26. augustā – saruna par Astrīdi Ivasku
2026. gada 7. augustā aprit 100 gadu kopš dzejnieces un atdzejotājas Astrīdes Ivaskas dzimšanas. Atzīmējot jubileju, 26. augustā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, Mārstaļu ielā 6, notiks saruna “.. ir laiks atkal savā valodā varēt” – Astrīde Ivaska dzīvē, dzejā un atmiņās.
Pasākumā Astrīdes Ivaskas personība un daiļrade atklāsies pētnieku, rakstnieku, dzejnieku, izdevēju stāstījumos, personīgās atmiņās, autores dzejas lasījumos un viņas pašas balss ierakstos. Muzikālo noskaņu radīs koklētāja Laima Jansone.
Sarunā piedalīsies literatūrzinātniece Anita Rožkalne, izdevēja un rakstniece Inguna Ula Cepīte, dzejnieks un Ventspils Augstskolas asociētais profesors Jānis Vādons, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais asistents literatūrzinātnieks Elvis Friks, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un LNRMM mākslas eksperte Inguna Daukste-Silasproģe, kura sarunu arī vadīs.
Astrīde Ivaska dzimusi 1926. gada 7. augustā Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē. Pēc tēva zaudējuma un Otrā pasaules kara satricinājumiem viņa 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur studēja valodas Mārburgas Universitātē un 1949. gadā nodibināja ģimeni ar igauņu dzejnieku un literatūrzinātnieku Ivaru Ivasku.
Viņas dzīves ģeogrāfijā nozīmīgas bija Latvija, Amerikas Savienotās Valstis un Īrija. Spilgti iespaidi gūti ceļojot un iepazīstot citas zemes, īpaši izceļama Somija, Austrija, Grieķija un Spānija. 2001. gadā Astrīde Ivaska atgriezās uz dzīvi Latvijā, kur aizvadīja mūža nogali.
Pirmās Astrīdes Ivaskas dzejas publikācijas lasāmas 1959. gadā žurnālā “Jaunā Gaita”, bet 1966. gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums “Ezera kristības”. Kopumā izdoti četri dzejas krājumi, vairākas izlases, dzejprozas un bērnu grāmatas, kā arī apjomīgais kopojums “Dzeja un atdzeja”. Viņas darbi tulkoti daudzās valodās, savukārt pati autore latviski atdzejojusi amerikāņu, somu, igauņu, itāļu, lietuviešu, franču un citu tautu dzeju.
Astrīdes Ivaskas dzejai raksturīga smalka dabas izjūta, cilvēka un pasaules vienotības meklējumi, valodas precizitāte un klusa, bet dziļa skanēšana. Rakstniece Dzidra Zeberiņa viņu raksturojusi kā valodas “zeltkali un dārgakmeņu slīpētāju”.
Sarunā būs iespēja tuvāk iepazīt Astrīdi Ivasku kā personību, sadzirdēt viņas dzejas tembru un uzzināt līdz šim mazāk zināmus dzīves un radošā darba stāstus.
Pasākums notiek sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu Valsts pētījumu programmas “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa” (LITBEL, Nr. VPP-IZM-Letonika-2025/1-0006) ietvaros.