Akadēmiskās brokastis

Attiecībā uz nespējas aktīvisma vēsturi aicinu jūs noskatīties ļoti vērtīgu dokumentālo filmu, kas klājā laist pērn, 2020. gadā: Crip Camp: A Disability Revolution. Pēc filmas veidotāju ieceres tā ir pieejama bez maksas šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=OFS8SpwioZ4&ab_channel=Netflix

Estētikas problēmjautājumiem veltīta nodaļa no Tobina Sībera grāmatas "Nespējas estētika", kurā viņš aplūko diskvalifikācijas jēdzienu, kas tiek piemērots ne vien cilvēkiem, bet arī mākslas objektiem, kas reprezentē nespēju. Rakstā analizēti piemēri gan no modernisma, gan laikmetīgās mākslas.

Savukārt literāru analīzi savā rakstā aktualizē Elizabete Donaldsone, pievēršoties ārprātīgās sievietes metaforai, kas pārņemta no Šaroltes Brontē romāna "Džeina Eira" un ieguvusi metaforas statusu līdz ar Sandras Gilbertas un Sjūzenas Gubāras hrestomātisko grāmatu "Ārprātīgā sieviete bēniņos". Ar rūpīgas analīzes palīdzību Donaldsone atgriežas pie pirmavota - Brontē romāna, un sasaistot nespējas studiju un feminisma idejas pakļauj to kritikai. Īpaši rosinošs šis raksts varēt būt literatūras nodaļas kolēģiem, tāpēc ceru uz plašāku kolēģu pārstāvniecību seminārā un iesaisti diskusijā.

---

24.03.2021.

Tēma: resnuma studijas (fat studies)

Moderators: Kārlis Vērdiņš

Trīs nelieli ievadteksti no antoloģijas The Fat Studies Reader (2009) iezīmē resnuma studijas kā jaunu, starpdisciplināru izpētes lauku, kas saistīts ar daudzām nozīmīgām tēmām mūsdienu globalizētajā kultūrā: cilvēku ķermeņa īpatnībām, novecošanu, sievietes ķermeņa izmaiņām dzīves gaitā, skaistuma un veselības standartiem, fiziskajām aktivitātēm, ēšanas paradumiem un pārtikas kvalitāti, apcelšanu skolas laikā, pašvērtējumu, psiholoģiskām problēmām, priekšstatiem par vēlamo vīrišķības vai sievišķības modeli. Resnuma studijas ASV iedvesmojas gan no sociālajām zinātnēm, gan arī kvīru un nespējas studijām. Kā rāda pievienotās Latvju dainu tautasdziesmas, resnums tradicionāli saistīts arī ar fizisku spēku, veselību un izturību, kas nepieciešama, darot fizisku darbu. Resnuma studiju teorētiķi aicina palūkoties uz to, kā resnuma fenomens mainījies mūsdienu pasaulē un kā tas risināts latviešu kultūrā, folklorā, literatūrā un mūsdienu publiskajā telpā.

---

17.02.2021.

Tēma: rakstnieces un vides cilvēkzinātnes pārstāves Katrionas Sandilendas (Catriona Sandilands) raksts Pro/Polis: Three Forays into the Political Lives of Bees

Moderatori: Dace Bula un Jānis Ozoliņš

Šemināra uzmanības centrā būs Katrionas Sandilendas raksts Pro/Polis: Three Forays into the Political Lives of Bees, kas ietver atsauces uz iepriekšējo Akadēmisko brokastu tēmu – biopolitiku – savdabīgā cilvēka/citu dzīvās dabas sugu sastatījuma ietvarā. Raksts pieslejas tiem posthumānas ievirzes ekokritiskajiem pētījumiem, kas raugās pēc radniecības cilvēkpasaules un ārpuscilvēkpasaules (more-than-human world) starpā, iestājoties pret stereotipo pieņēmumu par cilvēka ekskluzivitāti. Katriona Sandilenda ir rakstniece un vides cilvēkzinātnes pārstāve, viņas plašāk zināmais veikums ir kopā ar Brūsu Eriksonu izdotais krājums Queer Ecologies: Sex, Nature, Politics, Desire (2010).

