Devītā ceturkšņa pārskats (1.01.2022.–31.03.2022.)

Projekta devītajā ceturksnī piedalījos Liepājas Universitātes 28. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" (24.–25. marts, tiešsaiste), kopā ar kolēģi LU LFMI vadošo pētnieci Evu Eglāju–Kristsoni sagatavojot un nolasot referātu "Ģeogrāfiskā telpa, digitālā kartēšana un sieviešu rakstniecības vēsture". Priekšlasījuma mērķis bija izzināt digitālās kartēšanas rīku un metožu iespējas sieviešu rakstniecības vēstures pētīšanā. Analizējām izveidoto latviešu rakstnieču prozas vietu korpusu (1872–1940), uzmanību pievēršot sieviešu literārās telpas ģeogrāfijai un sieviešu rakstniecības un sociālās vēstures saiknēm. Kopdarbā īpaši pievērsos sieviešu īsprozas (stāsti, tēlojumi, skices) korpusam, kas tika digitalizēts pēcdoktorantūras projektā, savukārt, Eva Eglāja–Kristsone analizēja sieviešu romānu korpusu. Lai arī romāni ir pateicīgāks materiāls literārās ģeogrāfijas izpētei, latviešu autores romānus sāka rakstīt salīdzinoši vēlu, un latviešu sieviešu rakstniecības sākumposmam raksturīgi īsprozas sacerējumi.

Šajā laikā kopīgi ar Evu Eglāju–Kristsoni izstrādāts arī raksts "Liriskās ģeogrāfijas: literārās telpas kartēšana latviešu rakstnieču romānos un īsprozā" (raksts iesniegts publicēšanai žurnālā Letonica). Rakstā, izmantojot datu vizualizācijas un digitālo kartēšanas metožu un rīku pielietojumu literatūrpētniecībā, apvienotas tāllasījuma un tuvlasījuma pieejas, lai analizētu sieviešu prozas (romānu un īsprozas) ģeogrāfiju, uzdodot jautājumus par sieviešu literārās telpas teritoriju, attiecībām starp lokālā un globālā, autobiogrāfiskā un izdomātā reprezentācijām rakstnieču literārajā ģeogrāfijā.

Šajā projekta ceturksnī strādāju arī pie raksta par sieviešu ceļojumu aprakstiem, kura mērķis ir divējāds: pievērst uzmanību latviešu sieviešu agrīnajiem ceļojumu aprakstiem kā vēl neuzrakstītajai literatūras vēstures daļai, paplašinot zināšanas par sieviešu ieguldījumu ceļojumu apraksta žanrā un, izceļot ceļojumu ķermeniskos un emocionālos aspektus, analizēt, kā sievietes konstruē naratīvus par sevi kā iemiesotiem ceļojošiem subjektiem.

8. martā piedalījos radio raidījumā "Zināmais nezināmajā", stāstot par latviešu sieviešu rakstniecības sākotni. Raidījuma nosaukums "Sievietes – celmlauzes 19. gadsimta kultūras dzīvē Latvijā". Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas...

Publicēts arī populārzinātnisks raksts par sieviešu rakstniecības vēstures rakstīšanas nozīmi mūsdienās "Vai rakstīt sieviešu rakstniecības vēsturi 21. gadsimtā nozīmē novēlošanos?". Raksts publicēts literatūras un filozofijas interneta žurnālā Punctum 22.03.2022. Pieejams: http://www.punctummagazine.lv/2022/03/22/vai-rakst...

Pēdējo reizi labots: 14.04.2022 20:46:25