EN in English

Jauno pētnieku aktivitātes


Doktorantu seminārs

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta doktorantu seminārs ir iekšējs, doktorantu organizēts pasākums, kas tiek rīkots vismaz reizi semestrī, pulcējot gan jaunos pētniekus, gan pieredzējušus kolēģus. Semināra mērķis ir attīstīt jaunākās paaudzes zinātnieku akadēmiskās rakstības iemaņas, veicināt sadarbību starp dažāda līmeņa institūta darbiniekiem, kā arī – radīt iespēju saņemt atgriezenisko saiti par topošiem pētījumiem, rakstiem, referātiem vai prezentācijām. Katrā seminārā tiek apspriesti divi kolēģu-doktorantu darbi, kas laikus tiek izsūtīti semināra dalībniekiem; katrs no diviem referentiem pirms semināra izvēlas un uzrunā vienu recenzentu, kas sagatavo izvērstu atsauksmi par iesūtīto darbu. Semināra norises gaitā izskan abas recenzijas, referentiem ir iespēja atbildēt uz recenzentu jautājumiem, kā arī – tiek dota iespēja ikvienam izteikties un diskutēt par apspriežamajiem materiāliem.


Jauno pētnieku diena

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā “Jauno pētnieku diena” ir ikgadēja publiska konference, kas notiek pavasara semestra izskaņā un pulcē doktorantus vai zinātniskā grāda pretendentus no Latvijas un pasaules. Pasākuma mērķis ir veicināt pētnieku, kas atrodas zinātniskās karjeras sākuma posmā, akadēmisko izaugsmi, kā arī – sniegt pētniekiem iespēju tīkloties un saliedēties ar kolēģiem no citām institūcijām. Konferencei nav vienotas tematikas, tā vietā dalībnieki tiek aicināti prezentēt sev aktuālos promocijas darbu tematus, lai iepazīstinātu citam citu – kā arī plašāku auditoriju – ar savām aktivitātēm, pētījuma tēmām, metodoloģiju un problemātiku.

Aktivitātes 2022. gadā

Otro gadu pēc kārtas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izsludina pieteikšanos zinātniskai konferencei, aicinot piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu programmu doktorantus, kuri studē Latvijas un ārvalstu augstskolās.

Balstoties iepriekšējā gada pozitīvajā pieredzē, konferences mērķi palikuši nemainīgi, proti, veicināt jauno pētnieku akadēmisku izaugsmi, atbalstīt savstarpēju tīklošanos un solidaritāti, kā arī rast iespēju iepazīties ar citu doktorantu aktivitātēm, promocijas darbu tematiku, metodoloģiju un problemātiku. Konferences priekšlasījumiem nav vienotas tematikas, organizētāji vēlas radīt telpu domu apmaiņai doktorantu vidū, atbalstīt pētnieciskas novitātes un radošumu, vienlaikus uzsverot un saglabājot zinātniska satura un akadēmisku diskusiju kvalitātes.

Priekšlasījuma paredzamais ilgums, ieskaitot diskusiju, ir 30 minūtes, saturā ietverot un atklājot kādu būtisku pētījuma aspektu vai problemātiku. Konference norisināsies platformā "Zoom".

Konferencei piesakāmi individuāli ziņojumi. Pieteikumā jānorāda referenta vārds, priekšlasījuma tēma, satura izklāsts (līdz 1500 zīmēm), pārstāvētā darbavieta vai mācību institūcija un e-pasta adrese.

Priekšlasījumu valoda: latviešu.

Pieteikumi iesniedzami līdz 2022. gada 1. maijam elektroniski: http://ej.uz/jauno-petnieku-diena-2. Paziņojumi par priekšlasījuma iekļaušanu konferences programmā tiks nosūtīti līdz 2022. gada 8. maijam.

Konferenci organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Konference tiek rīkota Valsts pētījuma programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros.