---

16.12.2020.

Tēma: Itāļu filozofa Džordžo Agambena (1942) darbs Homo Sacer: Suverēnā vara un kailā dzīvība (1995)

Moderators: Filozofs un LU FSI pētnieks Igors Gubenko

Šajā seminārā tiks aplūkots itāļu filozofa Džordžo Agambena (1942) darbs Homo Sacer: Suverēnā vara un kailā dzīvība (1995), kas izvērš un precizē Mišela Fuko ieskatu par modernitāti kā biopolitikas laikmetu, kurā dabiskā dzīvība kļūst par politikas galveno likmi, resursu un iedarbības objektu. Taču kamēr Fuko valsts pieaugošajā interesē par dzīvību saskata vēsturisku varas paradigmas maiņu (no tradicionālās suverēnās varas uz moderno biovaru), Agambens apgalvo, ka biopolitika kopš senatnes ir bijusi neatņemama suverēnās varas iezīme.

Kailās dzīvības paradoksālo “iekļaujošo izslēgšanu” no suverēnās varas tiesiski politiskā lauka Agambens ilustrē ar homo sacer jeb svētā cilvēka figūru. Šis romiešu tiesību jēdziens apzīmē “ārpus likuma” esošu cilvēku, kuru drīkst nesodīti nogalināt un nedrīkst upurēt. Izgaismojot negaidītas paralēles starp homo sacer un suverēnu, Agambens veido teorētisku pamatu izņēmuma stāvokļa kā suverēnās varas būtības skaidrošanai. Darba gaitā viņš pārdomā Rietumu politikas filozofijas tradīcijas ietekmīgāko pārstāvju atziņas par varas un dzīvības attiecībām un izvirza pretrunīgi vērtēto tēzi par koncentrācijas nometni kā mūsdienu politikas paradigmu – ciktāl koncentrācijas nometnes būtība ir materializēt izņēmuma stāvokli.

Gadu gaitā Homo Sacer no vienas grāmatas pārtop par vairāku sējumu ciklu, kurš līdzās Fuko vēlīnajiem darbiem veido starpdiscipināru biopolitikas studiju tekstuālo kodolu. Savukārt 2020. gadā Agambens savu koncepciju attiecina uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, izpelnoties skarbu kritiku par vīrusa draudu minimizēšanu un valstu ieviesto ierobežojumu nosodīšanu.

---

07.10.2020.

Tēma: Akadēmiskās rakstības stils un tā elementi

Moderators: Jānis Ozoliņš

Šajā rudenī divas Akadēmisko brokastu tikšanās reizes būs veltītas akadēmiskās rakstīšanas tēmai, kas ir neatņemama pētnieku darba sastāvdaļa, kurā saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem. Radošajai un akadēmiskajai rakstībai pieejama ļoti plaša izziņu literatūra, taču dažas no rokasgrāmatām izvirzās priekšplānā, sniedzot palīdzīgu roku ne vien studentiem, bet arī augstskolu pasniedzējiem un pētniekiem, nostiprinot pārliecību, ka akadēmiskās rakstīšanas prasmes ir mūžizglītības projekts. Pirmajā no abām tikšanās reizēm, semināra dalībnieki ir aicināti iepazīt Ērika Haijo (Eric Hayot) grāmatu “Akadēmiskā stila elementi” (The Elements of Academic Style), kas būs izejas punkts 7. oktobra semināram.

---

18.06.2020.

