Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums

Kolektīvā monogrāfija “Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums” akcentē Regīnas Ezeras darbu nozīmi un aktualitāti mūsdienu kontekstā, piedāvājot daudzveidīgu, padziļinātu un jaunu skatījumu uz viņas prozu. Izdevuma sastādītāji – literatūrzinātnieki Zita Kārkla un Jānis Ozoliņš.

“Aktualizējot Regīnas Ezeras prozu caur mūsdienu teorētiskajām pieejām, mēs ne tikai paplašinām izpratni par rakstnieces daiļradi un tās kontekstiem, bet arī iekļaujam viņas darbus plašākās literārās un kultūras diskusijās, atklājot, kā tie rezonē ar aktuālām mūsdienu sabiedrības, vides un feminisma problēmām un uzsverot, ka viņas literārais mantojums, cieši sakņodamies sava laika ikdienas realitātē, pārsniedz tās robežas.” (Zita Kārkla, Jānis Ozoliņš).

Vairāku autoru kopdarbs aptver plašu teorētisko bāzi – naratoloģija, feminisms, posthumānisms, ekokritika, ekofeminisms, hidrofeminisms, postkoloniālisms, u. c. Sandra Meškova, pievēršoties Ezeras agrīnajiem darbiem: stāstu krājumiem “Daugavas stāsti” (1965), “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek” (1968) un romānam “Aka” (1972), izmanto naratoloģisko analīzi, Kitija Balcare, pētot romānu “Aka” (1972) un tā skatuvisko adaptāciju izrādē “Aka” (Latvijas Nacionālajā teātrī, 2019), apvieno metaforisku un hidrofeministisku skatījumu. Ieva Melgalve savā nodaļā analizē romānu “Zemdegas” (1977), īpašu uzmanību pievēršot laikapstākļu nozīmei. Zanda Gūtmane, Anda Kuduma un Sigita Ignatjeva piedāvā trīs dažādus romāna “Varmācība” (1982) lasījumus. Savukārt Zita Kārkla, izmantojot kritisko mātbūšanas studiju perspektīvu, pēta, kā Ezera romānā “Nodevība” (1984) vienlaikus apstiprina un apšauba padomju kultūrā pastāvošos priekšstatus par mātes lomu. Noslēdzošajā nodaļā Anda Baklāne un Valdis Saulespurēns, lietojot digitālas un kvantitatīvas pētniecības metodes, analizē Regīnas Ezeras leksiku, semantiku un stilu, ietverot vārdu krājuma bagātības un daudzveidības mērījumus, kā arī kvalitatīvu analīzi.

Pamattekstu papildina Regīnas Ezeras bibliogrāfija, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.

Grāmata turpina LU LFMI izdoto zinātnisko darbu sēriju, kurā iepriekš aplūkota Andras Neiburgas (2018) un Montas Kromas (2022) daiļrade.

Sastādītāji un zinātniskie redaktori: Jānis Ozoliņš un Zita Kārkla
Nodaļu autori: Sandra Meškova, Kitija Balcare, Edīte Tišheizere, Ieva Melgalve, Zanda Gūtmane, Anda Kuduma, Sigita Ignatjeva, Zita Kārkla, Anda Baklāne, Valdis Saulespurēns
Redaktore, korektore: Agita Kazakeviča
Angļu kopsavilkuma redaktore: Ieva Lešinska
Bibliogrāfija: Dagnija Ivbule
Dizains: Aleksejs Muraško
Druka: Jelgavas tipogrāfija
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Monogrāfija tapusi Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektos “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide“ (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) un “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā”(Nr. VPP-LETONIKA2022/3-0003) un Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projektā “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002).