Balvas, goda nosaukumi un nominācijas
2012–2022
2022
• Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā tika pasniegta dzejniekam un literatūras kritiķim Kārlim Vērdiņam.
2021
• Ivars Šteinbergs par dzejoļu krājumu "Strops" saņēmis 2021. gada Dzejas dienu balvu.
• Ivars Šteinbergs par dzejoļu krājumu "Strops" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā.
• Ilze Šarkovska-Liepiņa saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu "Sasniegumi Latvijas zinātnē 2020. gadā" par monogrāfiju "Latvijas mūzika renesansē" (LU LFMI, 2020).
• LU Senāts ievēl Daci Bulu par Latvijas Universitātes padomes locekli.
• Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniecēm ieceltas četras LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieces – vadošā pētniece Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, kādreizējā institūta direktore un Latviešu folkloras krātuves vadītāja, kā arī Latviešu folkloras krātuves pētnieces Elga Melne, Beatrise Reidzāne un Māra Vīksna.
2020
2019
2018
• Ilze Ļaksa-Timinska par maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Jaunā zinātnieka balvu.
• Ilze Ļaksa-Timinska par maģistra darbu "Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados" saņēmusi Kārļa Dziļlejas fonda prēmiju.
• Arnolds Klotiņš par monogrāfiju "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953" saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par nozīmīgākos sasniegumu Latvijas zinātnē 2018. gadā.
• Māra Grudule par grāmatu "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts" saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par nozīmīgākos sasniegumu Latvijas zinātnē 2018. gadā.
• Māra Grudule saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu "Sasniegumi Latvijas zinātnē 2017. gadā" par monogrāfiju "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" (LU LFMI, 2017).
• Māra Grudule saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" (LU LFMI, 2017);
• Madara Eversone atkārtoti saņēmusi Astrīdes Ivaskas piemiņas stipendiju.
• Gundega Grīnuma saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu "Sasniegumi Latvijas zinātnē 2017. gadā" par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" (Mansards, 2017).
• Gundega Grīnuma saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni" (Mansards, 2017);
• Gundega Grīnuma par izcilu radošu veikumu zinātnē saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu.
• Kārlis Vērdiņš par atdzejoto Emīlijas Dikinsones bilingvālo dzejas izlasi "Āboliņš un bite/One Clover & a Bee" saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā".
• Pauls Daija saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstu par 2017. gada sasniegumiem zinātnē par monogrāfiju "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture" (Newcastle upon Thyne: Cambridge Scholars Publishing, 2017).
• Pauls Daija ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
• Signe Raudive par labāko darbu literatūrzinātnē saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu jaunajiem zinātniekiem.
2017
• Gundegai Grīnumai piešķirta Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija stipendiju par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
• Viktoram Hausmanim piešķirts Valsts emeritētā zinātnieka diploms.
• Madara Eversone atkārtoti saņēmusi Astrīdes Ivaskas piemiņas stipendiju.
• Maija Burima ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
• Signe Raudive saņēmusi Veronikas Strēlertes piemiņas balvu literatūrā.
• Signe Raudive par izstrādāto maģistra darbu "Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)" saņēmusi Kārļa Dziļlejas fonda prēmiju.
• Zigrīdai Frīdei par G. F. Stendera grāmatu "Latviešu gramatika 1783" piešķirta Haralda Biezā fonda atzinības balva.
• Sanita Reinsone nominēta apbalvojumam "Laiks Ziedonim 2017" – zinātnes kategorijā "Taureņu uzbrukums".
• Sanita Reinsone saņēmusi Draudzīgā aicinājuma fonda apbalvojumu par ieguldījumu latviešu vēsturiskās pieredzes un kultūras mantojuma saglabāšanā.
• LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2016" nominēts kategorijā "Uzziņu literatūra" ar Anitas Rožkalnes grāmatu "Kārļa Zariņa burvju aplis" (mākslinieks – Aivars Plotka).
• Anitas Rožkalnes monogrāfija "Kārļa Zariņa burvju aplis" nominēta Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai.
• Anita Rožkalne saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē par monogrāfiju "Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska".
• Anita Rožkalne par izcilu ieguldījumu literatūrzinātnē un pētījumu "Kārļa Zariņa burvju aplis" saņēmusi Latvijas literatūras gada balvas speciālbalvu.
• Benedikts Kalnačs saņēmis Latvijas
Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstu par 2016. gada sasniegumiem
zinātnē par monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives,
Decolonial Options" (Bielefeld: Aisthesis, 2016).
• Edīte Tišheizere saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā par teātra un operas izrāžu kritikām žurnālos "Teātra Vēstnesis" un "IR".
2016
• Benedikts Kalnačs saņēmis Liepājas pilsētas Gada balvu zinātnē nominācijā "Gada pētniecības aktivitātes" par Vācijas zinātniskās literatūras izdevniecībā izdoto grāmatu "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options".
• Viktors Hausmanis saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atzinības rakstu par izciliem sasniegumiem Latvijas kultūras dzīvē.
• Arnolds Klotiņš ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli.
• Madara Eversone saņēmusi Astrīdes Ivaskas piemiņas stipendiju.
• Kārlis Vērdiņš saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā par dzejas krājumu "Tētis".
• Kārlis Vērdiņš saņēmis Latvijas literatūras gada balvu kategorijā "Dzeja" par dzejas krājumu "Pieaugušie".
• Pauls Daija nominēts "Laiks Ziedonim" balvai, kategorijā "Zinātne".
• LU LFMI "Valodas talka" uzvarējusi Pavasara balsojumā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvai "Kilograms Kultūras" kategorijā "Mantojums".