Tēma: Mūsdienu kultūras interpretācijas teorijas

Moderators: Jānis Ozoliņš

Amerikāņu teorētiķis Roberts Makruers (Robert McRuer, 1966) ir viens no šī teorētiskā virziena attīstītājiem, izteikti kreiss domātājs, kurš skarbi vēršas pret neoliberālismu un tā centieniem normalizēt citādību ( otherness). Līdzīgi kā kvīru un nespēju studiju gadījumā, Makruers vērš uzmanību uz tādiem identitātes aspektiem kā redzamība ( visibility), ķermeņspēja (able-bodiedness) un obligātā heteroseksualitāte ( compulsory heterosexuality), kas ir ne vien iluzori un mainīgi nosacījumi (sasniedzot cienījamu vecumu vairākums cilvēku ir nespējīgi), bet arī uzskatāmi parāda hegemonisko struktūru centienus subordinēt (pakļaut) deviantās identitātes. Taču, kā atzīst Makruers, deviantā atzīšana par normālu vietā visbiežāk norisinās tā normalizēšana. Neoliberālisma ietvaros viens no lietotajiem paņēmieniem ir deviantā komercializēšana, kā piemērā ar populāro amerikāņu TV šovu Queer Eye for the Straight Guy , kas aplūkots grāmatas 5. nodaļā.

Ievada nodaļa sniegs ieskatu teorijas pamatuzstādījumos, savukārt 5. nodaļa pievēršas Rozmarijas Gārlendas-Tomsones ( Rosemarie Garland-Thomson , 1946) ietekmīgās teorētiskās esejas Seeing the Disabled: Visual Rhetorics of Dissability in Popular Photography kritikai, kā arī performanču mākslinieka Boba Flenegana ( Bob Flanagan, 1952–1996) darbiem.

---

27.05.2020.

Tēma: Maskulinitāšu studijas

Moderators: Jānis Ozoliņš

Pirmās šī gada Akadēmiskās brokastis būs veltītas maskulinitāšu studijām, kas attīstījušās kā atsevišķs feminisma atzars, kas atradies spēcīgā socioloģijas, antropoloģijas un psihoanalīzes ietekmē. Šajā seminārā piedāvāju iepazīt divus cienītus un starptautiski citētus autorus – austrāliešu socioloģi Rīvinu Konelu un franču sociologu, antropologu un filosofu Pjēru Burdjē. Seminārā pārrunāsim P. Burdjē esejas "Maskulīnā dominēšana" 1. daļas fragmentu , kā arī R. Konelas grāmatas "Maskulinitātes" 3. nodaļu (The Social Organization of Masculinity). Tiem, kas vēlas iepazīties ar maskulinitāšu studiju priekšvēsturi, aicinu izlasīt arī R. Konelas pētījuma 1. nodaļu ( The Science of Masculinity), kas sniegta kritiskā, taču tīkamā un aizraujošā stāstījumā.

---

11.12.2019.

Tēma: Posthumānisms

Moderators: Ivars Šteinbergs

Pēdējos gados posthumānisma atziņu klātbūtne vērojama pētnieku darbos dažādās nozarēs. Kā starpdisciplināra paradigma posthumānisms aicina pārvērtēt kultūras, dabas, tehnoloģiju un citu sfēru attiecības, apšaubot apgaismības tradīcijā balstīto cilvēka tēlu – egocentrisko, racionālo, no ārpasaules nošķirto "Es". Tādējādi posthumānisms pārvērtē arī antropocentrisko pasaules modeli un uzsver iepriekš marginalizētu jautājumu nozīmību. Šobrīd viena no redzamākajām posthumānisma filozofēm ir Rosi Braidoti (Rosi Braidotti). Viņas grāmata "The Posthuman" (2013) ir vienlaikus gan ievads posthumānisma teorijā (posthuman theory), gan nozīmīgs ieguldījums tās turpmākajā attīstībā. Grāmata sniedz ieskatu galvenajās posthumānisma idejās, katru no tām aplūkojot kritiski un noslēgumā piedāvājot arī vīziju par humanitāro zinātņu nākotni. Akadēmisko brokastu dalībnieki aicināti lasīt Braidoti grāmatas pirmās nodaļas fragmentus (13.-25. lpp. un 45.-54. lpp.), kuros cita starpā izvaicāts post-cilvēka jēdziens, tā vieta kritiskajā teorijā, kā arī tā saistība ar vides aizsardzību.

