārskatīt saturu un sašķirot pa tematiskajām grupām. Atsevišķi nošķirti ar folkloru saistītie materiāli, izveidojot arhīva pirmo kolekciju. Tajā aprakstītas teju 200 vienības, kas vēstī par tradicionālās kultūras uzturēšanas procesiem trimdas kontekstā. Rokrakstu, vēstuļu, piezīmju, fotogrāfiju un citos formātos glabājas liecības par Austra kontaktiem ar folkloras kustības dalībniekiem un pētniekiem Padomju Latvijā un Rietumvalstīs, tautas mūzikas materiāli, gadskārtu svētku repertuārs un scenāriji, liecības par latviešu tautastērpu valkāšanas tradīciju trimdā, trimdas folkloras ansambļu, tostarp Austra vadīto “Ķelnes prāģeru” darbību, Austra īstenotajiem folkloras semināriem u.c. materiāli. Apjomīgu arhīva daļu veido fotogrāfijas. Tajās atspoguļotas latviešu kultūras norises dažādās mītnes zemēs lielākoties 1970. un 1980. gados. Lielu daļu veido Austra brāļa Ulža Graša uzņemtas fotogrāfijas.

Papildus folkloras kolekcijas materiāliem tematiski sašķirotas 27 kastes, kurās meklējamas dažādas liecības par latviešu dzīvi trimdā, Austra Graša zinātnisko un pedagoģisko darbību, Brāļu Grašu muzikālo ceļu un citām tēmām.

Nozīmīgu arhīva apjomu veido liecības par latviešu īpašumu Francijā “Abrene”. Arhīvā glabājas nozīmīgi dokumenti (statūti, līgumi un protokoli), kā arī skatāmi vairāki simti fotogrāfiju ar dažādām norisēm “Abrenē” kopš tās atklāšanas 1987. gadā līdz slēgšanai 1995. gadā.

Atsevišķi nošķirti literatūras materiāli, kuros atrodami Lolitas Kļaviņas (exGrases) dienasgrāmata par pārcelšanos uz Latviju 90. gadu sākumā, dažādas fotogrāfijas ar Pāvilu Johansonu, Juri Kronbergu un Jāni Peteru, kā arī Jura Krieviņa fotogrāfijas ar Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni. Atrodamas liecības par Ulža Bērziņa “Abrenes” apmeklējumu, kā arī Austra Graša dzejoļi, piemēram:

Mīļie ļaudis, klausaities,

Kādi ērmi Latvijā.

Mani sauc par Redīsiņu,

Esmu īstens patriots.

Agrāk biju stalts kā briedis,

Biedrs mūsu partijā. 

Tagad kungu pulciņāi

Citiem līdzi paklanos.

Agrāk biju sārts uz āru,

Taču sirdī tīrs un balts.

Tagad, ak, tu, Dieva brīnums,

Ārā balts, bet sirdī sārts.

Met uz kuru pusi vēlies,

Vienmēr sarkan-balti-sārts.
 

Darbā pie arhīva ļoti palīdzējis Kristaps Grasis, kas ar lielu atsaucību uzņēma pētniekus. Paldies Kristapam un arī Brigitai Strodai, kas piedalījās materiālu šifrēšanā! Arhīva izpēte notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izveidotā folkloras kolekcijas datu kopa tiks iekļauta Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta “Latviešu folkloristika trimdā” (nr. lzp-2024/1-0522) trimdas arhīvu folkloras materiālu uzskaitē, ko plānots publicēt 2027. gada beigās.

^{Attēlā: Brigitas Strodas zīmējums.}