Aktivitātes 2021. gadā

2021. gada 1. decembrī tiešsaistē norisinās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotais Doktorantu seminārs, kurā tiek apspriesti divi institūta doktorantu topošie zinātniskie pētījumi. Šoreiz savus darbus apspriešanai piedāvā Madara Eversone un Artis Ostups.
Ostupa raksts "Metonymy, Presence, and Ethical Imagination in Postmemorial Writing: Andra Manfelde's The Children of the Bunker and Katja Petrowskaja's maybe Esther" pievēršas nosaukumā minētajiem trešās paaudzes stāstījumiem, lai demonstrētu metonīmijas fundamentālo lomu pēcatmiņas (postmemory) rakstībā, kur tā veido saikni starp pagātni un tagadni un aicina domāt par šīs saiknes ētiskajiem aspektiem. Raksts ir iecerēts kā daļa no topošās disertācijas, kas veltīta pagātnes klātbūtnes un stāstījuma struktūras attiecībām mūsdienu Austrumeiropas prozā.
Eversones semināram piedāvātais teksts ir daļa no topošā promocijas darba "Stratēģija, taktika un opozicionālās prakses: Latvijas Padomju rakstnieku savienība (1940–1965)" 3. nodaļas melnraksta. Viens no topošā darba mērķiem ir aplūkot Rakstnieku savienības valdes pirmo sekretāru personības, to lomu pozīcijas vai opozīcijas veidošanā, kā arī atsevišķu biedru personības. Šajā nodaļā aplūkotas promocijas darba autoresprāt spilgtākās un nozīmīgākās personības Latvijas Padomju rakstnieku savienībā laika posmā no 1940. līdz 1965. gadam. Esošajā tēmas izpētes līmenī pašreiz tās ir – Jānis Niedre, Valdis Lukss, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Mirdza Ķempe. Nodaļā mēģināts atklāt šo personību būtiskākās darbības Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, atklājot arī šo personību galvenos biogrāfiskos faktus.
Arta Ostupa raksta primārais recenzents – Jānis Ozoliņš, Ph.D., savukārt – Madaras Eversones disertācijas fragmentu recenzē Dr. philol. Jānis Oga.

Plkst. 11.00 platformā Zoom norisinājās LU LFMI un LU HZF organizētā konference jaunajiem pētniekiem, kurā 24 Latvijas un ārvalstu doktoranti prezentēja savu pētījumu idejas dažādās humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs. Ar pētījuma idejām uzstājās Digne Ūdre, Līga Romāne-Kalniņa, Daniela Zacmane, Mētra Saberova, Arturs Skutelis, Rita Ļegčiļina-Broka, Dāvis Eņģelis, Olga Senkāne, Anna Elizabete Griķe, Ieva Zepa, Uģis Nastevičs, Natālija Burišina, Ilze Ļaksa-Timinska, Anna Freiberga, Ivars Šteinbergs, Edgars Raginskis, Elīna Apsīte, Kitija Balcare, Elza Lāma, Maija Demitere, Milda Dailidėnaitė, Eduards Plankājs, Anastasija Smirnova un Elīna Kursīte.

Konferences programma.

Seminārs notika plkst. 11.00 platformā ZOOM. Seminārs paredzēts institūta doktorantu zinātniskās kapacitātes celšanai, sniedzot iespēju uzklausīt kolēģu komentārus, ieteikumus un vērtējumus par saviem pētnieciskajiem darbiem. Šajā reizē uzmanības centrā bija Dignes Ūdres un Ivara Šteinberga teksti.

Aktivitātes 2020. gadā

Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika institūta doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Semināra ievadā institūta vadošā pētniece Rita Grīnvalde ieskatu promocijas darbu tapšanā nodēvēja par iespēju ieskatīties pētnieku slepenajā intelektuālajā dzīvē, jo katrs no viņiem stāstīja ne tikai par pētniecības jautājumiem, metodēm un darba progresu, bet dalījās pārdomās par darbu tapšanas gaitu un izaicinājumiem. Noslēguma vārdos Literatūras nodaļas vadītāja Māra Grudule pauda cerību, ka šādi semināri notiks arī turpmāk, piepulcinot doktorantus arī no citām institūcijām, kā arī norādīja, ka lielākā daļa prezentēto pētījumu veltīta padomju perioda izpētei. Seminārā piedalījās Madara Eversone, Digne Ūdre, Ilze Ļaksa-Timinska, Artis Ostups, Dita Jonīte, Elīna Gailīte, Ginta Pērle-Sīle un Ivars Šteinbergs.

Semināra programma.

Pēdējo reizi labots: 28.03.2022 21:55:08