Divpadsmitā ceturkšņa pārskats (1.10.2022.–31.12.2022.)

Projekta divpadsmitā ceturkšņa galvenais uzdevums bija divu zinātnisko rakstu pabeigšana. Taču šajā laika posmā notika arī pētījuma rezultātu komunikācija sabiedrībai: tapuši divi bloga ieraksti, kā arī piedalījos diskusijā par sieviešu vēstures aktualitāti mūsdienās; savukārt, novembrī devos mobilitātes vizītē uz pētījuma sadarbības partnera institūciju.

Zinātniskajā rakstā “Her story is like a weed: Censoring the vulnerability in women's writing” (Viņas stāsts ir kā nezāle: Neaizsargātības cenzēšana sieviešu rakstniecībā) (kopā ar Dr philol. Evu Eglāju–Kristsoni), pievēršoties Annai Rūmanei-Ķeniņai, kura ir viena no spilgtākajām un pretrunīgākajām tā dēvētās trešās latviešu sieviešu rakstniecības paaudzes personībām, tiek pētītas attiecības starp sieviešu rakstniecību, intimitāti, ievainojamību un cenzūru 20. gadsimta sākumā. Rūmane-Ķeniņa savos tekstos pievēršas ģimenes attiecību reprezentācijām un tādām īpašām situācijām, kā nāvei un bēdām. Personiskā stāsta un literārā teksta sapludināšana, kā arī sieviešu rakstnieču marginalizētais stāvoklis kultūras jomā rada īpašu ievainojamību. Pēc stāsta “Mātes bēdas” (1912) publicēšanas Rūmane-Keniņa parādās līdzās kanonizētajām autorēm Aspazijai un Brigaderei (Birkerts 1912), taču vēlāk viņas vārds no literatūras vēstures pazūd. Lai arī tam ir vairāki iemesli, literatūrkritikas cenzējošā attieksme ir viena no tiem. Balstoties uz jauno cenzūras teoriju, kas uzskata cenzūru par daudzveidīgu, izkliedētu un visaptverošu parādību, kurā vairāki dalībnieki, tostarp apstākļi, darbojas kā efektīvi cenzori (Freshwater 2004, Bunn 2015), rakstā aplūkota literatūras kritika kā cenzūras veids. kas ietekmēja sieviešu radošos centienus.

Zinātniskā raksta “Creation and Analysis of Corpus of Short Prose by Latvian Women Writers” (Latviešu rakstnieču īsprozas korpusa izveide un analīze) (raksts izstrādāts kopā ar Mg. phil. Haraldu Matuli) mērķis ir iepazīstināt ar latviešu rakstnieču īsprozas tekstu korpusa izveidi un pilotpētījumu par ķermeņa vārdu izplatību korpusā. Sieviešu tekstu korpusa izveide ir daļa no pētnieciskā procesa, kas atbilst feministiskās literatūras vēstures mērķiem un perspektīvām, iekļaut literatūras vēsturē rakstnieču vārdus un devumu. Vispirms rakstā iepazīstinām ar korpusa izveidi. Latviešu rakstnieču īsprozas korpuss sastāv no 259 tekstiem, kas publicēti laika posmā no 1893. līdz 2002. gadam, un ir pirmais literārais korpuss latviešu valodā, kas veltīts rakstniecēm un īsprozai. Ņemot vērā, ka latviešu rakstnieču prozā sākotnēji dominēja īsās formas, šāds fokuss bija apzināts lēmums, lai izceltu sieviešu devumu rakstniecības vēsturē. Turpinājumā rakstā aplūkotas tāllasījuma metodes un rezultāti ķermeņa vārdu izplatības tekstos noteikšanai. Visbeidzot, kombinējot tāllasījuma rezultātus ar tuvlasījuma piemēriem, tiek salīdzināta ķermeņa vārdu izplatība dažādos periodos.

Novembrī devos arī mobilitātes vizītē uz pēcdoktorantūras pētījuma sadarbības partnera institūciju Gēteborgas Universitātes Literatūras, ideju vēstures un reliģijas departamentu, kur tikos un konsultējos ar pētnieci, asociēto profesori salīdzinošajā literatūrzinātnē un digitālo humanitāro zinātņu programmas vadītāju Jeniju Bergenmāru (Jenny Bergenmar), kura šobrīd strādā pie projekta “LGBTQI literatūras metadatu izstrāde un meklēšanas iespējas”. Projekta mērķis ir izveidot Zviedrijas LGBTQI literatūras datubāzi un attīstīt LGBTQI literatūras indeksāciju, kas kalpotu turpmākai nozares izpētei. Kā arī pie projekta “Invaliditāte mūsdienu Ziemeļvalstu literārajā daiļliteratūrā”. Šī projekta mērķis ir izpētīt līdz šim novārtā atstātu mūsdienu Ziemeļvalstu prozas daiļliteratūras aspektu – invaliditātes lomu, pievēršot uzmanību sabiedrības normām un apstākļiem, kas rada invaliditāti. Tikšanās un sarunas ar pētnieci, tai skaitā pēcdoktorantūras projekta rezultātu apspriešana, kā arī studijas Gēteborgas Universitātes Humanitārās fakultātes bibliotēkā KvinSann lasītavā sekmēja arī projekta rakstu izstrādi.

Šajā ceturksnī, turpinot pētīt agrīnos sieviešu ceļojumu aprakstus, izstrādāti un publicēti divi bloga ieraksti:

Vagonā no Cīrihes līdz Lugano. Ivandes Kaijas ceļojums

Misionāres Annas Irbes vēstules uz mājām

Jāatzīmē arī dalība diskusijā par sieviešu vēstures kustības aktualitāti Latvijā, kas norisinājās 3. decembrī Latvijas Mākslas akadēmijā publisko pasākumu programmā, kas bija veltīta izdevuma “WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022” iznākšanai.

Pēdējo reizi labots: 10.01.2023 12:33:22