Gunara Saliņa “Rakstu” 2. sējumā apkopots ievērojamā dzejnieka daudzpusīgais literārais mantojums. Pirmo reizi vienkopus publicēti Saliņa jaunības dzejoļi, kurus autors 50. gadu sākumā bija sakopojis neizdotajā manuskriptā “Neredzamais”. Šos dzejoļus papildina vēlāku periodu dzeja, gan publicēta, gan arī nepublicēta, sākot no 40. gadu sākumā rakstītajiem agrīnajiem darbiem līdz pat atsevišķiem 21. gadsimtā pabeigtiem tekstiem. Lielākā daļa dzejoļu šajā sējumā rāda dzejnieka izaugsmi agrīnajā posmā, kā arī papildina 1. sējumā atrodamo dzeju ar atsevišķiem spožiem tekstiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši ārpus līdz šim izdotajām grāmatām.
Ievērojamu sējuma daļu aizņem Gunara Saliņa raksti un recenzijas. Lai arī dzejnieks savā maizes darbā mācīja koledžā psiholoģiju un socioloģiju, viņa intereses latviešu kultūrā saistījās galvenokārt ar literatūru. Tai veltītas arī gandrīz visas viņa publikācijas. Saliņš publicējis vairākus pētnieciskus rakstus, kuros vērīgi analizē laikmetīgo literatūru trimdā un Latvijā, skatot abas atšķirtās literatūras daļas kā viena kopīga procesa sastāvdaļas, bieži atsaukdamies arī uz parādībām jaunākajā Rietumu literatūrā.
Kārlis Vērdiņš: "Šajā sējumā Saliņš spilgti parādās ne tikai kā dzejnieks, bet arī kā intelektuālis, kurš precīzi un jūtīgi reaģē uz literārām, sabiedriskām un politiskām svārstībām. Viņa apcerējumi un pētnieciskie raksti par latviešu modernisma literatūru atklāj Saliņa erudīciju un domāšanas elastību, tādēļ tie joprojām izskan svaigi un aktuāli."
Nozīmīgu vietu sējumā ieņem arī Gunara Saliņa atdzejojumi. Līdz šim viņš bija zināms galvenokārt kā talantīgs R. M. Rilkes atdzejotājs, tomēr viņa atdzejojumi nav iekļauti nevienā no Latvijā izdotajām Rilkes dzejas izlasēm. Šis sējums uzrāda Saliņa atdzejotāja interešu spektru – tie ir autori, kas spilgti reprezentējuši modernismu, kā arī dzejnieki, kas piedzīvojuši karu, ieslodzījumu vai bēgļu gaitas. Sējumu papildina arī dzejnieka nedaudzie mēģinājumi prozā, kā arī sadaļa “Marginālijas”, kurā ievietoti teksti, kuriem Saliņš ir līdzautors un kuri rakstīti nenopietnā noskaņojumā.
Gunars Saliņš (1924–2010) ir viens no spilgtākajiem latviešu trimdas dzejniekiem.1950. gadā izceļoja uz ASV, dzīvoja Ņudžersijā. Beidzis Upsalas koledžu (1952) un Sociālās pētniecības jauno skolu Ņujorkā (1955). Strādājis par psihololoģijas un sociololoģijas profesoru Unionas koledžā Ņūdžersijā. Regulāri piedalījies literāros sarīkojumos, rakstījis apceres un recenzijas. Vairāku dzejas, izlašu krājumu autors. Kārļa Vērdiņa sastādījumā klajā nākuši divi "Rakstu" sējumi (2006, 2023).
Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors: Kārlis Vērdiņš
Dizains: Valdis Villerušs
Literārā redaktore: Signe Raudive
Izdevējs: LU LFMI apgāds
Druka: Jelgavas tipogrāfija
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonds un Saliņu ģimene