• Par ieguldījumu literārā un kultūras mantojuma aktualizēšanā Latvijas Banka apbalvo Valsts pētījumu programmas "Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības" projekta Nr. 4 "Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse" ietvaros sagatavotās un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2015" nominācijā "Zinātniskās grāmatas" iekļautās Gotharda Frīdriha Stendera jeb Vecā Stendera grāmatas "Latviešu gramatika 1783" izdevēju "Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu", tulkotāju un komentāru autori Zigrīdu Frīdi, redaktori Ligitu Bīberi un mākslinieci Baibu Dūdiņu ar Latvijas bankas sudraba monētu "Vecais Stenders".
• Kārlis Vērdiņš saņēmis Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Autora balvu 2016 par dzejoļu krājumu "Pieaugušie".
• Benedikts Kalnačs kļuvis par LU mēneša pētnieku februārī.
• LFK digitālais arhīvs "Garamantas.lv" nominēts latgaliešu kultūras gada balvai "Boņuks".
• Sanita Reinsone par grāmatu "Meža meitas" nominēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada pārsteigums".
• LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2015" nominēts kategorijā "Dokumentālie izdevumi" ar grāmatu "Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās" (sastādītāji Aigars Lielbārdis, Māra Zirnīte, foto Dāvids Holmerts, Fricis Forstmanis, dizains Krišs Salmanis).
• LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā apgāds grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2015" nominēts kategorijā "Zinātniskā literatūra" ar grāmatu Gothards Frīdrihs Stenders "Latviešu gramatika 1783" (tulkotāja Zigrīda Frīde, māksliniece Baiba Dūdiņa).
• Gundega Grīnuma ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktori.
• Kārlis Vērdiņš par dzejoļu krājumu "Pieaugušie" saņēmis Dienas gada balvu kultūrā.
• Jānis Ozoliņš un grupa "Sigma" par albumu "Sazaroto taku dārzs" saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" kategorijā "Alternatīvais vai indie mūzikas albums".
2015
• Zigrīda Frīde par Gotharda Frīdriha Stendera "Latviešu gramatika 1783" tulkojumu un zinātnisko redakciju nominēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Notikums".
• LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele – 2014" nominēts kategorijā "Zinātniskā grāmata” ar grāmatu "Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās"(sastādītājs Aigars Lielbārdis, mākslinieks Krišs Salmanis).
• Signe Raudive par izstrādāto bakalaura darbu "Jūdasa tēla recepcija latviešu literatūrā Pirmā un Otrā pasaules kara kontekstā" saņēmusi Kārļa Dziļlejas balvu un Veronikas Strēlertes piemiņas balvu.
• Inguna Daukste-Silasproģe par latviešu trimdas rakstniecības pētniecību, popularizēšanu un aktualizēšanu saņēmusi Ērika Raistera fonda balvu.
• Eva Eglāja-Kristsone par ieguldījumu literatūrzinātnē un pētījumu "Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti" saņēmusi Latvijas literatūras gada balvas speciālbalvu.
• Māra Grudule ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
• Gundega Grīnuma par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā saņēmusi Latvijas Republikas Ministru Kabineta balvu.
• Benedikts Kalnačs par ilggadēju un sekmīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti saņēmis Baltijas Zinātņu akadēmiju balvu.
2014
• Māra Vīksna par ieguldījumu LFK arhīva un Dainu skapja glabāšanā un popularizēšanā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.
• Viktors Hausmanis par būtisku devumu starpnozaru disciplīnas letonistikas izveidē saņēmis Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu.
• Sandis Laime par jaunatklājumiem un aktīvu zinātnisko darbību folkloristikas jomā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
• Benedikts Kalnačs par ieguldījumu mācību un pētnieciskajā procesā ierakstīts Liepājas Universitātes Goda grāmatā.
2013
• Pauls Daija par novatoriskiem pētījumiem literatūras vēsturē saņēmis Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmijas (EZMA) veicināšanas balvu (Mazā Fēliksa balva).
• Sandis Laime par novatorisku pētījumu tradicionālajā reģionālajā kultūrā saņēmis Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmijas (EZMA) veicināšanas balvu (Mazā Fēliksa balva).
• Arnolds Klotiņš par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē saņēmis Lielo mūzikas balvu.
• Arnolds Klotiņš par fundamentālu un aizraujoši uzrakstītu pētījumu "Mūzika okupācijā" saņēmis Dienas gada balvu kultūrā.
• Benedikts Kalnačs par izcilu ieguldījumu salīdzināmajā literatūrzinātnē saņēmis Liepājas pilsētas Gada balvu zinātnē.
• Sandis Laime par oriģināla pētījuma rezultātiem humanitārajās zinātnēs – "Raganu tradīcija ZA Latvijā" saņēmis Latvijas Universitātes Gada balvu.
• Pauls Daija par pētījumiem apgaismības literatūrā 18.–19.gs. mijā kļuvis par LU mēneša pētnieku oktobrī.
• Aldis Pūtelis un grupa “Elkupe” par albumu “Uzaust” saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” kategorijā "Alternatīvais mūzikas albums”.
2012
• Viktors Hausmanis par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā saņēmis Raiņa balvu.
• Viktors Hausmanis par nopelniem Latvijas valsts labā saņēmis III šķiras Atzinības krustu.
• Marians Rižijs par literatūrzinātnisku pētījumu "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" saņēmis speciālbalvu Latvijas rakstniecībā 2011. gadā kategorijā "Īpašs notikums".
• Kārlis Vērdiņš par mūzikas albumu "Lāču tēta dziesmas" saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu 2011.
Pēdējo reizi labots: 24.05.2023 10:42:29