---

13.11.2019

Tēma: Afektīvā ekokritika

Moderatore: Dace Bula

"Akadēmisko brokastu" dalībnieki aicināti iepazīsties ar samērā jaunu virzienu vides cilvēkzinātnē ( environmental humanities ) – afektīvo ekokritiku (affective ecocriticism ), kas veidojies, turpinot materiālistiskās ekokritikas ( material ecocriticism) ievirzi un papildinot to ar afektu teorijas nostādnēm. Lasīšanai piedāvāti divi fragmenti no rakstu krājuma "Affective Ecocriticism: Emotion, Embodiment, Environment": 1) krājuma sastādītāju ievads , kas ļauj ielūkoties virziena ģenēzē, galvenajās nostādnēs un krājuma saturā; 2) Nikolas Sīmoras (Nicole Seymour) raksts " The Queerness of Environmnetal Affect ". Raksts atbalso virkni ideju, kam veltītas arī iepriekš notikušās "Akadēmiskās brokastis” un agrāki "Pētījuma poētikas" semināri – afektu un kvīru teorija, melanholija u.c.

---

29.05.2019.

Tēma: Afekta teorija

Moderators: Kārlis Vērdiņš

Nosaukums "afektu teorija" apzīmē pēdējās desmitgadēs uzplaukušo sociālo un humanitāro pētnieku interesi par parādībām, kas saistītas ar cilvēka emocionalitāti saistībā ar ķermeniskām reakcijām un to reprezentācijām kultūrā. Tās saknes meklējamas jau 17. gadsimtā, kad par afektu teoretizēja Baruhs Spinoza, taču mūsdienu interese par šīm parādībām saistīta ar vajadzību strukturālisma un poststrukturālisma metodoloģiju papildināt ar teorētiskiem instrumentiem, kas ļauj analizēt cilvēka emocionālās reakcijas. Seminārā tiks apspriests populārzinātnisks raksts " Affect" no izdevuma "Oxford Research Encyclopedia of Communication " (2017), ko sarakstījis amerikāņu pētnieks Braiens L. Otts.

---

20.03.2019.

Tēma: Nespējas pētniecības iespējas humanitārajās un sociālajās zinātnēs

Moderators: Jānis Ozoliņš

Medicīnas izpratnē nespēja tiek skaidrota kā individuāls defekts, kas skar indivīdu un ir jāārstē vai jānovērš, ja tas vēlas atgūt fizisko rīcībspēju. Atšķirībā no medicīnas, Sīberzs un citi nespējas teorijas attīstītāji vērš uzmanību uz to, ka nespēja ir skaidrojama arī kā sociālās netaisnības rezultāts, kas prasa ne vien ārstēšanu, bet arī būtiskas izmaiņas sociālajā vidē un apbūvē. Nespējas teorija ir jauns pētniecības virziens humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kas attiecināms uz identitātes pētniecību un kritiski izvērtē kultūras studijās, literatūras teorijā, psihoanalītiskajās pieejās, dzimtes studijās u.c. skartos jautājumus.

Lasāmais teksts: ievada nodaļa no Tobina Sīberza (Tobin Siebers ) grāmatas Dissability Theory (2008).

---

23.01.2019.

