LU LFMI pētnieki Zita Kārkla un Jānis Oga piedalās Tartu Universitātes konferencē “Post-Socialist (dis)Orders”
No 6. līdz 8. jūnijam attālinātā vidē norisinās Tartu Universitātes (Igaunija) rīkotā piektā gadskārtējā konference, kas veltīta Krievijas un Austrumeiropas studijām, šoreiz ar nosaukumu “Post-Socialist (dis)Orders”.
Konferencē piedalās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Zita Kārkla un Jānis Oga.
5. jūnijā Zita Kārkla uzstājās pirmskonferences apaļā galda diskusijā “Was there such thing as a Soviet subject? Subjectivities in flux, 1947–2000” (“Vai bija kaut kas tāds kā padomju subjekts? Subjektivitātes plūstamība, 1947–2000”). Diskusija kritiski aplūkoja padomju subjektivitātes un subjektu veidošanas stratēģijas PSRS un pirmajā postpadomju desmitgadē. Izmantojot arhīvu dokumentus, plašsaziņas līdzekļus, intervijas, dienasgrāmatas, romānus un filmas, diskusija skatīja procesus padomju Krievijā, Latvijā un Igaunijā, gan ņemot vērā subjektu veidošanas modeļus, kas uzspiesti “no augšas”, gan pievēršot uzmanību personīgajām pašrealizācijas cīņām, rakstot un saskaroties ar ikdienas darbu un pienākumu nastu. Fjodora Abramova dienasgrāmatas, Cecīlijas Dineres autobiogrāfiskais romāns, intervijas ar krievu un igauņu ģimenēm, krievu un igauņu padomju filmu veidošana prakses sniedza materiālu, lai diskutētu par subjekta pašizziņu, rakstīšanas lomu subjekta veidošanā un jauktu kultūras normu jautājumiem. Pētniece Zita Kārkla diskusijā piedāvāja gadījuma izpēti, tuvāk aplūkojot sievietes subjektivitātes veidošanu un personīgās pašrealizācijas grūtības Cecīlijas Dineres autobiogrāfiskajā romānā “Cilvēks no Šeherezādes” (1971).
7. jūnijā Jānis Oga konferences sesijā “(De)constructing boundaries in the literary field” (“Robežu (de)konstruēšana literārajā jomā”) uzstāsies ar priekšlasījumu “Noms de plumes of Latvian Prose Writers under the Soviet Occupation (1968–1991)” (“Latviešu prozistu pseidonīmi padomju okupācijā (1968–1991)”), kurā aplūkos vidējā un vēlīnā padomju perioda populāro un atzīto latviešu rakstnieku pseidonīmu rašanās iemeslus un to izmantojumu gan literārajā darbā, gan sadzīvē un analizēja vairākus piemērus (Visvaldis Eglons (Lāms), Vladimirs Kaijaks, Alberts Bels, Regīna Ezera). Gan sadarbību ar okupācijas režīmu, gan nevardarbīgo pretošanos raksturo rakstnieka pseidonīma izvēle, uzturēšana vai atteikšanās no tā, personas un pseidonīma saplūšana (kad pseidonīms oficiāli tiek pieņemts par vārdu un ierakstīts pasē), kā arī pseidonīmu poētika – bieži tiek pieņemti uzsvērti nacionāli, latviski segvārdi vai, gluži otrādi, internacionāli, piemēroti krievvalodīgajam un starptautiskajam tirgum.
Savukārt 8. jūnijā Jānis Oga būs diskusijas dalībnieks konferences sesijā “Soviet literary institutions vs. post-soviet literary communities: legacies, relationships and market transformations” (“Padomju literārās institūcijas pret postpadomju literārajām kopienām: mantojums, attiecības un pārmaiņas tirgū”).
Konferences mājas lapa: https://sisu.ut.ee/tartuconference
Priekšlasījumi sagatavoti un dalība konferencē notiek pēcdoktorantūras pētījumu “Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture” (pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/430) un “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” (pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482) ietvaros.
Pēdējo reizi labots: 07.06.2021 14:38:37