Tēma: Traumu pētniecība

Moderators: Artis Ostups

Kas ir trauma? Kultūras un literatūras studijās ar to saprot noteikta ievainojuma aizsāktu "stāstu", kas ir novēlots attiecībā pret traumu radījušo notikumu un vēsta par grūti komunicējamu psiholoģisko realitāti. Traumatisku atmiņu pieņemts uzskatīt par pārrāvuma pieredzi, kas sašķeļ subjekta patību. Tāpēc traumas stāstījumi nereti ir fragmentāri un pilni nospiedoša klusuma. Rietumu literatūrā un humanitārajās zinātnēs interese par traumu ir daļa no "atmiņu sprādziena" ( memory boom ) fenomena, kas sakrīt ar komunisma sabrukumu 20. gs. 80. un 90. gadu mijā un kas par Eiropas pamattraumu izvirza 20. gs. totalitāro režīmu represijas. Zīmīgs šajā ziņā ir franču vēsturnieka Pjēra Norā izteikums: "Kas saka atmiņa, tas saka Šoa." Kā šajā kontekstā, kurā savijas atmiņas un vēstures jautājumi, izskatās latviešu mūsdienu literatūras attiecības ar traumu? Vai mums ir savi "traumas romāni"? Ja ir, tad kādas ir to galvenās iezīmes un kādu vēstures domāšanu tie reprezentē – melanholisku, atbrīvojošu, cerīgu? Domāt par šiem jautājumiem gan salīdzinoši, gan teorētiski palīdzēs Mišelas Balajevas ( Michelle Balaev ) raksts "Literārās traumas teorijas tendences".

---

12.12.2018.

Tēma: Strīdīgā folkloras arhīvu identitāte. Folkloristika un arhīvistika krustcelēs

Moderatore: Rita Treija

Tiks apspriests ukraiņu izcelsmes Kanādas pētnieces Marinas Čerņavskas ( Maryna Chernyavska) raksts "The contested identity of folklore archives. Folkloristics and archival studies at a crossroads" (‘Strīdīgā folkloras arhīvu identitāte. Folkloristika un arhīvistika krustcelēs’). Raksta centrā ir jautājums par folkloras arhīvu identitāti, kā arī to vietu arhīvu nozares kopainā un jo sevišķi iepretim vēstures arhīviem. Autore iezīmē vēstures un tradīciju arhīvu paralēlo attīstību pagātnē un pauž pārliecību, ka mūsdienās iespējams jauns skatījums uz folkloras arhīviem un arhīviem vispār. Raksts publicēts "Folklore Fellows’ Communications" 315. sējumā (2018) – krājumā "Visions and Traditions. Knowledge Production and Tradition Archives".

Marina Čerņavska ir Albertas Universitātes (Kanādā, Edmontonā) Ukraiņu un kanādiešu folkloras centra arhivāre un pētniece. Viņa ir SIEF Arhīvu darba grupas vadītāja (kopā ar Avi Goršiču) un Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un pētniecisko institūciju arhīvu sekcijas biroja locekle. Čerņavskas pētniecisko interešu lokā ir kultūras mantojums, tradīciju arhīvi, digitālās bibliotēkas un arhīvi, diasporas kultūras un identitātes.

---

18.04.2018.

Tēma: Teksta digitāla analīze un stilistikas jautājumi

Moderatore: Anda Baklāne

Ievingrināta acs arī bez datora palīdzības nemaldīgi atšķirs "Džeinas Eiras" un "Mobija Dika" autoru stila atšķirības, taču individuālā stila "pirkstu nospiedumu" jeb "signālu" jau vairākus desmitus gadu mēģina noteikt arī, izmantojot statistiskas metodes. Stila pētījumi iepriekš apliecinājuši, ka dažādu autoru tekstos uzskatāmi atšķiras tieši vietniekvārdu, artikulu, saikļu u.c. palīgvārdu lietojums, tomēr ar dažu vārdu lietojuma biežuma datiem, protams, nepietiek - jāņem vērā arī žanrs, laikmetam raksturīgas valodas īpatnības un citi apjausti un neapjausti faktori.

Lasāmie teksti

• Jockers, M.L. Macroanalysis. University of Illinois Press, 2013. 24.–32.; 61.–77.; 105.–110. lpp. (Skat. skenēto pdf failu.)
• Hoover, D.L. "The microanalysis of style variation". Digital Scholarship in the Humanities , Volume 32, Issue suppl_2, 1 December 2017, ii17.–ii30. lpp. Tiešsaiste: https://academic.oup.com/dsh/article/32/suppl_2/ii17/3778375

Papildus – vispārīgai uzziņai

• Jockers, M.L.; Underwood, T. "Text-Mining the Humanities". A New Companion to Digital Humanities . Ed. by S. Schreibman, R. Siemens and J. Unsworth. John Wiley & Sons, Ltd., 2016. 291.–306. lpp. (Skat. skenēto pdf failu.)

---

13.12.2017.

Tēma: Emociju vēsture

Moderators: Toms Ķencis

Vai asi ēdieni padara dusmīgu, bet saldumi - grūtsirdīgu? Vai kāda maize liek just lepnumu par savu zemi? Vai ir kāds ēdiens, kas iemieso mīlestību? Akadēmisko brokastu seminārā tiks pārrunāta emociju vēstures pētīšana.

Semināra izejas punkti:

1. No "Doing emotions history" – 1. un 8. nodaļa (P. N. Staerns – Modern patterns in emotions history; N. Eustace – Emotion and political change)
2. No "The great cat massacre" – 6. nodaļa "Readers respond to Rousseau: The fabrication of romantic sensitivity"

Tēmas pārdomām:

1. Folkloristika un literatūrzinātne jau izsenis pēta emociju reprezentācijas. Ko šīs nozares darītu ar emociju hermenētiku?
2. Kā nesajaukt reprezentāciju vēsturi ar emociju vēsturi?
3. Kolektīvās emocijas kā mūsu pētījumu vēsturisko kontekstu sastāvdaļa. Cik pieejamas un izmantotas?
4. Kāpēc 1905. gadā tik daudz dziedāja (un 1989. arī)?
5. Jūtas vs. afekti. Kas un kāpēc iedvesmo?

---

25.10.2017.

Tēma: Liecinājums (testimony), literatūra un patiesība

Moderators: Artis Ostups

Semināra izejas punkts ir Džordžio Agambena grāmatas nodaļa The Archive and Testimony un Šošanas Felmanas un Dori Lauba grāmatas nodaļa An Event Without a Witness: Truth, Testimony and Survival .

Rakstos aplūkotā tēma ietver sarežģītus jautājumus par valodu, subjektivitāti un vēsturi. Rietumos liecinājuma, literatūras un patiesības attiecības tiek skatītas saistībā ar holokausta atminēšanos. Daļu no tekstos atrodamajiem jēdzieniem un atziņām var izmantot arī sarunā par padomju terora pieredzes pēdām literatūrā un dzīves stāstos.

---

07.06.2017.

Tēma: Postkoloniālisma teorētiskās pieejas kritisks pārvērtējums

Moderators: Kārlis Vērdiņš

Semināra izejas punkts ir Loras Doilas (Doyle) Inter-imperiality and Literary Studies in the Longer Durée

---

27.04.2017.

Tēma: Emiskās zināšanas – cik un kā dažādos kultūrpētniecības laukos tiek ņemti vērā un analītiski izmantoti kultūrpiederīgo (kultūras radītāju un lietotāju) ieskati

Moderatore: Dace Bula

Semināra izejas punkts – Alana Dandesa ( Dundes) raksts Metafolklore and Oral Literary Criticism (1966), Kirinas Narajanas ( Narayana) raksts The Practice of Oral Literary Criticism: Women's Songs in Kangra, India (1995) un Tomasa Dibuā (Dubois) raksts Native Hermeneutics: Traditional Means of Interpreting Lyric Songs in Northern Europe (1996).

---

27.02.2017.

Tēma: Žerāra Ženeta (Genette) teorētiskā konstrukcija, kas saukta par fokusēšanu, tās lietojums mūsdienās kognitīvajā poētikā

Moderators: Jānis Ozoliņš

Žerārs Ženets ir viens no nozīmīgākajiem naratoloģijas teorētiķiem, būdams visciešāk saistīts ar daiļliteratūras pētniecību, ar savām idejām būtiski ietekmējis dažādu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku loku. Seminārā mēģinām rast atbildi, kāpēc viņa idejas vēl joprojām ir noderīgas teksta (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) pētījumos.